LIKUMDOŠANA

Saeima 13.septembrī nolēma uzdot Ministru kabinetam izstrādāt regulējumu, lai iedzīvotājiem automātiski varētu atmaksāt pārmaksātos nodokļus. Valdībai līdz 2021.gada 1.janvārim jāizstrādā normatīvie akti, kā arī tehniskais risinājums valsts pārvaldes iestāžu informācijas sistēmu salāgošanai, lai Valsts ieņēmumu dienests iedzīvotājiem varētu nodrošināt pārmaksāto nodokļu automātisku atmaksu. Iniciatīva par automātisku pārmaksāto nodokļu atmaksu Saeimā iesniegta šī gada aprīlī. To parakstījuši 10 142 Latvijas pilsoņi. Iniciatīvas autori iesniegumā aicinājuši nodrošināt iespēju pārmaksātos nodokļus saņemt arī tiem iedzīvotājiem, kuri nelieto internetbanku, neizprot vai arī tiem nav laika un iespēju iedziļināties sarežģītajā dokumentu aizpildīšanas sistēmā, taču strādā un maksā nodokļus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 12.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā. Ar grozījumiem plānots uzlabot pieejamību informācijai, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešama nodokļu administrēšanas procesā. Interneta komersantam informācija VID turpmāk būs jāsniedz ne tikai par nodokļu maksātājiem, bet gan par visiem klientiem, kuri iepērkas vai izmanto pakalpojumus internetā. Likumprojekts arī paredz noteikt pienākumu maksājumu karšu datu apstrādes pakalpojuma sniedzējam, elektroniskās naudas iestādei un citam tehniskā pakalpojuma sniedzējam nodokļu administrācijai izsniegt savā rīcībā esošos vai glabātos cita nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības datus. Šāda kārtība paredzēta, lai VID varētu identificēt nereģistrētu saimniecisko darbību un iegūtu informāciju par, iespējams, uzņēmumu slēptajiem ienākumiem. VID rīcībā esošie dati liecina, ka komersantu norēķini elektroniskajā naudā var liecināt par komersantu vēlmi nedeklarēt ieņēmumus, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas, teikts grozījumu anotācijā. Ņemot vērā, ka starptautiskās administratīvās sadarbības sistēmas ietvaros VID...

ESAO un G20 Finanšu ministri 2015.gada oktobrī apstiprināja Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanas “Addressing Base Erosion and Profit Shifting” (turpmāk – BEPS) pasākumu plāna pakotni, kurā ir ietvertas 15 aktivitātes un 4 no tām ir noteiktas kā minimālais standarts (5. – vēl efektīvāka kaitīgu nodokļu prakšu novēršana, 6. – Nodokļu konvenciju neatbilstošas izmantošanas novēršana, 13. - Transfertcenu dokumentācija un starptautiskas uzņēmumu grupas pārskats par katru valsti un 14. – Strīdu izšķiršanas uzlabošana), ko ESAO Iekļaujošā ietvara dalībvalstis ir apņēmušās ieviest un piemērot. Latvijas Republikai kā ESAO dalībvalstij un ESAO Iekļaujošā ietvara dalībniecei ir jānodrošina BEPS minimālā standarta ieviešana. Lai Latvijas Republika varētu veikt ESAO BEPS minimālā standarta 5.aktivitātē paredzēto obligāto informācijas pēc savas iniciatīvas par nodokļu nolēmumiem apmaiņu, izstrādāts noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumos Nr.1245 "Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2018. gada jūlijā: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu 2017. gada 19. oktobrī parakstītais Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā 2017. gada 19. oktobrī parakstītais protokols ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 20.06.2018. 05.07.2018. Ministru kabineta 2018. gada 5. jūlija rīkojums Nr. 302 “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 8. augusta rīkojumā Nr. 385 “Par biedrībām, nodibinājumiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām”” Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 8.punktam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, Ministru kabinets apstiprinātu biedrību un nodibinājumu līdzekļiem vai no to starptautisko izglītības...

