IIN

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jūlijā aktualizējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma", kurā sniedz atbalstu fiziskām personām par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu gūtajam ienākumam no nekustamā īpašuma (NĪ) pārdošanas. NĪ likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums) izpratnē ir kapitāla aktīvs. Ienākumam no NĪ pārdošanas piemēro IIN 20 % likmi. Ienākumu no NĪ pārdošanas nosaka, no NĪ atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un NĪ veikto ieguldījumu vērtību NĪ turēšanas laikā. Par NĪ pārdošanas (atsavināšanas) cenu uzskata naudas vai naturālā izteiksmē saņemto samaksu. Savukārt par NĪ iegādes vērtību uzskata vērtību, par kādu nodokļa maksātājs ir iegādājies konkrēto NĪ. NĪ maiņas darījumā ir attiecināmi tie paši nosacījumi, kā uz pārdošanas darījumu, ievērojot Civillikuma 2092. pantā noteikto, – līdzēju savstarpējām tiesībām un pienākumiem maiņas līgumā attiecīgi piemērojami pirkuma līguma noteikumi. Maiņas darījuma brīdī nosaka ienākumu no NĪ pārdošanas: no NĪ atsavināšanas cenas atņem tā iegādes vērtību. Turklāt ņem vērā...

Baltijas valstīs regulāri tiek strādāts pie darba samaksu regulējošo normatīvo aktu izmaiņām, kuru mērķis ir uzlabot nodokļu slogu darba ņēmējam un darba devējam, kā arī palielināt konkurētspēju valstu vidū. Katru gadu tiek ieviestas izmaiņas arī sociālās apdrošināšanas pabalstu normatīvajā bāzē. Tas vienmēr ir bijis aktuāls jautājums gan valdības, gan iedzīvotāju vidū, tādēļ autores ir veikušas pētījumu par 2022. gada aktualitātēm un izvērtējušas Baltijas valstīs kopīgo un atšķirīgo darba samaksas aprēķinos, kā arī salīdzinājušas darbaspēka nodokļus un dažus sociālās apdrošināšanas pabalstus. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Apkopojot 2022. gadā spēkā esošos Baltijas valstu darbaspēka nodokļus, var secināt, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek ieturēts visu trīs valstu darba ņēmējiem. Lietuvā un Igaunijā vispārējā gadījumā tiek piemērota 20% likme, turpretī Latvijā 20% likme tiek piemērota tikai ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī, bet virs šīs summas piemēro 23% likmi. Baltijas valstīs ir stipri atšķirīga situācija saistībā ar neapliekamā minimuma piemērošanu. Latvijā Valsts ieņēmuma dienests katram iedzīvotāju ienākuma nodokļa...

Sākot ar 2022. gada 16. maiju, pamatojoties uz 2022. gada 12. maija grozījumu likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” Latvijas un Krievijas nodokļu līguma darbība ir apturēta uz nenoteiktu laiku. Likumā nav noteikti īpaši pārejas noteikumi, kuros būtu paredzēts, ka visi vai atsevišķi līguma nosacījumi būtu piemērojami kādu konkrētu laika periodu, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ņemot vērā minēto, sākot ar 2022. gada 16. maiju, attiecībā uz Latvijas un Krievijas nodokļu līgumu nav piemērojama likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7. panta pirmā daļa, kurā noteikts: ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus. Tādējādi Krievijas rezidentu Latvijā gūtam ienākumam un Latvijas rezidentu Krievijā gūtam ienākumam vai ar nodokli apliekamā ienākuma apmēra noteikšanai ir piemērojamas Latvijas nodokļu...

Finanšu ministrijā 13. jūlijā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde, kurā ar valdības trīspusējā sociālā dialoga partneriem tika padziļināti diskutēts jautājums par darbaspēka nodokļiem. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un tās prezidents Andris Bite iepriekš pauduši, ka organizācijas prioritāte nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Sēdē piedalījās LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Bankas, Finanšu nozares asociācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Labklājības ministrijas un citu organizāciju pārstāvji. Finanšu ministrija sagatavojusi darbaspēka nodokļu Latvijā un Baltijas valstīs analīzi dažādos griezumos un iespējamus scenārijus to mazināšanai. Diskusija par nodokļu un konkurētspējas veicināšanas jautājumiem tiks turpināta nākamajās NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomes sanāksmēs, kas notiks 27. jūlijā, 10. un 24. augustā. Tiekoties tika iezīmēts turpmākajās sēdēs apspriežamo jautājumu spektrs. 27. jūlijā tiks padziļināti diskutēti ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumi. Par ko liecina statistikas dati? Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2022. gada 1....

