JAUNUMI

Otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts priekšlikums ar 2016. gadu ieviest solidaritātes nodokli, jo noteiktais valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālais apmērs (2015. gadā tas noteikts 48 600 eiro apmērā) šobrīd rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu, it īpaši augsti atalgotā darbaspēka sektorā. Ieviešot šo nodokli, tiks novērsta nevienlīdzība, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Turpmāk nodokļu slogs visiem VSAOI maksātājiem būs līdzvērtīgs, jo nesamaksāto VSAOI daļu aizvietos solidaritātes nodoklis. Savukārt valsts pamatbudžetā tas dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai. Solidaritātes nodoklis procentuālā apmērā būtu līdzvērtīgs VSAOI. Ar šo nodokli tiktu aplikti tie ienākumi, kas pārsniedz VSAOI objekta maksimālos griestus, un tā likmes būtu tādas pašas kā VSAOI. Nodoklis tāpat tiktu dalīts starp darba devēju un darba ņēmēju. Solidaritātes nodokļa ieņēmumi tiktu novirzīti uz valsts pamatbudžetu. Nodokļa ieviešana neradīs papildu administratīvo slogu, jo no nodokļu maksātāja viedokļa tas būs vienots...

Otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta sēdē tika izskatīta iespēja paaugstināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas. Minētās izmaiņas skars nodokļu maksātājus, kuru darbinieki izmanto uzņēmumu auto privātām vajadzībām. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā nodokļa likmes ir noteiktas naudiskā, nevis procentuālā izteiksmē kā lielākajai daļai nodokļu. Līdz ar to šāda veida nodokļu likmes neietekmē inflācija. Tādējādi būtu lietderīgi pārskatīt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes ik pēc noteikta laika perioda, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas. Lai uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmju paaugstinājums būtu samērīgs, likmes varētu tikt paaugstinātas, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas. Tādējādi ir ierosināts tās paaugstināt par 7,4%, t.i., ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā patēriņa cenu indeksa izmaiņas 2014. gadā pret 2010. gadu. Ievērojot iepriekš minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, nosakot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmju paaugstināšanu par 7,4% un veikt...

Otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts priekšlikums pārskatīt atbrīvojuma no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras pasākumiem, ja šo pasākumu mērķis ir gūt peļņu, neieguldot to turpmāko pasākumu īstenošanā vai uzlabošanā, piemēram, daļai izklaides komercpasākumu. Šobrīd no PVN maksājumiem ir atbrīvotas teātra un cirka izrādes, koncerti, bērniem paredzētie sarīkojumi, pašdarbības mākslas kolektīvu sarīkojumi un labdarības mērķiem veltīti sarīkojumi, kā arī valsts atzītu muzeju, bibliotēku, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu apmeklējumi un šo institūciju rīkotie kultūras un kultūrizglītības pasākumi. Tāpat PVN nemaksā par bibliotēkas krājumā esošās informācijas publiskas pieejamības un izmantošanas nodrošināšanas pakalpojumiem. Atbilstoši esošajam regulējumam atbrīvojumus no PVN iepriekš minētajiem kultūras pakalpojumiem piemēro arī tādas organizācijas, kas nav publiskas personas, ja, sniedzot šos pakalpojumus, sistemātiski netiek gūta peļņa. Ja peļņa tiek gūta, atbrīvojumu piemēro gadījumos, kad gūto peļņu novirza vai iegulda šo pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai. Tādējādi, ja neizpildās šie nosacījumi, minētajiem kultūras pakalpojumiem ir piemērojama PVN standartlikme. Līdz ar...

Otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta sēdē tika rosināts uz 2017. gada 1. janvāri atlikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņu. Šobrīd spēkā esošā Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma pārejas noteikumu redakcija paredz, ka ar 2016. gada 1. janvāri tiek mainīta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtība. Šobrīd transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis tiek maksāts par visu kārtējo gadu, faktiski avansa veidā, jo atsevišķos gadījumos persona vēlāk lūdz atmaksāt pārmaksāto nodokļa daļu. Izdarītie likuma grozījumi paredz, ka ar 2016. gada 1. janvāri nodokli būs jāmaksā par faktisko transportlīdzekļa ekspluatācijas periodu. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, mainot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtību, nodokļa ieņēmumu samazinājums valsts budžetā 2016. gadā varētu būt 33,6 miljoni eiro. Ņemot vērā to, ka, mainot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtību (ar 2016. gada 1. janvāri), veidotos nodokļa ieņēmumu samazinājums, radot negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, ir ierosinājums veikt Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā grozījumu, paredzot...

Otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts priekšlikums ieviest automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādātajam Globālajam standartam. Pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi pārrobežu krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. To novēršanai arvien vairāk uzmanības tiek veltīts gan Eiropas Savienības (ES), gan pasaules līmenī. Tādi ieņēmumi, kas nav deklarēti un kam netiek uzlikti nodokļi, ievērojami samazina valsts nodokļu ieņēmumus. Tieši automātiska informācijas apmaiņa ir atzīta kā svarīgs instruments cīņā pret pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Globālā standarta mērķis ir nodrošināt automātisku informācijas apmaiņu starp nodokļus administrējošajām iestādēm par citu valstu rezidentiem – to patiesā labuma guvējiem, procentu maksājumiem, dividendēm, konta atlikumu, ienākumiem no apdrošināšanas produktiem un procentiem no finansiālajiem ieguldījumiem. 2014. gada 29. oktobrī 51 valsts, tajā skaitā visas ES dalībvalstis, ir parakstījušas apņemšanos veikt informācijas apmaiņu atbilstoši Globālajam standartam. Ņemot vērā to, ka automātiskās informācijas apmaiņas nodokļu jomā...

Otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts priekšlikums palielināt azartspēļu nodokļu un nodevu apmēru. Pēdējos gadus, kopš 2012.gada 1.janvāra, azartspēļu nodevu un nodokļu likmes nav mainījušās, jo ar 2019.gadu paredzēts ieviest vienoto azartspēļu kontroles un uzraudzības sistēmu, kuras ieviešanai uzņēmējiem ir jāuzkrāj līdzekļi. Tomēr azartspēļu nozare ir saistīta ar īpaši augstu sociālo risku, tādēļ valstij ir nepieciešams veikt regulējošo funkciju, kas daļēji tiek īstenota ar izložu un azartspēļu nodevas un nodokļu palīdzību. Vienlaikus azartspēļu nodevām un nodokļiem ir fiskālā funkcija, kuras uzdevums ir vismaz daļēji nodrošināt ieņēmumus azartspēļu iespējamo negatīvo seku mazināšanai. Lai sabalansētu nodokļu un nodevu likmes ar esošo inflācijas un vidējo algu pieaugumu valstī un azartspēļu finansiālās darbības apgrozījuma pieaugumu, kā arī palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneri rosina palielināt azartspēļu nodevu un nodokļu apmēru vidēji par 4 līdz 5,5 procentiem attiecībā uz nodevām un 4,2 līdz 11 procentiem attiecībā uz nodokļiem. Tiek rosināts palielināt iekasējamās...

Otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts jautājums par valsts kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamās peļņas daļu 2016. gadā. Priekšlikums paredz to noteikt 90% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, savukārt 2017. gadā - 75% un 2018. gadā – 70%. Šobrīd spēkā esošā kārtība par valsts kapitāla izmantošanu paredz to, ka kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 2016. gadā (par 2015. gada pārskata gadu) nosaka un aprēķina 70% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas (līdzšinējo 90% vietā), kas nozīmē mazākus ieņēmumus valsts budžetā 2016. gadā. Pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, MK līdz šī gada 1. oktobrim izdod noteikumus, nosakot prognozējamās un dividendēs izmaksājamās peļņas daļas kārtību valsts kapitālsabiedrībā un publiski privātajā kapitālsabiedrībā, kurā valsts ir dalībnieks (akcionārs). Saskaņā ar priekšlikumu Pārresoru koordinācijas centram jāsagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāiesniedz izskatīšanai MK minēto noteikumu projektu, paredzot, ka minimālo...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2015.gada 20.augusta lēmums №1/11 «Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013.gada 19.decembra lēmumā №1/38 «Starpsavienojumu un nomāto līniju pamatpiedāvājuma noteikumi»»Lēmums stājas spēkā ar 2015.gada 25.augustu.

