IIN

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, apmierinot pieteicēja pieteikumu un atceļot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar kuru koriģēti pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumi un budžetā maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apmērs (lieta Nr.SKA-21/2022 (A420395114)). Senāts spriedumā nepiekrita VID nostājai, ka tiesību normās ir paredzēts aizliegums nodokļu maksātājiem (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā) apliekamā ienākuma noteikšanai ņemt vērā saimnieciskās darbības izdevumus, ja konkrētajā taksācijas gadā nodokļu maksātājs nav guvis ar šiem izdevumiem saistītus ieņēmumus. Līdz ar to Senāts kā nepamatotu atzina dienesta kasācijas sūdzības argumentu, ka apgabaltiesa nepareizi piemērojusi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta trešo daļu. Izskatāmajā lietā tika risināts jautājums par to, kā ir aprēķināms ar IIN apliekamais ienākums, kas ir gūts saimnieciskās darbības rezultātā. Proti, pieteicējs ir IIN maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumus un izdevumus reģistrējot tad, kad tie ir attiecīgi...

No 2022. gada vairs nevar maksāt patentmaksu no saimnieciskās darbības. Patentmaksas iespēja ir saglabāta tikai dažām nodokļu maksātāju grupām. Turpmāk saimnieciskās darbības veicējiem ir jāizvēlas kāds no citiem — vispārējā vai mikrouzņēmumu — nodokļu maksāšanas režīmiem. Ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" no 2021. gada 1. janvāra tika atcelts patentmaksas režīms. Visu 2021. gadu to vairs nevarēja izvēlēties no jauna. Šis nodokļu režīms turpinājās tikai tām personām, kas samaksu veica 2020. gadā. Taču patentmaksu varēja piemērot ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Samazināta patentmaksa No 2022. gada 1. janvāra likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.10 pantā ir saglabāta samazinātās patentmaksas iespēja, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksātājs ir atzīts par personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti; maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro; maksātājs nav algas nodokļa...

Gada ienākumu deklarācija, kuras aizpildīšanas kārtība noteikta MK 30.10.2018. noteikumos Nr. 662, piedzīvojusi dažas izmaiņas — paredzēta kārtība, kādā jāaizpilda gada ienākumu deklarācija profesionāliem sportistiem, saņemot algotā darba ienākumu no profesionālā sporta, saimnieciskās darbības veicējiem, saņemot samaksu par intelektuālo īpašumu, remigrējušiem diasporas locekļiem, piemērojot ārvalstu pensionāra neapliekamo minimumu. Mainīta arī kārtība, kādā saimnieciskās darbības veicēji D3 pielikumā norāda pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Profesionālā sportista ienākumi Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka nodokļa likme, kas taksācijas gada laikā un rezumējošā kārtībā jāpiemēro profesionālam sportistam, kurš par tādu atzīts Sporta likuma 19. panta izpratnē1, no taksācijas gada kopējā algotā darba ienākuma no profesionālā sporta, ir 20 procenti. Tātad šādam ienākumam nepiemēro IIN progresīvo likmi. Lai norādītu nodokli no šāda ienākuma, deklarācija D papildināta ar jaunu 18.1 rindu "Nodoklis no profesionāla sportista algotā darba ienākuma". Ja profesionāls sportists gada laikā bez algotā darba ienākuma no profesionālā sporta ir saņēmis vēl kādus citus...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis metodisko materiālu, skaidrojot, kā piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli nerezidenta gūtajam algota darba ienākumam Latvijā. Ienākums Par nerezidenta bruto darba samaksu uzskata darba samaksu, no kuras nav atskaitīti attaisnotie izdevumi un ieturējumu summas, kā arī ieturētā nodokļa summa. Nerezidenta ar nodokli apliekamajā ienākumā neietver summas, kuras darba devējs izmaksā saistībā ar komandējumiem un darba braucieniem, ja tās nepārsniedz noteiktās izdevumu normas. Pirms nerezidenta algota darba ienākuma aplikšanas ar nodokli no mēneša ienākuma apmēra atskaita: • sociālās apdrošināšanas maksājumus; • darba devēja privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju (ar uzkrāšanu) maksājumus (nepārsniedzot 10 % no aprēķinātās darba samaksas). No darbinieka līdzekļiem privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju maksājumi kopā nevar pārsniegt 10 % no personas mēneša bruto darba algas, bet ne vairāk kā 4000 euro gadā. Darba devējs nerezidentam nepiemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Ja nerezidents ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas...