Ja darba ņēmējs vēlas, lai viņa pamatdarba ienākumiem tiktu piemēroti papildu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi, viņam šie atvieglojumi jānorāda elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā. Personai var piemēro šādus nodokļa atvieglojumus: atvieglojumu par apgādībā esošu personu; papildu atvieglojumu personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Personai, kurai ir noteikta invaliditāte, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā: 154 eiro mēnesī vai 1848 eiro gadā – personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa; 120 eiro mēnesī vai 1440 eiro gadā – personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa. Personai, kurai noteikts politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu 154 eiro mēnesī vai 1848 eiro gadā. Papildu atvieglojumu piemēro personai, kurai elektroniskajā nodokļu grāmatiņā iekļauta informācija par piešķirtajiem atvieglojumiem un kura ir izvēlējusies rādīt šo informāciju darba devējam (ienākuma gūšanas vietai), veicot nepieciešamo atzīmi. Ja tas netiek darīts, darba devējs par piemērojamām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par neapliekamo minimumu remigrantu ārvalstu pensijai, norādot, ka ar remigrāciju tiek saprasts diasporas locekļa atgriešanās vai pārcelšanās no pastāvīgas dzīves ārvalstīs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, bet diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citu tautību pārstāvji, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi. To noteic Diasporas likums, kas ir spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Remigrējušam diasporas loceklim, kuram piešķirta pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, attiecībā uz ārvalstī gūto pensiju piemēro īpašu neapliekamā minimuma apmēra noteikšanas un piemērošanas kārtību, t.i., vispārīgā situācijā ārvalsts pensijai piemēro tādu neapliekamo apmēru, kāds tas noteikts pensijai attiecīgajā ārvalstī. Minētā kārtība ir piemērojama, sākot ar 2021. gadu un turpmāk, pamatojoties uz personas iesniegto iesniegumu. Īpašo neapliekamā minimuma noteikšanas kārtību ārvalsts pensijai piemēro, ja remigrējušais diasporas loceklis: pirms kļūšanas par Latvijas rezidentu kopumā vismaz 36 mēnešus nav bijis Latvijas rezidents; ir pieteicies VID, informējot par...

Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam Savienības pilsoņiem, lai ieceļotu, uzturētos un strādātu Latvijā, nav gandrīz nekādu ierobežojumu. Savienības pilsonis var sākt darbu pēc darba līguma noslēgšanas. Savienības pilsoņiem, kuri vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem nepārtraukti, ir jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un jāsaņem reģistrācijas apliecība, taču šī reģistrācija nav nepieciešama līdz sešu mēnešu termiņam, ja Savienības pilsonis uzturas Latvijā ar mērķi atrast darbu. Kas ir ārzemnieks? Ārzemnieks ir jebkura persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis vai Latvijas Republikas nepilsonis. Latvijas Republikas tiesību akti izšķir divas ārzemnieku kategorijas: Eiropas Savienības (turpmāk tekstā — Savienība) pilsoņi — ar to saprot gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan arī Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņus un Šveices Konfederācijas pilsoņus, kuriem Latvijā ir līdzvērtīgs statuss ar Latvijas Republikas pilsoņiem; trešo valstu pilsoņi, kuru ieceļošanai un nodarbinātībai Latvijā tiek piemēroti papildu nosacījumi. Lai reģistrētos, ir jāaizpilda «Anketa Eiropas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no dividendēm, procentiem, vērtspapīriem un citiem ieguldījumiem. Tas ar skaidrojumiem un piemēriem palīdzēs IIN 20% nodokļa likmes piemērošanā šādiem Latvijas rezidenta gūto ienākumu veidiem: dividendēm, dividendēm pielīdzināmam ienākumam; procentu ienākumam un tam pielīdzināmam ienākumam, arī ar procentu ienākumu saistītam ienākumam; ienākumam no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas; ienākumam no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu; ienākumam no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam); ienākumam no finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu (portfeļa pārvaldības pakalpojuma); ienākumam no ieguldījumu konta. Dividendes ir ienākums no kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām vai kooperatīvās sabiedrības pajām, vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Taču regulējums tiek piemērots arī nosacītajām dividendēm — peļņas daļai (pārskata gada un iepriekšējo pārskata gadu nesadalītās peļņas daļai, tai skaitā tai...

