JAUNUMI

Saeima trešdien, 8.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma deputātu iesniegto likumprojektu "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likums", kas paredz izdienas pensijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem. Izdienas pensiju saņems NMPD ārstniecības personas un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personas, kuras nav ārstniecības personas, ja to izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem un tās sasniegušas 55 gadu vecumu. Pamatojot izdienas pensiju nepieciešamību, likumprojekta autori iepriekš norādījuši, ka NMPD darbinieku darba vide un apstākļi pielīdzināmi darba apstākļiem, kādos savus pienākumus pilda Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātie, kuri veic operatīvo darbību, tostarp glābšanas darbus; ātrās palīdzības darbinieki tiek pakļauti citu personu agresīvai rīcībai. Šie riski pielīdzināmi arī pārējām nodarbināto grupām, kuras jau šobrīd saņem izdienas pensijas. Nodrošinot neatliekamo palīdzību, darbinieki veic ar īpašu risku saistītu darbu, kas prasa paaugstinātu psiholoģisko un fizisko slodzi, un to NMPD nevar novērst ar darba aizsardzības pasākumiem. Veicot savus uzdevumus, darbinieks sev piemītošās...

Augstākās tiesas Civillietu departamentā, neskatoties uz jau 2014.gada 4.janvārī spēkā stājušajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, turpina ienākt lietas ar kasācijas sūdzībām no pārstāvjiem, kuriem likums neļauj būt par pārstāvjiem kasācijas instances tiesā. Līdz ar to šādas sūdzības netiek izskatītas. (Civilprocesa likuma 453.panta sestā daļas 2.punkts, 459.panta piektā daļa (redakcijā pēc 2015.gada 26.maija)). Ņemot vērā, ka kasācijas sūdzības civillietās tiek iesniegtas apelācijas instances tiesā, Augstākā tiesa vērš arī apgabaltiesu uzmanību uz šo apstākli un aicina rīkoties atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam, proti, pirms kasācijas sūdzības pieņemšanas, pārliecināties par pārstāvja tiesībām sūdzību iesniegt. Civilprocesa likuma 82.panta sestajā un septītajā daļā ir noteikts, ka fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību. Juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī ar advokāta starpniecību. Augstākās tiesas Judikatūras datubāzē ir pieejams Civillietu departamenta tiesnešu kolēģijas rīcības sēdes lēmums lietā SKC-2034/2015, kurā atteikts ierosināt...

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis Latvijā samazinājās par 0,2 %. Precēm tas samazinājās par 0,6 %, bet pakalpojumiem tas pieauga par 0,7 procentiem, norāda Edmunds Gergelevičs, Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākais eksperts. Jūnijam ir raksturīgs cenu pieaugums, tomēr šogad jūnijā patēriņa cenām bija vērojams kritums, kas bija straujākais kopš 2002.gada (izņemot 2009.gadu). Šī gada jūnijā pārtikas cenām bija lielākā samazinošā ietekme. Jāatzīmē, ka tradicionāli jūnijā tieši pārtikas cenām ir vērojams cenu kāpums ar lielāko palielinošo ietekmi uz kopējo cenu līmeni. Cenas pārtikai šogad jūnijā samazinājās par 1,3 %, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem un cenu kritums pārtikai bija straujākais kopš 1998.gada. Lielākā ietekme bija cenu kritumam dārzeņiem un gaļai, kas jūnijā bija viens no straujākajiem kopš 1998.gada (dārzeņiem straujāks kritums bija tikai 2011.gada jūnijā). Pasaules pārtikas cenas jūnijā turpināja samazināties, gada laikā sasniedzot kritumu par vairāk nekā 20 procentiem. Sākoties sezonas preču izpārdošanām,...

