Ekspertu ziņojumam

Likumprojekts "Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā", ko sagatavojusi Labklājības ministrija (LM) un kas nodots ministriju saskaņošanai, citastarp paredz atļaut sociālam uzņēmumam daļēju peļņas sadali līdz 50% no iegūtās peļņas, ņemot vērā atbilstošus kritērijus. Daļēja peļņas sadale ļautu sociāliem uzņēmumiem piesaistīt privāto investoru finansējumu, kas ir nepieciešams, lai veicinātu uzņēmuma attīstību un paplašināšanos, kā arī, lai nodrošinātu finansiālu ilgtspēju. Turklāt atļauja sadalīt peļņu var motivēt gan sociālos uzņēmējus, gan investorus strādāt produktīvāk, palielinot gan uzņēmuma ieņēmumus, gan arī radīto sociālo ietekmi. Tomēr ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp dividenžu izmaksu un sociālā mērķa sasniegšanu, norāda likumprojekta sagatavotāji. Atļaujot peļņas sadali sociālajiem uzņēmumiem, jānodrošina pietiekama uzraudzība, lai izslēgtu situācijas, kad uzņēmums koncentrējas uz peļņas gūšanu, nevis sociālā mērķa sasniegšanu. Ja uzņēmuma peļņas avots ir saņemtais grants no publiskajiem resursiem, nevis saimnieciskās darbības ieņēmumi, peļņas sadale būtu atļauta tikai tad, ja pēdējo triju gadu laikā, par kuriem ir iesniegti gada pārskati, uzņēmums nav saņēmis sociāliem uzņēmumiem paredzētu...

Latvijā 7. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā, kuras bija pirmās pēc vērienīgas reģionālās reformas, ir notikušas vērienīgas pārmaiņas gan visā pasaulē, gan Eiropā, gan mūsu reģionā. Latvijas valdībai ir nācies ar to rēķināties un pielāgoties. Taču pārmaiņas daudzās vietvarās ir notikušas lēnāk nekā būtu nepieciešams. Nākot jau pie varas šī gada vasarā, pašvaldību deputātiem realitāte var izrādīties daudz skarbāka par līdzšinējo dzīvi — reaģēt nāksies daudz ātrāk, precīzāk un radošāk. Kā attīstīt savu pašvaldību laikā, kad valsts galvenokārt visus resursus novirzīs drošības stiprināšanai — tas būs galvenais jautājums, uz kuru būs jārod atbilde. Turklāt arī pašu vietvaru iesaistei civilās aizsardzības stiprināšanā būs jāpalielina, tāpat augs arī konkurence gan par investīcijām, gan par cilvēkresursiem. Latvijas valstspilsētas ar galvaspilsētu Rīgu priekšgalā ir svarīgas trofejas politiskajās cīņās, jo spēj nodrošināt partijām labu tramplīnu jau uz parlamenta vēlēšanām (vai arī nogremdēt, ja neizdodas solījumus izpildīt). Lai arī lielā ģeopolitiskā un...

