UIN

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2023. gada 30. martā ir pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas stājas spēkā 2023. gada 7. aprīlī. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums ir papildināts ar jaunu 11.4 pantu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums ziedotājam”. Nodokļa maksātājs, kurš ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai vai budžeta iestādei mantu vai finanšu līdzekļus, kas tiek novirzīti uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ir tiesīgs neiekļaut uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāzē ziedoto summu, nepiemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmo daļu, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) ziedojuma mērķī, kas norādīts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu novirzīšanu Ukrainai; 2) ziedotājam saskaņā ar VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu, kuru kopsumma pārsniedz 150 eiro. Tātad ziedojumu summas, kas tiek novirzītas uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ziedotājs pilnā apmērā attiecina uz saviem saimnieciskās darbības izdevumiem, tās neiekļauj UIN bāzē un neapliek ar nodokli.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2022. gada 20. decembrī ir pieņemti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 794 “Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 819 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām””, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Grozījumi skar nodokļu maksātājus, kas veic darījumus ar personu, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta MK noteikumos minētajā jurisdikcijā. Ar 2023. gada 1. janvāri par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām ir atzītas: 1) Angiljas teritorija; 2) ASV Guamas teritorija; 3) ASV Samoa teritorija; 4) ASV Virdžīnu salu teritorija; 5) Bahamu Sadraudzība; 6) Fidži Republika; 7) Palau Republika; 8) Panamas Republika; 9) Samoa Neatkarīgā Valsts; 10) Tērksas un Kaikosas salu teritorija; 11) Trinidādas un Tobāgo Republika; 12) Vanuatu Republika.

Ceturtdien, 15. decembrī, Eiropas Savienības (ES) Padomē tika apstiprināta Padomes Direktīva par globāla minimālā nodokļu līmeņa noteikšanu starptautiskajām uzņēmumu grupām Savienībā. Ar direktīvu ES līmenī tiek ieviests starptautiskās uzņēmējdarbības nodokļu reformas 2. pīlārs. Par tā pamatelementiem 140 valstis un jurisdikcijas (tai skaitā Latvija) panāca vienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Iekļaujošās platformas 2021. gada 8. oktobra sanāksmes laikā un tā Paraugnoteikumi tika saskaņoti 2021. gada 20. decembrī. Jaunie noteikumi samazinās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses risku, un tiks mazināta agresīva nodokļu konkurence starp valstīm. Direktīva attieksies uz jebkuru lielu Latvijas uzņēmumu grupu vai starptautiskas uzņēmumu grupas meitas uzņēmumu Latvijā, kuru grupas apgrozījums gadā pārsniegs 750 miljonus eiro. Noteikumi nodrošinās, ka šādu grupu uzņēmumi samaksā nodokli vismaz 15% līmenī no peļņas. Jāatzīmē, ka diskusiju gaitā OECD līmenī Latvija ir panākusi īpašus noteikumus, kas iekļauti arī direktīvā, ņemot vērā Latvijā spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa modeli. Saskaņā...

Izdevumi, kas ir saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, nav apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli (turpmāk tekstā — UIN) un nav uzskatāmi par nosacīti sadalīto peļņu UIN likuma ietvaros. Savukārt par izdevumiem, kas nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, ir jāmaksā UIN. UIN likuma ietvaros izdevumus iedala 3 kategorijās: Jāatceras, ka uz saimnieciskās darbības izdevumiem vienmēr var attiecināt to, kas ietilpst pakalpojuma vai preces cenā. Piemērs Pakalpojumu sniedzējs, piemēram, permanentā grima meistare, piedāvā klientam tēju vai kafiju, kamēr klientam tiek sniegts pakalpojums. To varētu uzskatīt par maltīti, kas piedāvāta darījuma partnerim, taču tā nebūt nav. Šajā gadījumā tēja vai kafija, kas piedāvāta klientam, ir iekļaujama pakalpojuma cenā, un līdz ar to šos izdevumus droši var norakstīt kā ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus. Reklāmas izdevumi (ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi) Reklāmas likuma 1. pantā skaidrots termins «reklāma»: Reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums,...

Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs plāno iegādāties vieglo transportlīdzekli Somijā (auto būs reģistrēts Somijā). Vieglā transportlīdzekļa vērtība vairāk nekā 50 000 eiro. Kādi nodokļi būtu jāmaksā? Ko Latvijas uzņēmums drīkst attiecināt uz transporta izmaksām (degvielu, remonta izdevumus, rezerves daļas automašīnai)? Uzņēmums plāno sniegt Somijā transportlīdzekļu nomas pakalpojumus: 1 Somijas personai, kas nav nodokļa maksātāja, vai 2 Somijas reģistrētam nodokļa maksātājam. Kāda būs pakalpojuma sniegšanas vieta? Kādu PVN likmi Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs piemēro šādiem automobiļu nomas pakalpojumiem? Atbilde 1. Jāsāk ar to, ka jautājumā minētā vieglā transportlīdzekļa vērtība pārsniegs 50 000 eiro, tātad nodokļi jāskata kā par reprezentatīvo automobili. Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 1. panta 17. daļa nosaka: Reprezentatīvs automobilis ir automobilis, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 eiro un kurš ir vieglais automobilis, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, izņemot operatīvo transportlīdzekli vai speciālo vieglo automobili (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis vai katafalks, vieglais automobilis,...

Lielākajā daļā uzņēmumu krājumi veido būtisku apgrozāmo līdzekļu daļu. Atkarībā no uzņēmuma darbības veida krājumu struktūra būs atšķirīga: ražošanai būs iepirktas izejvielas, pārdošanai iegādāta prece un pakalpojumu sniegšanai iepirki materiāli. Krājumu uzskaitē svarīgi savlaicīgi un precīzi uzskaitīt krājumu rašanos un kustību. Uzņēmumā jānodrošina krājumu saglabāšana un kontrole, maksimāli novēršot krājumu zudumus, bojāšanos un piesavināšanās iespējas. Taču, ja nu tomēr ir konstatēti zudumi, tad grāmatvedim jānoskaidro, vai neveidojas ar nodokļiem apliekams objekts. Kaut arī tikko kā ir beidzies 2021. gada pārskatu iesniegšanas termiņš, bet ir jau septembris, tātad grāmatvežiem atkal jāsāk domāt par gada pārskatiem, līdz ar to arī par gada inventarizācijām un notikumiem, kas varētu ietekmēt pārskata gada finanšu rezultātu un pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā un pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā uzrādāmos notikumus. Viens no šādiem notikumiem būs krājumu virsnormatīvie zudumi. Krājumu zudumi Krājumu zudumi var rasties dažādu iemeslu dēļ: preču piegādes un glabāšanas procesā iespējami nožuvumi, nobirumi vai izgarojumi; ražošanas...

Saistībā ar notikumiem Ukrainā, Valsts ieņēmumu dienests informē par pašlaik spēkā esošo kārtību nodokļu piemērošanā situācijā, ja uzņēmums sniedz palīdzību personām Ukrainā. Pievienotās vērtības nodoklis Vispārīgā gadījumā ziedojumiem pievienotās vērtības nodokli nepiemēro. Tas nozīmē, ka PVN par ziedoto preču iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis. Reģistrēti PVN maksātāji, kuri ziedo preces, par kuru iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem bija atskaitīts priekšnodoklis, korektai PVN piemērošanai izvēlas vienu no šādiem risinājumiem: koriģē iepriekš atskaitīto priekšnodokli; aprēķina PVN par ziedotajām precēm kā par pašpatēriņu, izrakstot sev nodokļa rēķinu. Latvijas Republikas Saeima 2022. gada 10. martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kurā, tostarp, ietverta arī PVN 0% likmes piemērošana ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Atbilstoši minētajam likumam PVN 0% likmi piemēro tādai preču piegādei, ko reģistrēts nodokļa maksātājs bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas: šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas kā daļu no savām humānām, labdarības...