Uzsākot vai paplašinot saimniecisko darbību, lauksaimnieki vai mājražotāji ļoti bieži saskaras ar grūtībām tieši piemērotākās saimnieciskās darbības veicēja formas izvēlē. Reģistrēt ZS vai SIA, būt par piemājas saimniecību? Apskatīsim mazajam lauku uzņēmējam piemērotāko formu plusus un mīnusus. Protams, izvēle paliek paša uzņēmēja ziņā. Atgādinājums par to, kad fiziskā persona drīkst saimniecisko darbību nereģistrēt, ja tā gūst ienākumus no saimnieciskās darbības. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta trīspadsmitā daļa paredz, ka maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, vai no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, vai nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves, ja minētie ienākumi saskaņā ar likuma "Par IIN" 9. panta pirmās daļas 1. punktu nepārsniedz 3000 eiro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Lai noteiktu dienu, kad šādi ienākumi ir sasnieguši 3000 eiro, maksātājs rakstveidā veic ienākumu uzskaiti brīvi izraudzītā formā, summējot gūtos ienākumus. Piecu darba dienu laikā pēc...

Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2021. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2022. gada 1. jūnijam vai 1. jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Obligātā gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID) Obligāti 2021. gada deklarācija līdz 1. jūnijam (ja personas kopējie 2021. gada ienākumi pārsnieguši 62 800 eiro - līdz 1. jūlijam) jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.) guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir gadījumi, kad no cilvēka algotā darba ienākumiem kādā citā ES dalībvalstī jau tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisks nodoklis guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas)...

Steidzamības kārtā 12. maijā Saeimā pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz atlīdzību Latvijas iedzīvotājiem, kuri bez maksas savās mājās izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus, stājušies spēkā no 19. maija. Atbalsta mehānismam plānotais valsts budžeta finansējums ir paredzēts 937 500 eiro apmērā. Mājsaimniecības jeb tās pārstāvošās fiziskās personas var saņemt kompensāciju par papildu izmaksām, kas tām radušās, savā mājoklī bez maksas izmitinot Ukrainas civiliedzīvotājus (nodrošinot gan izmitināšanu, gan iespēju robežās arī higiēnas preces un uzturu, kā arī izglītojošus un izklaides vai atpūtas pasākumus, u.c. atbalsta pasākumus), par periodu līdz 90 dienām: 100 eiro mēnesī par pirmo izmitināto personu; 50 eiro mēnesī par katru nākamo izmitināto personu; ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienā mājoklī vai adresē uzņemtām personām. Ja fiziskajai personai pieder vairāki mājokļi, kuros tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji, atlīdzību var saņemt par katru savā īpašumā esošo mājokli, kurā tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji. Svarīgi – atbalsts attiecas tikai uz tām mājsaimniecībām, kuras...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no ieguldījumu fondu apliecību atsavināšanas", kurā skaidrots, ka ienākumam no ieguldījumu fondu apliecību atsavināšanas piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 20% likmi kā ienākumam no kapitāla pieauguma. Jāņem vērā, ka par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no ieguldījumu fonda apliecības atsavināšanas uzskata dienu, kad persona saņem naudu vai citas lietas, piemēram, apmaiņas rezultātā iegūst cita ieguldījumu fonda apliecības Ienākuma saņēmējs par ienākumu no ieguldījumu fondu apliecību atsavināšanas jāiesniedz VID pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma (deklarācija DK) atkarībā no ceturksnī gūto ienākumu apmēra: līdz 15. datumam nākamajā mēnesī pēc ienākuma gūšanas dienas, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 eiro; 2) līdz nākamā gada 15. janvārim, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro. Ja pārskata periodā ir bijuši tikai darījumi, kuri neveido ar nodokli apliekamu ienākumu no kapitāla pieauguma (ciesti zaudējumi), deklarāciju DK...

