JAUNUMI

Rīgas Domes 2015.gada 9.jūnija saistošie noteikumi №150 «Grozījumi Rīgas domes 2012.gada 14.augusta saistošajos noteikumos №183 «Speciāli pasažieru pārvadāšanai izgatavoto velosipēdu, kas paredzēti komercpakalpojumu sniegšanai, izmantošanas noteikumi Rīgas pilsētā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi №439 «Latvijas Melioratoru biedrības valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi №436 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumos №869 «Juridiskās palīdzības administrācijas nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi №430 «Latvijas Jūrniecības savienības valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.augustu.

Mikrouzņēmuma darbinieka ienākumā netiek ieskaitīta kompensācija, ko darba devējs atlīdzina par darbinieka personīgā auto nolietošanu darba vajadzībām, ja šīs kompensācijas (4 eiro centi par vienu nobrauktu kilometru) kopsumma mēnesī nepārsniedz 57 eiro, informē Valsts ieņēmumu dienests nesen atjaunotā metodiskajā materiālā "Mikrouzņēmumu nodoklis". Ja kompensācija pārsniedz minētos 57 eiro mēnesī, tad tikai pārsnieguma summu ietver darbinieka ienākumā. Piemērs: Darba līgumā ietvertie nosacījumi paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieks izmanto sev piederošo transportlīdzekli darba vajadzībām. Mikrouzņēmums kompensē darbiniekam tam piederošā transportlīdzekļa nolietošanos par katru nobraukto kilometru 0,04 euro apmērā, kopējā kompensētā summa ir 60 euro. Mikrouzņēmuma darbinieka ienākumā ietver pārsnieguma summu virs 57 euro, t.i., 3 euro. Mikrouzņēmuma darbinieka ienākumā neietver arī viņa gūto labumu no mikrouzņēmumam piederoša vai tā rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas personīgajām vajadzībām, ja vien labuma gūšanas mēnesī par vieglo pasažieru automobili tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Piemērs: SIA, kas ir reģistrēta kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, par vieglo pasažieru automobili...

Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojošu materiālu par darbinieku nosūtīšanu, ko reglamentē Darba likuma 14.pants, kurā pārņemti Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra direktīvas Nr.96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā noteikumi. Saskaņā ar minēto Darba likuma pantu darba devējam ir tiesības uz noteiktu laiku nosūtīt darbinieku starptautisko pakalpojumu sniegšanai no vienas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uz citu dalībvalsti. Tas nozīmē, ka šādai nosūtīšanai jānotiek pārrobežu pakalpojumu sniegšanas kontekstā, turklāt visu darba veikšanas laiku ir jāpastāv darba attiecībām starp nosūtīto darbinieku un uzņēmumu, kurš nosūta darbinieku darbam uz citu valsti, un šādai nosūtīšanai jānotiek īslaicīgi – uz noteiktu laika periodu. Vienlaikus jāņem vērā, ka par darbinieku norīkošanu netiek uzskatīts tāds gadījums, kad personas pašas dodas meklēt darbu vai strādāt uz citu dalībvalsti. Darbinieku nosūtīšana ir gadījumi, kad: darba devējs nosūta darbinieku uz citu valsti, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar personu, kuras labā tiks veikts darbs;darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs (t.s. pagaidu darba...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2015.gada jūlijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi Nr.362 „Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.190 „Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”” Ar grozījumiem mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas veidlapa izteikta jaunā redakcijā, atbilstoši 23.04.2015. veiktajiem grozījumiem „Mikrouzņēmuma nodokļa likumā” 30.06.2015 04.07.2015. Ministru kabineta 14.jūlija noteikumi Nr.391 „Noteikumi par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra” Noteikumi nosaka valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, kā arī atvieglojumus un atbrīvojumus no valsts nodevas maksāšanas par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra. 14.07.2015. 01.08.2015. Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumi Nr.394 „Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 14.jūnija noteikumos Nr.450 „Noteikumi par valsts naftas produktu rezervju apmēru, apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kā arī tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību”” Noteikumu 2 .1.apakšpunkts papildināts ar I kategorijas naftas produkta kombinētās nomenklatūras kodu 2710 12...

