JAUNUMI

Šī gada jūnijā aprit gads kopš Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) saskaņā ar jauno nozaru pieeju nodokļu administrēšanā kā vienu no prioritārajām nozarēm nodokļu saistību izpildes sakārtošanai un pārkāpumu novēršanai noteica automobiļu apkopes un remonta nozari. Neraugoties uz to, ka šobrīd aktīvais VID uzraudzības un kontroles pasākumu periods automobiļu apkopes un remonta nozares uzņēmumiem šīs pieejas ietvaros ir noslēdzies, VID vērš uzmanību, ka joprojām no dienesta puses tiek īstenots attālināts nozares uzņēmumu monitorings un iespējamo pārkāpumu gadījumā tiek veikti kontroles pasākumi un piemēroti administratīvie sodi. VID šobrīd īstenotais automobiļu apkopes un remonta nozares uzņēmumu monitorings liecina, ka diemžēl ir arī tādi nozares komersanti, kuri pēc sākotnēji uzrādītajiem pozitīvajiem rezultātiem un nodokļu saistību izpildes disciplīnas uzlabošanās tomēr pēc laika atgriežas pie negodprātīgas komercdarbības prakses. Par to liecina atkārtoti nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi automobiļu apkopes un remonta nozares uzņēmumu saimnieciskajā darbībā. VID vērš uzmanību, ka šādos gadījumos komersantiem vairs atkārtoti netiek un netiks...

Vakar, 4. jūnijā, Saeimā iesniegts likumprojekts, kas paredz veikt grozījumu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.To skatījusi Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija un tālāk tas nodots caurskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, atbilstoši šobrīd spēkā esošajai likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” redakcijai Latvijas rezidentiem ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par ārzemēs gūtiem ienākumiem, norādot ārvalstīs gūtā ienākuma apmēru, veidu un samaksāto nodokli arī gadījumos, kad Valsts ieņēmumu dienests šādu informāciju saņem no Eiropas Savienības dalībvalstīm, izmantojot automātiskās informācijas apmaiņas sistēmu tiešo nodokļu jomā. Likumprojekts paredz mainīt šo kārtību, nosakot, ka maksātājam, kurš saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli, ir tiesības neiesniegt gada ienākumu deklarāciju. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 20.panta pirmo daļu rosināts izteikt sekojošā redakcijā: “1. Iekšzemes nodokļa maksātājam, kas taksācijas gada laikā ir saņēmis Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir...

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā turpmāk veicama pašvaldību finanšu izlīdzināšana. Jauns normatīvais regulējums nepieciešams, lai, ņemot vērā pašvaldību - republikas pilsētu un novadu - sociālekonomiskās atšķirības, radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas tām noteikto funkciju izpildei un veicinātu pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā, norāda likuma projekta autori. Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka likuma pieņemšana ir būtiska pašvaldību finanšu un budžeta plānošanai un līdzsvarotai visu Latvijas novadu attīstībai. Tāpat K.Šadurskis norādīja, ka jaunā izlīdzināšanas sistēma būs vienkāršāka un saprotamāka un tajā iekļauti kritēriji, kas atbilst mūsdienu situācijai. Tie ir demogrāfiskie rādītāji - iedzīvotāju skaits, pirmsskolas vecuma bērni, bērni un jaunieši vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem un iedzīvotāji virs darbspējas vecuma - mijiedarbībā ar pašvaldības teritorijas lielumu. "Tas ir veiksmīgs un objektīvs jauno kritēriju kopums, kas ļaus veicināt līdzsvarotāku reģionālās attīstības...

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, palielinot naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. "Starp Eiropas valstīm Latvijā ir vismazākie sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu un lielākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju. Šie divi rādītāji dod skaidru signālu, ka sodu politika mūsu valstī nav līdz galam sakārtota. Juridiskās komisijas deputātiem nebija domstarpību par nepieciešamību palielināt administratīvo atbildību, taču diskutējām par to, kādam jābūt pieaugumam," iepriekš atzīmēja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Saeima atbalstīja Iekšlietu ministrijas piedāvātās izmaiņas, kas paredz straujāku naudas sodu pieaugumu, nekā to noteica Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijā un Juridiskajā komisijā iepriekš atbalstītie priekšlikumi. Pieņemtie grozījumi par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem paredz tikai brīdinājumu, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Līdz šim par šādu pārkāpumu bija brīdinājums vai naudas sods attiecīgi 7 vai 15...

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz noteikt rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas kārtību. Likumu plānots papildināt ar regulējumu, kas paredz kārtību, kādā rajona (pilsētas) tiesu var pievienot citai rajona (pilsētas) tiesai, nosaka reorganizējamās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru izbeigšanās kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek lietu pārdale un tiesnešu pārcelšana tiesu reorganizācijas kārtībā. "Viena no pirmajām reorganizācijām saistībā ar šiem grozījumi varētu notikt Jūrmalas pilsētas tiesā, jo iespējams, ka tuvākajā laikā amata pienākumus pildīs tikai divi tiesneši, no kuriem viens ir tiesas priekšsēdētājs. Tādējādi tiesā nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību, kā arī nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos," pauž par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Rosinātās izmaiņas likumā paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas varēs apvienot, ja tam būs piekritusi Tieslietu padome. Tāpat paredzēts, ka Tieslietu padomei pēc tieslietu ministra priekšlikuma būs jāapstiprina tiesas reorganizācijas plāns,...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 4.jūnijā atstāja negrozītu Administratīvā apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstāts negrozīts Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmums atteikt pieteicējai veikt pensijas pārrēķinu. Lēmums pamatots ar to, ka persona nav izdarījusi izvēli saņemt vecuma pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā vai Krievijas Federācijas pilsoņa pensiju. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Pieteicēja ir Krievijas Federācijas pilsone, kas dzīvo Latvijā. Līdz 2011.gada 19.janvārim, kad stājās spēkā Latvija Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk - Līgums), pieteicējai piešķirta un viņa saņem gan Krievijas Federācijas vecuma pensiju, gan Latvijas Republikas vecuma pensiju. 2011.gada novembrī pieteicēja vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar iesniegumu par Latvijas vecuma pensijas pārrēķinu (palielināšanu) par Latvijā uzkrāto pensijas kapitālu pēc 2010.gada 1.decembra. Aģentūra atteica veikt pārrēķinu, jo pieteicēja nav izdarījusi izvēli saņemt vecuma pensiju saskaņā ar Līgumu vai KF pilsoņa pensiju. Augstākā tiesa atzinusi par pamatotu...