Sākot ar 2022. gada 16. maiju, pamatojoties uz 2022. gada 12. maija grozījumu likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” Latvijas un Krievijas nodokļu līguma darbība ir apturēta uz nenoteiktu laiku. Likumā nav noteikti īpaši pārejas noteikumi, kuros būtu paredzēts, ka visi vai atsevišķi līguma nosacījumi būtu piemērojami kādu konkrētu laika periodu, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ņemot vērā minēto, sākot ar 2022. gada 16. maiju, attiecībā uz Latvijas un Krievijas nodokļu līgumu nav piemērojama likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7. panta pirmā daļa, kurā noteikts: ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus. Tādējādi Krievijas rezidentu Latvijā gūtam ienākumam un Latvijas rezidentu Krievijā gūtam ienākumam vai ar nodokli apliekamā ienākuma apmēra noteikšanai ir piemērojamas Latvijas nodokļu...

Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, nodokļa maksātājs pārskata gada laikā var izvēlēties piemērot tikai vienu no šādiem uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumiem. 1.atvieglojuma veids – neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; 2.atvieglojuma veids – neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi; 3.atvieglojuma veids – samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 85 procentiem no ziedotās summas, nepārsniedzot 30 procentus no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm. Minētie ierobežojumi attiecas uz pārskata gadā veikto ziedojumu kopsummu. Ar 2022.gada 21.aprīli ziedojumu summas, kurām nodokļa maksātājs piemēro nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar likuma 12.pantu, ir attiecināmas uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad minētās...

Nodokļa maksātājs var ziedot mantu vai finanšu līdzekļus un par veikto ziedojumu piemērot nodokļa atvieglojumu saskaņā ar likuma 12.pantu, bet par ziedotu pakalpojumu nodokļa atvieglojumu nepiemēro, informē Valsts ieņēmumu dienests. Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma piemērošanas vajadzībām par ziedojumu uzskata mantu vai finanšu līdzekļus, kurus nodokļa maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod likuma 12.panta pirmajā daļā minētajai organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību. Ziedojumu saņēmēji Nodokļa atvieglojumu ziedotājiem var piemērot nodokļa maksātājs, kurš ir ziedojis: sabiedriskā labuma organizācijai, kurai piešķirts statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu (informācija VID mājas lapā https://www6.vid.gov.lv/SLO); budžeta iestādei; valsts muzejam— atvasinātai publiskai personai vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas; nevalstiskai organizācijai, kura reģistrēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja...

Uzsākot vai paplašinot saimniecisko darbību, lauksaimnieki vai mājražotāji ļoti bieži saskaras ar grūtībām tieši piemērotākās saimnieciskās darbības veicēja formas izvēlē. Reģistrēt ZS vai SIA, būt par piemājas saimniecību? Apskatīsim mazajam lauku uzņēmējam piemērotāko formu plusus un mīnusus. Protams, izvēle paliek paša uzņēmēja ziņā. Atgādinājums par to, kad fiziskā persona drīkst saimniecisko darbību nereģistrēt, ja tā gūst ienākumus no saimnieciskās darbības. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta trīspadsmitā daļa paredz, ka maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, vai no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, vai nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves, ja minētie ienākumi saskaņā ar likuma "Par IIN" 9. panta pirmās daļas 1. punktu nepārsniedz 3000 eiro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Lai noteiktu dienu, kad šādi ienākumi ir sasnieguši 3000 eiro, maksātājs rakstveidā veic ienākumu uzskaiti brīvi izraudzītā formā, summējot gūtos ienākumus. Piecu darba dienu laikā pēc...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu jautājumā par šādu situācijas aprakstu. Iesniedzējs plāno saņemt pakalpojumu no Latvijas nerezidenta (Anglijas uzņēmuma M, reģ. Nr…. ) par preču zīmola reģistrāciju EU, ASV un Lielbritānijā. Iesniedzējs lūdz paskaidrot, vai šis pakalpojums atbilst UIN likuma 5. panta 1. daļā minētajam pakalpojumiem un ir uzskatāms kā nerezidenta ar nodokli apliekamais objekts, kurš ir apliekams ar 20% UIN likmi no atlīdzības summas. Gadījumā, ja šis pakalpojums atbilst UIN likuma 5. panta 1. daļā minētajam pakalpojumiem, iesniedzējs lūdz norādīt, kādi dokumenti iesniedzējam jāpieprasa no pakalpojuma sniedzēja, lai saņemtu atbrīvojumu no UIN apmaksas. VID, izvērtējot iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu jautājumu, norāda, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti (izņemot fiziskās personas) un pastāvīgās pārstāvniecības...

