JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 26.maija noteikumi №260 «Kārtība, kādā pašvaldībām 2015.gadā piešķir valsts budžeta dotāciju Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei reģionu un novadu nozīmes attīstības centros»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 6.jūniju.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2015.gada 21.maijā Saeima ir pieņēmusi likumu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, kas publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.107 (5425) un stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (turpmāk – likums) ir veikti šādi būtiskākie grozījumi: 1) redakcionāli precizēta likuma 5.panta otrā daļa un 13.panta astotā daļa, precīzi nošķirot Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kompetenci attiecībā uz šajās daļās noteiktajām darbībām, kuras netiek veiktas, ja nav samaksāts atbilstošais nodoklis; 2) likums papildināts ar jaunu 5.panta 81.daļu un 13.panta sestā daļa papildināta ar jaunu teikumu, kas pieļauj nodokļu maksātājam veikt atbilstoši transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa vai uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksājumu, izmantojot CSDD nodrošinātos e-pakalpojumus, par vairākiem transportlīdzekļiem vienlaikus, sasaistot informāciju par maksājuma mērķi ar konkrētiem transportlīdzekļiem, par kuriem ir veikts maksājums, lai samazinātu administratīvo slogu, CSDD iesniedzamo dokumentu daudzumu un vienkāršotu informācijas apstrādi; 3) likums papildināts ar...

Ceturtdien, 4. jūnijā, stājās spēkā Komerclikuma grozījumi, kas paredz kapitālsabiedrību (SIA, AS) pamatkapitāla pārrēķināšanu no latiem uz eiro, ja uzņēmums līdz nākamā gada 30.jūnijam neiesniegs izmaiņām nepieciešamos dokumentus. Jānorāda, ka jaunie Komerclikuma grozījumi paredz atvieglojumus, tomēr tie neatbrīvo kapitālsabiedrības no prasību izpildes par pamatkapitāla denomināciju – dokumenti, kas apliecina izmaiņas, ir jāiesniedz visām kapitālsabiedrībām. Grozījumu mērķis, ņemot vērā komercreģistra atklātību, ir precizēt pārejas noteikumus pamatkapitāla denominācijas veikšanai, nosakot Uzņēmumu reģistra rīcību, ja kapitālsabiedrības neizpilda prasību veikt pamatkapitāla denomināciju noteiktā termiņā – proti, pēc 2016.gada 30.jūnija Uzņēmumu reģistrs automātiski veiks izmaiņas komercreģistra ierakstos un nodrošinās, ka pamatkapitāls tiek atspoguļots nevis latos, bet eiro. Turklāt, ņemot vērā grozījumus, vairs nav paredzētas sankcijas par likuma uzlikto pienākumu neizpildi termiņā - darbības izbeigšana un likvidācijas procesa uzsākšana. Turklāt līdz 2016.gada 30.jūnijam būs spēkā atvieglojumi – lēmuma pieņemšana ar vienkāršu balsu vairākumu, atbrīvojums no valsts nodevas un maksas par publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, atbrīvojums no parakstu...

Vasara ir ne tikai atvaļinājumu, bet arī tūrisma karstākā sezona. Un tūrisms iegūst arvien lielāku nozīmi Latvijā. Uzņemošajam tūrismam ir potenciāls. Šajā nozarē strādājošajiem, tāpat kā citās jomās, ir savas specifiskas nodokļu piemērošanas un arī uzskaites īpatnības. Inas Spridzānes, sertificētas nodokļu konsultantes, speciāli žurnālam Bilance (nr.337-338) sagatavotajā rakstā apkopots tūrismam svarīgākais attiecībā uz pievienotā vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas specifiku. Atgādinām, ka žurnālā BILANCE pirms 6 mēnešiem publicētos rakstus iespējams lasīt portālā PLZ.LV žurnālu arhīva E-versijā ŠEIT. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 136. pantā (Īpašs nodokļa piemērošanas režīms tūrisma operatora sniegtajam pakalpojumam) ir noteiktas normas PVN piemērošanai tūrisma pakalpojumiem. Kas ir tūrisma operators un tūrisma pakalpojums Definīcijas ir atrodamas Tūrisma likumā, kurā noteikts, ka “tūrisma pakalpojumus drīkst sniegt tiesību subjekts, kura darbības mērķis ir atsevišķu vai kompleksu tūrisma pakalpojumu sniegšana tūristiem”, un šo subjektu uzskaitījums ietver tūrisma operatoru, tūrisma aģentu, tūristu mītnes, tūrisma informācijas centru un tūristu gidu (Direktīva 2006/112/EK par kopējo...

Ceturtdien, 4.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Tieslietu ministrijas izstrādātais konceptuālais ziņojums „Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu”, kurā piedāvāts ieviest valsts vienotu jurista kvalifikācijas eksāmenu, kā arī sakārtot juridisko profesiju klasifikāciju, tādējādi sekmējot juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos. Latvijā saskaņā ar dažādu izglītības ekspertu vērtējumiem ir salīdzinoši zema juridiskās izglītības kvalitāte. Tiesību zinātņu studiju programmu konkurence savā starpā ir radījusi nevis šo programmu kvalitātes paaugstināšanos, bet tieši pretēji – kvalitātes strauju kritumu. Lielai daļai tiesību zinātņu studiju programmu absolventu ir salīdzinoši vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē. Katra augstskola pēc saviem ieskatiem vērtē studentu teorētiskās zināšanas un prasmes, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu ar jurista vai juriskonsulta kvalifikāciju. Darba tirgū viņi visi startē ar vienādiem valsts atzītiem diplomiem. Tāpēc šobrīd par piemērotāko līdzekli šīs problēmas risināšanai uzskatāms valsts vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens, kura ieviešana nozīmētu, ka diploma ieguvējs patiešām atbilst vienotam un samērā augstam jurista profesionālās kvalitātes standartam. Priekšnoteikums vienotā valsts...

Valsts kontrole (VK) savā mājaslapā ir publiskojusi apkopotu informāciju par to, kā notiek pārkāpumus pieļāvušo amatpersonu atbildības izvērtēšana revidējamās vienībās un to augstākajās iestādēs. Pašlaik publicēta informācija par to, kā sodīti pērn veiktajās 20 revīzijās atklātie pārkāpēji. Disciplināro sodu diapazons - no mutiska aizrādījuma līdz darba attiecību pārtraukšanai. Vairākos gadījumos amatpersonu rīcība tiks vērtēta, veicot kārtējo ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtējumu. Atgādinām, ka pagājušajā gadā stājās spēkā VK ierosinātie grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (Likums). To mērķis ir panākt revīzijās konstatēto tiesību normu pārkāpumu vispusīgu izvērtēšanu, kā arī vainīgo personu saukšanu pie normatīvajos aktos noteiktās disciplinārās un civiltiesiskās atbildības. Ja VK konstatējusi šā likuma pārkāpumus, revidējamā vienība vai tās augstāka iestāde vai amatpersona piecu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā Valsts kontroles lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, informē Valsts kontroli par šā panta pirmajā daļā minēto personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem. Amatpersonu atbildības izvērtēšana nozīmē noskaidrot,...

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada maijā, salīdzinot ar 2014. gada maiju, palielinājās par 1,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 0,4%, bet pakalpojumiem par - 3,2%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,6%. Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada maijā, salīdzinot ar 2014. gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem. Vidējais pārtikas cenu līmenis 2015. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,2%. Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu sezonālo faktoru ietekmē bija dārzeņiem. Cenu kāpums bija arī tējai un kafijai, augļiem, saldumiem un medum, sulām un atspirdzinošajiem dzērieniem. Savukārt cenas samazinājās pienam un piena produktiem, sieram, olām, kartupeļiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukvielām, cukuram. Gada laikā...

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē. Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte. Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes. 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Distances kredītēšnas pakalpojumus sniedza 18 sabiedrības, Patēriņa kredītus sniedza 17 sabiedrības, kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus) sniedza 20 sabiedrības, Hipotekāros kredītus sniedza 12 sabiedrības, līzinga un citus ar transportlīdzekļa...

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi №270 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumos №748 «Noteikumi par lēmumu pieņemšanu darījumiem ar lauksaimniecības zemi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 6.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi №274 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumos №997 «Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 6.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi №271 «Noteikumi par tādas gaļas marķēšanu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 6.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi №272 «Aitu gaļas papildu marķējuma noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 6.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi №265 «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 207-15 «Ģeotehniskā projektēšana»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 8.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi №269 «Prasības zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai un tās marķējumam»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 6.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi №268 «Grozījums Ministru kabineta 2014.gada 26.augusta noteikumos №509 «Noteikumi par karavīra mēnešalgas un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 6.jūniju.