Daugavpils pilsētas domes 2015.gada 13.augusta saistošie noteikumi №32 «Grozījumi Daugavpils pilsētas domes 2015.gada 30.janvāra saistošajos noteikumos №6 «Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālie pabalsti»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 25.augustu.

Veicot finanšu revīzijas, Valsts kontrole bieži saskaras ar dažādām kļūdām krājumu uzskaitē un norakstīšanā, žurnāla "Bilance" 361./362. numurā atgādina Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta Pirmā sektora vadītāja Sandra Zunde. Ministru kabineta noteikumi Nr. 1486 „Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” nosaka, ka apgrozāmie līdzekļi ir aktīvi, kurus budžeta iestāde plāno izmantot gada laikā vai kuru apmaksa paredzēta gada laikā no bilances datuma. Apgrozāmo līdzekļu sastāvā uzskaita arī aktīvus, ja vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vērtību, kas ir 213 eiro par vienību. Veicot revīzijas, esot redzēti arī pozitīvi piemēri, kā tiek organizēta krājumu uzskaite iestādēs, raksta S. Zunde. Krājumos uzskaita inventāru, saimniecības materiālus, kancelejas piederumus, mašīnu un iekārtu rezerves daļas un citus krājumus, kuri paredzēti iestādes darbības nodrošināšanai, un kuri nav paredzēti pārdošanai. Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli Valsts iestādes regulāri veic dažādus remontdarbus, lai uzturētu savus un to rīcībā...

Valsts ieņēmumu dienests šogad aktualizējis metodisko materiālu "Par atkārtoti lietojama iepakojuma uzskaiti un aplikšanu ar nodokļiem". Metodiskais materiāls sniedz informāciju par uzskaites un attaisnojuma dokumentu noformēšanas prasībām atkārtoti lietojamam iepakojumam; skaidras naudas saņemšanas un izsniegšanas operācijām; par darījumiem ar atkārtoti lietojamo iepakojumu, kā arī par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu un uzskaiti atkārtoti lietojamam iepakojumam. Atgādinām, ka iepakojums, kuru var izmantot atkārtoti tā sākotnējam uzdevumam (piemēram, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites ciklā no ražotāja līdz patērētājam), ir atkārtoti lietojamais iepakojums. Nodokļa maksātājam, kurš Latvijas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto preces atkārtoti lietojamā iepakojumā, dabas resursu nodoklis par šo iepakojumu nav jāmaksā, ja atkārtoti lietotā iepakojuma materiāla veidu un svaru var dokumentāri pamatot. Savukārt AS „Latvijas Zaļais punkts” 2015.gada jūnija žurnālā „Bilance” atsvaidzinājis lasītāju zināšanas par dabas resursu nodokli. Rakstā var iegūt atbildes uz jautājumiem: Vai kafejnīcām...

Ministru kabineta komitejas sēdē pirmdien, 24. augustā, skatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Priekšlikumi diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kompleksi izvērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu". Ziņojumā, kurš sagatavots 12. augustā, norādīti ministrijas apsvērumi par labu diferencētā neapliekamā minimuma modeļa ieviešanai. No ziņojuma secināms, ka, neraugoties gan uz darba devēju, gan darba ņēmēju organizāciju, gan ekonomikas ekspertu un pat Ekonomikas ministrijas kritiku, FM joprojām aizstāv to pašu diferencētā neapliekamā minimuma modeli, ko piedāvāja jau maijā. Piemēram, ziņojumā joprojām tiek piedāvāts daudzu kritizētais princips, ka neapliekamā minimuma atvieglojumus iedzīvotāji saņems tikai nākamajā gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tiesa, FM apgalvo, ka šis process būšot ļoti vienkāršs: "To varēs izdarīt, caur portālu Latvija.lv, pieslēdzoties elektroniskajai deklarēšanās sistēmai, kur faktiski gada ienākumu deklarācijā jau automātiski būs aizpildītas visas ienākumu sadaļas, tāpēc atliks tikai ievadīt bankas konta numuru, uz kuru tad tiks pārskaitīta nodokļu pārmaksa. (...) Tiem cilvēkiem,...

