LIKUMDOŠANA

Saeima 6.oktobrī konceptuāli atbalstīja Autopārvadājumu likuma grozījumus, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojumu regulējumu. Likumprojekta autori norāda, ka Latvijā patlaban nav regulējuma tādiem pakalpojumiem, kas atbilst dalīšanās ekonomikas principiem, taču plašās tehnoloģiju iespējas ļāvušas attīstīties virknei platformu, savedot kopā iespējamos pārvadātājus ar potenciālajiem pasažieriem un nodrošinot transporta tīklu. Līdz ar likuma grozījumiem cita starpā ir nepieciešams veicināt bezskaidras naudas norēķinus, tādējādi nodrošinot caurskatāmu finanšu plūsmu starp pakalpojumu saņēmēju un sniedzēju, atvieglojot nodokļu iekasēšanu valsts budžetā, kā arī palīdzot mazināt pelēkās ekonomikas īpatsvaru, kāds patlaban ir transporta nozarē, norādīts likuma grozījumu anotācijā. Kopbraukšana likumprojektā definēta kā pasažieru pārvadājumu pakalpojums par atlīdzību, un...

Ministru kabinets 4. septembrī atbalstīja grozījumus Apsardzes darbības likumā, kas paredz mazināt nelegālo nodarbinātību un nodokļu krāpšanās risku apsardzes darbības jomā, informē Iekšlietu ministrija. Līdz ar grozījumiem minētajā likumā samazināsies iespēja izvairīties no nodokļu nomaksas, kas šobrīd bieži izplatīta apsardzes darbības ģenerāluzņēmumu piesaistīto apakšuzņēmumu ķēdēs. Likuma grozījumi nodrošinās, ka ģenerāluzņēmēja piesaistītais apakšuzņēmējs nevarēs nodot tālāk citiem neatklātiem izpildītājiem savu saistību izpildi, tādējādi ievērojami samazinot gadījumu skaitu par izvairīšanos no nodokļu samaksas. Piemēram, paredzēts likuma 4. panta pirmo daļu papildināt ar 10. punktu, lai novērstu gadījumus, kad, negodprātīgi izpildot līguma nosacījumus, apsardzes komersants tikai pēc pārbaudes uzsākšanas norāda uz komersantu, kuram...

Valdībā 4. oktobrī izskatīts likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” , kurš Valsts sekretāru sanāksmē bija izsludināts 19. maijā. Septembrī atjaunotajā likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējošo normatīvo bāzi, kas veicinātu labprātīgu PVN nomaksu, kā arī īstenotu Parīzes protokola papildu nolīguma nosacījumus (par militāro pasūtījumu piegādēm piemērojamo PVN 0% likmi), kā arī ieviestu Eiropas Padomes 2016.gada 25.maija direktīvu 2016/856/ES, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu (turpmāk – Direktīva 2016/856/ES). Likumā precizēta arī terminoloģija, piemēram, Visā PVN likuma tekstā aizstāts vārds “renovācija”...

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 29.septembrī apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojekts, kura mērķis ir veicināt strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot inovatīvas komercdarbības attīstību un pētniecību privātajā sektorā, kā arī pētniecības komercializāciju. Likumprojektā noteikta jaunuzņēmuma definīcija un noteiktas tā pazīmes, jaunuzņēmumu atbalsta programmas, jaunuzņēmumu pieteikšanās kārtība minētajām atbalsta programmām, nosacījumi, kas ir un kā tiek piesaistīti kvalificēti riska kapitāla investori, jaunuzņēmumu atbalsta programmu uzraudzības kārtība, kā arī jaunuzņēmuma pienākumi. Likumprojektā jaunuzņēmums definēts kā kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar inovatīvu, mērogojamu biznesa modeļu, produktu izstrādi, ražošanu un attīstību (starptautiski lietotais...

Lai veicinātu vietējo uzņēmumu attīstību ir nepieciešams ieviest nulles uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīmu reinvestētajai peļņai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, uzskata domnīcas Certus ekonomisti. šādi būtu iespējams panākt Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā un veicināt investīciju piesaisti. Ekonomisti strādājuši pie pētījuma par Latvijas nodokļu sistēmu un iesaka to reformēt. Domnīcas pētījums un rekomendācijas Latvijas nodokļu sistēmu tika prezentētas Certus forumā. Nodokļu reformas rezultāta būtu jāpanāk, ka: mazinās plaisa starp Latviju un Igauniju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) jomā; inovatīva darbaspēka nodokļu sistēma ar vieglāku slogu, kura vērsta uz cilvēkkapitāla ietilpīgu nozaru ar augstu pievienoto vērtību konkurētspēju un ievērojami samazina stimulu maksāt "aplokšņu...

Valdība 29. septembrī ārkārtas sēdē atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", ar kuriem paredzēts noteikt solidāro atbildību par nodokļu nomaksu būvniecības nozarē. To plānots panākt, ieviešot atbildības nodrošinājumu par apakšuzņēmēju darbiniekiem. Grozījumi vēl būs jāapstiprina Saeimā. Likumprojekta izpratnē atbildības nodrošinājums ir galvenā būvdarbu veicēja ikmēneša maksājums par apakšuzņēmēja darba ņēmēja, kas pakļauts sociālajai apdrošināšanai Latvijā, veikto darbu būvobjektā publisku būvdarbu līguma izpildē. Likumprojekts paredz: noteikt pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam vienu reizi mēnesī par iepriekšējā mēnesī veikto darbu aprēķināt atbildības nodrošinājumu par katru apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas nodarbināts galvenā būvdarbu veicēja būvobjektā; noteikt pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam vienu reizi mēnesī...

Ceturtdien, 29.septembrī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīti grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, grozījumi kredītiestāžu likumā un grozījumi maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Tie paredz ieviest drošas un ērtas datu apmaiņas sistēmu, ar kuras palīdzību kredītiestādes un juridiskās personas, kuras nav kredītiestādes un kuru komercdarbība ietver bezskaidras naudas maksājumu veikšanu, varētu pieņemt un izpildīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un zvērinātu tiesu izpildītāju (ZTI) rīkojumus elektroniski. Tas paātrinās un efektivizēs piedziņas procesu. Papildu grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz papildināt gadījumus, kad VID ir tiesības piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Proti, nodokļu maksātājiem, kas paši veic precizējumus iesniegtajās nodokļu...

Ceturtdien, 29. septembrī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīti grozījumi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā. Tie paredz, ka personai, izvēloties saņemt apdrošināšanas atlīdzību transportlīdzekļa remonta veikšanai skaidrā naudā, aprēķinātā zaudējumu summa tiek izmaksāta 70% apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Respektīvi, ja persona izvēlas šo atlīdzību saņemt skaidrā naudā, tad izmaksājamo summu samazina, pirmkārt, par aprēķinātā PVN summu, un, otrkārt, summu bez PVN samazina vēl par 30%, kas aptuveni atbilst darbaspēka nodokļa summai. Šīs ieturētās summas pēc tam, kad transportlīdzekļa remonts ir pabeigts un iesniegti remontdarbu apmaksu pamatojošie dokumenti, apdrošinātājs vai Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) izmaksā personai,...

Ņemot vērā, ka šobrīd spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu aizstās Administratīvo pārkāpumu procesa likums un speciāli nozaru tiesību akti, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi likumprojektu, lai iekļautu Kredītinformācijas biroju likumā administratīvo sodu par kredītinformācijas biroju darbības pārkāpumiem, kas jau šobrīd ir noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kā arī noteiktu kompetento iestādi, kurai piekritīga soda piemērošana. Likumprojektā ir precizēts, ka pašvaldība vai tās iestāde turpmāk varēs tikt uzskatīta par kredītinformācijas lietotāju arī gadījumā, kad tā nodrošina nodokļu un nodevu administrēšanu. Tādējādi pašvaldībai tiks nodrošināta iespēja nodot informāciju kredītinformācijas birojiem arī par parādniekiem, kuriem parāds izveidojies uz likuma pamata. Šāds regulējums ļaus...

