Kā mainās gada pārskatā sniedzamā informācija atkarībā no uzņēmuma lieluma?

Gada pārskatā ir vairākas sastāvdaļas, kurās sniedzamās informācijas apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. Par to 30. aprīļa seminārā par 2024. gada pārskata sagatavošanu informēja Valsts ieņēmumu dienesta Nodaļu pārvaldes speciāliste Marina Nuka.

Gada pārskats ir vienots kopums, kas sastāv no divām galvenajām daļām – finanšu pārskata un vadības ziņojuma. Finanšu pārskatu savukārt veido vairākas sadaļas: bilance, peļņas vai zaudējuma aprēķins, naudas plūsmas pārskats, pašu kapitāla izmaiņu pārskats un pielikums. Naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu obligāti sagatavo tikai vidējās un lielās sabiedrības. Mazajām sabiedrībām pietiek ar bilanci, peļņas vai zaudējuma aprēķinu un pielikumu.

Vadības ziņojums sniedz vispārīgu informāciju par sabiedrību – tās attīstību, finanšu rezultātiem un finansiālo stāvokli. Turklāt tagad šajā ziņojumā iekļauj arī ilgtspējas ziņojumu atbilstoši jaunajam Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumam.

Savukārt mikrosabiedrībām Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā ir paredzēti vairāki atvieglojumi. Pirmkārt, tām ir atļauts nesagatavot vadības ziņojumu, ja noteikta informācija (par akcijām vai daļām un vidējo darbinieku skaitu) tiek iekļauta finanšu pārskata pielikumā.

Otrkārt, mikrosabiedrības var iesniegt saīsinātu finanšu pārskata pielikumu – tas nozīmē, ka nav jānorāda visi ienākumu vai izdevumu posteņi, kā arī var nesniegt ziņas par katru ilgtermiņa ieguldījumu posteni, kas detalizēti prasīts citām sabiedrībām. Tāpat var nesniegt informāciju par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma, kuri nav iekļauti bilances peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Treškārt, īpaši mazām mikrosabiedrībām ir iespēja finanšu pārskata pielikuma vietā iesniegt tikai īsas piezīmes. Šīs piezīmes ietver četras galvenās pozīcijas:

• bilancē neuzrādīto finansiālo saistību, garantiju un citu saistību kopsummu,
• vadībai izsniegtos avansus un aizdevumus, ja tādi pastāv,
• informāciju par sabiedrības akcijām vai daļām,
• pārskata gada vidējo darbinieku skaitu.

Šāda forma atļauta tikai, ja mikrosabiedrība bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šādiem rādītājiem: bilances kopsumma līdz 63 000 eiro, neto apgrozījums līdz 125 000 eiro, un ne vairāk kā pieci darbinieki.

Bilance finanšu pārskata struktūrā tiek veidota kā divdaļīga tabula, kur vienā pusē uzskaitīti aktīvi, bet otrā – pasīvi. Bilance atspoguļo sabiedrības mantisko un kapitāla stāvokli pārskata perioda beigās, un tās forma noteikta Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma pirmajā pielikumā.

Peļņas vai zaudējuma aprēķinā atspoguļo ieņēmumus un izdevumus, kā arī sabiedrības peļņu vai zaudējumus pārskata gadā. Šī pārskata veidlapas atrodamas likuma otrajā un trešajā pielikumā – vienu var aizpildīt pēc izdevumu veidiem, otru – pēc izdevumu funkcijām. Šī pārskata formā postenis "Neto apgrozījums" papildināts ar jaunu apakšposteni "Neto apgrozījums no sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem", kas ļauj atsevišķi izdalīt ieņēmumus no būvniecības pakalpojumiem. Tas palīdz precīzāk izvērtēt būvniecības uzņēmumu atbilstību normatīvajiem aktiem, īpaši attiecībā uz valsts nodevām.

Naudas plūsmas pārskatu sagatavo tikai vidējās un lielās sabiedrības. Šo pārskatu var sagatavot ar tiešo vai netiešo metodi – attiecīgās shēmas atrodamas likuma ceturtajā un piektajā pielikumā.

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats parāda, kā gada laikā mainījies sabiedrības pašu kapitāls un tā sastāvdaļas – sākot no pamatkapitāla, akciju vai daļu emisijas uzcenojuma, līdz ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervēm, finanšu instrumentu patiesās vērtības, pārējām rezervēm un nesadalītajai peļņai vai zaudējumiem. Arī šai pārskata daļai ir noteikta forma likuma 6. pielikumā.

Finanšu pārskata pielikumā iekļauj skaidrojumus, salīdzinājumus, detalizāciju, pamatojumus saistībā ar citās pārskata sastāvdaļās norādīto informāciju un papildu informāciju, kas nepieciešama, lai sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības finansiālo stāvokli. Šī pielikuma elektroniskā forma noteikta MK noteikumos Nr. 399.

Vadības ziņojumam, saskaņā ar jaunākajiem grozījumiem, ir noteiktas papildu prasības, tostarp – tajā skaidri identificējamā veidā jāiekļauj arī ilgtspējas ziņojums. Vadības ziņojumā turpmāk obligāti jāsniedz vispārīga informācija par sabiedrības attīstību, finansiālajiem rezultātiem, finansiālo stāvokli, riskiem un nenoteiktiem apstākļiem, kā arī datiem par pētniecību un attīstību, akciju vai daļu kopumu, filiālēm un pārstāvniecībām ārvalstīs, kā arī par finanšu instrumentu izmantošanu (ja tādi ir).

Mikrosabiedrībām atļauts vadības ziņojumu nesagatavot, ja informācija par akciju un daļu kopumu un vidējo darbinieku skaitu gadā sniegta finanšu pārskata pielikumā. Tāpat mikrosabiedrībai atļauts sagatavot saīsinātu finanšu pārskata pielikumu. 

Būtiski grozījumi skar arī uzņēmumu ilgtspējas pārskatu sniegšanu. Pamatojoties uz ES direktīvām un jaunpieņemto Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu, lielajām, vidējām un mazajām sabiedrībām (izņemot mikro sabiedrības), kuru vērtspapīri tiek kotēti regulētajā tirgū, vadības ziņojumā jāiekļauj arī ilgtspējas ziņojums. Tas attiecas uz vides aizsardzību, darbinieku tiesībām, sociālo atbildību, cilvēktiesībām, korupcijas novēršanu un uzņēmuma pārvaldības principiem.

Ilgtspējas ziņojumā iekļaujamā informācija būs jāgatavo saskaņā ar Eiropas Savienības ilgtspējas ziņošanas standartiem. Uzņēmumam būs arī jānodrošina, ka šo ziņojumu pārbauda zvērināts revidents, kurš sniegs apliecinājumu par informācijas atbilstību likuma prasībām.

• No 2024. pārskata gada – ilgtspējas ziņojumi jāsagatavo sabiedriskas nozīmes struktūrām ar vairāk nekā 500 darbiniekiem;
• No 2025. pārskata gada – lielajām sabiedrībām;
• No 2026. pārskata gada – pārējām sabiedriskas nozīmes struktūrām;
• No 2028. pārskata gada – atsevišķas sabiedrības var atlikt ziņojuma sagatavošanu, ja sniedz pamatojumu par informācijas neiekļaušanu.

Lasiet arī:

• Kā nodrošināt augstu grāmatvežu sniegto pakalpojumu kvalitāti
• Vai pavadzīmes budžeta iestādei arī jāsūta xml formātā?