JAUNUMI

Izmaiņas nodokļu likumos, kas spēkā no šī gada, paredz, ka fiziskajai personai ieguldot nekustamo īpašumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā apmaiņā pret kapitālsabiedrības izlaistajām kapitāla daļām (akcijām), par ienākuma no nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā gūšanas dienu ir uzskatāma tā diena, kad apmaiņā iegūtās kapitāla daļas vai akcijas tiek atsavinātas (Likuma "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" 16.1 panta 4.1 daļa), tā žurnāla BILANCE NR.351 rakstīja Artūrs Breicis, SIA AAT partneris, sertificēts nodokļu konsultants, un Mārtiņš Korsaks, SIA AAT partneris, sertificēts nodokļu konsultants. Norma fiksē līdzšinējo praksi, saskaņā ar kuru ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas rodas nevis brīdī, kad nekustamais īpašums tiek ieguldīts pamatkapitālā, bet vēlāk – tad, kad tiek atsavinātas iegūtās kapitāla daļas. Normas pamatā ir atziņa, ka nekustamais īpašums netiek izslēgts no komercdarbības un fiziskā persona negūst ienākumu naudas veidā, no kura tā varētu samaksāt nodokļus. Līdzīga pieeja ir piemērota gadījumos, ja pamatkapitālā tiek ieguldītas kapitāla daļas (akcijas), kā atrunāts Ministru kabineta 2010. gada 21....

Inovatīvās fondu fonda investīciju iniciatīvas - Baltijas Inovācijas fonda (BIF) - mērķis ir palielināt pašu kapitāla investīcijas Baltijas uzņēmumos, un to aizsāka Lietuva, Latvija un Igaunija sadarbībā ar Eiropas Investīciju fondu (EIF). Šī kopējā iniciatīva ir būtiski palielināta, piešķirot BIF papildus 30 miljonus eiro, un sagaidāms, ka šis palielinājums sniegs papildus 100 miljonus eiro privātā pašu kapitāla un riska kapitāla finansējuma, kas Baltijas valstīs būs pieejams nākamos piecus līdz septiņus gadus. Līdz šim BIF ietvarā ir pieņemti četri lēmumi par investīcijām riska kapitāla un sākuma kapitāla fondos - BPM Mezzanine Fund un BaltCap Private Equity Fund II, kas jau strādā un investē Baltijas uzņēmumos, kā arī Livonia Partners Fund un Karma Ventures Fund, kas šogad plāno uzsākt darbību. Kopējais šajos četros fondos pieejamais finansējums plānots līdz 270 miljoniem eiro, no kuriem, papildus BIF investīcijām, nozīmīgāko daļu veido privātie pensiju fondi. Jau apstiprinātās investīcijas gandrīz izsmeļ BIF iespējas, bet, redzot turpmāko tirgus potenciālu,...

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vakar, 22.jūlijā, tikās ar zivsaimniecības nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālo situāciju nozarē un iespējas jaunu tirgu apgūšanā. "Latvijas ārlietu dienests kopā ar Zemkopības ministriju intensīvi strādā, lai paplašinātu Latvijas uzņēmēju iespējas jaunu tirgu apgūšanā. Latvijas uzņēmēju rīcībā ir mūsu vēstniecību tīkls ārvalstīs," pauda E. Rinkēvičs. E. Rinkēvičs pauda viedokli, ka Ārlietu ministrija aktīvi strādā pie jautājuma risināšanas Latvijas zivju produkcijas tranzītam caur Krieviju, vienlaikus uzsverot arī uzņēmēju lomu jautājuma ātrākā izskatīšanā. Ministrs arī vērsa uzmanību, ka ir vērojama pozitīva virzība Latvijas piena un zvejas produktu sertifikācijā Ķīnas tirgū, kas ir vairāku gadu darba rezultāts. Tāpat ministrs uzsvēra veiksmīgo sadarbību ar nozaru asociācijām un citām valsts institūcijām, lai iespējami drīzāk saņemtu pozitīvu atbildi no citu valstu pārtikas un veterinārajiem dienestiem Latvijas preču eksportam. Ārlietu ministrs arī informēja, ka noris Latvijas atbildīgo dienestu sarunas ar Brazīlijas un Dienvidkorejas atbildīgajām institūcijām par zvejas produktu sertifikāciju.

Centralizētā svešvalodas eksāmena vietā skolēni turpmāk varēs izvēlēties kārtot starptautiski atzītu pārbaudījumu, piemēram, TOEFL (Test of English as a Foreign Language) vai IELTS (International English Language Testing System). To paredz 18.jūnija grozījumi Vispārējās izglītības likumā. Liela daļa ārzemju augstskolu neatzīst Latvijas centralizēto eksāmenu rezultātus un prasa starptautiski atzītu sertifikātu. Lai jaunietim, kurš vēlas studēt ārzemēs, nebūtu divas reizes jākārto svešvalodas eksāmens, likuma grozījumi paredz nodrošināt izvēli - kārtot svešvalodā centralizēto eksāmenu vai tikai starptautiski atzītas testēšanas institūcijas eksāmenu. Starptautiski atzītais sertifikāts apliecinās arī, ka nokārtots vidējās izglītības pārbaudījums. Izmaksas par starptautiski atzītas institūcijas eksāmenu būs jāsedz jaunietim pašam. Ar likuma grozījumiem plānots uzdot Ministru kabinetam izstrādāt kārtību un kritērijus, kā notiks šāda pārbaudījumu aizstāšana.

