JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 18.augusta noteikumi №476 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumos №291 «Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 29.augustu.

Šobrīd noteiktais valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālais apmērs Latvijā rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu. Neko nemainot, nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā tiem nodarbinātajiem, kuru alga mēnesī pārsniedz 8 000 eiro. Kopējā darba algas ienākumu summa lielo algu saņēmējiem šobrīd ir vairāk kā 362 miljoni eiro jeb 75,3 tūkstoši eiro gadā uz vienu personu, skaidro Finanšu ministrija. No kopējiem 800 000 nodarbināto solidaritātes nodokli būtu jāmaksā vien 4 700 darba ņēmēju, kuru darba alga gadā kopumā sasniedz 48 000 eiro jeb vidēji 4000 eiro mēnesī. Kopējais šo personu darba vietu skaits ir 7843, kas ir vidēji 1,6 darba vietas uz katru personu. Ieviešot solidaritātes nodokli, tiks novērsta nevienlīdzība, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Turpmāk nodokļu slogs visiem VSAOI maksātājiem būs līdzvērtīgs, jo nesamaksāto VSAOI daļu aizvietos solidaritātes nodoklis. Savukārt valsts pamatbudžetā tas dos papildu ieņēmumus valsts...

Ceturtdien, 27. augustā, ārkārtas valdības sēdē turpinot darbu pie 2016. gada valsts budžeta izstrādes, valdība nolēma sašaurināt personu loku, par kurām maksātājs ir tiesīgs piemērot atvieglojumu par apgādībā esošām personām. No 2016. gada plānots atvieglojumus piemērot tikai uz nepilngadīgu bērnu un bērnu, kurš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Tāpat atvieglojums attieksies uz personām ar invaliditāti, kuras nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju. Plānotā priekšlikuma fiskālā ietekme ir 25 miljoni eiro. Atgādinām, ka likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" 13. pantā paredzēti atvieglojumi: a) par nepilngadīgu bērnu, b) par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, c) par nestrādājošu laulāto, d) par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem, e) par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina...

Pēc Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē noteiktā uzdevuma ministrijām un valdības sociālajiem un sadarbības partneriem iesniegt priekšlikumus ēnu ekonomikas mazināšanai savās nozarēs, Finanšu ministrija kopumā saņēmusi vairāk nekā simts dažādus ierosinājumus. Šobrīd Finanšu ministrija turpina darbu pie "Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas mazināšanai 2016. - 2020. gadam" projekta sagatavošanas, kurā iesniegtie priekšlikumi pēc to izvērtēšanas tiks iekļauti. Ņemot vērā to, ka ēnu ekonomikas mazināšana ir valsts kopējs uzdevums, kurā jāiesaistās ne tikai Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam, pēdējā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē tās dalībnieki vienojās par priekšlikumu iesniegšanu ēnu ekonomikas mazināšanai savās nozarēs. Īpašu uzmanību institūcijas un sociālie un sadarbības partneri tika aicināti pievērst tādām jomām kā būvniecība, mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, sabiedriskie pārvadājumi un pakalpojumu sektors, kurās izvairīšanās no nodokļu nomaksas un patiesās peļņas slēpšana ir īpaši izplatīta. Jau ziņots, ka pēc austriešu ekonomikas profesora F. Šneidera (Schneider) pētījuma prognozētais ēnu ekonomikas apmērs Latvijā 2015. gadā ir 23,6% no iekšzemes...

Zemāki ekonomikas izaugsmes tempi šogad salīdzinājumā ar septiņiem mēnešiem pērn ietekmē budžeta ieņēmumu pieaugumu. Lai arī joprojām šī gada pirmajos septiņos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija 131,6 miljonu eiro liels pārpalikums, salīdzinot ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem, tas ir samazinājies uz pusi (par 133,5 miljoniem eiro jeb 50,4%). Kopbudžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bija 5 263,7 miljoni eiro, kas ir par 182,8 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn. Lielāko ieņēmumu pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumi. Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada janvārī - jūlijā bija 5 132,1 miljons eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 316,2 miljoniem eiro jeb 6,6%. Lielākais izdevumu kāpums vērojams sociālajiem pabalstiem un atlīdzībai. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu palielinājums par 175,8 miljoniem eiro jeb 4,6% šā gada septiņos mēnešos ir lielāks nekā pagājušā gada janvārī - jūlijā, tomēr tas ir zemāks nekā tika plānots likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam”. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par...

Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpināja pieaugt un bija par 4,9 % lielāks nekā pirms gada (salīdzināmās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati). Kopumā janvārī-jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,9 %, salīdzinājumā ar 2014. gada atbilstošo periodu, informē Ekonomikas ministrija (EM). Jūlijā lielāko devumu kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumā nodrošināja nepārtikas preces. Salīdzinot ar 2014. gada jūliju, mazumtirdzniecības apjomi nepārtikas preču grupā pieauga par 5,6 %. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, iedzīvotāji biežāk preces iegādājās Interneta veikalos un lietoto preču veikalos. Vairāk pirka arī paklājus un grīdas segumus, kā arī datorus, programmatūras un telekomunikāciju iekārtas. Turpināja pieaugt apģērba mazumtirdzniecība. Iedzīvotāji retāk pirka sporta preces un spēles. Samazinājās arī mazumtirdzniecība stendos un tirgos. Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma apjomu pieauguma tempi jūlijā bija nedaudz lēnāki nekā iepriekšējos divos mēnešos. Kāpums gada griezumā bija 7,7 %, kas nodrošināja 1/4 no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma. Pēc pārtikas preču mazumtirdzniecības pieauguma tempu krituma pēdējos mēnešos, šī gada jūnijā un jūlijā mazumtirdzniecības apjomi pārtikas...

Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumi №456 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumos №305 «Kadastrālās vērtēšanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 28.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 11.augusta noteikumi №461 «Vienotas sabiedriskā transporta pakalpojumu uzskaites sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un attīstīšanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 27.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 11.augusta noteikumi №466 «Grozījums Ministru kabineta 2014.gada 4.februāra noteikumos №73 «Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 27.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 11.augusta noteikumi №465 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumos №401 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumam «Dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 27.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 18.augusta noteikumi №477 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos №83 «Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 28.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 25.augusta noteikumi №481 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumos №803 «Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.septembri.

Šogad uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa piemērošanā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem izmaiņas nav bijušas, bet vēl aizvien ir aktuāli saprast, kad jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis un kā piemērot atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas, žurnāla "Bilance" jūlija (361./362.) numurā raksta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītāja Kristīne Ābola. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa piemērošanu nosaka Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums un uz šī likuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi – Ministru kabineta 2012. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 672 „Prasības maršruta kontroles sistēmām” un Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumi Nr. 858 „Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība”. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātāji Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir jāmaksā komersantiem – sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrībām, personālsabiedrībām, individuālajiem komersantiem, zemnieku saimniecībām un ārvalstu komersantu filiālēm par īpašumā vai turējumā esošajām vieglajām automašīnām. Īpašumtiesības vai turējums ir reģistrēts transportlīdzekļa tehniskajā...

Ceturtdien, 27.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināti grozījumi Ministru kabineta (MK) 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr.1000 "Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis". Lai veicinātu Elektromobilitātes attīstības plānā 2014. - 2016.gadam noteikto - elektromobilitātes attīstību Latvijā - elektrotransportlīdzekļu lietotājus rosina atbrīvot no maksas par reģistrācijas pakalpojumiem pirmreizējā reģistrācijā. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu CSDD veic komercpārvadājumus veicošo transportlīdzekļu tehnisko kontroli uz ceļiem, par kuras veikšanu netiek iekasēta maksa par pakalpojumu, tomēr šāds atbrīvojums nebija paredzēts CSDD sniegto pakalpojumu izcenojumos. Noteikumu projektā noteikts, ka tehnisko kontroli uz ceļa veic bez maksas. Tāpat noteikumu projekts paredz palielināt izcenojumu kuģošanas līdzekļu reģistrācijai. To nosaka ieviestās stingrākās prasības attiecībā uz pašizgatavotu motorlaivu un kuteru reģistrācijas kārtību, nepieciešamība reģistrācijā pārbaudīt CE marķējumu, kas noteikts ar grozījumiem kuģošanas līdzekļu reģistrācijas nosacījumos. Savukārt, lai mazinātu administratīvo slogu komersantiem, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu mazumtirdzniecību, ir paredzēts atteikties no tirdzniecības numura zīmju kartes izsniegšanas, to aizstājot ar tirdzniecības...

Trešdien, 26.augustā, biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji tikās ar Finanšu ministru Jāni Reiru, lai pārrunātu nozari ietekmējošo nākamo gadu nodokļu politiku. Lauksaimniecībai pēdējā gadā izveidojusies ļoti nelabvēlīga tirgus situācija. Tam ir vairāki cēloņi - zemas pasaules tirgus cenas, Krievijas pārtikas embargo, klimatiskie apstākļi, slimības, u.c.. Šāda nelabvēlīgo faktoru vienlaicīga sakrišana notiek ļoti reti, bet diemžēl notiek. Apstākļos, kad tik daudzas nozares ir uz izdzīvošanas robežas, kā, piemēram, piena nozare un cūkkopība, ir ļoti svarīgi nepasliktināt situāciju no valsts puses ceļot nodokļu slogu. Galvenais diskusiju objekts bija plānotais straujais zemes nodokļa pieaugums. Pašreizējie noteikumi paredz, ka turpmākos 5 gadus zemes nodoklis pieaugs līdz pat 20 % ik gadu. Zemnieku saeima uzskata, ka tik straujš pieaugums nav pieņemams un nodokļa pieaugums nevar būt lielāks par 10 %. Par šo jautājumu tika panākta vienošanās, ka tuvākajā laikā notiks atkārtotas Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas un pašvaldību sarunas, par iespējām nodokļa pieauguma tempu samazināt un kāpumu plānot ilgākā...