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Finanšu ministrija (FM) ir konceptuāli vienojusies par nodokļu samazināšanu un atbalstu ēdināšanas nozarei. LRB apņēmusies panākt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē nodarbinātajām profesijām, bet FM pēc šīs vienošanās noslēgšanas ieviest pazemināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā. Tāpat tika panākta izpratne par dubultās samaksas atcelšanu brīvdienās un svētku dienās, darba laika uzskaites svarīgumu, kā arī vaučeru sistēmas ieviešanu, lai restorāniem atviegloti īslaicīgo strādnieku nodarbināšanu. “Nodokļu slogs restorānu nozarē Latvijā ir viens no lielākiem Eiropā, nesamērojams ar klientu pirktspēju. Vienlaikus mūsu valstī ir hronisks darbaspēka resursu trūkums. Rezultātā - praktiski visi nozares dalībnieki šobrīd strādā ar zaudējumiem - 75% mūsu biedru ir hroniski nodokļu parādi un restorāni ir spiesti meklēt dažāda veida nodokļu optimizācijas veidus. Vienlaikus LRB apvieno Latvijai lojālus uzņēmējus, kuri vēlas nomaksāt visus nodokļus un godīgi konkurēt, tāpēc esam gandarīti, ka beidzot finanšu ministres personā esam raduši ne tikai dzirdīgas ausis, bet arī apņemšanos sakārtot...

Otrdien, 3. jūlijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Arvien vairāk darījumu notiek, izmantojot tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes, un tradicionālās nodokļu administrēšanas metodes ne vienmēr ir pietiekami efektīvas digitālās ekonomikas jomā. Nodokļu administrēšanas procesā nepieciešams stiprināt metodes un regulējumu, kas ir piemērots nodokļu nomaksas kontrolei nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumu, piedāvājot preci vai pakalpojumus internetā. Likumprojekts paredz uzlabot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieejamību informācijai, kas saistīta ar saimniecisko darbību digitālās ekonomikas jomā. Lai to panāktu, ir paplašināta termina “struktūrvienība” definīcija, tādējādi uzlabojot pieeju informācijai par tīmekļa vietnēm un platformām, ar kuru palīdzību tiek piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi. Grozījumi paredz papildināt termina “struktūrvienība” definīciju, nosakot, ka struktūrvienība ir arī tīmekļa vietne, kurā tiek veikta cita veida (attiecībā pret šobrīd likumā uzskaitītajām struktūrvienības pazīmēm) saimnieciskā darbība, kuras rezultātā tiek gūti ieņēmumi. Vienlaikus jāņem vērā, ka grozījuma mērķis nav atzīt par struktūrvienībām tīmekļa vietnes, kuras nodokļu maksātāji uztur vienīgi...

Strasbūrā 3. jūlijā Eiropas Parlamenta plenārsesijā deputāti atbalstīja mainītu priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza likumu par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu PVN jomā ar mērķi efektīvāk risināt pārrobežu PVN krāpniecību, veicinot sadarbošanos gan starp dalībvalstīm, gan ES līmeņa atbildīgajām iestādēm. Pārrobežu krāpniecība tiek uzskatīta par vienu no būtiskākajiem un apjomīgākajiem PVN izkrāpšanas veidiem ES. Regulējums paredz jaunu instrumentu ieviešanu, kā piemēram, tiešsaistes sistēmu informācijas apmaiņai ES krāpšanas apkarošanas ekspertu tīklā Eurofisc. Tādējādi dalībvalstis un to iestādes varēs ātrāk un efektīvāk iegūt informāciju par pārrobežu darbībām, tai skaitā par citu dalībvalstu transportlīdzekļu reģistrācijas datiem. Papildus tam EP grozījumi arī paredz, ka nu jau tikai vienas valsts (nevis divu vai vairāk, kā bija noteikts Eiropas Komisijas priekšlikumā) nodokļu dienesta ierēdņi varēs pieprasīt informāciju citai iestādei, kā arī veikt auditu (uzsākt administratīvo procedūru) sadarbībā ar pieprasījuma saņēmēja iestādi. Piesardzīgākās aplēses liecina, ka krāpšana PVN jomā Eiropas Savienībā var radīt vairāk nekā 50 miljardu eiro...

Nodokļu reformas rezultātā ar 2018. gadu ir ieviesta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlikšana reinvestētai peļņai. UIN maksāšana tikai peļņas sadales brīdī, kā arī no 1. jūlija atceltie UIN avansa maksājumi atstāj uzņēmumu rīcībā vairāk apgrozāmo līdzekļu. Būtiskās izmaiņas uzņēmumu peļņas aplikšanā ar nodokli ir veiktas ar mērķi atbalstīt ieguldījumus uzņēmumu attīstībā, veicinot tautsaimniecības izaugsmi, uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. UIN likums paredz, ka uzņēmuma peļņai, kura tiks atstāta uzņēmuma rīcībā, nevis sadalīta, netiks piemērots UIN. UIN likme 20% apmērā tiks piemērota sadalītajai peļņai, kuru izmaksā dividendēs, kā arī ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām. Pārmaiņas stimulēšot Latvijā strādājošos uzņēmējus domāt ilgtermiņā – atvēlēt pēc iespējas vairāk līdzekļu attīstībai, tostarp darbības modernizācijai, ražošanas apjomu vai pakalpojumu sniegšanas kvalitātes celšanai un citiem plāniem, kas spēcinātu uzņēmumus. Jau iepriekšējos gados vēlmi pēc šādām izmaiņām izteica daudzi uzņēmēji un to pārstāvošās organizācijas, tostarp ar mērķi uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju...

No 21. līdz 22. jūnijam finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Finanšu ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Luksemburgā. ECOFIN sanāksmē ir plānots diskutēt par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) “ātrajiem risinājumiem” (“quick-fix”) un informēt par progresu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (EDIS) jautājumā. Ar priekšlikumu PVN jomā plānots noteikt galīgās sistēmas pamatprincipu, proti, PVN uzlikšanu galamērķa dalībvalstī. Vienlaikus ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma, ieviešot ātros vienkāršošanas pasākumus attiecībā uz PVN identifikācijas numura lietošanu, ķēdes darījumiem, preču piegādēm uz noliktavu un pierādījuma dokumentiem par preču piegādi. Šo risinājumu mērķis ir panākt juridisku noteiktību, mazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem, apkarot krāpniecību un vienkāršot PVN administrēšanu. Papildus plānots ieviest jaunu normu, paredzot dalībvalstu tiesības fakultatīvā kārtībā piemērot PVN atbrīvojumu neatkarīgas personu grupas, kas apvieno savus pakalpojumus un dala izmaksas starp saviem biedriem, ietvaros veiktajiem darījumiem. Risinājums attiecināms uz tādām neatkarīgām personu grupām, kas reģistrētas tās dalībvalsts...

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi. To paredz Saeimas trešdien, 20.jūnijā, otrajā galīgajā atbalstītais likumprojekts, ar kuru ratificē Latvijas un Vjetnamas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu. Tāpat līguma mērķis ir novērst pušu uzņēmēju izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Līgums radīs likumīgu pamatu Latvijas un Vjetnamas nodokļu administrācijas iestāžu tiešai sadarbībai, paredzot to regulāru apmainīšanos ar informāciju. Līdz šim bez minētās informācijas bija apgrūtināta abu pušu iedzīvotāju ārvalstīs gūto ienākumu aplikšana ar nodokļiem un bija problemātiski piemērot vairākas speciālās nacionālo nodokļu normatīvo aktu normas. Līdz ar līguma stāšanos spēkā katras līgumslēdzējas valsts investoriem būs stabilāks nodokļu aplikšanas režīms otrā valstī attiecībā uz, piemēram, uzņēmējdarbības ienākumu, dividendēm, procentiem, autoratlīdzībām un atlīdzībām par tehniskajiem pakalpojumiem.

Likumdevējs sācis risināt tiesībsarga izgaismotu problēmu attiecībā uz pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no kapitāla pieauguma, pārdodot nekustamo īpašumu maksātnespējas ietvaros. Fiziskas personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta, tai skaitā nekustamais īpašums, un iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai. Savukārt saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības. Likumdevējs ir paredzējis, ka no IIN nomaksas ir atbrīvoti tādi parādi, kas saistību dzēšanas procedūras ietvaros ir norakstāmi. Tāpat no IIN nomaksas ir atbrīvoti parādi, kas ir norakstāmi sakarā ar to, ka nav iesniegts kreditora prasījums. Savukārt, kas attiecas uz bankrota procedūras ietvaros pārdotu nekustamo īpašumu - likums maksātnespējīgai fiziskai personai paredz pienākumu par to maksāt IIN. Tiesībsargs uzskata, ka maksātnespējas procesa būtība un mērķis no taisnīguma viedokļa prasa, ka arī bankrota...