Šā gada 24. martā Saeima 3. lasījumā pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas galvenokārt tika izstrādāti, lai precizētu UIN likuma regulējumu palielinātajiem procentu maksājumiem un uzkrājumiem, kurus nodokļu maksātāji veido nedrošiem debitoru parādiem, kā arī lai samazinātu nodokļu maksātāju administratīvo slogu. Likuma grozījumi stājās spēkā šā gada 21. aprīlī. Likuma grozījumos paredzēts, ka, sākot ar pārskata gadu, kas sākās 2021. gadā, palielinātos procentu maksājumus aprēķina kā starpību starp procentu maksājumiem un procentu ieņēmumiem. Ja pārskata gadā šī starpība pārsniedz trīs miljonus eiro, nodokļa bāzē iekļauj procentu summu, kas pārsniedz 30 procentus no pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītās peļņas pirms aprēķinātā UIN, kas palielināta par procentu maksājumiem un aprēķināto nolietojumu. Precizēta nodokļa piemērošana aplēstajiem procentiem par operatīvās nomas maksājumiem, ko aprēķina saskaņā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Nr.16 “Operatīvā noma”, paredzot, ka nodokļa maksātāji ir tiesīgi likuma 10. pantā noteikto palielināto procentu aprēķinā neietvert procentus, kas aprēķināti saskaņā...

Pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumā izveidojusies situācijā, kurā atsevišķu preču derīguma termiņš tuvojas “derīgs līdz” (vai “ieteicams līdz”) noteiktajam datumam, kā arī ir preces, kuras neapmierina pircēju prasības, bojāts to izskats, un tml. iemeslu dēļ uzņēmums koriģē patēriņam derīgu preču iegādes vērtību (t.i., preces noceno). Daļu no minētajām precēm uzņēmums pārdod, bet daļu - ziedo sabiedriskā labuma organizācijai saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktu. Vai šim uzņēmumam preču vērtības samazinājums nav klasificējams kā preču zudums, un no kādas preču vērtības ir nosakāma ziedotā summa uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanas vajadzībām? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests Situācijā, kad pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmums koriģē patēriņam derīgu preču iegādes vērtību minēto iemeslu dēļ, šo preču vērtības samazinājums nav klasificējams kā preču zudums un nav jāņem vērā, nosakot un kontrolējot zudumu normatīvu UIN aprēķināšanai. Tādējādi minēto preču iegādes vērtības samazinājuma summa pēc ekonomiskās būtības ir uzskatāma par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību,...

Saeimā 24. martā ir pieņemts likums “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2022. gada 21. aprīlī, informē Valsts ieņēmumu dienests. Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk – likums) izdarīti šādi grozījumi: 1) Grozījumi par ziedoto summu attiecināšanu uz ziedotāja saimnieciskās darbības izdevumiem. Noteikts, ka visas ziedojumu summas, kurām nodokļa maksātājs piemēro nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar likuma 12. pantu, ir attiecināmas uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad minētās ziedojumu summas neiekļauj nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Noteikts, ka arī 2023. gadā un turpmākajos pārskata gados, piemērojot 3.atvieglojuma veidu ziedotājiem (saskaņā ar likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktu), atvieglojums ir 85% apmērā no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30% no nodokļa par dividendēm. 2) Grozījumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu debitora parādiem. Papildināts likuma 9. pants attiecībā uz kārtību, kādā nedrošie debitoru parādi ir norakstāmi vai iekļaujami nodokļa bāzē uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām....