JAUNUMI

Konkurences padome (KP) pēc ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības, kurā analizēja kečupu, tomātu pastu un tomātu mērču tirgu, secina, ka tirgū pastāv liela konkurence un plašas izvēles iespējas patērētājiem. KP tirgus uzraudzības laikā kečupu, tomātu pastu un tomātu mērču tirgū īpaši pētīja ūdensgultas efektu, kas var rasties, ja mazumtirgotājs, kuram ir būtiska tirgus vara, panāk ievērojami zemāku cenu sadarbībai ar piegādātāju, piemēram, pieprasot atlaides, bonusus, tādējādi radot piegādātajam zaudējumus. Lai kompensētu zaudējumus un gūtu peļņu no saimnieciskās darbības, piegādātājs ir spiests pārējiem sadarbības partneriem - mazākiem mazumtirgotājiem - noteikt augstākas iepirkuma cenas. Ilgtermiņā tas var kaitēt mazo tirgotāju peļņai, un tie var izvēlēties pamest tirgu, ierobežojot patērētāju izvēles iespējas un veicinot preču cenu kāpumu. Tirgus uzraudzības laikā KP no mazumtirgotāju puses nekonstatēja tādas tirgus varas izpausmes, kuru rezultātā varētu rasties ūdensgultas efekts, kā arī nesaņēma sūdzības no piegādātājiem par sadarbību ar tirgotājiem. Kopumā analizētajos gadījumos piegādātāji nebalsta visu savu peļņu uz...

Eiropas Komisija turpina sarunas ar bloka lielāko tirdzniecības partneri ASV, lai vienotos par vērienīgu brīvās tirdzniecības līgumu jeb Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP), no kā būtiski iegūs uzņēmēji un patērētāji gan ES, gan ASV. Jaunā partnerība veicinās ekonomikas izaugsmi abās Atlantijas okeāna pusēs. Arī otrajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, kas 10. jūlijā norisināsies Rīgā, šis būs viens no centrālajiem jautājumiem: kā Latvijas uzņēmumiem visefektīvāk izmantot priekšrocības, ko sniedz jau noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums ar Kanādu un izstrādes stadijā esošais līgums ar ASV. Ko no šīs partnerības iegūs Latvijas ekonomika? Stāsta Ārlietu ministrija un Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā prezidents Arnis Kākulis. 1. Palīdzēs Latvijas uzņēmumiem eksportēt uz ASV un piesaistīs investīcijas Līgums palielinās tirdzniecību starp Latviju un ASV un palīdzēs piesaistīt tiešās ārvalstu investīcijas. Latvija kļūtu vēl pievilcīgāka investoriem, kuri meklē vietas ar prognozējumu uzņēmējdarbības vidi, pievilcīgām darbaspēka izmaksām, labu infrastruktūru un sakārtotu loģistiku. Arī eksports no Latvijas uz ASV...

Rīgas pilsētas būvvalde informē, ka šī gada 1.jūlijā stājušies spēkā jauni Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.147 "Par pašvaldības nodevu par būvatļaujas izdošanu Rīgā", kas nosaka ar nodevu par būvatļaujas saņemšanu apliekamos objektus, nodevas apmēru, nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumus Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Noteikumi attiecas uz ikvienu fizisku vai juridisku personu, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņo būvniecību Rīgas administratīvajā teritorijā, un saņem būvatļauju Rīgas pilsētas būvvaldē. Būtiskākas izmaiņas jaunajos noteikumos paredzētas, palielinot būvnodevas likmi par būvdarbu apjomu, kā arī no 2016. gada 1.jūlija piecas reizes palielinot būvnodevu tiem būvobjektiem, kuros konstatēta patvaļīga būvniecība. Savukārt, lai sniegtu atbalstu kultūras pieminekļu saglabāšanai, valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu restaurācijai, būvatļaujas saņemšanai līdzšinējais koeficients tiek samazināts no 0,5 uz 0,1. Nodevu aprēķina izmantojot formulu, kurā viens no komponentiem ir bāzes likme A, kas tiek piemērota atbilstoši paredzētajam būvdarbu būvapjomam - būvdarbu platība (ēkām), garums (līnijbūvēm) vai apbūves laukums (pārējām inženierbūvem). Ņemot vērā pēckrīzes būvniecības intensitātes attīstību...

Ministru kabineta komitejas sēdē 6. jūlijā tika skatīts noteikumu projekts "Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai". Noteikumu projekts precizē kārtību kā tiek iznīcinātas preces, ar kurām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības. Lai samazinātu administratīvo slogu un izmaksas, tās var nodot iznīcināšanai lēmuma saņēmējam. Tādējādi samazināsies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvais slogs, organizējot preču iznīcināšanu, un preču iznīcināšanas process būs pārskatāmāks lēmuma saņēmējam. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, sakarā ar Regulas Nr.608/2013 stāšanos spēkā no 2014.gada 1.janvāra ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams noteikt sekojošu tiesisko regulējumu: - kādas personas un vienības var iesniegt VID pieprasījumus, lai aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības (projekta 2.punkts); - kādos gadījumos VID noraida pieprasījumus (projekta 4.punkts); - kādus paziņojumus lēmuma saņēmējs pievieno apstiprinājumam par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu (projekta 8.punkts); - kā tiek nodrošināts Regulas Nr.608/2013 24.pantā minētais galvojums preču agrīnai izlaišanai (projekta 9.punkts); - Regulas Nr.608/2013 23.panta pirmā punkta c) apakšpunktā un 26.panta sestajā...

Ņemot vērā pieaugošo dažādu kuģošanas līdzekļu kustību Latvijas iekšējos ūdeņos, Satiksmes ministrija (SM) rosina uzlabot regulējumu par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos. To paredz ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos", ko 2.jūlijā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Regulējums attieksies uz kuģošanas līdzekļiem, kas kuģos iekšējos ūdeņos (ūdeņi no jūras krasta līnijas uz sauszemes pusi (upes, ezeri) un ostu akvatorijas). Jaunajos noteikumos tiek precizētas prasības attiecībā par kuģošanas līdzekļa navigācijas ugunīm, zīmēm un skaņas signāliem, prasības kuģošanas līdzekļa vadītājam, aktualizēts to dokumentu uzskaitījums, kuriem ir jāatrodas kuģošanas līdzeklī un kuri jāuzrāda pēc kontroles dienestu pieprasījuma. Tiek arī noteikts jauns ātrumu ierobežojošs rajons - Daugavā no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam. Šī prasība noteikta, ievērojot minētajā rajonā iespējamo kuģošanas drošības apdraudējumu: ātri kuģojot, kuģošanas līdzeklis rada pavadošu vilni, kurš apdraud citu kuģošanas līdzekļu drošību; jo īpaši tas skar pasažieru komercpārvadājumus veicošo nelielo kuģošanas līdzekļu drošību, kas šajā upes...

Ņemot vērā situācijas, kad nekustamo īpašumu īrnieki mēdz nenorēķināties par izlietoto dabasgāzi, pieļaujot parāda izveidošanos, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) vērš uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumiem Nr.1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" gazificētā objekta īpašnieks ir līdzatbildīgs par tam piederošajā objektā izlietotās dabasgāzes parāda samaksu. Regulators brīdina, ka situācijās, kad ir izveidojies parāds par izlietoto dabasgāzi, AS "Latvijas Gāze" saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīga pārtraukt dabasgāzes padevi. Gadījumos, kad objektā mainās īrnieki un iepriekšējā īrnieka parāds nav nomaksāts, AS "Latvijas Gāze" nav pienākums atjaunot atslēgto dabasgāzes padevi, kamēr parāds nav samaksāts. Aizvadītajā nedēļā Regulatora padome izskatīja strīdu starp SIA "Pillar 3" un AS "Latvijas Gāze" par to, ka AS "Latvijas Gāze" nav nodrošinājusi dabasgāzes piegādi objektam, kurā bija izveidojies parāds par izlietoto dabasgāzi. Konkrētajā situācijā SIA "Pillar 3", pārņemot savā īpašumā objektu, labprātīgi bija piekritis saglabāt iepriekšējai īpašniecei objekta lietošanas...

Satversmes tiesa 3.jūlijā ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2014-12-01 "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3.panta 1. un 2.punkta, 4.panta 1.punkta un 5.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam", kurā secināts, ka subsidētās elektroenerģijas nodoklis nav atzīstams par nesamērīgu slogu tā maksātājiem. Apstrīdētās normas Subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likuma 3.panta 1. un 2.punkts noteic: "Ar nodokli apliekami ienākumi, kuri tiek gūti no: 1) obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas; 2) saņemtās garantētās maksas par koģenerācijas stacijā vai elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu." SEN likuma 4. panta 1. punkts noteic: "Nodokļa maksātāji ir elektroenerģijas ražotāji, kuriem ir tiesības: 1) pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros." Savukārt SEN likuma 5.pants noteic nodokļa likmes. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 1.pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 105.pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 5.jūnija kopsēdē deviņu tiesnešu sastāvā izskatīja lietu SKA – 102/2015 un spriedumā izvirzījis vairākas tēzes, tostarp saistībā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”. Tiesa atzinusi, ka no likuma 38.panta izriet nodokļu maksātāja pienākums iesniegt pierādījumus par skaidras naudas uzkrājumu veidošanos vai vismaz norādīt ticamu pamatojumu un apstākļus, kādos tas veidojies, kurus savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu pārbaudīt. Novērtējot nodokļu maksātāja paskaidrojumus, VID ir jāizvērtē to ticamība kopsakarā ar citiem tiešiem vai netiešiem pierādījumiem. Ja nodokļu maksātājs nespēj sniegt ticamu izskaidrojumu par skaidras naudas uzkrājumiem, VID ir tiesības tos atzīt vai neatzīt. Savukārt tiesa šajā gadījumā pārbauda VID novērtējuma pareizību Lai arī tieši nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas pamato iebildumus pret VID secinājumiem, pierādīšanas nastai jābūt reāli īstenojamai – tiesa nedrīkst nonākt līdz tam, ka nekāds pierādījumu apjoms kādā lietu kategorijā netiek uzskatīts par pietiekamu nodokļu maksātāja pozīcijas pierādīšanai, jo pretējā gadījumā darbotos neatspēkojama...

Grieķijas pilsoņi svētdien, 5. jūlijā, notikušajā referendumā ar 61,31% balsu teikuši "nē" starptautisko aizdevēju prasībām. Savukārt reaģējot uz Grieķijas referenduma iznākumu, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks otrdien sasaucis eirozonas līderu samitu. Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Grieķijas notikumu ietekme uz mūsu valsti būs niecīga. Grieķijas problēmas, lai arī tām būs negatīva ietekme, nenodarīs neatgriezenisku kaitējumu arī eiro zonai kopumā, kas pēdējo gadu laikā ir kļuvusi daudz stiprāka. Pašreizējā situācija būtiski atšķiras no tās, kas piedzīvota pirms vairākiem gadiem, kad Grieķijas problēmas radīja lielas svārstības finanšu tirgos. Pēdējie notikumi apliecina, ka eiro zona kļuvusi daudz stiprāka un Grieķijas problēmas, lai arī tām būs negatīva ietekme, nenodarīs neatgriezenisku kaitējumu eiro zonai. To nosaka vairāki faktori, t.sk. tas, ka: Grieķija ir valsts ar relatīvi mazu tautsaimniecību (apmēram 2% no eiro zonas IKP); iepriekš lielākās bažas radīja Grieķijas ietekme uz citām grūtību stiprāk skartajām valstīm (Īriju, Portugāli, Spāniju). Pašlaik situācija šajās valstīs ievērojami uzlabojusies, Portugāle un Īrija...

Vasaras periodā tiek organizēti brīvdabas pasākumi un aktuālāka kļūst arī ielu tirdzniecība, tādējādi Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kases aparātu lietošanu, saņemtā samaksa par ieeju šajos pasākumos, kā arī saņemtā samaksa par precēm ielu tirdzniecībā ir reģistrējama, izmantojot kases aparātus. Vasaras laikā visā Latvijā notiek dažādi brīvdabas pasākumi - pilsētu svētki, koncerti, festivāli, gadatirgi, sporta aktivitātes u.c., kuru laikā notiek izbraukuma tirdzniecība un tiek pārdotas biļetes. VID vērš uzņēmēju un iedzīvotāju uzmanību, ka arī minētajos pasākumos saņemtā samaksa par pakalpojumiem jāreģistrē kases aparātā, pretī izsniedzot čeku. Brīvdabas pasākumi Ieejas maksa brīvdabas pasākumos bez kases aparāta iekasējama tikai gadījumos, kad samaksa notiek skaidrā naudā un pretī tiek izsniegta VID reģistrēta un noteiktā kārtībā noformēta biļete. Ja tiek maksāts ar maksājuma karti, kases aparāts ir jālieto obligāti. VID reģistrēta biļete var tik noformēta, nelietojot kases aparātu, saņemot maksu par ieeju šādos pasākumos: par ieejas maksu, inventāra nomu un...

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas, sadarbībā ar Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienestu veicot kriminālprocesuālās un operatīvās darbības, šī gada jūnijā apturēja noziedzīga automašīnu tirgotāju grupējuma darbību. Noziedzīgais grupējums, vairakkārt pārdodot jaunas un lietotas automašīnas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā, izvairījās no nodokļu nomaksas un legalizēja noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā. Grupējuma organizators līdz šim jau vairakkārt bija nonācis VID Finanšu policijas pārvaldes redzeslokā un ir krimināli sodīts par līdzīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu valsts ieņēmumu jomā, kā arī tam jau 2013.gadā tika atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību divu gadu garumā. Organizētā noziedzīgā grupējuma darbība galvenokārt bija saistīta ar jaunu vai lietotu transportlīdzekļu vairākkārtēju pārdošanu, izmantojot grupējuma kontrolē esošus uzņēmumus un to rekvizītus (dokumentus, zīmogus, juridisko personu rekvizītus, bankas kontus, fizisko personu datus). Noziedzīgo darbību rezultātā shēmas klienti jeb patiesā labuma guvēji izmantoja tiesības veikt PVN priekšnodokļa atskaitīšanu par fiktīviem vai faktiski nenotikušiem darījumiem, nodarot valstij mantiskus zaudējumus...