Saeima trešdien, 8.jūlijā, notiek Saeimas ārkārtas sesijas sēde, kurā Raimonds Vējonis deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu. Pēc tam deputāti turpina darbu un otrajā lasījumā lems par Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem, kas paredz iespēju ģimenei, kuras apgādībā ir bērns invalīds, par elektrību maksāt mazāk. Trešdienas sēdes darba kārtībā iekļauts lēmuma projekts par uzticības izteikšanu aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim. Deputāti skatīs arī lēmuma projektus par četru Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu atbrīvošanu no amata. Saeima galīgajā lasījumā trešdien lems par grozījumu Kredītiestāžu likumā, kas precizēs banku informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par nodokļu maksātāju darījumiem, tostarp ar trešajām personām. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai novērstu šķēršļus Latvijas dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Tāpat deputāti trešajā galīgajā lasījumā skatīs likumprojektu, kas paredz izdienas pensijas arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem. Lai pašvaldību deputāti domes sēdēs varētu piedalīties attālināti, izmantojot videokonferences iespēju, Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus pašvaldību likumā. Deputāti otrajā lasījumā skatīs arī...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka autoratlīdzībām - ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 360 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 30,58% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 360 eiro. Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10.datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 360 eiro. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 360 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 15% - 40% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Piemēram, ja līgumā noteiktā...

No 8.jūlija stājas spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.364 "Kārtība, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi un iekšzemes pasažieru speciālie regulārie pārvadājumi, un kārtība, kādā veicama samaksa par iekšzemes pasažieru neregulārajiem pārvadājumu pakalpojumiem un iekšzemes pasažieru speciālajiem regulārajiem pārvadājumu pakalpojumiem", informē VSIA "Autotransporta direkcija". Normatīvajos aktos uzskaitīti nosacījumi, kas jāievēro neregulārajiem pārvadātājiem, lai varētu sniegt konkrētos pakalpojumus, tādējādi negodprātīgiem pārvadātājiem liedzot iespēju uzdoties par regulāro pārvadājumu veicējiem un kropļot konkurenci sabiedriskā transporta pakalpojumu tirgū. Paredzams, ka, pamatojoties uz jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, turpmāk būs vieglāk identificēt un sodīt nelegālos pārvadātājus. Līdz ar jaunajiem MK noteikumiem Nr.364 efektīvāka kļūs pasažieru pārvadātāju identifikācija un kontrole, ko nodrošina Valsts policijas, pašvaldību policijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Autotransporta direkcijas darbinieki. "Pēc daudzu gadu aktīva darba ir izdevies panāk, ka neregulāro un speciālo regulāro pārvadātāju joma tiek sakārtota un regulēta ar MK noteikumiem, līdzīgi kā tas notiek ar visiem pārējiem pārvadājumu veidiem. Attiecīgie noteikumi ir būtiski, lai...

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka ģimenēm par bērniem, kuri jūnijā pabeiguši 9.klasi, no 1.jūlija ģimenes valsts pabalsta izmaksu pārtrauc, un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) to neizmaksā par jūliju un augustu. Ja skolēns septembrī uzsāk mācības 10.klasē, tad pabalsta izmaksas atsākšanai izziņa no mācību iestādes nav nepieciešama. VSAA par bērniem, kas mācās vispārējās izglītības iestādē, informāciju septembrī saņems no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un, pamatojoties uz šo informāciju, turpinās izmaksāt ģimenes valsts pabalstu. Ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties profesionālās izglītības iestādē un nesaņem stipendiju, tad pabalstu turpina maksāt līdz 19 gadu vecuma sasniegšanas dienai. Šajā gadījumā septembrī vecākiem jāiesniedz izziņa no mācību iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Ja jaunietis uzsāk mācības profesionālās izglītības iestādē un saņem stipendiju, tad septembrī VSAA nodaļā jāiesniedz izziņa no skolas, lai saņemtu pabalstu par jūliju un augustu. Par turpmāko periodu pabalsts netiks izmaksāts. Pabalsta izmaksu par bērniem, kuri turpinās mācības, VSAA atjaunos...

Otrdien, 7.jūlijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz soda sankcijas personām, kuras atbilstoši likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" regulējumam iegādāto lauksaimniecības zemi neizmanto lauksaimnieciskajā darbībā. Izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz uzlikt administratīvo sodu personai, kas pēc 2014. gada 1.novembra ir ieguvusi īpašumā lauksaimniecības zemi, taču neizmanto šo zemi lauksaimnieciskajā darbībā. Gadījumā, ja zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai pašreizējā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, bet gada laikā pēc šīs zemes iegādes netiek uzsākta šīs zemes izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā, fiziskajām personām paredzēts sods no 360 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 720 līdz 1080 eiro. Savukārt, ja zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai pašreizējā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, bet triju gadu laikā pēc šīs zemes iegādes netiek uzsākta šīs zemes izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā, fiziskajām personām paredzēts sods no 180 līdz 360...

Vakar, 7.jūlijā, Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumos Nr.288 "Aptieku darbības noteikumi". Grozījumi noteikumos paredz noteikt aptiekas klientu pašaprūpes atbalsta veidus, kurus atļauts veikt aptiekās (asinsspiediena mērīšana, ķermeņa masas indeksa noteikšana, glikozes līmeņa noteikšana ar glikometru, holesterīna noteikšana asinīs), kā arī obligātās prasības to veikšanai. Tāpat noteikta prasība, izsniedzot recepšu zāles, ar uzlīmes palīdzību uz zāļu iepakojuma nodrošināt rakstisku informāciju par zāļu lietošanu saskaņā ar ārsta norādījumiem. Grozījumi noteikumos paredz, ka, apkalpojot klientus, farmaceitiem un farmaceitu asistentiem pie apģērba redzamā vietā jānēsā apliecība - piespraude, kas iesniegta saskaņā ar farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistrācijas kārtību. Tas ļaus identificēt farmaceitiskās aprūpes sniedzēju, kā arī novērsīs situāciju, ka farmaceitisko aprūpi varētu sniegt persona, kurai nav tiesības to darīt. Iepriekš minēto normu ieviešanai noteikts pārejas periods līdz 2016.gada 1.janvārim.

Turpinot adresācijas sakārtošanu galvaspilsētā 7.jūlijā Rīgas domes deputāti sēdē nolēma piešķirt, mainīt vai likvidēt vairāku ielu nosaukumus. Par Nordeķu ielu pārdēvēs Lielezeres ielas posmu no Dzirciema ielas ziemeļu virzienā līdz Slokas ielai. Dārza ielas posmu no Jūrmalas gatves līdz adresei Dzirciema iela 23 pārdēvēs par Usmas ielu. Savukārt Sēlpils ielas atzaru līdz Purva ielai pārsauks par Veco Sēlpils ielu. Ielas posmam no Mārupes ielas līdz zemes vienībai, kas pašreiz atrodas Mārupes ielā 19, piešķirs Gardenes ielas nosaukumu. Fridriha Candera ielas nosaukums piešķirts ielai bez nosaukuma no Kalnciema ielas līdz Lielirbes ielai, nosakot Fridriha Candera ielas novietni no Smārdes ielas līdz Lielirbes ielai. Ielu bez nosaukuma no Mežmalas ielas līdz Rikšotāju ielai sauks Platones iela, nosakot šīs ielas novietni no Nīkrāces ielas līdz Rikšotāju ielai. Par Bārtas ielu turpmāk sauks Šampētera ielas posmu, kas atzarojas no Smārdes ielas. Ielai, kas atrodas starp Fridriha Candera ielu un Bārtas ielu, piešķirts nosaukums Rindzeles iela. Tāpat...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātiem 2015. gada 1. ceturksnī liecina, ka visi atvērtie ieguldījumu fondi darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegums atspoguļoja straujos aktīvu cenu kāpumus finanšu tirgos. Ienesīguma kāpumu veicināja arī tas, ka nozīmīgu daļu no fondu portfeļa veido ieguldījumi ASV dolāros denominētos finanšu instrumentos, jo ceturkšņa laikā būtiski pieauga ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro. Atvērtie obligāciju un naudas tirgus fondi Atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu ienesīgums š.g. pirmajā ceturksnī bija robežās no 0.01% līdz 28.3%, un š fondu kopējie aktīvi marta beigās sasniedza 185 milj. eiro, kopš gada sākuma pieaugot par 4%. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi - uz termiņnoguldījumiem bankās. Atvērtie jauktie fondi Atvērto jaukto fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no 4.4% līdz 15.1%. Pirmā ceturkšņa laikā tirgū ienāca...