Otrdien, 29. maijā, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Čeku spēles likumprojektu, kura mērķis ir veicināt godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, apkarot nodokļu krāpniecību un mudināt pircējus no saimnieciskās darbības veicējiem un komersantiem pieprasīt čekus un kvītis. Likumprojekts paredz čeku spēles organizēšanai un administrēšanai izmantot pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina tehnisko risinājumu čeku apstrādei un uzvarētāja noteikšanai. Likums ir spēkā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 1. martam. Pirmā čeku spēles izloze varētu notikt ne vēlāk kā 2019. gada jūlijā. Plānots, ka no čeku izlozes nodokļu ieņēmumi pieaugs par 3 miljoniem eiro gadā. Prognoze balstās uz pieņēmumu, ka pasākuma rezultātā iegūtā informācija paplašinās nodokļu administrācijas iespējas identificēt nodokļu nemaksātājus. Tāpat tā palīdzēs identificēt nereģistrētus kases aparātus vai nereģistrētu saimniecisko darbību, kā arī saimnieciskās darbības ieņēmumu nedeklarēšanas riskus. Saskaņā ar sagatavoto likumprojektu izlozēs plānots izmantot čekus ar darījuma vērtību virs 5 eiro bez pievienotās vērtības...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 29.maijā, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Likuma izmaiņas rosinātas, lai mazinātu iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem. Grozījumi paredz iespēju nodokļa maksātājam pašam algas nodokļa grāmatiņā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izdarīt atzīmi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma nepiemērošanu, ja nodokļa maksātājs plānojis lielākus ienākumus, piemēram, atalgojumu vairākās darbavietās, autoratlīdzību. Tādējādi darba devējs darbiniekam izmaksājamām summām nepiemēros neapliekamo minimumu un darbiniekam neveidosies nodokļa parāds par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu. Tāpat nodokļa maksātājam plānots nodrošināt iespēju EDS algas nodokļa grāmatiņā atzīmēt, ka turpmāk viņa ienākumam, ja prognozēts būtisks tā pieaugums, jāpiemēro nevis iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20, bet gan 23 procentu likme. Patlaban VID to nodrošina, ja nodokļa maksātājs iesniedzis rakstveida iesniegumu. Savukārt, ja nodokļu administrācijas rīcībā ir informācija, ka nodokļa maksātāja ienākumi gada...

Saeima ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas rosināti, lai mazinātu iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem. Rosinātie grozījumi paredz iespēju nodokļa maksātājam pašam algas nodokļa grāmatiņā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izdarīt atzīmi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma nepiemērošanu, ja nodokļa maksātājs plānojis lielākus ienākumus, piemēram, atalgojumu vairākās darbavietās, autoratlīdzību. Tādējādi darba devējs darbiniekam izmaksājamām summām nepiemēros neapliekamo minimumu un darbiniekam neveidosies nodokļa parāds par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu. Tāpat nodokļa maksātājam plānots nodrošināt iespēju EDS algas nodokļa grāmatiņā atzīmēt, ka turpmāk viņa ienākumam, ja prognozēts būtisks tā pieaugums, jāpiemēro nevis iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20, bet gan 23 procentu likme. Patlaban VID to nodrošina, ja nodokļa maksātājs iesniedzis rakstveida iesniegumu. Savukārt, ja nodokļu administrācijas rīcībā ir informācija, ka nodokļa maksātāja ienākumi gada laikā jau pārsnieguši diferencēto neapliekamo minimumu,...

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi. To paredz Saeimas ceturtdien, 24.maijā, konceptuāli atbalstītais likumprojekts, ar kuru plānots ratificēt Latvijas un Vjetnamas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu. Tāpat līguma mērķis ir novērst pušu uzņēmēju izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Līgums radīs likumīgu pamatu Latvijas un Vjetnamas nodokļu administrācijas iestāžu tiešai sadarbībai, paredzot to regulāru apmainīšanos ar informāciju. Līdz šim bez minētās informācijas bija apgrūtināta abu pušu iedzīvotāju ārvalstīs gūto ienākumu aplikšana ar nodokļiem un bija problemātiski piemērot vairākas speciālās nacionālo nodokļu normatīvo aktu normas. Līdz ar līguma stāšanos spēkā katras līgumslēdzējas valsts investoriem būs stabilāks nodokļu aplikšanas režīms otrā valstī attiecībā uz, piemēram, uzņēmējdarbības ienākumu, dividendēm, procentiem, autoratlīdzībām un atlīdzībām par tehniskajiem pakalpojumiem.