JAUNUMI

Tikai aptuveni septīto daļu no nodokļu maksātāju parādiem Valsts ieņēmumu dienestam ir reāli piedzīt - tā trešdien, 5. augustā, preses konferencē par VID 2015. gada pirmā pusgada darbības rādītājiem informēja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Kopējā nodokļu maksātāju parādu kopsumma valstij sasniegusi jau 1,47 miljardus eiro, no kuriem piedziņas iespējamība ir tikai 228 miljoniem. Sīkāka informācija video: Nodokļu parādi 2015. g. 1. pusgadā (VID dati) Piedzenamo nodokļu parādu struktūra (VID dati)

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu plāno veicināt darba drošības uzlabošanu uzņēmumos, īpašu uzmanību pievēršot mikro un mazajiem bīstamo nozaru uzņēmumiem, ņemot vērā identificētās nepilnības darba aizsardzības jomā. Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 6.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos īstenošanas noteikumi". Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina Ministru kabinetā. Paredzēts īstenot darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzraudzības, kā arī pilnveides pasākumus. Plānots arī atbalsts bīstamo nozaru uzņēmumiem, kā arī preventīvie pasākumi darba vietām ar paaugstinātu darba vides risku, tostarp informatīvi izglītojoši pasākumi. Tāpat paredzēti Valsts darba inspekcijas profesionālo spēju pilnveides pasākumi. Saskaņā ar pētījuma Darba apstākļi un riski Latvijā 2012-2013 rezultātiem, tikai 28,5% uzņēmumu ir pilnībā veikts darba vides risku novērtējums, 19% daļēji, bet 49% uzņēmumu tāds nav veikts vispār. Biežāk darba vides risku novērtējums nav veikts...

Nozares uzņēmumos saglabājušies lietošanā liels skaits neautomātisko svaru – vairāk kā pieci tūkstoši vienību. Tie iegādāti vēl pirms stājās spēkā Ministru kabineta Neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas noteikumi (nr.180). Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicina valdību atļaut lietot neautomātiskos svarus vēl 10 gadus. Lietošanā valstī vēl arvien ir liels skaits neautomātisko svaru (vairāk kā pieci tūkstoši), kas labi veic savas funkcijas, un šo svaru nomaiņa izmaksātu ne mazāk kā 1,02 miljonus eiro. Latvijā svarus neražo, tātad pasliktinātos starptautiskās tirdzniecības bilance, atgādina LTA. Neautomātiskie svari pamatā tiek lietoti mikro un mazajos tirdzniecības uzņēmumos. Ja valdība uzstās uz svaru nomaiņu, tad tiem radīsies būtiskas nerezultatīvas un neefektīvas papildus izmaksas un vēl vairāk pasliktināsies konkurence ar dominējošajiem Latvijā pāris tirgotājiem, uzskata LTA. Arī Eiropas Parlamenta deputāti rezolūcijā „Par rīcības plānu Eiropas mazumtirdzniecības nozarē ‐ ieguvums visām iesaistītajām pusēm” noteica, ka vairāk uzmanības jāpievērš mazajiem veikaliem. Valstij jāatturas pieņemt lēmumus veikt pasākumus, kas apgrūtinātu to darbību, kā arī...

Rīgas plānošanas reģionā 2007.-2013.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā aktīvi īstenoti dažādi projekti inovāciju veicināšanai un uzņēmējdarbības konkurētspējas uzlabošanai. Kamēr vēl nav izsludināti jaunā ES fondu plānošanas perioda konkursi, uzņēmēji aicināti izmantot ES finansējuma atbalstu pasākumos, kas sekmē to eksportspēju. Uzņēmējdarbības vidi Rīgas plānošanas reģionā, ko veido divi statistiskie reģioni - Rīgas un Pierīgas reģions - raksturo vairāki pozitīvi rādītāji, piemēram, jaundibināto uzņēmuma skaita piegums, jaundibināto uzņēmumu skaits uz katriem 1000 iedzīvotājiem, iekšzemes kopprodukts (IKP), kur vairāk nekā puse no Latvijas radīta Rīgas plānošanas reģiona teritorijā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem pieejamajiem datiem, tad 2012.gadā Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībās radīts 67% no nacionālā IKP, no kuriem 52% jeb 11 501 370 eiro bija Rīgas reģiona, bet 15% jeb 3 222 662 eiro Pierīgas reģiona pienesums. Analizējot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas sniegtos datus par pabeigtajiem vai ieviešanas procesā esošiem ES struktūrfondu projektiem, kas īstenoti 2007.-2013.gada plānošanas perioda...