Pavasaris ikvienam grāmatvedim ir īpaši darbīgs laiks — jānoslēdz iepriekšējais pārskata gads, jāsteidz veikt gada pārskata sagatavošanas priekšdarbus, jāsagatavo gada pārskats un vienlaikus jāspēj paveikt arī ikdienas pienākumus. Pavasarī grāmatveži dzīvo "divās realitātēs" — jau it kā noslēgtajā periodā jeb pagātnē un esošajā periodā jeb tagadnē. Savukārt uzņēmumu īpašniekiem iepriekšējo periodu slēgšanas un gada pārskata sagatavošanas kontekstā rodas cits jautājums — vai uzņēmums ir strādājis ar peļņu un vai šo peļņu varēs sadalīt dividendēs? Ņemot vērā, ka peļņas sadalīšana dividendēs šobrīd ir īpaši aktuāls temats, turpinājumā autors apskatīs jautājumus, kas ir saistīti ar dividendēm, to uzskaiti un dividendēm piemērojamajiem nodokļiem. Vairākumam praktiķu šie aspekti jau ir labi zināmi, bet, ņemot vērā, ka ne vienmēr šie jautājumi ir aktuāli ikdienā, vienmēr ir vērts atsvaidzināt zināšanas par dividendēm. Šajā rakstā autors dividendes apskatīs no sabiedrību ar ierobežotu atbildību perspektīvas un ērtības labad turpinājumā tās apzīmēs ar terminu "sabiedrība". Dividendes — definīcija Kā zināms,...

Aprīlis ir pirmais sezonas mēnesis, kurā lauksaimnieki var sākt nodarbināt strādniekus sezonas laukstrādnieku nodokļa (SLN) režīmā. Pirms ķeramies pie nodokļu un grāmatvedības lietām saistībā ar SLN režīmu, īsumā apskatīsim Ministru kabinetā iesniegto informatīvo ziņojumu "Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam". Ziņojums ir lasāms MK mājaslapā, un tajā ir pieejama izvērsta informācija ar SLN režīma izmantošanas statistiku jau kopš 2014. gada. Ziņojumā norādīts, ka, lai risinātu augļkopības un dārzkopības nozarē īslaicīgajos sezonas darbos nodarbināto personu nodarbināšanas un darbaspēka nodokļu maksāšanas problēmas, 2014. gada 1. jūnijā stājās spēkā grozījumi likumā "Par IIN", dodot iespēju augļkopības un dārzkopības nozares ražotājiem kā alternatīvu jau esošajiem darbaspēka nodokļiem piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieviešanas mērķis bija: samazināt nelegālās nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū; samazināt darba devējiem (lauksaimniekiem) administratīvo slogu, kas saistīts ar lauksaimniecības nozarei raksturīgo nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu. Pirmajā izvērtējumā par SLN režīmu tika secināts, ka laika...

Tāpat kā citās valstīs, arī Latvijā arvien izplatītāka kļūst darbinieku noma no personāla nomas aģentūras vai saistīta uzņēmuma. Šis kādreizējais sezonas darbinieku risinājums ir kļuvis par universālu iespēju nodrošināt darbības nepārtrauktību uzņēmumos, kuri sastopas ar lielu kadru mainību vai neparedzētām izmaiņām darbinieku vai pat vadības komandas sastāvā. Darbinieku noma var sniegt uzņēmumam šādus ieguvumus: samazinās administratīvo resursu patēriņš, atlasot un pieņemot darbā jaunus darbiniekus; samazinās risks, kas saistīts ar nekvalificētu darbinieku piesaistīšanu un atlaišanu, kā arī atkārtotas atlases rīkošanu; palielinās iespēja atrast īstermiņa projektiem nepieciešamos darbiniekus specifisku funkciju veikšanai, paplašinot arī ģeogrāfisko meklēšanas areālu. Nomājot darbiniekus, pastāv arī dažādi riski, kas uzņēmumam jāņem vērā. Piemēram, mazāka iespēja kontrolēt nomātos darbiniekus, kā arī nodokļu riski, it īpaši tad, ja darbiniekus nomā no ārvalsts uzņēmuma vai arī tie strādā vai atrodas ārvalstī. Šajā rakstā ar praktiskiem piemēriem analizējam Latvijas nodokļu sistēmas aspektus, kas saistīti ar darbinieku nomu uzņēmumā, kam uz laiku nepieciešams augstākā līmeņa...