IIN

Atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajam pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota tiek pieskaitītas pie ienākumiem, par kuriem jāmaksā nodoklis (IIN). Latvijas rezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu veido gan Latvijas, gan ārvalsts pensija (izņemot, ja saskaņā ar konkrētās nodokļu konvencijas noteikumiem tā nav apliekama ar nodokļiem Latvijā). Pensiju ietver gada ienākumā, kuram piemēro progresīvo nodokļa likmi: ienākumam līdz 20 004 eiro – 20 %; ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro – 23 %; ienākumam, kas pārsniedz 62 800 eiro, – 31 %. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), ja ārvalsts pensija tiek izmaksāta ar tās starpniecību, ietur IIN izmaksas vietā, piemērojot IIN likmi 20 %, bet pensijas daļai virs 1667 eiro mēnesī – 23 %. Ja persona saņem ārvalsts pensiju, kuru neizmaksā ar VSAA starpniecību, persona pati aprēķina maksājamo IIN, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ja pensijas ienākums ir aplikts ar nodokli ārvalstī, aprēķinot Latvijā maksājamo IIN, to samazina par...

Saeima pirmdien, 25.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumus, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski palielināt neapliekamo minimumu. Likumprojekts iekļauts 2022.gada valsts budžeta likumprojektu paketē. 2022.gadā paredzēts palielināt maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem, kā arī pensionāra neapliekamo minimumu. No nākamā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums paredzēts 350 eiro mēnesī, bet no 1.jūlija – 500 eiro mēnesī. Patlaban ar iedzīvotāju ienākuma nodokli maksimālais neapliekamais minimums ir 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem - 330 eiro mēnesī. Grozījumi arī paredz kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests 2022.gadā noteiks prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Likumprojekts paredz arī citas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, tostarp paredzēts atbrīvot no aplikšanas ar nodokli atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķirtos grantus par ēkas energoklases uzlabošanu un tehniskās palīdzības saņemšanu. Tāpat plānots ar nodokli neaplikt līdzfinansējumu privātmāju iedzīvotājiem nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajām siltuma un ūdens apgādes sistēmām un kanalizācijas...

Nesen autoratlīdzības saņēmējiem, kuri atlīdzību nesaņem no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, bija jāpieņem lēmums par to, kādā formā nodokļu izpratnē darboties, sākot ar 1. jūliju, t.i., kādus nodokļus maksāt no savas atlīdzības par radīto vai izpildīto darbu. Žurnālā Bilance (Nr. 5 (473), 2021. g., 24.–29. lpp.) jau tika aprakstītas dažādas iespējas, lai būtu vieglāk izlemt. Šajā rakstā par vienu no iespējām — autoram pašam reģistrēties kā pašnodarbinātai personai un maksāt nodokļus vispārējā kārtībā, ja šim autoram nav darba ņēmēju, t.i., viņš nenodarbina citus. Daži autori šo soli ir spēruši, bet daži vēl skatās, domā un mēģina izprast, kas pašam būs jādara un cik daudz naudas paliks. Atgādinājums — gada nogalē daļai autoru, kuri izmantos pārejas periodu, būs pie šī jautājuma atkārtoti jāatgriežas, lai izlemtu, kādus nodokļus no autoratlīdzības maksāt, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. Pašnodarbinātais ir fiziskā persona, kura ir reģistrējusi saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk — VID). Ja pašnodarbinātā persona...

Ministru kabinets (MK) 29. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, nolemts paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem. Likumprojektā iekļautas normas, kas 2022. gadā varētu palielināt maksimālā diferencētā neapliekamā minimumu strādājošajiem un pensionāriem – no 1. janvāra 350 eiro mēnesī un no 1. jūlija 500 eiro mēnesī. Tāpat paredzēta norma, kas paredz darba koplīgumā ietvertos no IIN atbrīvotos ēdināšanas izdevumus līdz 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) papildināt ar ārstniecības izdevumiem esošā limita ietvaros. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, maksājumam par ārstniecības pakalpojumu izmantošanu ir jābūt pamatotam ar apliecinošu dokumentu, kas tiek iesniegts un uzglabāts pie darba devēja. Minētā norma būtu piemērojama no 2022. gada 1. janvāra. Tāpat likumā precizēts, ka attaisnotie izdevumi par ģimenes locekļiem ir iekļaujami gada ienākumu deklarācijā tikai...

