JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests trešdien, 5. augustā, preses konferencē sniedza atskaiti par dienesta pirmā pusgada darbības rezultātiem. Viena no interesantākajām atziņām, ko pauda dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone - salīdzinot VID rīcībā esošos darba devēju ziņojumu datus par vidējās darba samaksas apmēru valstī un Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju, esot secināms, ka „aplokšņu algu” īpatsvars Latvijā sācis samazināties. Sīkāka informācija skatāma video:   Nodarbināto vidējie ienākumi mēnesī, EUR (VID dati pēc iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem)

Trešdien, 5. augustā, preses konferencē par 2015. gada pirmā pusgada darbības rādītājiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone vērsa uzmanību uz faktu, ka turpina strauji augt to darbinieku skaits, kas nodarbināti mikrouzņēmumos. Mikrouzņēmumu darbinieku skaits pēdējā gada laikā pieaudzis par apmēram 10 000, kopā sasniedzot 83 830. Tieši ar mikrouzņēmumu darbinieku skaita pieaugumu skaidrojams tas, ka pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā samazinājies nodarbināto skaits vispārējā režīmā strādājošajos uzņēmumos - no 793 uz 791 tūkstoti cilvēku. "Kopējais nodarbināto skaits aizvien palielinās, diemžēl šobrīd ļoti būtiski pieaug tieši to nodarbināto skaits, kuri maksā mikrouzņēmumu nodokli", esošo situāciju komentēja I. Pētersone. Sīkāka informācija video: Nodarbināto skaita dinamika (VID dati)

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs (turpmāk - Iesniedzējs) nodarbojas ar vieglo automobiļu iznomāšanu fiziskām un juridiskām personām. Norēķini ar klientiem notiek: skaidrā naudā Iesniedzēja struktūrvienībā vai ārpus tās, ja klients vēlas saņemt automobili viņam vajadzīgā vietā; ar bankas pārskaitījumu uz izrakstīta rēķina pamata. No klientiem papildus tiek iekasēta drošības nauda skaidrā naudā vai ar bankas pārskaitījumu. Iesniedzējs lūdz atbildēt uz sekojošiem jautājumiem: 1. Ja Iesniedzējs pieņem no klientiem samaksu un drošības naudu tikai skaidrā naudā vai ar bankas pārskaitījumu un nelieto kases aparātu norēķiniem ar klientiem skaidrā naudā, izrakstot klientiem Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēto kvīti (jo Iesniedzējs atbilst Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" 70.1.1. un 70.1.3.punktu nosacījumiem), kādā veidā Iesniedzējam jānoformē drošības naudas atgriešana klientam skaidrā naudā? 2. Vai norēķiniem ar klientiem par pakalpojumiem un par drošības naudām, izmantojot POS terminālu, ir...

Valdība otrdien, 4. augustā, pieņemot noteikumu projektus "Noteikumi par publiskas personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību tipveida statūtiem" un "Noteikumi par publiskas personas akciju sabiedrību tipveida statūtiem", apstiprinājusi jaunos tipveida statūtus akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Gan akciju sabiedrībām, gan sabiedrībām ar ierobežotu atbildību valdība noteikusi divu veidu tipveida statūtu formas – gadījumam, ja publisko personu akciju sabiedrībai (AS) vai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) nav izveidotas padomes un gadījumam, ja tajās ir izveidotas padomes. Kapitālsabiedrību likuma 106.panta pirmā daļa nosaka, ka kapitālsabiedrībā var izveidot padomi tikai tad, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu eiro, turklāt bilances kopsumma ir lielāka par 4 miljoniem eiro. MK noteiktie tipveida statūti gan akciju sabiedrībām, gan SIA iekļauj sabiedrības komercdarbības veidu (pēc NACE klasifikācijas) uzskaitījumu, sabiedrības darbības termiņu un mērķi (ja tā dibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai), sabiedrības pamatkapitāla apjomu un akciju skaitu, valdes (un, ja...