Strādājošie Latvijā visvairāk cieš no neērtas vai sāpīgas darba pozas, kā arī ilgstoša sēdoša darba, liecina Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) otrā Eiropas uzņēmumu apsekojuma par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER-2) rezultāti. Pētījums, kura ietvaros tika aptaujāti gandrīz 50 000 darbavietu 36 Eiropas valstīs, rāda, ka Latvijas strādājošos, vairāk nekā vidēji Eiropā, uztrauc arī karstums, aukstums vai sauss gaiss darba vietā, nespēja ietekmēt darba procesus un vadības lēmumus, un iespējamā darba zaudēšana. Latvijā par neērtu vai sāpīgu darba pozu sūdzas 59,7% respondentu, kamēr vidēji ES šis faktors sagādā problēmas 55,8% aptaujāto. Biežāk nekā mūsu strādājošos neērta darba poza nomāc vien spāņus, francūžus, portugāļus, igauņus un somus. Karstums, aukstums vai sauss gaiss darba vietā traucē pusei Latvijas strādājošo, un tas ir trešais augstākais rādītājs ES aiz Dānijas un Somijas. Vidēji ES nepiemēroti klimatiskie apstākļi ietekmē 35,9% respondentu. Savukārt uz nespēju ietekmēt uzņēmuma vai iestādes vadības lēmumus norādījuši 22,6% Latvijas...

Latvijas prezidentūras laikā tieslietu nozarē sasniegti vairāki izvirzītie mērķi, kā arī panāktie rezultāti vērtējami kā pārliecinošs solis ceļā uz ES pilsoņu tiesību labāku aizsardzību. Jo īpaši, ievērojams progress sasniegts datu aizsardzības jomā, uzsver Tieslietu ministrija. Latvijas prezidentūras ietvaros tieslietu jomā tika izvirzītas četras prioritātes: fizisko personu datu aizsardzības regulējuma attīstība, ES finanšu interešu aizsardzības uzlabošana, aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesību stiprināšana kriminālprocesa ietvaros, koncepcijas "Tiesiskums - izaugsmei turpmākā attīstība". Visās no prioritātēm panākts būtisks progress. Uzsākot prezidentūru, no Itālijas tika pārņemti 17 tiesību akti un sešos no tiem ir panākta dalībvalstu vienošanās, kas nodrošināja pamatu sarunu uzsākšanai ar Eiropas Parlamentu. Par trijiem tiesību aktiem noslēgtas sarunas ar Eiropas Parlamentu. Ievērojams sasniegums ir tas, ka panākta ES dalībvalstu vienošanās par visu Datu aizsardzības regulas tekstu, sperot izšķirošu soli attiecībā uz datu aizsardzības regulējuma stiprināšanu - tiesību aizsardzība kļūs ievērojami pieejamāka iedzīvotājiem, nodrošināta lielāka kontrole par personīgiem datiem, stiprinātas nacionālās datu aizsardzības iestādes....

Valsts sekretāru sanāksmē 2. jūlijā skatīts noteikumu projekts "Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu". Ņemot vērā veiktos grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā un tās pielikumos sniedzamās informācijas saturiskās izmaiņas, ko arī nosaka grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, bija nepieciešams aktualizēt uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas un tās pielikumu veidlapas. Tā kā grozījumu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumu Nr.981 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu” normu apjoma, ir radīts jauns noteikumu projekts. Jaunie noteikumi sagatavoti, lai būtiski tiktu samazināts laiks, kas jāpatērē attiecīgā pielikuma aizpildīšanai un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā, kā arī nodrošināt iespēju uzlabot uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. Tādējādi, samazinot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 2.pielikumā norādāmo darījumu skaitu un apmēru, samazināsies informācijas apjoms, kuru nodokļu maksātājs sniedz Valsts ieņēmumu dienestam....

Kopš 4. jūlija stājušies spēkā 2015.gada 30.jūnija grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.190 "Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību", ar kuriem atjaunota mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas veidlapa. Izmaiņas noteikumos un deklarācijā veiktas, jo 2015.gada 23.aprīļa grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas stājas spēkā 13.maijā, paredz, ka: 1) sākot ar 2015.gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa likme (MUN) mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas ir 9%; 2) sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro ir 12 %. Saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 13.punktu, MUN maksātājiem, kas ir ieguvuši MUN maksātāja statusu līdz 2014.gada 31.decembrim, noteiktais triju gadu termiņš tiek skaitīts, sākot ar 2015.gada 1.janvāri. Tādējādi MUN likme 9 % ir piemērojama ar 2015.gada 1.janvāri arī mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01...