LIKUMDOŠANA

Lai arī ar nākamā gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus skars būtiskas izmaiņas - nodokļa likme tiks samazināta un par katru darbinieku būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tomēr pastāv bažas, ka liela daļa šī nodokļa maksātāju par to nezina vai nav iedziļinājušies. To apliecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja* uzņēmumu tīklā Business Network. Aptaujas dati rāda, ka 36% uzņēmumu nav informēti par gaidāmajām izmaiņām un to, kā tas skars viņu saimniecisko darbību. Piektdaļa (22%) atzīst, ka ir gana zinoši un arī turpmāk izmantos mikrouzņēmumu nodokļa formu. Vēl 5% apsver iespēju pāriet uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmu,...

Saeima 31.oktobrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja 2017. gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2017., 2018. un 2019.gadam likumprojektu un 57 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu. Deputāti galīgajā otrajā lasījumos paredz apstiprināt valsts budžeta 2017.gadam ieņēmumus 8 065 928 117 EUR apmērā un izdevumus 8 367 444 841 EUR apmērā. Salīdzinājumā ar 2016.gada plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 663,9 milj. EUR apmērā un izdevumu palielinājums 681,2 milj. EUR apmērā. Likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās) prognoze 2017.gadam ir 26 403 000 000 EUR. Saeima kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteica 2.novembra pulksten 23:59. Par valsts budžeta...

Reģionālo attīstības centru apvienība ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, paužot satraukumu par valdībā pieņemtajiem lēmumiem, kuri stāsies spēkā 2017. gadā, jo tas var pamudināt mazos uzņēmumus reģionos pārtraukt savu darbību. "Uzskatām, ka reģionu asinsriti veido tieši vismazākie uzņēmēji, kuriem bizness nav vis ienākumu avots peļņas gūšanai, bet gan izdzīvošanas jautājums, lai nodrošinātu sev un apkārtējiem kaut vai vismazāko minimālo algu. Šādi uzņēmumi ļoti bieži reģionos pilda tieši sociālās funkcijas, nodrošinot darba vietas. Piemēram, lauku veikaliņš ar pāris apmeklētājiem dienā cīnās par katru eirocentu un tieši paredzamās valdības reformas uzņemējdarbības vides sakārtošanā var...

Ministru kabinets 25. oktobrī pieņēma MK noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā iestāžu un organizāciju ievestās preces tiek atbrīvotas no ievedmuitas nodokļa. Noteikumi paredz, ka iesniegumus par preču, kas paredzētas labdarībai vai filantropiskiem nolūkiem, atbrīvošanu no ievedmuitas, jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kurš pieņem šo lēmumu. Tāpat VID arī uzrauga preču izmantošanu atbilstoši ievešanas mērķim. Lai pārbaudītu, vai iestāžu un organizāciju ievestās preces izmantotas atbilstoši atļaujā norādītajam izmantošanas mērķim, VID salīdzina iestāžu un organizāciju iesniegtajos pārskatos norādīto preču nosaukumu, daudzumu un vērtību ar atļaujā un muitas deklarācijā esošo informāciju, identificē pārskatā norādītos preču saņēmējus, pārbauda vai iestādes un organizācijas nodrošina...

Minimālās algas pieaugums līdz 380 eiro mēnesī no nākamā gada tagad apstiprināts arī ar grozījumu pieņemšanu Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumos Nr.656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu", ko valdība apstiprināja 25. oktobrī. Darba devēju izdevumi nākamajā gadā minimālās algas palielināšanas dēļ nedaudz pieaugs - no darbinieku darba algas 380 eiro apmērā darba devējam paaugstināsies nodokļu maksājumi – sociālās apdrošināšanas iemaksas (23,59 %) par 2,36 eiro un papildus darba algas izmaksas darbiniekam – par 10 eiro. Minimālās mēneša darba algas paaugstināšana uzlabošot konkurētspēju tiem komersantiem, kapitālsabiedrībām, kuri maksā...

Latvija 21. oktobrī pievienojusies to 49 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu lokam, kuras atbalsta lielāku nodokļu caurredzamību starptautiskajā līmenī. Tas nozīmē, ka Latvija būs starp tām valstīm, kuras apņemas automātiski veikt informācijas apmaiņu ar ikgadējiem pārskatiem par katru valsti (country-by-country-report), kas satur nodokļu nemaksāšanas riska identificēšanai vērtīgu informāciju, piemēram, informāciju par visām valstīm, kurās ir pārstāvēts attiecīgais daudznacionālais uzņēmums, ieņēmumu summu, peļņu (zaudējumiem) pirms ienākuma nodokļa nomaksas, samaksāto ienākuma nodokli, uzkrāto ienākuma nodokli un sadalījumu par valstīm, kā arī darbinieku skaitu sadalījumā pa valstīm. Lielāka caurredzamība (apstāklis, ka nodokļu administrācijām būs pieejama informācija par daudznacionāla uzņēmuma darbību citās...

Lai rastu gan sabiedrības interesēm, gan ceļu finansēšanai atbilstošāko risinājumu, 21.oktobrī Satiksmes ministrijā (SM) notika ekspertu grupas ārkārtas sēde. Nozaru ekspertu un sociālo partneru diskusijas laikā puses vienojās par turpmāko rīcību attiecībā uz izmaiņām Autoceļu lietošanas nodevas likumā un Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Eksperti diskusijas laikā vienojās virzīt uz Saeimas otro lasījumu šādus priekšlikumus: 1) kopā ar sociālajiem partneriem pārstrādātos transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju aprēķinus pēc CO2 izmešu daudzuma – ir plānots būtiski samazināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes pirmajām trīs kategorijām un būtiski palielināt pēdējām trīs kategorijām (sk. tabulu), salīdzinot ar sākotnējo...

Personas, kuras pārmaksājušas vai nepareizi iemaksājušas naudas sodu, varēs to atgūt trīs gadu laikā, ar iesniegumu vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vai attiecīgajā pašvaldībā. Šādu kārtību paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas19.oktobrī pirms trešajā lasījuma atbalstītas Saeimas Juridiskajā komisijā. Valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu varēs saņemt atpakaļ, vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā ar attiecīgu iesniegumu. Savukārt, lai saņemtu atpakaļ pašvaldības budžetā ieskaitīto naudu, ar iesniegumu būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu. Valsts budžetā nepareizi iemaksāto naudas soda summu varēs saņemt atpakaļ, ja iesniegums būs iesniegts trīs gadu laikā no dienas, kad maksājums...

Likumprojektu par nākamā gada budžetu, tajā skaitā 57 likumprojektu pavadošo paketi, un vidēja termiņa budžeta ietvaru finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola 14. oktobrī iesniedza izskatīšanai Saeimā. Atšķirībā no citiem gadiem, budžeta portfelis bija krietni plānāks, jo budžeta likumprojekts un to pavadošo likumprojekti Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei tika iesniegts elektroniskā formā - zibatmiņā. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 17.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru prezidentu Māri Kučinski un finanšu ministri, lai vēl pirms izskatīšanas Saeimā iepazītos ar nākamā gada valsts budžeta projektu un paredzētajiem grozījumiem likumos. "Pirms valdības iesniegtā budžeta projekta apspriešanas Saeimā esam plānojuši no Ministru prezidenta un finanšu ministres...

Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) 2017. gadā varētu palikt nemainīga - 36 centi par katru darbinieku - to paredz 13. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu projekts "Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2017.gadā". URVN arī 2017. gadā aprēķinās par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam URVN nav jāmaksā. Šis izņēmums saistīts ar to, ka sezonas laukstrādnieku iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai ir noteikts īpašs regulējums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājs ir fiziska persona,...

Otrdien, 11.oktobrī, Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par ierakstu izdarīšanas uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu" , kas paredz izmaiņas valsts nodevu likmēs ierakstu izdarīšanai uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī jaunu principu to piemērošanā. Noteikumi izstrādāti ar mērķi atvieglot Uzņēmumu reģistra klientu un darbinieku ikdienu, skaidri nosakot, cik ir jāmaksā par pieteikuma iesniegšanu. Līdz šim gadījumos, kad SIA nepieciešams pieteikt vairākas izmaiņas, bija jāveic sarežģīts aprēķins, kur gala valsts nodevas apmērs mainījās atkarībā no pieteikto izmaiņu veida, tad turpmāk maksa tiks noteikta atkarībā no pieteikto izmaiņu skaita - veicot vairākas izmaiņas vienlaicīgi, tiks...

Valdības sēdē 11.oktobrī apstiprinātie Ministru kabineta "Noteikumi par valsts nodevu par pārvadātāja licences izsniegšanu pārvadājumiem pa dzelzceļu" nosaka, ka valsts nodevas apmērs par pārvadātāja licences izsniegšanu pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu ir 150 eiro un kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu ir 15 000 eiro, izņemot kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu šaursliežu (750 mm platuma dzelzceļš) reģionālas nozīmes vai privātas lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tīklā, kuriem valsts nodevas apmērs ir 150 eiro. Noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad pārskata jau izsniegtas pārvadātāja licences derīgumu, kā arī pēc pārvadātāja licences darbības apturēšanas atjauno tās darbību vai izsniedz pagaidu licenci. Noteikumi tika izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma prasībām....

Pagājušā gada nogalē pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz, ka par ikvienu darbinieku, neatkarīgi no viņa darba slodzes, būs jāmaksā sociālās iemaksas kā no minimālās algas, izraisa arvien plašāku satraukumu un neapmierinātību gan grāmatvežu, gan uzņēmēju vidū. Grāmatvedības un nodokļu speciāliste Tatjana Bernharde izplatījusi paziņojumu presei par esošo situāciju, uzdodot arī vairākus jautājumus par to, kā jauno kārtību vispār būs iespējams atspoguļot grāmatvedībā. Likuma grozījumos tika izveidots jauns pants 20.3prim, kurš stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī. Panta 2.daļa: “Ja aprēķinātais obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, obligātās iemaksas no starpības...

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 13. oktobrī valdība izskatīja 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad. Finansējums sociālajai aizsardzībai, tajā skaitā pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks kā šogad. Bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80...

Vēl viena no likuma „Par nodokļiem un nodevām” plānotā izmaiņa, ko valdība skatīja 29. septembrī, vērsta uz labprātīgu nodokļu nomaksas veikšanu un atvieglotāku nosacījumu noteikšanu nodokļu maksātājiem, kas savlaicīgi novērš nepilnības nodokļu aprēķinos, kā arī īslaicīgās finansiālās grūtībās nonākušajiem nodokļu maksātājiem, kas vienmēr ir pildījuši savas saistības. Paredzēts samazināt gan aprēķināmo nokavējuma naudu, gan noteikt ka nokavējuma nauda nevar būt lielāka par 40 procentiem no parāda pamatsummas. Izvirzot mērķus ēnu ekonomikas mazināšanai, valstij vairāk vajadzētu atbalstīt nodokļu maksātājus, kas godprātīgi pilda nodokļu saistības un sadarbojas ar nodokļu administrāciju, salīdzinot ar citiem nodokļu maksātājiem, kas neizrāda interesi un vēlmi sadarboties ar...