Ja vēlaties veikt saimniecisko darbību, bet ne gluži dibināt uzņēmumu, tad viena no iespējām ir kļūt par pašnodarbināto personu. Kā šādā gadījumā reģistrēt saimniecisko darbību, un kāds ir nodokļu režīms? Kāda atšķirība starp vispārējo un mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, kad un kā sniedzami pārskati un veicami maksājumi? Valsts ieņēmumu dienesta (VID) seminārā "Kā kļūt un būt par pašnodarbināto" šos jautājumus skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Sandra Podniece. Kas ir pašnodarbinātais? Tas ir saimnieciskās darbības veicējs, taču tautā ir iegājis termins "pašnodarbinātais". Likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikts, ka pašnodarbinātais ir statuss attiecībā pret veiktajām sociālajām iemaksām. Tātad pašnodarbinātais nebūs saimnieciskās darbības forma, bet tikai statuss attiecībā pret veicamajām sociālajām iemaksām. Kas ir saimnieciskā darbība? Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikts, ka saimnieciskā darbība ir jebkura darbība ar mērķi gūt peļņu un kas ir vērsta uz: preču ražošanu; darbu izpildi; tirdzniecību; pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību....

Nodokļu izmaiņas, ko ieviesa grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā un kas vēl stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra, nav īsti pamatotas - tiem, kas nekad nav nodarbojušies ar grāmatvedību un uzņēmējdarbību, piemēram, autoriem, liek kļūt pat saimnieciskās darbības veicējiem. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir jāmaksā visiem, bet tām ir jābūt adekvātām un sabalansētām, kā arī no nodokļu nomaksas ir jābūt atdevei. Likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” būtu jānosaka, ka nevalstisko organizāciju (NVO) projektos un nepilna laika nodarbinātajiem būtu jābūt izņēmumam un viņiem nebūtu jāveic papildus minimālās VSAOI. Ja strādā arī algotu darbu un saņem vismaz pusotru minimālo algu, t.i., 750 eiro, tad Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) mazo un vidējo uzņēmumu MVU platformas platformas darba grupā ir izkristalizējies priekšlikums noslēgto līgumu reģistrēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) un izmaksas brīdī uzņēmums par šo darbu nodokļos samaksā...

Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, tā var nereģistrēt saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Vienlaikus personai nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no gūtā ienākuma, un tirdzniecībā arī nav jāizmanto kases aparāts. Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas. Tas attiecas arī uz ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī uz ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves. Tomēr šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu...

Sākoties jaunajam mācību gadam un arī dažādām interešu nodarbībām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes locekļi var atgūt daļu pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa arī no tās summas, kas gada laikā tiek samaksāta par bērnu (līdz 18 gadu vecumam) interešu izglītību. Visu 2021. gadu vēl var iesniegt gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējiem trim gadiem, pievienojot tai attiecīgajā gadā veiktos maksājumus par izglītību (tajā skaitā, bērnu interešu izglītību), ārstniecību un citiem attaisnotajiem izdevumiem. VID aicina vecākus vai citus ģimenes locekļus arī šogad, maksājot par bērnu interešu izglītību, uzkrāt un saglabāt maksājumus apliecinošos dokumentus – čekus, kvītis, internetbankas izdrukas u.tml. Nodokļa atmaksa pienākas par tiem pulciņiem, ko piedāvā izglītības iestāde, kā arī par pulciņiem, ko piedāvā cita juridiskā vai fiziskā persona, kas nav reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, taču tai ir pašvaldības izsniegta speciāla licence pulciņa darbībai. Informācija par to, vai konkrētā pulciņa organizētājs ir izglītības iestāde, ir...