Katra likuma grozījumi stājas spēkā konkrētā datumā, tomēr jāpatur prātā, ka dažas normas tiek piemērotas gan agrākam, gan vēlākam periodam. Parasti grozījumu stāšanās spēkā datumi tiek atrunāti likuma grozījumu pārejas noteikumos (PN). Tas attiecas arī uz tehniskajiem precizējumiem tajos pantos, kas netika grozīti, vai pat uz esošajiem punktiem pārejas noteikumos, piemēram, tiek pārcelts iepriekš noteiktās normas darbības laiks. MUN maksātājs un viņa darbinieki Sakarā ar grozījumiem MUN likumā visbiežāk grozījumos tiek aizvietotas iepriekš noteiktās ierobežojošās normas, kas bija attiecinātas gan uz MU īpašnieku un viņa darbiniekiem, ar atsauci, ka ierobežojumi attiecas tikai uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Tātad tikai īpašnieks nedrīkstēs izmantot algas nodokļa grāmatiņu un tās preferences, ko tā sniedz fiziskajai personai. Arī attaisnotie izdevumi netiek piemēroti mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja ienākumiem, tomēr tie ir piemērojami MU darbiniekiem. Nodoklis un apliekamais objekts MUN maksātājam būs jāmaksā saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. MUN maksātāja ienākumam netiek piemērota progresīvā IIN likme, kā arī fiziskās personas...

Arī šogad tie saimnieciskās darbības veicēji (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji) un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī, var izvēlēties neveikt minimālās obligātās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinātu šīs iemaksas, cilvēkam savlaicīgi jāiesniedz valsts ieņēmumu dienestam (VID) apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem. Šogad apliecinājumu jāiesniedz īpaši tam izveidotā veidlapā, kas pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/Dokumentu grupa/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti/Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”. Apliecinājumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrēto ceturksni vai pilnu kalendāro gadu, kad ienākums nesasniegs 1500 eiro ceturksnī vai 6000 eiro gadā). Apliecinājums jāiesniedz šādos termiņos: Līdz 17.01.2022. par visā 2022. gadā plānotajiem ienākumiem vai arī par 2022.gada I ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.04.2022. – par 2022.gada II ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.07.2022.– par 2022.gada III ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.10.2022.– par...

Vairākas izmaiņas no 2022. gada stāsies spēkā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, informē Finanšu ministrija. Ar 2022. gada 1. janvāri no aplikšanas ar IIN atbrīvo: papildus darba devēja segtajiem ēdināšanas izdevumiem darba devēja segtos ārstniecības izdevumus līdz 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) esošā limita ietvaros; 2022. gadā ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro; ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, kura sastāvā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un ēkas, IIN atbrīvojumu ienākumam no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas piemēro proporcionāli sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumā norādītajai lauksaimniecības zemes vērtībai nekustamā īpašuma kopējā vērtējumā. Ja nekustamo īpašumu veido tikai zeme, IIN atbrīvojumu ienākumam no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas piemēro proporcionāli sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumā norādītajai lauksaimniecības zemes vērtībai nekustamā īpašuma kopējā vērtējumā vai, ja šāda vērtējuma nav, - līdzšinējā kārtībā (proporcionāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka grozījumos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas pieņemti 2021. gada 16. novembrī un stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, bet atsevišķām normām noteikts atšķirīgs spēkā stāšanās laiks, noteiktas šādas izmaiņas: pagarināts speciālais režīms autoratlīdzības ienākumam; jauns diferencētā neapliekamā minimuma un pensionāra neapliekamā; minimuma apmērs; jauni ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo ienākumu veidi; citas izmaiņas. Pagarināts speciālais nodokļa režīms autoratlīdzības ienākumam Pārejas periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim autoratlīdzības saņēmējam ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un piemērot šādu nodokļa maksāšanas kārtību: autoratlīdzības izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija), ja autors nav reģistrējis saimniecisko darbību, ietur nodokli izmaksas vietā, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot nodokļa likmi: autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro – 25 %; autoratlīdzības ieņēmumiem, kas...