Valdība otrdien, 4. augustā, apstiprinājusi grozījumu likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz izslēgt no likuma normu, kas nosaka, ka par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību ir maksājamas valsts nodevas. Izmaiņas nozīmē, ka turpmāk valsts nodeva nebūs jāmaksā par patentu, preču zīmju, dizainparaugu un citu rūpnieciskā īpašuma formu reģistrāciju. Tiesa gan, tas nenozīmē, ka šis pakalpojums turpmāk būs par velti. Par preču zīmju u.c. reģistrāciju joprojām būs jāmaksā, tikai tā vairs nebūs valsts noteikta nodeva, bet Patentu valdes cenrādī norādīta maksa. Paredzams, ka izmaksas uzņēmējiem un izgudrotājiem nepieaugs, jo Patentu valdes izcenojumu apmērs par Patentu valdes sniegtajiem pakalpojumiem tiks noteikts tādā pašā apjomā kā šobrīd valsts nodevas par Patentu valdes attiecīgajām darbībām.

Otrdien, 4.augustā, valdība apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Profesiju klasifikatorā, kas veikti, ņemot vērā saņemtos priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām tajā. Profesiju klasifikators papildināts ar Saeimai nepieciešamajiem amatiem (Saeimas Kancelejas direktors, Saeimas Prezidija locekļa padomnieks, Saeimas Kancelejas direktora vietnieks, Saeimas komisijas konsultants, Saeimas frakcijas konsultants u.c.). Tāpat aktualizētas profesijas apsardzes jomā, t.i., atsevišķā grupā "Citur neklasificēti apsardzes pakalpojumu jomas darbinieki", atsevišķā grupā "Citur neklasificēti vienkāršo profesiju strādnieki" un 9.pamatgrupā "Vienkāršās profesijas" attiecībā uz apsardzes jomu, izmainot profesiju nosaukumus un iekļaujot jaunas profesijas, un papildinot (precizējot) šo grupu aprakstus un profesionālās darbības pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā no 3115 atsevišķās grupas "mehāniķis" pārcels uz 7.pamatgrupas "Kvalificēti strādnieki un amatnieki" attiecīgām atsevišķām grupām, lai sakārtotu Profesiju klasifikatoru atbilstoši ISCO-08 (Starptautiskajai standartizētajai profesiju klasifikācijai). Vienlaikus Profesiju klasifikatoru papildinās ar 10 profesiju standartiem, piemēram, Grafikas dizainers, Kvalitātes vadītājs, Kuģa elektriķis, u.c. Profesiju klasifikatora mērķis ir uzskaitīt profesiju sarakstu, profesijai atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, lai nodrošinātu valstī starptautiskai...

Eiropas Savienības tiesa ( EST) 25. jūnijā pasludināja spriedumu lietā C-664/13 Nīmanis. Šajā lietā Latvijas Republikas Administratīvā apgabaltiesa uzdeva jautājumu, lai noskaidrotu, vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006. gada 20. decembra 2006/126/EK par vadītāju apliecībām (turpmāk – Direktīva 2006/126/EK) 12. pants, lasot to kopsakarā ar preambulas (2) punkta pirmo teikumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas noteic, ka vienīgais veids, kā pierādīt, ka persona pastāvīgi dzīvo šajā valsti (Latvijā), ir šīs personas deklarētā dzīvesvieta? Lieta saistīta ar tiesvedību starp privātpersonu – K.Nīmani – un VAS "Celu satiksmes drošības direkciju" (turpmāk - CSDD). K.Nīmanis vērsās ar iesniegumu CSDD, lai nomainītu transportlīdzekļa vadītāja apliecību, taču saņēma atteikumu jo, lai saņemtu pakalpojumu, K.Nīmanim jāuzturas Latvijā ilgāk par 185 dienām un jādeklarē sava dzīvesvieta Latvijas tiesību aktos noteiktajā kārtībā. K.Nīmanim nebija deklarētā dzīvesvieta Latvijā. K.Nīmanis iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – par transportlīdzekļa vadītāja...