Visneapdomīgāk būtu, pat nepaskatoties, kam naudu tērējam, uzkraut iedzīvotājiem vai uzņēmējiem papildu nodokļus. It sevišķi bezjēdzīgi ir kāpināt izdevumus laikā, kad tautsaimniecība strādā tuvu tās potenciālam, valstī patēriņš aug, brīvu resursu nav. Tā saistībā ar nākamā gada valsts budžeta veidošanas iespējām secinājis Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš. Viņš norādījis, ka 2016. gadā plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšana par vienu procentu punktu un pensiju 2. līmeņa iemaksu pieaugums palielinās iedzīvotāju ieguvumu par aptuveni 120 milj. EUR gadā. Tās ir vērā ņemamas summas, ko budžetā uzreiz tikai ar tautsaimniecības izaugsmi neatgūt. Pat sekmējoties citiem Finanšu ministrijas vidēja termiņa nodokļu politikas mērķiem (nodokļu sistēmas stabilitāte, samazināta izvairīšanās no nodokļu samaksas), 1/3 no IKP nodokļu ieņēmumu sasniegšana ar būtiski pazeminātu nodokļu slogu noteikti būs grūtāka. Ekonomists arī vaicā: ja tomēr "aiztikt" nodokļus, tad kādus? Ir daudz pētījumu par nodokļu ietekmi uz tautsaimniecības izaugsmi, sk. piem. OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) pētījumu, kuri pārsvarā...

Lai veicinātu valsts kopējai ekonomiskai un tautsaimniecības izaugsmei tik būtisko uzņēmējdarbības attīstību reģionos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir uzsākusi darbu pie valsts atbalsta programmu izstrādes. To ieviešanas sākumu šī gada laikā ar nepacietību gaida vairums Latvijas pašvaldību. Atbalsta programmu galvenais mērķis ir uzlabot bijušo rūpniecisko un degradēto, kā arī citu ārpus Rīgas esošo teritoriju atbilstību saimnieciskās darbības veikšanai, informē Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta direktore Dace Berkolde. Programmu ietvaros plānots veikt ieguldījumus uzņēmējdarbībai nepieciešamo teritoriju, pievedceļu un inženierkomunikāciju atzaru sakārtošanā, kā arī komersantiem un investoriem nepieciešamajā infrastruktūrā. Tādējādi tiktu veicināta uzņēmējdarbības attīstība, kas ir nepieciešama komersantiem darbības uzsākšanai vai paplašināšanai. Tāpat tiktu palielinātas nodarbinātības iespējas iedzīvotājiem Latvijas reģionos, un nodrošināta šo teritoriju salīdzinošo priekšrocību veiksmīgāka izmantošana ekonomiskās aktivitātes sekmēšanā. Pašvaldības šajās programmās ir plānotas kā projekta iesniedzēji un finansējuma saņēmēji. D. Berkolde, uzsver, ka, ņemot vērā, ka pašvaldība, ja tā iesaistās saimniecisko aktivitāšu veikšanā, faktiski ir uzskatāma par...

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus 2013. gada 19. marta noteikumos Nr. 154 „Noteikumi par republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstu apstiprināšanu”, saskaņā ar kuriem Valsts zemes dienesta uzturētajā Valsts adrešu reģistrā tika aktualizētas administratīvās robežas Valmieras pilsētai, Beverīnas, Engures un Tukuma novadiem. Valmieras pilsētas teritorijai tika pievienotas 7 Beverīnas novada zemes vienības ar kopējo platību 117.4 ha, savukārt Tukuma novada administratīvajai teritorijai tika pievienotas 2 Engures novada Smārdes pagasta zemes vienības ar kopējo platību 1.4 ha. Galvenais iemesls Valmieras pilsētas un Beverīnas novada robežu maiņai bija Valmieras attīstības plānošanas dokumentos paredzētā industriālā parka izveide, kuram bija nepieciešama vismaz 50 ha liela zemes platība. Dažādu kritēriju ietekmē par vispiemērotāko vietu parka izveidei atzina pilsētas dienvidu robežu ar Beverīnas novadu. Publiskajā apspriešanā Valmierā to atbalstīja 98% dalībnieku savukārt Beverīnas novadā – 64% dalībnieku, kas ļāva pašvaldībai pieņemt lēmumu par piekrišanu grozīt administratīvo teritoriju robežu starp Beverīnas novada pašvaldību un Valmieras pilsētas pašvaldību. Engures...