Šā gada nodokļu reforma autoriem, nodokļu maksātājiem, piedāvā visplašākās izvēles iespējas. Neraugoties uz vairākiem skaidrojošajiem rakstiem, diemžēl nav ņemts vērā, ka lielākā daļa autoratlīdzības saņēmēju nekad nav mācījušies grāmatvedību un ar to nav nodarbojušies. Sākumā — kāpēc jauninājumi tiek ieviesti un vai tas ir "labi vai slikti"? Viedokļi par to, ka autori ir sociāli neaizsargāta personu grupa, virmoja gaisā vairākus gadus. Likumu nosacījumi paredzēja autoriem par ienākumiem, kas gūti par autordarbiem, maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet atstāja novārtā sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI). Būtiska īpatnība, kas saistīta ar autoratlīdzības aplikšanu ar nodokli, ir nosacītu (iepriekš tie tika saukti ar autoru attaisnotajiem) izdevumu piemērošana pirms ienākuma nodokļa aprēķināšanas. Tātad viss noritēja likumīgi, arī autori lielākoties bija apmierināti, jo faktiski maksāja mazāku IIN un, attiecīgi, viņiem vairāk palika kabatā. Piemēram, ja autorlīgumā bija minēta summa 100 eiro, to vispirms samazināja par 25% (nosacīti izdevumi), atlikušajai daļai (75 eiro) piemēroja IIN 20% apmērā (IIN —...

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā. Sadarbībā ar finanšu nozari tika izvērtēta iespēja ieviest brīvprātīgu risinājumu nodokļu maksātājiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma. Ieviešot minēto pasākumu, sasniedzamais mērķis ir atvieglot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus. Ņemot vērā minēto, lai radītu motivējošu vidi nodokļu samaksai, mazinātu administratīvo slogu, ierobežotu ēnu ekonomiku, radītu modernu un uz jaunākajām tehnoloģijām balstītu nodokļu administrēšanas rīku, tādējādi sekmējot mazā biznesa attīstību, ir nepieciešams izstrādāt un ieviest vienkāršotu nodokļa nomaksas risinājumu, izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu tikai vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma ietvaros. Sākotnēji vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Tādējādi papildus tika veikti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai tajā noteiktu regulējumu par mikrouzņēmumu nodokļa iekasēšanu, izmantojot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu. Vispārējais regulējums Sakarā ar to, ka vienkāršotais nodokļa nomaksas risinājums ir paredzēts ne vien MUN maksātājiem, bet arī citiem režīmiem, likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikts vienkāršotā...

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju no saimnieciskās darbības veicējiem (SDV) ir "saņemti 48 989 iesniegumi par prognozēto ienākumu zem 1500 eiro šā gada trešajā ceturksnī". Savukārt tie SDV, kas izvēlēsies iegūt šo statusu pēc 1. jūlija, varēs iesniegt VID analoģisku iesniegumu (apliecinājumu) vienlaikus ar reģistrēšanu. Tātad droši var uzskatīt, ka mazus ienākumus paredz saņemt ap 50 tūkstošiem nodarbināto šajā statusā. Protams, var teikt, ka daži tūkstoši no minētajām personām var papildus piestrādāt citos darbos. Jā, to viņi drīkst darīt, tomēr likuma burts pieļauj apliecinājumu iesniegt tikai tām personām, kurām nav darba devēja! Kāda atšķirība starp SDV, kas prognozē ienākumus, mazākus par 1500 eiro ceturksnī, no cita SDV, kuram arī būs mazi ienākumi, bet viņš nav iesniedzis šo apliecinājumu? Ja persona ir reģistrēta kā SDV, tai par katru ceturksni jāiesniedz VID pašnodarbinātā ziņojums (līdz 17. oktobrim), kurā jāuzrāda ienākums un tam atbilstošas sociālās iemaksas (VSAOI). Piemēram, ienākumi ceturksnī (pa mēnešiem) bijuši...

Valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam — tā nosaka Komerclikuma (KL) 169. pants. Neatkarīgi no tā, kāds līgums un vai vispār būs noslēgts līgums, valdes loceklis par uzņēmumu domās 24 stundas diennaktī. Šajā rakstā apskatīšu, kādus ienākumus valdes loceklis var gūt no uzņēmuma un kādi nodokļi jāmaksā. 1. Līgumu veidi Darba līgums ar valdes locekli Darba likuma (DL) 28. pants nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Tāpat DL nosaka, ka darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Tātad, ja ar valdes locekli tiek nodibinātas darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, tad jāvadās pēc DL normām. Attiecībā uz valdes locekļiem saskaņā ar DL 148. pantu nav jāveic darba laika uzskaite, ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, kas nostiprināti attiecīgajos normatīvajos aktos, kā arī ja...

Vēršam uzmanību, ka šā gada 1. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 427 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"". Izmaiņas, ko rosinājusi Finanšu ministrija un Kultūras ministrija, noteikumos paredz precizēt autoru darbu un izpildījumu veidus un nosacīto izdevumu piemērošanas apmēru. Būtiski atgādināt, ka no 2021. gada 1. jūlija šos nosacītos izdevumus var piemērot tikai autoratlīdzībām, ko saņem autori un izpildītāji, kas reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un ja šie maksātāji negūst cita veida saimnieciskās darbības ieņēmumus. Ja autors vai izpildītājs nav reģistrējis saimniecisko darbību vai reģistrējis to kā mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs, tad nosacītos izdevumus nepiemēro! Kā norādīts šo noteikumu anotācijā, nosacītie izdevumi saistīti ar samaksas par intelektuālo īpašumu gūšanu par noteiktiem autoru darbu un izpildījumu veidiem, t.i., pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN)...

Skolēni kā apgādājamās personas parasti ir atzīmēti mātes vai tēva algas nodokļa grāmatiņā. Ja viņi vēlas strādāt mācību gada laikā, VID automātiski (saņemot darba devēja ziņas par darba ņēmēju) dzēš apgādību skolēna nodarbinātības periodā. Kad darba attiecības tiek izbeigtas, vecākiem pašiem apgādība jāatjauno. Citi noteikumi ir tad, ja skolēns strādā vasaras mēnešos, bet rudenī turpina mācības. Vecākiem, kuru bērni ir līdz 19 gadu vecumam un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, strādās šajā vasarā, tie vairs nav jānoņem no apgādības arī gadījumā, kad skolēni atzīmēs nodokļa grāmatiņu savā darbavietā. Piemēram, skolēns tiks nodarbināts pie darba devēja, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā. VID, saņemot informāciju par jaunu darba ņēmēju, kurš atzīmējis nodokļa grāmatiņu ieņēmumu gūšanas vietā, nosūta darba devējam prognozēto neapliekamo minimumu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums nosaka, ka personai, par kuru VID rīcībā nav informācijas par iepriekšējo periodu ieņēmumiem, minimums ir puse no konkrētā gada maksimālās neapliekamā minimuma summas (kas...

Otrdien, 8. jūnijā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus MK noteikumus par kārtību, kādā stipendijas atbrīvojamas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Noteikumi paredz, kā biedrību vai nodibinājumu (fondu) izmaksātajām stipendijām vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem piešķirams atbrīvojums no aplikšanas ar IIN. Noteikumi ir izteikti jaunā redakcijā, jo tos nepieciešams aktualizēt atbilstoši esošajai situācijai. Projekts ir papildināts ar nepieciešamo dokumentu sarakstu, lai izvērtētu fondu atbilstību likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajai stipendijas definīcijai. Noteikumu projektā paredzēts, ka fiziskajām personām, kuras taksācijas gadā ir saņēmušas stipendiju, vairs nebūs pienākums sniegt gada ienākumu deklarāciju. Tomēr gada ienākuma deklarāciju obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedz 10 000 eiro. Fondi jau pašlaik sniedz paziņojumu par taksācijas gadā fiziskajām personām piešķirtajām un izmaksātājam stipendijām. Līdz ar to nodokļu administrācijas rīcībā ir informācija par fiziskajām personām – stipendiju saņēmējiem. Lai fondiem samazinātu...