Jautājums: vai Latvijā ir iespējams norēķinos izmantot Ķīnas juaņu, ņemot vērā, ka varētu pieaugt Latvijas preču eksporta iespējas uz Ķīnu? Kā paskaidro AS Swedbank, klientu darījumiem pieejamo valūtu klāsts nesen paplašināts, ieviešot deviņas jaunas valūtas, tostarp Ķīnas juaņu. Ķīnas juaņa ir viena no lielākajām pasaules valūtām, kas tuvāko gadu laikā var nostiprināt savas pozīcijas pasaules tirgos. Bankas klienti var veikt darījumus ar Ķīnas juaņām (CNY), Honkongas dolāriem (HKD), Izraēlas šekeļiem (ILS), Indijas rūpijām (INR), Jaunzēlandes dolāriem (NZD, Taizemes batiem (THB), Turcijas lirām (TRY), Dienvidāfrikas randiem (ZAR) un Emirātu dirhēmiem (AED). Klienti var saņemt šīs valūtas savā multivalūtu kontā un veikt pārskaitījumus. Šīs valūtas var pirkt, pārdot, kā arī dažās no tām ir pieejami risku ierobežošanas instrumenti, piemēram, valūtas nākotnes darījumi (FX Forward) . Līdz ar to paplašinās preču un pakalpojumu importētāju un eksportētāju iespējas veikt norēķinus preces pārdevēja vai pircēja valsts valūtā. Importētājiem tas bieži vien ir izdevīgāk, nekā norēķinoties eiro vai...

Otrdien, 4. augustā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma „Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā” īstenošanai”, kas nosaka Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma „Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā” atbalsta saņemšanas un piešķiršanas kārtību, sākot no 2015. gada. Jaunais noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu šādiem pasākuma „Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā” apakšpasākumiem: „Meža ieaudzēšana”, „Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana” un „Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai”. Apakšpasākumā „Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana” atbalstu piešķir par meža atjaunošanu platībā, kurā bojājumus radījis ugunsgrēks vai dabas katastrofas (vējgāzes, vējlauzes, sniega un ledus radīti postījumi). Savukārt apakšpasākumā „Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai” ietvertas šādas aktivitātes: „Jaunaudžu retināšana un jaunaudžu retināšana ar atzarošanu”, „Neproduktīvu...

Saistībā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju par morālo kompensāciju izmaksu mehānismu un nepilnību tajā, Tieslietu ministrija (TM) sniedz savu skaidrojumu par kārtību, kādā tiek izmaksāta morālo kaitējumu kompensācija un zaudējumu atlīdzības. Zaudējumu atlīdzība tiek izmaksāta saskaņā ar likumu „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” un Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumiem Nr. 433 „Iesniegumu iesniegšanas un izskatīšanas, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtība”. TM nav tiesīga atlīdzināt zaudējumus ārpus šo normatīvo aktu noteiktās kārtības. Valsts pārvaldes iestādes budžets tiek plānots trīs gadu griezumā, un katram gadam tiek paredzēts konkrēts līdzekļu apmērs. Tā kā TM ir atbildīga par zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma kompensācijas izmaksu, ministrijai tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi zaudējumu atlīdzības nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām izmaksai. TM regulāri seko līdzi un analizē situāciju saistībā ar pieejamajiem resursiem zaudējumu atlīdzināšanai, kā arī prognozē situācijas turpmāko attīstību, tomēr šajos...

Rīgas Domes 2015.gada 9.jūnija saistošie noteikumi №148 «Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

No 2015.gada 1.jūlija tie nodokļu maksātāji, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) veiktās datorizētās riska analīzes rezultātā identificēts “aplokšņu” algu risks, saņem brīdinājuma paziņojumu elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS). “Aplokšņu” algu risks tiek identificēts darba devējiem – fiziskām un juridiskām personām, kurām ir darba ņēmēji. Ja nodokļu maksātājs EDS ir saņēmis brīdinājumu par iekļaušanu riskantāko nodokļu maksātāju grupā ““Aplokšņu” algu risks”, VID aicina pārliecināties par iesniegto datu atbilstību veiktajai saimnieciskajai darbībai un, izmantojot savas nodokļu maksātāja tiesības, iesniegt pārskata “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” (turpmāk – Darba devēja ziņojums) labojumus. VID atgādina, ka nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt Darba devēja ziņojuma labojumus triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits). Ja nodokļu maksātājs iesniedz Darba devēja...