Satversmes tiesa 2. jūlijā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-01-01 „Par Latvijas valsts karoga likuma 7. panta pirmās un otrās daļas un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam”. Kā atzinusi tiesa, pienākums novietot Latvijas valsts karogu pie dzīvojamām ēkām stiprina valstisko apziņu. Soda noteikšana pilsoniska rakstura pienākumu izpildes nodrošināšanai ir atzīstama par samērīgu tikai izņēmuma gadījumos. Apstrīdētās normas Latvijas valsts karoga likuma 7. panta pirmā un otrā daļa noteic: „(1) Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 1.maijā, 4.maijā, 21.augustā, 11.novembrī un 18.novembrī. (2) Latvijas valsts karogu sēru noformējumā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 25.martā, 14.jūnijā, 17.jūnijā, 4.jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.” Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43 pants noteic: „Par Latvijas valsts karoga vai citu valstu karogu nepacelšanu Saeimas, Ministru...

Satversmes tiesas 4.kolēģija 3.jūlijā ierosināja lietu "Par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, 100.panta pirmajam teikumam un 105.pantam". Apstrīdētā norma Apstrīdētā norma noteic: "Tāda elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma, kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50 procentiem, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, ir valsts valodā. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura radio programma, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, ir valsts valodā, līdz 2015.gada 31.decembrim pārreģistrē savu apraides atļauju. Pārreģistrētā apraides atļauja stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī." Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 1.pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 100.panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus." Satversmes 105.pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības...

Lai mazinātu iespējamību, ka finansējuma saņēmējs kļūdās ar būvniecību saistītajos jautājumos, īstenojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansētus projektus, kā rezultātā var tikt piemērota finanšu korekcija, Centrālās finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina pievērst uzmanību biežāk konstatētajām atkāpēm pārbaudēs projektu īstenošanas vietās. Tiek veiktas izmaiņas būvdarbu apjomos, neievērojot publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasības. Izmaiņu veikšanas iemesli: nekvalitatīvs tehniskais projekts; jaunas pasūtītāja vēlmes un vajadzības (neparedzēti darbi); neprecīzi topogrāfiskie plāni; nav veikta vai nav pietiekama inženierizpēte; nav veikta tehniskā/ fiziskā apsekošana ēkām un būvēm pirms tehniskā projekta izstrādes; neobjektīvi tiek interpretēti neparedzamie apstākļi, kuru dēļ nepieciešami papildu darbi. Tiek veiktas būtiskas izmaiņas (grozījumi) būvdarbu līgumos, tādējādi pārkāpjot Publisko iepirkumu likuma 2.panta 2.punktā noteikto principu par piegādātāju brīvu konkurenci un vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem. Par būtiskiem līguma grozījumiem uzskatāmi tādi grozījumi, kas varētu mainīt pretendentu loku iepirkuma procedūrā vai mainīt pretendentu sagatavotos piedāvājumus, līdz ar to, iespējams, mainot arī iepirkuma procedūras rezultātus, tādejādi...

Pirmo reizi Latvijas Konkurences padome iekļauta prestižajā Global Competition Review (GCR) Rating Enforcement pasaules vadošo konkurences iestāžu reitingā. Par nozīmīgiem pēdējo gadu sasniegumiem konkurences pārkāpumu atklāšanā, konkurences kultūras veicināšanā un darba efektivitātes uzlabošanā iestāde saņēmusi augsto trīs zvaigžņu vērtējumu. 2015.gada GCR Rating Enforcement Latvijas pārskatā paziņo, ka "ar pārliecinošu trīs zvaigžņu vērtējumu Latvija ievalsē GCR Rating Enforcement." Izvērtējot Latvijas Konkurences padomes rezultatīvos rādītājus, iestāde raksturota kā "iespējams, labākais konkurences uzraugs reģionā" (perhaps the best enforcer in the region). Kā būtiskākie sasniegumi norādīti proaktīvi karteļu atklāšanas un novēršanas pasākumi, virkne jauninājumu iestādes darba efektivizēšanā, procentuāli liels skaits padziļinātas izpētes apvienošanās lietu izvērtēšanā, tiesvedības rezultāti, iestādes aktīvā sadarbība ar publisko iepirkumu rīkotājiem un valsts pārvaldes iestādēm konkurences jautājumu risināšanā. Īpaši akcentēti iestādes reformēšanas centieni, neatkarīgas un efektīvas darbības nodrošināšanai izstrādājot priekšlikumus iestādes pilnīgai institucionālai autonomijai, bet negūstot atbalstu to tālākai virzībai. GCR Rating Enforcement 2015.gada izdevumā pasaules vadošo konkurences iestāžu sarakstā iekļautas tikai 36...