Saeima 16.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski palielināt neapliekamo minimumu. Grozījumi saistīti ar 2022. gada valsts budžetu. 2022. gadā palielinās maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem, kā arī pensionāra neapliekamo minimumu. No nākamā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 350 eiro mēnesī, bet no 1.jūlija – 500 eiro mēnesī. Līdz šim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli maksimālais neapliekamais minimums bija 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem - 330 eiro mēnesī. Grozījumi arī noteic kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests 2022. gadā noteiks prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Noteiktas arī citas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, tostarp no aplikšanas ar nodokli atbrīvotas atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanas ietvaros piešķirtie granti par ēkas energoklases uzlabošanu un tehniskās palīdzības saņemšanu. Tāpat ar nodokli neapliks līdzfinansējumu privātmāju iedzīvotājiem nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajām siltuma un ūdens apgādes sistēmām un kanalizācijas tīkliem. Grozījumi likumā “Par...

Vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam 28. oktobrī tika izskatīts priekšlikums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā paredzēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu nepiemērošanu saimnieciskās darbības veicējiem arī 2022. gadā. Tāpat darba grupa apstiprināja priekšlikumu paredzēt, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji no 2021. līdz 2022. gadam var nepiemērot UIN likuma normu, kas paredz apliekamo ienākumu palielināt par palielinātiem procentu maksājumiem, izmantojot formulu aizņemtā un pašu kapitāla proporcijai. Paredzēts arī 2022. taksācijas gadā IIN maksātājus atbrīvot no avansa maksājumu no saimnieciskās darbības ienākumiem veikšanas, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas izplatības rezultātā 2020. un 2021. gadā saimnieciskā darbība nenoritēja parastos apstākļos. Attiecīgi arī šajos gados gūtais saimnieciskās darbības ienākumu apmērs nebūs objektīvi piemērojams, nosakot 2022. gada avansa maksājumu apmēru. Vienlaikus dažādās saimnieciskās darbības jomās ekonomiskās darbības atjaunošanās tempi un iespēja gūt saimnieciskās darbības ienākumus pēcpandēmijas apstākļos var atšķirties. Tādējādi tiek novērsta tādu avansa maksājumu veikšana, kuri balstās uz saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma...

Atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajam pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota tiek pieskaitītas pie ienākumiem, par kuriem jāmaksā nodoklis (IIN). Latvijas rezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu veido gan Latvijas, gan ārvalsts pensija (izņemot, ja saskaņā ar konkrētās nodokļu konvencijas noteikumiem tā nav apliekama ar nodokļiem Latvijā). Pensiju ietver gada ienākumā, kuram piemēro progresīvo nodokļa likmi: ienākumam līdz 20 004 eiro – 20 %; ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro – 23 %; ienākumam, kas pārsniedz 62 800 eiro, – 31 %. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), ja ārvalsts pensija tiek izmaksāta ar tās starpniecību, ietur IIN izmaksas vietā, piemērojot IIN likmi 20 %, bet pensijas daļai virs 1667 eiro mēnesī – 23 %. Ja persona saņem ārvalsts pensiju, kuru neizmaksā ar VSAA starpniecību, persona pati aprēķina maksājamo IIN, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ja pensijas ienākums ir aplikts ar nodokli ārvalstī, aprēķinot Latvijā maksājamo IIN, to samazina par...

Saeima pirmdien, 25.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumus, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski palielināt neapliekamo minimumu. Likumprojekts iekļauts 2022.gada valsts budžeta likumprojektu paketē. 2022.gadā paredzēts palielināt maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem, kā arī pensionāra neapliekamo minimumu. No nākamā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums paredzēts 350 eiro mēnesī, bet no 1.jūlija – 500 eiro mēnesī. Patlaban ar iedzīvotāju ienākuma nodokli maksimālais neapliekamais minimums ir 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem - 330 eiro mēnesī. Grozījumi arī paredz kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests 2022.gadā noteiks prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Likumprojekts paredz arī citas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, tostarp paredzēts atbrīvot no aplikšanas ar nodokli atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķirtos grantus par ēkas energoklases uzlabošanu un tehniskās palīdzības saņemšanu. Tāpat plānots ar nodokli neaplikt līdzfinansējumu privātmāju iedzīvotājiem nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajām siltuma un ūdens apgādes sistēmām un kanalizācijas...

Nesen autoratlīdzības saņēmējiem, kuri atlīdzību nesaņem no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, bija jāpieņem lēmums par to, kādā formā nodokļu izpratnē darboties, sākot ar 1. jūliju, t.i., kādus nodokļus maksāt no savas atlīdzības par radīto vai izpildīto darbu. Žurnālā Bilance (Nr. 5 (473), 2021. g., 24.–29. lpp.) jau tika aprakstītas dažādas iespējas, lai būtu vieglāk izlemt. Šajā rakstā par vienu no iespējām — autoram pašam reģistrēties kā pašnodarbinātai personai un maksāt nodokļus vispārējā kārtībā, ja šim autoram nav darba ņēmēju, t.i., viņš nenodarbina citus. Daži autori šo soli ir spēruši, bet daži vēl skatās, domā un mēģina izprast, kas pašam būs jādara un cik daudz naudas paliks. Atgādinājums — gada nogalē daļai autoru, kuri izmantos pārejas periodu, būs pie šī jautājuma atkārtoti jāatgriežas, lai izlemtu, kādus nodokļus no autoratlīdzības maksāt, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. Pašnodarbinātais ir fiziskā persona, kura ir reģistrējusi saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk — VID). Ja pašnodarbinātā persona...

Ministru kabinets (MK) 29. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, nolemts paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem. Likumprojektā iekļautas normas, kas 2022. gadā varētu palielināt maksimālā diferencētā neapliekamā minimumu strādājošajiem un pensionāriem – no 1. janvāra 350 eiro mēnesī un no 1. jūlija 500 eiro mēnesī. Tāpat paredzēta norma, kas paredz darba koplīgumā ietvertos no IIN atbrīvotos ēdināšanas izdevumus līdz 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) papildināt ar ārstniecības izdevumiem esošā limita ietvaros. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, maksājumam par ārstniecības pakalpojumu izmantošanu ir jābūt pamatotam ar apliecinošu dokumentu, kas tiek iesniegts un uzglabāts pie darba devēja. Minētā norma būtu piemērojama no 2022. gada 1. janvāra. Tāpat likumā precizēts, ka attaisnotie izdevumi par ģimenes locekļiem ir iekļaujami gada ienākumu deklarācijā tikai...

Ja vēlaties veikt saimniecisko darbību, bet ne gluži dibināt uzņēmumu, tad viena no iespējām ir kļūt par pašnodarbināto personu. Kā šādā gadījumā reģistrēt saimniecisko darbību, un kāds ir nodokļu režīms? Kāda atšķirība starp vispārējo un mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, kad un kā sniedzami pārskati un veicami maksājumi? Valsts ieņēmumu dienesta (VID) seminārā "Kā kļūt un būt par pašnodarbināto" šos jautājumus skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Sandra Podniece. Kas ir pašnodarbinātais? Tas ir saimnieciskās darbības veicējs, taču tautā ir iegājis termins "pašnodarbinātais". Likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikts, ka pašnodarbinātais ir statuss attiecībā pret veiktajām sociālajām iemaksām. Tātad pašnodarbinātais nebūs saimnieciskās darbības forma, bet tikai statuss attiecībā pret veicamajām sociālajām iemaksām. Kas ir saimnieciskā darbība? Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikts, ka saimnieciskā darbība ir jebkura darbība ar mērķi gūt peļņu un kas ir vērsta uz: preču ražošanu; darbu izpildi; tirdzniecību; pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību....