JAUNUMI

Uzņēmumos, kuriem pieder intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT), pretstatā uzņēmumiem, kuriem IĪT nepieder, kopumā: ir par 29 % lielāki ieņēmumi uz vienu darbinieku;darbiniekiem ir līdz pat 20 % lielāks atalgojums. Tie ir svarīgākie atzinumi 2015. gada jūnijā publicētajā pētījumā "Intelektuālā īpašuma tiesības un uzņēmumu sniegums Eiropā: ekonomiskā analīze", ko veica Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (OHIM) kopīgi ar ES Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru. Pētījumā apsekoti vairāk nekā 2,3 miljoni Eiropas uzņēmumu, kuriem pieder patenti, preču zīmes vai dizainparaugi nacionālā vai Eiropas līmenī, un analizēti oficiālie publiskie finanšu dati. Šis pētījums, kurā apskatīts IĪT devums uzņēmumu dimensijā, ir turpinājums pirmajai ES mēroga analīzei par IĪT intensīvo nozaru devumu ekonomiskajam sniegumam un nodarbinātībai Eiropas Savienībā, kurā tika konstatēts, ka aptuveni 40 % no kopējās ekonomiskās darbības (~ 4,7 triljoni EUR katru gadu) veido IĪT intensīvās nozares un aptuveni 35 % no visas nodarbinātības ES (77 miljoni darba vietu) tieši vai netieši ir saistītas ar...

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) no Valsts policijas darbiniekiem saņem sūdzības, ka virsstundu darbos dažādos pasākumos, piemēram, Āfrikas cūku mēris u.c., tiek iesaistīti atsevišķi Valsts policijas reģionu priekšnieki, to vietnieki, citi zemāka ranga policijas struktūrvienību priekšnieki. Tajā pašā laikā citiem policijas darbiniekiem iespējas strādāt virsstundas dažādu pasākumu nodrošināšanā ir ierobežotas. LIDA ir konstatējusi, ka šie ierobežojumi ir radīti mākslīgi, lai palielinātu savus ikmēneša ienākumus. Virsstundas apmaksā, izejot no policijas darbinieka pamata atalgojuma. Jo lielāks atalgojums, jo lielāka summa tiek maksāta par virsstundām. Piemēram, policijas reģiona priekšnieks ar atalgojumu 1200 - 1500 eiro mēnesī saņems par virsstundām daudz vairāk, ne kā policijas darbinieks ar atalgojumu 400 - 500 eiro mēnesī. LIDA norāda, ka Valsts policijas dažādu struktūrvienību vadītājiem ir noteikts normālais darba laiks un viņu galvenais uzdevums ir organizēt darbu, bet ne mākslīgi radīt sev virsstundas. Papildus pasākumu nodrošināšanai virsstundu apmaksai iedalītie finansiālie līdzekļi tiek izlietoti daudz lielākā apmērā, samazinot iespējas citiem iesaistītajiem...

Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumi №447 «Par Igaunijas Republikas, Somijas Republikas, Latvijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, autonomās Ālandu salu provinces un Dienvidrietumu Somijas Reģionālās padomes, kas darbojas kā Vadošā iestāde un Revīzijas iestāde, daudzpusējo vienošanos par INTERREG V - A Somija - Igaunija - Latvija - Zviedrija pārrobežu sadarbības programmas (Centrālā Baltijas jūras reģiona programma) 2014. - 2020.gadam ieviešanu»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 7.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumi №449 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumos №1419 «Rekrutēšanas un jaunsardzes centra nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi №433 «Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014. - 2020.gada plānošanas perioda pārvaldības un kontroles sistēmas izveides un finanšu vadības un kontroles kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 7.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumi №444 «Grozījums Ministru kabineta 2013.gada 1.oktobra noteikumos №1032 «Ārlietu ministrijas konsulāro maksas pakalpojumu cenrādis»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 7.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumi №450 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumos №139 «Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 8.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi №432 «Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014. - 2020.gada plānošanas dokumentu izstrādes un projektu iesniegumu atlases kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 7.augustu.

Grozījumi Ministru kabineta (MK) 2008.gada 11.marta noteikumos Nr. 173 "Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība"" sagatavoti, lai samazinātu administratīvo slogu, vienkāršotu pašvaldību atskaišu sagatavošanu un precizētu mērķdotācijas līdzekļu izlietošanas kārtību. Valsts kontroles revīzijas ieteikumi paredzēja, ka Satiksmes ministrija izvērtē nepieciešamību precizēt minētos MK noteikumus, lai nodrošinātu patiesu, pilnīgu un salīdzināmu informāciju par mērķdotācijas autoceļu un ielu uzturēšanai izlietojumu un nodrošinātu uzraudzības procesu, kā arī lai, sagatavojot pašvaldību gada pārskatus, tiktu novērstas revīzijā konstatētās kļūdas. Valsts sekretāru sanāksmē 6.augustā izsludinātais grozījumu projekts paredz noteikt, ka turpmāk pašvaldības atskaites un vidēja termiņa plāns būs jāiesniedz tikai elektroniskā veidā, kā arī precizēts pārskata saturs par paredzētās mērķdotācijas izlietojumu. Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" audits daudzkārt konstatēja, ka norēķinu kontos, kuros uzskaita mērķdotācijas līdzekļus, faktiski tiek uzskaitīti arī citi speciālā budžeta līdzekļi (dabas resursa nodoklis, ziedojumi, privatizācijas līdzekļi un citi), no kuriem mērķdotācijas līdzekļi tiek nodalīti, vien izmantojot grāmatvedības sistēmu, kas...

Tikai aptuveni septīto daļu no nodokļu maksātāju parādiem Valsts ieņēmumu dienestam ir reāli piedzīt - tā trešdien, 5. augustā, preses konferencē par VID 2015. gada pirmā pusgada darbības rādītājiem informēja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Kopējā nodokļu maksātāju parādu kopsumma valstij sasniegusi jau 1,47 miljardus eiro, no kuriem piedziņas iespējamība ir tikai 228 miljoniem. Sīkāka informācija video: Nodokļu parādi 2015. g. 1. pusgadā (VID dati) Piedzenamo nodokļu parādu struktūra (VID dati)

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu plāno veicināt darba drošības uzlabošanu uzņēmumos, īpašu uzmanību pievēršot mikro un mazajiem bīstamo nozaru uzņēmumiem, ņemot vērā identificētās nepilnības darba aizsardzības jomā. Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 6.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos īstenošanas noteikumi". Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina Ministru kabinetā. Paredzēts īstenot darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzraudzības, kā arī pilnveides pasākumus. Plānots arī atbalsts bīstamo nozaru uzņēmumiem, kā arī preventīvie pasākumi darba vietām ar paaugstinātu darba vides risku, tostarp informatīvi izglītojoši pasākumi. Tāpat paredzēti Valsts darba inspekcijas profesionālo spēju pilnveides pasākumi. Saskaņā ar pētījuma Darba apstākļi un riski Latvijā 2012-2013 rezultātiem, tikai 28,5% uzņēmumu ir pilnībā veikts darba vides risku novērtējums, 19% daļēji, bet 49% uzņēmumu tāds nav veikts vispār. Biežāk darba vides risku novērtējums nav veikts...

Nozares uzņēmumos saglabājušies lietošanā liels skaits neautomātisko svaru – vairāk kā pieci tūkstoši vienību. Tie iegādāti vēl pirms stājās spēkā Ministru kabineta Neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas noteikumi (nr.180). Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicina valdību atļaut lietot neautomātiskos svarus vēl 10 gadus. Lietošanā valstī vēl arvien ir liels skaits neautomātisko svaru (vairāk kā pieci tūkstoši), kas labi veic savas funkcijas, un šo svaru nomaiņa izmaksātu ne mazāk kā 1,02 miljonus eiro. Latvijā svarus neražo, tātad pasliktinātos starptautiskās tirdzniecības bilance, atgādina LTA. Neautomātiskie svari pamatā tiek lietoti mikro un mazajos tirdzniecības uzņēmumos. Ja valdība uzstās uz svaru nomaiņu, tad tiem radīsies būtiskas nerezultatīvas un neefektīvas papildus izmaksas un vēl vairāk pasliktināsies konkurence ar dominējošajiem Latvijā pāris tirgotājiem, uzskata LTA. Arī Eiropas Parlamenta deputāti rezolūcijā „Par rīcības plānu Eiropas mazumtirdzniecības nozarē ‐ ieguvums visām iesaistītajām pusēm” noteica, ka vairāk uzmanības jāpievērš mazajiem veikaliem. Valstij jāatturas pieņemt lēmumus veikt pasākumus, kas apgrūtinātu to darbību, kā arī...

Rīgas plānošanas reģionā 2007.-2013.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā aktīvi īstenoti dažādi projekti inovāciju veicināšanai un uzņēmējdarbības konkurētspējas uzlabošanai. Kamēr vēl nav izsludināti jaunā ES fondu plānošanas perioda konkursi, uzņēmēji aicināti izmantot ES finansējuma atbalstu pasākumos, kas sekmē to eksportspēju. Uzņēmējdarbības vidi Rīgas plānošanas reģionā, ko veido divi statistiskie reģioni - Rīgas un Pierīgas reģions - raksturo vairāki pozitīvi rādītāji, piemēram, jaundibināto uzņēmuma skaita piegums, jaundibināto uzņēmumu skaits uz katriem 1000 iedzīvotājiem, iekšzemes kopprodukts (IKP), kur vairāk nekā puse no Latvijas radīta Rīgas plānošanas reģiona teritorijā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem pieejamajiem datiem, tad 2012.gadā Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībās radīts 67% no nacionālā IKP, no kuriem 52% jeb 11 501 370 eiro bija Rīgas reģiona, bet 15% jeb 3 222 662 eiro Pierīgas reģiona pienesums. Analizējot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas sniegtos datus par pabeigtajiem vai ieviešanas procesā esošiem ES struktūrfondu projektiem, kas īstenoti 2007.-2013.gada plānošanas perioda...

Ministru kabinets 4. augustā atbalstījis grozījumus 2006. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 305 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, paredzot izmaiņas gan kadastrālās vērtēšanas procesā, gan kadastrālās vērtības aprēķina kārtībā. Turpmāk kadastrālo vērtību bāze tiks aktualizēta reizi divos gados, nevis katru gadu kā līdz šim. Tas nozīmē, ka kadastrālās vērtības (ja nebūs izmaiņas reģistrētajos objekta datos) mainīsies reizi divos gados, ja būs mainījusies nekustamā īpašuma tirgus situācija vai teritorijas vērtību ietekmējošie faktori. Sākot no 2017. gada, kadastrālo vērtību atbilstībai pret nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeni būs jābūt vidēji 85 % apmērā. Pieņemtie noteikumu grozījumi nosaka plašāku sabiedrības informēšanu par jaunizstrādāto vērtību bāzi. Valsts zemes dienests (VZD) portālā www.kadastrs.lv publicēs ne tikai jaunos vērtību zonējumus, bāzes vērtības un prognozētās kadastrālās vērtības, bet arī plašākus pamatojumus noteiktajām vērtību zonām un vērtību līmeņiem. Izmantojot portālu, ikvienam interesentam mēneša laikā būs iespēja ar tiem iepazīties un nosūtīt argumentētus priekšlikumus, kurus VZD sadarbībā ar pašvaldībām izvērtēs un nepieciešamības gadījumā precizēs...

Ārlietu ministrija informē, ka, sākot ar 7.augustu, vairs netiks veikta dokumentu izprasīšanas funkcija no ārvalstu iestādēm ar Konsulārā departamenta starpniecību. Dokumentu pieprasīšana tieši no ārvalstu kompetentajām iestādēm mazinās birokrātisko slogu, neiesaistot Latvijas un attiecīgās ārvalsts ārlietu resoru kā starpnieku, kā arī mazinās izmaksas, kas saistītas ar dokumentu izprasīšanu un pārsūtīšanu. Lēmums pārtraukt pakalpojumu saistīts arī ar iespējām personām nepastarpināti vērsties attiecīgajā iestādē ārvalstīs vai akreditētajā ārvalsts pārstāvniecībā, lai izprasītu nepieciešamos dokumentus, ka arī virknē ārvalstu ir prasība ieinteresētajai personai pieteikumus dokumentu saņemšanai kompetentajai iestādei sūtīt elektroniski. Tāpat dokumentu izprasīšana ar ārlietu resoru starpniecību daudzu valstu praksē nav ieviesta, tāpēc ātrāka un efektīvāka dokumentu saņemšana iespējama, vēršoties attiecīgās ārvalsts iestādē. Dokumentu izprasīšana no Latvijas iestādēm ar Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs starpniecību joprojām paliek spēkā. Ar pamatinformāciju par dokumentu izprasīšanu no Latvijas iestādēm ir iespējams iepazīties šeit: http://www.mfa.gov.lv/konsulara-informacija/celotajiem/arvalstis-dzivojosajiem/dokumentu-izprasisana-no-latvijas-iestadem Lai iegūtu sīkāku informāciju par dokumentu izprasīšanas procesu no Latvijas iestādēm valstī kurā Jūs atrodaties lūdzam sazināties...