Eiropes Padome 2025. gada 14. aprīlī deva galīgo apstiprinājumu Eiropas Komisijas priekšlikumam par diviem gadiem atlikt datumu, no kura sāk piemērot Direktīvas par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (Direktīva (ES) 2022/2464 jeb CSRD) prasības attiecībā uz lieliem uzņēmumiem, kas vēl nav sākuši sniegt ziņojumus, kā arī biržā kotētiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī par vienu gadu atlikt Direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (Direktīva (ES) 2024/1760 jeb CSDDD) transponēšanas termiņu un piemērošanas pirmo posmu (kas aptver lielākos uzņēmumus). Direktīva stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas “ES Oficiālajā Vēstnesī”. Dalībvalstīm direktīva savos tiesību aktos jātransponē līdz 2025. gada 31. decembrim. Eiropas Komisija 2025. gada 26. februārī savā pirmajā visaptverošajā paketē (“Omnibus” pakete) ierosināja grozījumus direktīvās par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu nolūkā: vienkāršot pienācīgas rūpības pienākumus, padarīt ilgtspējas ziņojumu sniegšanu pieejamāku un vieglāk īstenojamu. Minēto priekšlikumu mērķis ir mazināt ES prasību sarežģītību...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aizvadītajā gadā saņēma 5501 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, kas ir par aptuveni 10% mazāk nekā 2023. gadā, un 95 518 sliekšņa deklarācijas, kas ir par aptuveni 6% vairāk nekā 2023. gadā. Savukārt par 49,72 miljoniem eiro FID pieņēmis lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku, liecina publiskotais FID 2024. gada darbības pārskats. Veiktās finanšu izlūkošanas rezultātā FID 2024. gadā tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī citām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienībām un Latvijas Bankai nodeva 517 ziņojumus, tai skaitā 109 kompetentās iestādes atzinumus, 323 informācijas zināšanai, kā arī 85 papildu ziņas FID arī norāda, ka, lai veicinātu iespējamu noziedzīgu nodarījumu savlaicīgu atklāšanu un atvieglotu ziņojumu iesniegšanu nefinanšu sektora Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) subjektiem, FID 2024. gadā izstrādāja un ieviesa atvieglotu ziņojumu iesniegšanas kārtību. Salīdzinot 2023. un 2024. gada identisku periodu, nefinanšu sektora iesniegto ziņojumu skaits ir palielinājies par 42%. Kopumā ziņojumi...

Latvijas IKP šogad pieaugs par 1,8%, nevis par 2%, kā tika lēsts februārī, bet nākamajam gadam ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta par 0,1 procentpunktu līdz 2,4%, liecina jaunākās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) prognozes. Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozi ERAB šim gadam samazinājusi par 0,4 procentpunktiem, bet nākamajam gadam par 0,6 procentpunktiem - līdz attiecīgi 1,3% un 2%. Vienlaikus ERAB lēš, ka Lietuvas IKP gan šogad, gan nākamgad pieaugs par 2,6%, nevis par attiecīgi 2,8% un 2,7%, kā tika prognozēts februārī. Baltijas valstu prognožu samazināšanu ERAB skaidro ar aizvien lielākām globālās tirdzniecības politikas neskaidrībām, ņemot vērā ASV lēmumu paaugstināt muitas tarifus. Banka norāda, ka ASV ieviestie augstie tarifi automobiļu un to detaļu importam smagi skars Vāciju, negatīvi ietekmējot eksportētājus Centrāleiropas un Baltijas valstīs. Attiecībā uz Latviju ERAB skaidro, ka ASV tarifu tieša ietekme uz valsts ekonomiku ir ierobežota, taču tā tiek pakļauta netiešai ietekmei ar citu Eiropas Savienības (ES) valstu starpniecību. Banka...

Aprīļa Bilancē varējāt lasīt par to, kam jāpievērš uzmanība, gatavojot gada pārskatus. Šajā žurnāla numurā turpinām analizēt raksturīgākās kļūdas gada pārskatos, kā arī sniedzam ieskatu, kādiem uzņēmumiem gada pārskatā ir nepieciešama zvērināta revidenta atzinums. Daudzi uzņēmumi Latvijā darbojas divdesmit, trīsdesmit gadus, taču nereti gada pārskatos komercsabiedrību pamatlīdzekļiem tiek piemērotas neatbilstošas nolietojuma likmes, akcentē Ieva Liepiņa, zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle, zvērināta revidente. Tā, piemēram, uzņēmumam Rīgas centrā pieder ēka, kuras tirgus vērtība ir trīs miljoni eiro, bet bilances vērtība ir 300 000 eiro. «Šādā gadījumā ir nepareizi izvēlētas pamatlīdzekļu nolietojuma likmes, respektīvi, ir kļūdainas vadības aplēses. Tātad uzņēmums ir iegrāmatojis pārāk lielus zaudējumus, lai gan tam pieder vērtīgs aktīvs. Uzņēmējs pat nesaprot, ka ir jāpārvērtē aktīvs. Bet tā arī ir grāmatveža nezināšana, neiedziļināšanās,» uzskata I. Liepiņa. «Šāda prakse ir no tiem laikiem, kad likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» bija norādīts, kā saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa...

Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai Latvijā, secinājusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). LDDK aicina "pāriet no utopiskiem lozungiem uz skaidriem un izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem noteiktos termiņos ekonomikas izaugsmes veicināšanai". Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums "Par Latvijas ekonomisko attīstību" un Finanšu ministrijas (FM) "Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam Progresa ziņojums" Saeimā tiek izmantoti kā pamats diskusijai par Latvijas ekonomikas attīstību. LDDK norāda, ka Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par ekonomikas rādītajiem pirmajā ceturksnī joprojām nav publiski pieejami, līdz ar to diskusija šobrīd balstās drīzāk sentimentā un interpretācijā. Latvijai priekšā ir ekonomiskās attīstības izaicinājumi, un pašreiz, redzot tendences vilcināšanos pielāgot un mainīt valsts budžeta tēriņu paradumus, rodas šaubas par valdības spēju sasniegt pašu izvirzītos mērķus, norāda LDDK. LDDK ieskatā, tā vietā, lai vienotos par konkrētiem un izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem, EM piedāvā vīziju, kas nav nedz datos pamatota, ne saskaņā ar spēkā esošiem nozaru attīstības dokumentiem....

Labklājības ministrija (LM) rosinās no 2026. gada palielināt bērnu kopšanas un piedzimšanas pabalstu, kā arī atbalstu audžuģimenēm. Bērnu kopšanas pabalstu ministrija rosinās piesaistīt vidējo ienākumu mediānai, nākamgad to palielinot no 171 eiro līdz 420 eiro, kas ir 50% no vidējo ienākumu mediānas. Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma uzsvēra, ka tādējādi šis pabalsts turpinātu pieaugt, pieaugot vidējiem ienākumiem valstī. Tāpat ļoti svarīgs ir bērnu piedzimšanas pabalsts. Vienlaikus ir daudz pabalstu, kas nav pārskatīti pat 20 gadus, piemēram, ārpusģimenes aprūpes pabalsti, skaidroja Uzulnieks, atklājot, ka LM rosinās tos celt par 30%. Tāpat ir jānodrošina pietiekami liels atbalsts specializētajām audžuģimenēm. Arī atbalstu audžuģimenēm ministrs rosinās piesaistīt vidējo ienākumu mediānai, lai tas ik gadu tiktu indeksēts. Visam iepriekšminētajiem ir nepieciešami 85 miljoni eiro, no tiem 70 miljoni eiro bērnu kopšanas pabalsta palielināšanai, atklāja ministrs. Viņš gan nevarēja nosaukt finansējuma avotus. Uzulnieks atzina, ka LM budžetā to nav. "Samazinot kaut ko...

Strauji pieaugošā interese par ilgtspējību un caurskatāmību liek pārdomāt tradicionālās uzņēmumu pārskatu sniegšanas pieejas. Finanšu, ilgtspējas un integrētie pārskati veido trīs atšķirīgas perspektīvas uz vērtības radīšanu, taču tikai integrētais pārskats piedāvā vienotu ietvaru, kurā finansiālās un nefinansiālās informācijas integrācija ir sistemātiska un cieši saistīta ar stratēģisku lēmumu pieņemšanu. Pieejas salīdzinājums (IFRS, 2025) ļauj sīkāk analizēt, kā dažādos pārskatos tiek atspoguļota vērtības radīšana un kā iespējams pilnveidot integrētās informācijas struktūru. Vērtības jēdziens integrētajos pārskatos bieži tiek saistīts ar pārvaldību, sabiedrības labumu un ilgtspēju. Vienlaikus finanšu kapitāls un dabas kapitāls, lai arī bieži tiek pieminēti, integrētajā pārskatā netiek uzskatīti par pamata kapitāliem vērtības radīšanas procesā, atšķirībā no gada un ilgtspējas pārskatiem, kuru vērtību sistēmas galvenokārt balstās attiecīgi uz finanšu kapitālu vai dabas un sociālajiem faktoriem. Tematisko un konceptuālo atšķirību dēļ integrētais pārskats izceļas kā ietvars, kas ļauj stratēģiski sasaistīt dažādus kapitāla veidus vienotā vērtības radīšanas stāstījumā. Finanšu un...