Ministru kabinets 4. augustā atbalstījis grozījumus 2006. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 305 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, paredzot izmaiņas gan kadastrālās vērtēšanas procesā, gan kadastrālās vērtības aprēķina kārtībā. Turpmāk kadastrālo vērtību bāze tiks aktualizēta reizi divos gados, nevis katru gadu kā līdz šim. Tas nozīmē, ka kadastrālās vērtības (ja nebūs izmaiņas reģistrētajos objekta datos) mainīsies reizi divos gados, ja būs mainījusies nekustamā īpašuma tirgus situācija vai teritorijas vērtību ietekmējošie faktori. Sākot no 2017. gada, kadastrālo vērtību atbilstībai pret nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeni būs jābūt vidēji 85 % apmērā. Pieņemtie noteikumu grozījumi nosaka plašāku sabiedrības informēšanu par jaunizstrādāto vērtību bāzi. Valsts zemes dienests (VZD) portālā www.kadastrs.lv publicēs ne tikai jaunos vērtību zonējumus, bāzes vērtības un prognozētās kadastrālās vērtības, bet arī plašākus pamatojumus noteiktajām vērtību zonām un vērtību līmeņiem. Izmantojot portālu, ikvienam interesentam mēneša laikā būs iespēja ar tiem iepazīties un nosūtīt argumentētus priekšlikumus, kurus VZD sadarbībā ar pašvaldībām izvērtēs un nepieciešamības gadījumā precizēs...

Ārlietu ministrija informē, ka, sākot ar 7.augustu, vairs netiks veikta dokumentu izprasīšanas funkcija no ārvalstu iestādēm ar Konsulārā departamenta starpniecību. Dokumentu pieprasīšana tieši no ārvalstu kompetentajām iestādēm mazinās birokrātisko slogu, neiesaistot Latvijas un attiecīgās ārvalsts ārlietu resoru kā starpnieku, kā arī mazinās izmaksas, kas saistītas ar dokumentu izprasīšanu un pārsūtīšanu. Lēmums pārtraukt pakalpojumu saistīts arī ar iespējām personām nepastarpināti vērsties attiecīgajā iestādē ārvalstīs vai akreditētajā ārvalsts pārstāvniecībā, lai izprasītu nepieciešamos dokumentus, ka arī virknē ārvalstu ir prasība ieinteresētajai personai pieteikumus dokumentu saņemšanai kompetentajai iestādei sūtīt elektroniski. Tāpat dokumentu izprasīšana ar ārlietu resoru starpniecību daudzu valstu praksē nav ieviesta, tāpēc ātrāka un efektīvāka dokumentu saņemšana iespējama, vēršoties attiecīgās ārvalsts iestādē. Dokumentu izprasīšana no Latvijas iestādēm ar Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs starpniecību joprojām paliek spēkā. Ar pamatinformāciju par dokumentu izprasīšanu no Latvijas iestādēm ir iespējams iepazīties šeit: http://www.mfa.gov.lv/konsulara-informacija/celotajiem/arvalstis-dzivojosajiem/dokumentu-izprasisana-no-latvijas-iestadem Lai iegūtu sīkāku informāciju par dokumentu izprasīšanas procesu no Latvijas iestādēm valstī kurā Jūs atrodaties lūdzam sazināties...

Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi №441 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā «Pievienotā vērtība, produktu kvalitāte un nevēlamu nozveju izmantošana»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 5.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumi №445 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos №461 «Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 7.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi №443 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos №994 «Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 5.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumi №446 «Kārtība, kādā atļauj izmantot pacienta datus konkrētā pētījumā»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 7.augustu.

Par būtiskāko pēdējā laika jaunievedumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone nosauc paziņojumu izsūtīšanu par uzņēmumu iekļaušanu nodokļu maksātāju riska grupā jeb "melnajā sarakstā". Saskarsme ar šādu paziņojumu parasti izsaucot uzņēmēja sašutumu un izbrīnu, tomēr parasti izrādoties, ka iekļaušanai riska grupā bijis pamats - reizēm pat grāmatveži nesniedzot uzņēmuma vadītājam pilnīgu informāciju. Vairāk informācijas skatiet video:

Rūpējoties par to, lai tiktu novērsti likumpārkāpumi tirdzniecībā un vasaras periodā pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem nerastos nevienlīdzīga konkurence, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) veic kontroles pasākumus Latvijas tirgos un ielu tirdzniecības vietās. Šī gada jūlijā kopumā veiktas 72 kontroles pārbaudes, un 66 gadījumos jeb 92 % pārbaužu konstatēti dažādi tirdzniecības pārkāpumi. Vasaras periodā gan Latvijas, gan ārvalstu tirgotāji cenšas Latvijas tirgos realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu. Nereti Latvijas tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu, t.i., tirgojas ar iepirkto produkciju un produkciju, kam ir nezināma izcelsme. Tas maldina pircējus un rada nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas audzētājiem. Jāatzīmē, ka tas var norādīt arī, ka dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus. Šī gada jūlijā VID veica 72 kontroles pārbaudes – 47 kontroles pasākumus dažādos Rīgas pilsētas tirgos, 10 pārbaudes Rīgā “nakts tirgū” un 15 pārbaudes citās...