Valdībā 27. septembrī pieņemti grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", kas paredz divas būtiskas izmaiņas - ierobežot priekšnodokļa krāpniecību kravas automašīnu un dārgmetālu tirdzniecības jomā. Likuma grozījumiem vēl būs jāiziet apstiprināšanu Saeimā, ja tas izdosies, jaunās normas stāsies spēkā ar 2017. gada 1. janvāri. Lai novērstu situācijas, kad reģistrēts PVN maksātājs nepamatoti izmanto iespēju atskaitīt priekšnodokli par automašīnu, kura ar nodomu ir pārbūvēta no vieglās par kravas automašīnu, attiecībā uz PVN piemērošanu ir sagatavoti attiecīgi grozījumi PVN likuma 100.panta 1.1 daļā, nosakot, ka no valsts budžeta maksājamās PVN summas kā priekšnodoklis pilnībā nav atskaitāma PVN summa arī par tādas...

Izskatot Ekonomikas ministrijas sagatavoto “Konceptuālo ziņojumu par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem”, Ministru kabinets šā gada 27. septembra sēdē lēma jau no nākošā gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem (start-up) jeb jaunuzņēmumiem. Lai nodrošinātu atbalstu strauji augošu uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu darbībai, Ekonomikas ministrija šobrīd sagatavojusi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojektu, apņemoties to iesniegt izskatīšanai jau tuvākajā MK sēdē (iekļaušanai valsts 2017. gada budžeta likumprojekta paketē). Likumprojekts paredz divas atbalsta programmas: 1) grantu programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei; 2) fiksētu mēneša maksājumu par katru nodarbināto. Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie jaunas...

Otrdien, 27. septembrī, Ministru kabineta sēdē izskatīti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tie paredz, ka no 2017. gada netiks ieviesti ierobežojumi attiecībā uz nozarēm, kurās mikrouzņēmums ir tiesīgs būt par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju. Ņemot vērā to, ka šobrīd Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un uzņēmējus pārstāvošām organizācijām izstrādā alternatīvus nodokļu maksāšanas režīmus uzņēmējdarbības uzsācējiem, nav efektīvi uz vienu gadu ieviest ierobežojumus attiecībā uz nozarēm, kurās, veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums nav tiesīgs kļūt un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Tā kā tiks izstrādāti alternatīvi nodokļu maksāšanas režīmi uzņēmējdarbības uzsācējiem, grozījumi likumā paredz, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem līdz 2018. gada 15. decembrim...

Otrdien, 27.septembrī, valdība izskatīja vairākus autosatiksmes jomu regulējošus normatīvo aktu projektus, kas nosaka transportlīdzekļu nodokļus un nodevas. Tādējādi no 2019.gada 1.janvāra atsevišķiem transportlīdzekļiem nodokļu apmērs būs atkarīgs no radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. Vienlaikus valdība vienojās, ka jāturpina diskusijas ar Latvijas darba devēju konfederāciju un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru par minēto izmaiņu ieviešanu. Sakarā vieglo automobiļu un motociklu nodokļa atcelšanu, Satiksmes ministrijas (SM) likumprojekts "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā" paredz pārskatīt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes tiek paaugstinātas par 7,4 procentiem, ievērojot Centrālās statistikas...

Saeima 22.septembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas pilnveido sociālās apdrošināšanas sistēmu un risina virkni praksē konstatētu problēmu. Praksē aizvien biežāk ir gadījumi, kad persona, par kuru sociālās iemaksas Latvijā veic valsts (piemēram, bezdarba, maternitātes u.c. gadījumos), vienlaikus minētajā periodā ir nodarbināta un nodokļu samaksu veic citā valstī. Tādējādi persona tiek vienlaikus sociāli apdrošināta divās valstīs, lai gan likums nosaka, ka sociālās iemaksas no valsts budžeta netiek veiktas, ja persona strādā ārvalstī. Tādēļ likumprojekts paredz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) tiesības gadījumos, kad tā saņem informāciju par personas nodarbinātību vai sociālo apdrošināšanu ārvalstī, anulēt personai...

Ministru kabineta (MK) sēdē 20. septembrī izskatīts likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes 2002.gada 31.janvārī noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem". Tas paredz, ka dividendes to izcelsmes valstī tiek atbrīvotas no nodokļa uzlikšanas (līdz šim tie bija 5%), ja to patiesā labuma guvējs ir otras valsts (Latvijas vai Šveices) rezidenta sabiedrība (kas nav personālsabiedrība), kam tieši pieder vismaz 10% (līdz šim 20% līdzdalība) no dividendes saņemošās sabiedrības kapitāla daļām, vai tas ir pensiju fonds vai otras valsts Centrālā banka....