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) šogad plānojis pārbaudīt 2000 publisko ēku visā Latvijā, īpašu uzmanību otrajā pusgadā pievēršot izglītības iestādēm, viesnīcām un birojiem. 2015.gada pirmajos sešos mēnešos birojs pārbaudījis gandrīz 600 publisko ēku un konstatējis, ka tikai 15% no visām apsekotajām valsts, pašvaldību un privātajām ēkām pilnībā atbilst visām drošības prasībām. "Biroja mērķis ir būt efektīviem partneriem pašvaldībām un būvvaldēm, kā arī citām kontrolējošajām institūcijām, lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu būvniecības procesu. Pirmā pusgada biroja darbības rezultāti pierāda, ka jau paveikts nozīmīgs darbs pie esošo sabiedrisko ēku apsekošanas, gan no 1. jūlija sekmīgi uzsākta jauno būvobjektu kontrole. Biroja galvenais uzdevums ir būt vienojošam spēkam būvniecības nozares sakārtošanā, īpašu uzmanību pievēršot sadarbībai ar nozares uzņēmumiem, kā arī sabiedrības informēšanai un iesaistei," uzsver ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Visbiežāk biroja konstatētie pārkāpumi saistīti ar ēkas ugunsdrošību; tie atklāti galvenokārt viesnīcās un gandrīz pusē gadījumu arī tirdzniecības centros. Otrs biežākais pārkāpumu veids ir ēku nestspējas un...

Ministru kabineta sēdē 4. augustā skatīts likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas paredz noteikt vienu kompetento tiesu lietās par strīdiem, kas izskatīti Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē, un nodot tos izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, savukārt par apelācijas instanci noteikt Rīgas apgabaltiesu. Likumprojektā tiek papildināta spēkā esošā Civilprocesa likuma nodaļa „Lietas par mazā apmēra prasībām”, paredzot, kā arī strīdi, kas attiecās uz Apelācijas padomes lēmumiem, tiks izskatīti tādā pašā kārtībā kā mazā apmērā prasības, iekļaujot specifiskos noteikumus, kas ir svarīgi attiecīgo lietu kategoriju izskatīšanai. Atgādinām, ka Saeimā gala lasījumā 2015.gada 18.jūnijā pieņemts Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums (RĪIPL), kas paredz, ka Apelācijas padomes kompetence ir noteikta tikai attiecībā uz strīdiem, kas attiecas uz rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju. Likumprojekts nodrošinās iespēju personām pārskatīt Apelācijas padomes lēmumu vispārējās jurisdikcijas tiesā Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, paredzot kārtību, kādā persona var iesniegt sūdzību par Apelācijas padomes lēmumu, ja persona to uzskata par nepamatotu, nepareizu vai personas...

Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) Foruma projekts paredz, ka 15 Eiropas valstu inspektori no 2015.gada jūlija līdz decembrim pārbaudīs ikdienā izmantojamu bīstamu ķīmisku vielu un maisījumu iepakojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Arī Veselības inspekcija piedalās šajā projektā, un inspektori veiks to iepakojumu pārbaudes, kas ir pieejami Latvijas patērētājiem. Saindēšanās ar sadzīvē izmantojamām ķīmiskajām vielām Latvijā nav reta parādība - 2012.gadā reģistrēti 22, 2013.gadā - 29, bet 2014.gadā - 28 saindēšanās gadījumi, kad cietušie tika hospitalizēti. Kontroļu laikā inspektori uzmanību pievērsīs plaša patēriņa precēm - bīstamām vielām un ķīmiskiem maisījumiem, kam ir jābūt noslēgtiem ar īpašām, bērniem nepieejamām aizdarēm. Tiks pārbaudīti tādi produkti kā degmaisījumi, piemēram, grilšķidrumi, dezinfekcijas līdzekļi, tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļi un citi sadzīves ķīmijas produkti. Tiks pārbaudītas ne tikai šo produktu aizdares, bet arī produktu iepakojums kopumā. Atbilstoši prasībām šādu preču iepakojuma izskats nedrīkst būt maldinošs - tas nedrīkst atgādināt pārtikas produktu, dzīvnieku barību vai kosmētiku. Produkta marķējumā ir jābūt...

Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumi №390 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 15.janvāra noteikumos №11 «Noteikumi par rūpniecības produkcijas klasifikāciju (PRODCOM)»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 18.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi №429 «Sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistību uzlikšanas kārtība valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukam»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.augustu.

Rīgas Domes 2015.gada 9.jūnija saistošie noteikumi №150 «Grozījumi Rīgas domes 2012.gada 14.augusta saistošajos noteikumos №183 «Speciāli pasažieru pārvadāšanai izgatavoto velosipēdu, kas paredzēti komercpakalpojumu sniegšanai, izmantošanas noteikumi Rīgas pilsētā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi №439 «Latvijas Melioratoru biedrības valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi №436 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumos №869 «Juridiskās palīdzības administrācijas nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi №430 «Latvijas Jūrniecības savienības valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.augustu.

Mikrouzņēmuma darbinieka ienākumā netiek ieskaitīta kompensācija, ko darba devējs atlīdzina par darbinieka personīgā auto nolietošanu darba vajadzībām, ja šīs kompensācijas (4 eiro centi par vienu nobrauktu kilometru) kopsumma mēnesī nepārsniedz 57 eiro, informē Valsts ieņēmumu dienests nesen atjaunotā metodiskajā materiālā "Mikrouzņēmumu nodoklis". Ja kompensācija pārsniedz minētos 57 eiro mēnesī, tad tikai pārsnieguma summu ietver darbinieka ienākumā. Piemērs: Darba līgumā ietvertie nosacījumi paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieks izmanto sev piederošo transportlīdzekli darba vajadzībām. Mikrouzņēmums kompensē darbiniekam tam piederošā transportlīdzekļa nolietošanos par katru nobraukto kilometru 0,04 euro apmērā, kopējā kompensētā summa ir 60 euro. Mikrouzņēmuma darbinieka ienākumā ietver pārsnieguma summu virs 57 euro, t.i., 3 euro. Mikrouzņēmuma darbinieka ienākumā neietver arī viņa gūto labumu no mikrouzņēmumam piederoša vai tā rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas personīgajām vajadzībām, ja vien labuma gūšanas mēnesī par vieglo pasažieru automobili tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Piemērs: SIA, kas ir reģistrēta kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, par vieglo pasažieru automobili...

Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojošu materiālu par darbinieku nosūtīšanu, ko reglamentē Darba likuma 14.pants, kurā pārņemti Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra direktīvas Nr.96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā noteikumi. Saskaņā ar minēto Darba likuma pantu darba devējam ir tiesības uz noteiktu laiku nosūtīt darbinieku starptautisko pakalpojumu sniegšanai no vienas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uz citu dalībvalsti. Tas nozīmē, ka šādai nosūtīšanai jānotiek pārrobežu pakalpojumu sniegšanas kontekstā, turklāt visu darba veikšanas laiku ir jāpastāv darba attiecībām starp nosūtīto darbinieku un uzņēmumu, kurš nosūta darbinieku darbam uz citu valsti, un šādai nosūtīšanai jānotiek īslaicīgi – uz noteiktu laika periodu. Vienlaikus jāņem vērā, ka par darbinieku norīkošanu netiek uzskatīts tāds gadījums, kad personas pašas dodas meklēt darbu vai strādāt uz citu dalībvalsti. Darbinieku nosūtīšana ir gadījumi, kad: darba devējs nosūta darbinieku uz citu valsti, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar personu, kuras labā tiks veikts darbs;darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs (t.s. pagaidu darba...