Latvijā vairākus gadus notiek darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas, un šobrīd visā valsts teritorijā ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kurus krīzes gadījumā prioritāri apgādā ar skaidro naudu. Darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas attiecas gan uz skaidrās naudas pieejamību, gan bezskaidro naudu. Attiecībā uz skaidrās naudas pieejamību ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kuri krīzes gadījumos tiktu apgādāti ar skaidro naudu prioritāri, kā arī nodrošināta to autonoma energoapgāde un pieslēgums datu centriem. Attiecībā uz bezskaidro naudu no 2025. gada 1. janvāra ieviesti norēķini ar maksājumu kartēm bezsaistē. Likums nosaka, ka kritiskie finanšu pakalpojumi obligāti jānodrošina Latvijas bankām, kurās noguldījumu apjoms ir vismaz 5% no visiem Latvijas noguldījumiem. Tās ir Swedbank, SEB banka, banka Citadele un Luminor Bank. Latvijas Banka kopā ar šīm četrām bankām bankomātu skaitu regulāri pārskata un izvērtē, cik optimāli tie izvietoti, norādīja Latvijas Bankā. Šobrīd Latvijā ir 860-870 bankomātu, un vairāk nekā 99% iedzīvotāju tuvākais...

Drošības nodokļa likums, kas Igaunijā tika pieņemts 2024. gada nogalē, paredz no 2026. gada 1. jūlija pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pacelt no pašreizējiem 22% līdz 24%, savukārt no 2026. gada 1. janvāra iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) likmi paaugstināt no pašreizējiem 20% līdz 22%. Vēl no 2026. gada 1. janvāra uzņēmumiem būs jāsāk maksāt 2% peļņas nodoklis. Plānotais PVN un IIN pieaugums būs pastāvīgs, šogad 8. maijā nolēma Igaunijas valdība, cenšoties palielināt valsts budžeta ieņēmumus laikā, kad pieaug izdevumi aizsardzībai. Iepriekš tika plānots, ka drošības nodokļa pasākumi spēkā būs tikai līdz 2028. gadam. Igaunijas valdība apstiprināja arī izmaiņas tā dēvētajā drošības nodoklī, kas paredz, ka no nākamā gada uzņēmumu peļņa un iedzīvotāju ienākumi netiks aplikti ar nodokli no pirmā eiro. Lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzības spējas, gan PVN, gan IIN likmes pastāvīgi tiks noteiktas 24% apmērā. "Šīs izmaiņas samazina nodokļu slogu privātpersonām un uzņēmumiem un atjauno nodokļu sistēmas loģiku. Diemžēl tas nozīmē arī...

Latvijas valstspilsētu ekonomikas pētniecisko rakstu sērijā pienācis laiks galvaspilsētai Rīgai. Latvijas kontekstā Rīga ir neapstrīdams čempions. Iedzīvotāju skaita nesamērīgais pārsvars pār jebkuru citu Latvijas pilsētu un absolūta ekonomiskās jaudas koncentrācija padara to par ārpus konkurences esošu, citām valstspilsētām nesasniedzamu. Salīdzinot Rīgas konkurētspēju adekvātā «svara kategorijā», proti, Baltijas valstu galvaspilsētu rangā, situācija diemžēl nepavisam nav Rīgai labvēlīga. Ko atklāj datu spogulis Rīgas, Viļņas un Tallinas ekonomisko datu salīdzinājums atklāj Rīgai neglaimojošu ainu. Baltijas centrālā un līdz šim arī lielākā pilsēta ekonomiski atpaliek no konkurentēm jau ilgstoši. Salīdzināt triju galvaspilsētu datus tieši pilsētu robežās saražotā iekšzemes kopprodukta (IKP) griezumā nav iespējams, jo Lietuvas Statistikas pārvalde neapkopo (vai vismaz nepublisko) datus par Viļņas pilsētas IKP. Šajā kontekstā salīdzinājums iespējams tikai starp Rīgu un Tallinu. Tas atklāj, ka no 2014. gada abu pilsētu dinamika mazliet svārstījusies, Rīgai «pieraujot» vistuvāk Tallinai 2015. un 2021. gadā, kad tās IKP uz iedzīvotāju pārsniedzis 82% no Tallinas IKP uz iedzīvotāju,...