Lai veicinātu Ministru kabineta noteikumu, pašvaldību saistošo noteikumu un cita veida normatīvo aktu atbilstību de minimis atbalsta regulējuma piemērošanai, Finanšu ministrija ir sagatavojusi rokasgrāmatu de minimis atbalsta piešķiršanai. Rokasgrāmata sniedz gan vispārīgu skaidrojumu par de minimis atbalsta būtību, gan sniedz praktiskus piemērus atbalsta pasākumu ieviešanai, piemēram, attiecībā uz pieļaujamā atbalsta apjoma noteikšanu, kumulācijas normu piemērošanu. Tā ir paredzēta gan pasākumu plānotājiem un atbalsta sniedzējiem, gan atbalsta saņēmējiem, proti, fiziskām personām, komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem, kooperatīvām sabiedrībām, pašvaldību uzņēmumiem, pašvaldībām un citiem. Atgādinām, ka Eiropas Komisija ir ieviesusi de minimis atbalsta jēdzienu, kura saturiskā jēga nozīmē, ka atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī, kas nepārsniedz EUR 200 000 augšējo robežu trīs gadu periodā, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un/vai neizkropļo konkurenci, vai nedraud kropļot to, un tādēļ uz to neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1.punkts. Savukārt komercsabiedrībām, kuras darbojas kravu autopārvadājumu nozarē, par de minimis atbalsta augšējo robežu tiek uzskatīta summa, kas trīs...

Ja 18–29 gadu vecumā darbinieks vienā uzņēmumā vidēji nostrādā 14,2 mēnešus, tad 30–45 gadus veci darbinieki divreiz ilgāk – vidēji 30 mēnešus, bet darbinieki, kas vecāki par 46 gadiem, darba vietu maina vēl retāk un vienā uzņēmumā strādā vidēji 74 mēnešus. Šādi ir dati, kas iegūti no speciālistu darba portāla cvmarket.lv CV datubāzes, un pārliecinoši rāda, ka gados vecāki darbinieki vienā darba vietā strādā ilgāk. CV Market Latvijas filiāles vadītāja Renāte Zīverte norāda, ka gados jauni darbinieki cenšas iegūt lielāku pieredzi, ir dinamiskāki, nedaudz nepacietīgāki un darba vietas maina biežāk. Tas ir izaicinājums darba devējam – ir jārēķinās ar gados jaunu darbinieku mainību. Jaunajiem ir svarīga karjeras izaugsmes iespēja uzņēmumā. Zināms, ka jau daudzi CV Market klienti, cenšoties veidot stabilus darba kolektīvus, īpaši piepūlas, lai nodrošinātu interesantu, dinamisku darba vidi, vienlaikus piedāvājot karjeras izaugsmes iespējas. Darbinieku vecuma saistība ar vienā darba vietā nostrādāto laiku nav tikai Latvijai raksturīga tendence. Veicot CV datubāzes...

Polijas pilsētā Plockā, kas atrodas aptuveni 100 km no Varšavas, Sporta un atpūtas centrā „Orlen Arena” norisināsies „Starptautiskais darba un integrācijas gadatirgus”, kuru organizē Polijas nodarbinātības dienests un EURES (Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīkls). Plocka ir trešā lielākā pilsēta Mazovijas vojevodistē. Šajā reģionā ir salīdzinoši liels bezdarba līmenis, tā piemēram, Plockas apgabalā tas sastāda 17.2% un, atbilstoši statistikas datiem, ir vērojams, ka tieši šī reģiona iedzīvotāji ir vairāk mobili un labprātāk dodas darba gaitās ārpus valsts uz īsāku vai garāku periodu. Pasākums tiks plaši reklamēts vietējos, reģionālajos, nacionālajos un Eiropas medijos. Pieredze rāda, ka darba gadatirgus parasti apmeklē vairāki tūkstoši interesentu. Plānots, ka pasākumu apmeklēs arī Polijā dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie - šie darba meklētāji var būt piemēroti uzņēmumam ar ārvalstīs iegūto darba pieredzi, zināšanām un prasmēm. Plockas nodarbinātības dienesta dati liecina, ka lielākais reģistrēto bezdarbnieku un darba meklētāju skaits vēlētos atrast darbu tādās profesijas kā tirdzniecības darbinieki, būvstrādnieki, pārtikas pārstrādes darbinieki, pavāri,...

Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi №353 «Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumos №304 «Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumi №286 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumos №725 «Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 3.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi №354 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 30.jūlija noteikumos №449 «Valsts meža dienesta nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi №367 «Nacionālais numerācijas plāns»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Saeimas 2015.gada 8.jūlija likums «Grozījums Kredītiestāžu likumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 4.augustu.

Saeimas 2015.gada 8.jūlija likums «Grozījumi Kriminālprocesa likumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 1.novembri.

Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumi №316 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumos №873 «Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas un vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi №345 «Noteikumi par brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas sastāvu, darbības kārtību un lēmumu pieņemšanas kritērijiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.jūliju.