Ceturtdien, 6.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti "Grozījumi Civillikumā", "Grozījumi Notariāta likumā", "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā", kas nosaka zvērinātu notāru pilnvaras veikt laulības reģistrāciju. Izstrādātais regulējums paredz, ka arī zvērināti notāri būs tiesīgi reģistrēt laulību, tai skaitā paši veiks ierakstus civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmā, nevis sūtīs ziņas dzimtsarakstu nodaļai. Tādējādi tiek paplašinātas izvēles iespējas personām, kuras vēlas noslēgt laulību, piedāvājot alternatīvu veidu, kādā personas var sakārtot savstarpējās attiecības. Regulējumā piedāvātā iespēja laulāties pie zvērināta notāra saistāma ar iespēju konfidenciālā procesā nodrošināt privātās dzīves neaizskaramību un iegūt paplašinātu juridisku konsultāciju par normatīvo regulējumu, kas attiecas uz laulāto personiskajām un mantiskajām attiecībām. Otrkārt, likumprojekts paredz atteikties no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā gan pie notāra, gan dzimtsarakstu nodaļā. Minētais grozījums izstrādāts, ņemot vērā, ka mūsdienās šādai prasībai pēc divu pilngadīgu liecinieku obligātas klātbūtnes vairs nav juridiska pienesuma, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums. Liecinieku aicināšana tiek atstāta to personu ziņā, kuras vēlas izmantot...

Valsts sekretāru sanāksmē 6.augustā izsludināti grozījumi Ministru kabineta (MK) 2010.gada 2.februāra noteikumos Nr.103 "Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtība". Grozījumi saistīti ar to, ka Latvijai jāievieš Eiropas Komisijas 2014.gada 1.jūlija Direktīva 2014/85/ES, kurā noteiktas prasības par braukšanas ieviešanu tuneļos transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanas vadīšanas un teorētiskajos eksāmenos, kā arī precizēti nosacījumi par vadīšanas eksāmenu kārtošanu ar transportlīdzekļiem, kuriem ir automātiskā pārnesumkārba. Atbilstoši iepriekš pieņemtajiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, noteikumos papildus paredzēts nosacījums transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanai un atgūšanai personām, kurām ir dzēsta vai noņemta kriminālā vai administratīvā sodāmība par šā likuma 22.panta 11 daļā minētajiem nodarījumiem, proti, kas saistīti ar ierobežojumiem iegūt vadīšanas tiesības un transportlīdzekļu vadītāja apliecību. Tāpat noteikumu projektā, ir izdarīti grozījumi, kas saistīti ar vadītāju apliecību pārņemšanu un kas nepieciešami, lai izvairītos no "augstākas kategorijas" un "zemākas kategorijas" jēdzienu lietošanas. Tāpat precizēti atsevišķu transportlīdzekļu kategoriju piešķiršanas nosacījumi. Ņemot vērā,...

Biedrība "Zemnieku saeima" ir sašutusi par Finanšu un Tieslietu ministrijas lēmumu, sākot no 2016. gada, palielināt Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmēru lauksaimniecībā izmantojamai zemei. Neskatoties uz lauksaimnieku un Zemkopības ministrijas ierosinājumiem un dalību vairākās lēmuma izskatīšanas sanāksmēs, piedāvātie priekšlikumi līdz šim nav tikuši ņemti vērā. ZSA brīdina, ka, NĪN turpinot strauji pieaugt, zemniekiem tiks uzlikts jauns ekonomiskais slogs, kas kavēs Latvijas lauksaimniecības attīstību. Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš komentē, ka šāda nodokļa piemērošana nav atbilstoša valsts šī brīža ekonomiskajam stāvoklim: "Pašreiz ir plānots līdz 2017.g. nodokli tuvināt 48 eiro par hektāru. Tāds nodokļa pieaugums neatbilst valsts pašreizējai ekonomiskai izaugsmei. Līdz ar to, ir nepieļaujama tālāka nodokļa palielināšanās. Iepriekšējos piecos gados, proti, 2010.g - 2015 g. NĪN ir pieaudzis ~ 300% apmērā, un vēl tālāks pieaugums var radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas lauksaimniecību. Esam izbrīnīti par argumentu, ka NĪN nomaksa varētu tikt veikta no lauksaimniekiem paredzētajiem tiešmaksājumiem. Latvijā šī likme joprojām ir...