Žurnāla Bilance valstspilsētu ekonomikas pētījumu ciklā dodamies uz mūsu pašu galvaspilsētu – Rīgu. Pilsētu, kas Latvijas mērogā ir nepārprotams ekonomikas līderis, bet, ja skatāmies adekvātā svara kategorijā - Baltijas kontekstā, Rīga ir pamatīgi atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētām, un pagaidām nav manāmas tendences, ka šī atpalicība varētu sākt mazināties. Spilgti par to runā skaitļi. 2022. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu Rīgas iedzīvotāju bija nedaudz virs 31 000 eiro, kamēr Tallinā un Viļņā tas bija ap 40 000. Salīdzinājumā ar Tallinu, Rīgas IKP uz vienu iedzīvotāju šobrīd veido tikai 78%. Tas ir identisks rādītājs kā 2014. gadā – tātad progresa nav. Savukārt no Viļņas pa šo laiku esam pamatīgi atpalikuši, jo vēl 2015. gadā Rīgas IKP uz iedzīvotāju bija gandrīz līdzvērtīgs Viļņai. Situācija kļūst vēl skarbāka, ja skatāmies uz IKP pēc pirktspējas paritātes. Šis rādītājs, kas ņem vērā cenu līmeņu atšķirības, ir viens no objektīvākajiem labklājības...

Lai atvieglotu uzņēmumu dibināšanu un darbību, plānots paaugstināt slieksni, no kura nepieciešams eksperta veikts mantiskā ieguldījuma novērtējums, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), paredz ceturtdien, 8.maijā, Saeimā konceptuāli atbalstītās izmaiņas Komerclikumā. Iecerēts, ka mantiskajam ieguldījumam līdz 25 000 eiro nebūs nepieciešams novērtējums. Ja, palielinot SIA pamatkapitālu, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība būs virs 25 000, bet nepārsniegs 50 000 eiro, novērtējumu un atzinumu par to varēs sniegt uzņēmuma valde. Eksperta atzinums mantiskajam ieguldījumam SIA būs nepieciešams, sākot no 50 000 eiro. Esošais regulējums paredz, ka jebkuram mantiskajam ieguldījumam uzņēmuma dibināšanas brīdī, ja tas pārsniedz 5700 eiro, nepieciešams neatkarīga eksperta novērtējums. Mazajiem un vidējiem uzņēmējiem tās ir nesamērīgas prasības, pausts likumprojekta anotācijā. Tāpat plānots, ka turpmāk nebūs jānovērtē arī mantiskais ieguldījums no bezskaidras naudas aizdevuma. Ar grozījumiem iecerēts veicināt elastīgāku pieeju mantiskā ieguldījuma novērtēšanai pamatkapitāla palielināšanas vai dibināšanas brīdī, par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē iepriekš pauda...

Uzņēmumu digitalizācija mūsdienās vairs nav tikai futūristisks sapnis, bet gan neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Prakse rāda, ka, ieviešot dažādus digitālos risinājumus, darba devēji nereti nezina, kā attiecībā uz darba ņēmējiem pareizi noregulēt šos jautājumus. Tādēļ svarīgi izprast, kā juridiski pareizi darba tiesisko attiecību jomā izmantot digitālo vidi, lai nodrošinātu gan darbinieku, gan darba devēju tiesību un pienākumu ievērošanu. Pretējā gadījumā tas var radīt nopietnas sekas pašiem darba devējiem, RMS Forum organizētajā seminārā «Uzņēmumu digitalizācijas juridiskie aspekti 2025» norādīja darba tiesību eksperte Irina Rozenšteina, ZAB Ellex Klaviņš SIA asociētā partnere, zvērināta advokāte. Elektronisko dokumentu prasības Ieviešot digitālās saziņas vidi darba attiecībās, nereti tiek aizmirsts par Darba likuma prasībām. Ir gadījumi, kad Darba likums skaidri nosaka, ka darba devējam komunikācija ar darbinieku ir jānoformē rakstveidā. Piemēram, prasība par rakstveida formu ir noteikta darba uzteikuma gadījumos. Tāpat darba devējam rakstveidā jāinformē darbinieks par komandējuma apstākļiem, izmaiņām darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos, darba samaksas...