Vai ārsta privātpraksē jānodrošina bezskaidras naudas norēķini?

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sniegusi atbildi uz Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas (LRGA) uzdoto jautājumu par to, kā saprotama likuma "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk – likums) 30. panta 1.⁷ daļa par iespējām norēķināties bezskaidrā naudā. Kā noprotams, šis jautājums īpaši interesē medicīnas darbiniekus, kuri sniedz pakalpojumus. 

Lai veicinātu bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu, ar 2025. gada 1. aprīli ir stājusies spēkā likuma 30. panta 1.⁷ daļa, kurā noteikts, ka gadījumos, ja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tirdzniecības automātā, kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar juridisko adresi vai struktūrvienības adresi, iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, tad šajā juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā (t. i., tajā vietā, attiecībā uz kuru izpildās šis apgrozījuma kritērijs) nodokļu maksātājs nodrošina iespēju saviem klientiem par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā.

Minētā norma neparedz vērtēt iepriekšējā pārskata gada apgrozījumu, to diferencējot, piemēram, vērtējot tikai apgrozījumu, ko veido ieņēmumi skaidrā naudā vai maksājumi no Nacionālā veselības dienesta par sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem.

Tādējādi, ja konkrētajā gadījumā ģimenes ārsta pakalpojumi tiek sniegti tikai vienā struktūrvienībā (prakses vietā), tad tas nozīmē, ka bezskaidras naudas ieņēmumi no Nacionālā veselības dienesta tiek samaksāti par šajā struktūrvienībā veiktajiem darījumiem, un ģimenes ārsta pakalpojumu sniedzējam, sākot ar 2025. gada 1. aprīli, ir pienākums šajā vietā nodrošināt iespēju savam klientam par saņemto pakalpojumu norēķināties arī bezskaidrā naudā.

Šāds pienākums neattiecas uz ģimenes ārsta pakalpojumu sniedzēja juridisko adresi, tā kā konkrētajā gadījumā pakalpojumi juridiskajā adresē vispār netiek sniegti. Vienlaikus FM vērš uzmanību, ka Likuma 30. panta 1.⁷ daļa neparedz, ka turpmāk norēķini būtu veicami tikai bezskaidrā naudā.

Minētā norma paredz, ka gadījumos, ja klients par pakalpojumu vēlēsies norēķināties bezskaidrā naudā, nodokļu maksātājam tas būs jānodrošina.

Savukārt, ja klients arī turpmāk vēlēsies norēķināties tikai skaidrā naudā, tad tam, tāpat kā līdz šim, šāda iespēja būs nodrošināta.

Savukārt attiecībā uz bezskaidras naudas norēķiniem FM skaidro, ka saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" (turpmāk – noteikumi) 63. punktu nodokļu maksātāji par darījumiem saņemto samaksu apliecina ar darījumu apliecinošu dokumentu – ar kases čeku vai šo noteikumu 82., 82.¹, 82.² , 84. un 85. punktā minētajos gadījumos ar numurētu un VID reģistrētu kvīti (turpmāk – reģistrētā kvīts) vai ar elektroniski sagatavotu kvīti ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ģenerētu numuru (turpmāk – elektroniski sagatavotā reģistrētā kvīts), vai ar numurētu un VID reģistrētu biļeti, vai ar citu šajos noteikumos noteiktu samaksu apliecinošu dokumentu. Noteikumu 82.1. apakšpunktā ir uzskaitīti gadījumi, kad, darījumu var apliecināt ar noteikumu 71. punktā minētajā kārtībā noformētu reģistrēto kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma, un nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā vai ar maksājumu kartēm, vai izmantojot mobilās lietotnes, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas (kā, piemēram, par pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) sniegtajiem pakalpojumiem, ja tajā vidējie skaidrās naudas ieņēmumi mēnesī nepārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas).

Savukārt noteikumu 82.¹ punktā noteikts, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā vai ar maksājumu kartēm, vai izmantojot mobilās lietotnes, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai, var nelietot kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas, darījumu apliecinot ar elektroniski sagatavotu reģistrēto kvīti, kuras numurs šo noteikumu 68.1 punktā minētajā kārtībā ir saņemts VID EDS.

Tādējādi, atbilstoši noteikumu 82.1. apakšpunktam un 82.1 punktam, ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs par darījumu saņemto samaksu apliecina ar reģistrētu kvīti vai elektroniski sagatavotu reģistrētu kvīti, tad šajā gadījumā par bezskaidras naudas norēķinu ir uzskatāma samaksa ar maksājumu kartēm, vai izmantojot mobilās lietotnes.

Lai klients norēķinātos par darījumu ar maksājumu karti, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir nepieciešams risinājums maksājuma kartes apstrādei.

Kā skaidrots likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā), "bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšanai pastāv ļoti dažādi tehnoloģiskie POS risinājumi, piemēram, stacionārie, mobilie, iebūvējamie, pārnēsājamie, terminālis telefonā, mini termināļi u.c. (…)

Vienlaikus FM uzsver, ka ir pieejami arī tehnoloģiskie risinājumi, kuros POS iekārtas izmaksas vairs nepastāv – aplikācija mobilajā ierīcē. No 2024. gada sākuma ir panākts būtisks progress šo POS termināļu piedāvājuma paplašināšanā Latvijā, jo vairākas kredītiestādes sākušas piedāvāt iespēju nodrošināt POS termināli mobilajā telefonā."

Tā, piemēram, šobrīd vairākas kredītiestādes piedāvā risinājumu, kas nodrošina maksājumu pieņemšanu, izmantojot Android telefona lietotni. Šis risinājums neparedz nomas maksu, kā tas ir gadījumos, kad bezskaidras naudas norēķiniem tiek izmantots POS terminālis, kas ir ar kredītiestādi savienota iekārta un dod iespēju maksāt ar maksājuma karti tieši pakalpojuma sniegšanas vietā.

Vēl viens no bezskaidras naudas norēķinu risinājumiem ir rēķinu izrakstīšana par pakalpojuma sniegšanas darījumiem, vēlāk norēķinus veicot ar pārskaitījumu uz nodokļu maksātāja norādīto maksājumu kontu. Tādējādi nodokļu maksātājam, uz kuru izpildās Likuma 30. panta 1.⁷ daļas nosacījumi, ir iespēja izvēlēties sev vispiemērotāko un izdevīgāko risinājumu, lai nodrošinātu, ka to klientiem ir iespēja turpmāk par saņemto pakalpojumu norēķināties arī bezskaidrā naudā.

• Vai arī uz zobārsta pakalpojumiem attiecas prasība nodrošināt iespēju klientiem norēķināties ar maksājuma karti?
• Kad par pakalpojumiem vai precēm obligāti jāpiedāvā norēķināties arī bezskaidrā naudā?
• Skaidras vai bezskaidras naudas avansa norēķinu uzskaites kārtība un darījumi ar uzņēmuma bankas kartēm