Vakar, 4. jūnijā, Saeimā pieņemts jauns Noguldījumu garantiju likums, kas nacionālajā normatīvajā regulējumā ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām prasības un aizstāj līdzšinējo regulējumu, jo likuma izmaiņu apjoms pārsniedzis vairāk nekā pusi no veicamajiem grozījumiem. Jaunā kārtība paredz lielāku akcionāru atbildību par kredītiestāžu finanšu stabilitāti, kas ir svarīgi, lai banku glābšana nebūtu jāveic uz valsts un tās iedzīvotāju rēķina. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, likums nosaka minimālo mērķapjomu, kas jānodrošina noguldījumu garantiju fondā. Likumprojekts paredz, salīdzinot ar līdz šim spēkā esošā Noguldījumu garantiju likuma prasībām, ieviest ārkārtas iemaksu veikšanas kārtību, atbilstoši kurai, ja noguldījumu garantiju fondā ir nepietiekami līdzekļi noguldījumu garantiju izmaksai, noguldījumu piesaistītājs nodrošina šādu ārkārtas iemaksu veikšanu. Likums paredz pakāpeniski samazināt garantēto atlīdzību izmaksas termiņu. Ja saskaņā ar spēkā esošajām Noguldījumu garantiju likuma prasībām šāds termiņš noteikts 20 darbdienas ar iespēju termiņu pagarināt vēl par 10 darbdienām, tad pakāpeniski pārejas periodā līdz...

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu statistikas sistēmas un darba organizācijas regulējumu, kas izstrādāts atbilstoši saistībām, ko Latvija uzņēmusies kā Eiropas Statistikas sistēmas dalībvalsts. Jaunais Statistikas likums pieņemts, jo līdzšinējais jomas regulējums, kas bija spēkā kopš 1997.gada, ir novecojis un neatbilst pašreizējai situācijai, tostarp atsevišķos gadījumos ierobežo Centrālo statistikas pārvaldi (CSP) to piemērot. CSP kā vadošajai nacionālajai statistikas iestādei jaunais likums noteiks lielāku koordinējošo lomu, savukārt kā konsultatīvu institūciju paredzēts izveidot Statistikas padomi. Tās uzdevums būs veicināt oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas attīstību, sniegt statistikas iestādēm rekomendācijas, veicināt sadarbību starp statistikas iestādēm, respondentiem un oficiālās statistikas lietotājiem, kā arī sniegt viedokli par oficiālās statistikas programmas projektu. Jaunais likums noteiks kritērijus, pēc kuriem vērtēt, kāda statistika iekļaujama valsts statistiskās informācijas programmā un kurai piešķirt oficiālās statistikas statusu. Programmu plānots sagatavot un apstiprināt uz trim gadiem pašreizējā viena gada vietā - šāds termiņš atbilst vidēja termiņa budžeta plānošanas periodam, norāda likuma projekta autori. Likumā...

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 4.jūnijā, atbalstīja jaunu saistošo noteikumu projektu par palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Tas sagatavots, jo pašreiz spēkā esošie saistošie noteikumi ir daudzkārt grozīti, kas apgrūtina to izprašanu. Jaunajos saistošajos noteikumus nav būtisku izmaiņu. Tajos saglabāta tā pati struktūra, bet teksts ir uzrakstīts precīzāk un vienkāršāk. Nedaudz mainīsies reģistru numuri, bet personu reģistrācijas secība tajos būs tāda pati kā līdz šim. Reģistru numuri sakārtoti tā, lai tie sekotu viens pēc otra, jo patlaban daži reģistri iztrūkst. Būtiskākais ir tas, ka tagadējais 13. reģistrs, kurā personas (ģimenes) reģistrētas sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai, kļūs par 1. reģistru. 2., 3., 5., 6., 7. un 8.reģistrā atradīsies tās personu kategorijas, kurām pašvaldības dzīvojamās telpas izīrējamas pirmām kārtām. Tāpat kā līdz šim 4. reģistrā un 4.1 reģistrā būs uzskaitīti denacionalizēto māju dzīvokļu īrnieki, kuri vēlas saņemt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstus. 9.reģistrs būs tiem iedzīvotājiem, kuri īrēto pašvaldības...

Saeimas 2015.gada 14.maija likums «Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 1.jūliju.

Saeimas 2015.gada 21.maija Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumsLikums stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Saeimas 2015.gada 21.maija likums «Grozījumi Konkurences likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Saeimas 2015.gada 21.maija likums «Grozījumi Komerclikumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 4.jūniju.

Saeimas 2015.gada 21.maija likums «Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības nolīgumu par gaisa satiksmi»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 4.jūniju.

Saeimas 2015.gada 21.maija likums «Grozījumi likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā»»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 17.jūniju.