UIN

Valdība 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā". Tas paredz ar 2024. gadu noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un, lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, ņemot vērā arī taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru. Grozījumi arī paredz, ka ikgadēji samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk, neierobežotā laika periodā tiks ņemta vērā, aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs. Latvijas kredītiestādes 2023. gada pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati. Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās Bankas īstenotā procentu likmju paaugstināšanas politika, kas tiek veikta ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā. Savukārt, kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra publiskotais pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2022....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana darījumiem ar personām Krievijas Federācijā", kurā skaidro, kā ieturams uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) no maksājumiem par precēm un pakalpojumiem, kuri iegādāti no personām Krievijas Federācijā (KF); kā piemērot UIN dividendēm, kuras izmaksā dalībniekam – KF uzņēmumam, un debitoru parādiem, kuri radušies darījumos ar KF uzņēmumiem. VID arī vērš uzmanību, ka nepieciešams sekot līdzi aktuālajai informācijai par sankcijām un ierobežojumiem attiecībā uz darījumiem ar KF juridiskajām un fiziskajām personām. VID norāda, ka UIN, piemērojot 20% likmi, ietur no visiem maksājumiem un dividendēm, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai maksājumus trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču piegādēm un iegādātajiem Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ)...

Tiklīdz jaunā valdība uzsāks darbu pie valsts budžeta 2024. gadam, Finanšu ministrija (FM) plāno nākamā gada budžeta likumprojektu paketē iekļaut īpašo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīmu bankām un nebanku kreditētājiem, kas noteiktu maksājuma veikšanu 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas. Tas attiektos jau uz banku 2023. gada peļņu un ļautu nākamā gada valsts prioritātēm un mērķētam kredītņēmēju atbalstam novirzīt papildu līdz pat 140 miljoniem eiro. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens atsaucas uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes īstenoto procentu likmju celšanu, kuras mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021. gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3 % apmērā. Tomēr tam ir blakus efekts – straujš banku peļņas kāpums. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, skaidri saredzams vietējo banku nespēju naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 27. aprīlī ir pieņemti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izstrādātie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2023. gada 22. maijā. Vienlaikus pieņemti arī saistītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas būs spēkā no 2023. gada 1. jūlija. Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktas izmaiņas termina “reprezentatīvs automobilis” skaidrojumā, nosakot reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtību – 75 000 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN)). Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanas vajadzībām reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtība bez PVN ir palielināta līdz 75 000 eiro. Minētais grozījums piemērojams automobiļiem, kuri iegādāti vai nomāti sākot ar 2023. gada 1. jūniju. Savukārt automobiļiem, kas iegādāti vai iznomāti pirms šī datuma, ir piemērojams patlaban likumā noteiktais slieksnis – 50 000 eiro (bez PVN). Izmaiņas likumā rosināja nevalstisko organizāciju pārstāvji, t.sk., biedrība “Auto asociācija”, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 8. panta regulējums norāda uz konkrētiem izdevumiem, kuri nevienam nodokļu maksātājam nav saistīti ar saimniecisko darbību, žurnāla BILANCE maija numurā atgādina Ita Bekerta, Mg.oec., LNKA sertificēta nodokļu konsultante. Tie ir izdevumi, kuri dažādu apstākļu dēļ rodas vai ir nepieciešami, bet bez tiem saimniecisko darbību ikviens var veikt līdzīgos apjomos kā ar tiem. Tās ir dāvanas, dāvanu kartes, izņemot mazas vērtības dāvanas līdz 20 eiro, kas saimnieciskās darbības ietvaros vienmēr ir nesaimnieciski izdevumi, arī dāvanas sadarbības partneriem, darbiniekiem, kas reizēm šķiet neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa kā cēli un novērtējoši žesti. Nesaimnieciskie izdevumi ir arī ziedojumi. Par ziedojumiem UIN likuma 12. pantā noteiktajos gadījumos UIN nav jāpiemēro. Darbinieku motivēšanas pasākumi Arī nodokļa maksātāja izdevumus dalībnieku vai darbinieku atpūtai, izklaides pasākumiem un citus labumus dalībniekiem un darbiniekiem, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamajā ienākumā, izņemot gadījumu, kad likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»...

Uzņēmumu ienākuma nodokli, kā zināms, nepiemēro gadījumos, kad uzņēmuma peļņa paliek paša uzņēmuma rīcībā, savukārt, tiklīdz peļņa tiek sadalīta dividendēs, tai skaitā ārkārtas vai nosacītajās dividendēs, kā arī iztērēta izdevumos, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, visos gadījumos veidojas ar UIN apliekams objekts. Konkrētajā mēnesī nodokļu maksātājam jāaizpilda UIN deklarācija, objekts jānorāda deklarācijā, un veidojas ar UIN, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētā seminārā skaidroja Diāna Kudravecs, VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas. Sadalot peļņu, kas uzņēmumam veidojusies līdz 2017. gada 31. decembrim, UIN netiek aprēķināts. Vispirms uzņēmumam jāsadala "vecā" peļņa, taču nekādu noilgumu šai peļņai likums neparedz, skaidro D. Kudravecs. "Kamēr vien uzņēmumam ir saglabājusies šī veco gadu peļņa, kuru norāda deklarācijas 1.1. rindā, to ir iespējams sadalīt. Tikai tad, kad šis cipars ir nulle, uzņēmums nonāk līdz dividendēm, kuras ir apliekamas ar nodokli. Tās norāda deklarācijas 1. rindā," informē eksperte. Uzņēmuma aprēķinātās dividendes ir iespējams samazināt par tām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2023. gada 30. martā ir pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas stājas spēkā 2023. gada 7. aprīlī. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums ir papildināts ar jaunu 11.4 pantu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums ziedotājam”. Nodokļa maksātājs, kurš ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai vai budžeta iestādei mantu vai finanšu līdzekļus, kas tiek novirzīti uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ir tiesīgs neiekļaut uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāzē ziedoto summu, nepiemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmo daļu, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) ziedojuma mērķī, kas norādīts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu novirzīšanu Ukrainai; 2) ziedotājam saskaņā ar VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu, kuru kopsumma pārsniedz 150 eiro. Tātad ziedojumu summas, kas tiek novirzītas uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ziedotājs pilnā apmērā attiecina uz saviem saimnieciskās darbības izdevumiem, tās neiekļauj UIN bāzē un neapliek ar nodokli.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2022. gada 20. decembrī ir pieņemti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 794 “Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 819 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām””, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Grozījumi skar nodokļu maksātājus, kas veic darījumus ar personu, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta MK noteikumos minētajā jurisdikcijā. Ar 2023. gada 1. janvāri par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām ir atzītas: 1) Angiljas teritorija; 2) ASV Guamas teritorija; 3) ASV Samoa teritorija; 4) ASV Virdžīnu salu teritorija; 5) Bahamu Sadraudzība; 6) Fidži Republika; 7) Palau Republika; 8) Panamas Republika; 9) Samoa Neatkarīgā Valsts; 10) Tērksas un Kaikosas salu teritorija; 11) Trinidādas un Tobāgo Republika; 12) Vanuatu Republika.

Ceturtdien, 15. decembrī, Eiropas Savienības (ES) Padomē tika apstiprināta Padomes Direktīva par globāla minimālā nodokļu līmeņa noteikšanu starptautiskajām uzņēmumu grupām Savienībā. Ar direktīvu ES līmenī tiek ieviests starptautiskās uzņēmējdarbības nodokļu reformas 2. pīlārs. Par tā pamatelementiem 140 valstis un jurisdikcijas (tai skaitā Latvija) panāca vienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Iekļaujošās platformas 2021. gada 8. oktobra sanāksmes laikā un tā Paraugnoteikumi tika saskaņoti 2021. gada 20. decembrī. Jaunie noteikumi samazinās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses risku, un tiks mazināta agresīva nodokļu konkurence starp valstīm. Direktīva attieksies uz jebkuru lielu Latvijas uzņēmumu grupu vai starptautiskas uzņēmumu grupas meitas uzņēmumu Latvijā, kuru grupas apgrozījums gadā pārsniegs 750 miljonus eiro. Noteikumi nodrošinās, ka šādu grupu uzņēmumi samaksā nodokli vismaz 15% līmenī no peļņas. Jāatzīmē, ka diskusiju gaitā OECD līmenī Latvija ir panākusi īpašus noteikumus, kas iekļauti arī direktīvā, ņemot vērā Latvijā spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa modeli. Saskaņā...

Izdevumi, kas ir saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, nav apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli (turpmāk tekstā — UIN) un nav uzskatāmi par nosacīti sadalīto peļņu UIN likuma ietvaros. Savukārt par izdevumiem, kas nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, ir jāmaksā UIN. UIN likuma ietvaros izdevumus iedala 3 kategorijās: Jāatceras, ka uz saimnieciskās darbības izdevumiem vienmēr var attiecināt to, kas ietilpst pakalpojuma vai preces cenā. Piemērs Pakalpojumu sniedzējs, piemēram, permanentā grima meistare, piedāvā klientam tēju vai kafiju, kamēr klientam tiek sniegts pakalpojums. To varētu uzskatīt par maltīti, kas piedāvāta darījuma partnerim, taču tā nebūt nav. Šajā gadījumā tēja vai kafija, kas piedāvāta klientam, ir iekļaujama pakalpojuma cenā, un līdz ar to šos izdevumus droši var norakstīt kā ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus. Reklāmas izdevumi (ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi) Reklāmas likuma 1. pantā skaidrots termins «reklāma»: Reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums,...

Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs plāno iegādāties vieglo transportlīdzekli Somijā (auto būs reģistrēts Somijā). Vieglā transportlīdzekļa vērtība vairāk nekā 50 000 eiro. Kādi nodokļi būtu jāmaksā? Ko Latvijas uzņēmums drīkst attiecināt uz transporta izmaksām (degvielu, remonta izdevumus, rezerves daļas automašīnai)? Uzņēmums plāno sniegt Somijā transportlīdzekļu nomas pakalpojumus: 1 Somijas personai, kas nav nodokļa maksātāja, vai 2 Somijas reģistrētam nodokļa maksātājam. Kāda būs pakalpojuma sniegšanas vieta? Kādu PVN likmi Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs piemēro šādiem automobiļu nomas pakalpojumiem? Atbilde 1. Jāsāk ar to, ka jautājumā minētā vieglā transportlīdzekļa vērtība pārsniegs 50 000 eiro, tātad nodokļi jāskata kā par reprezentatīvo automobili. Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 1. panta 17. daļa nosaka: Reprezentatīvs automobilis ir automobilis, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 eiro un kurš ir vieglais automobilis, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, izņemot operatīvo transportlīdzekli vai speciālo vieglo automobili (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis vai katafalks, vieglais automobilis,...

Lielākajā daļā uzņēmumu krājumi veido būtisku apgrozāmo līdzekļu daļu. Atkarībā no uzņēmuma darbības veida krājumu struktūra būs atšķirīga: ražošanai būs iepirktas izejvielas, pārdošanai iegādāta prece un pakalpojumu sniegšanai iepirki materiāli. Krājumu uzskaitē svarīgi savlaicīgi un precīzi uzskaitīt krājumu rašanos un kustību. Uzņēmumā jānodrošina krājumu saglabāšana un kontrole, maksimāli novēršot krājumu zudumus, bojāšanos un piesavināšanās iespējas. Taču, ja nu tomēr ir konstatēti zudumi, tad grāmatvedim jānoskaidro, vai neveidojas ar nodokļiem apliekams objekts. Kaut arī tikko kā ir beidzies 2021. gada pārskatu iesniegšanas termiņš, bet ir jau septembris, tātad grāmatvežiem atkal jāsāk domāt par gada pārskatiem, līdz ar to arī par gada inventarizācijām un notikumiem, kas varētu ietekmēt pārskata gada finanšu rezultātu un pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā un pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā uzrādāmos notikumus. Viens no šādiem notikumiem būs krājumu virsnormatīvie zudumi. Krājumu zudumi Krājumu zudumi var rasties dažādu iemeslu dēļ: preču piegādes un glabāšanas procesā iespējami nožuvumi, nobirumi vai izgarojumi; ražošanas...

Saistībā ar notikumiem Ukrainā, Valsts ieņēmumu dienests informē par pašlaik spēkā esošo kārtību nodokļu piemērošanā situācijā, ja uzņēmums sniedz palīdzību personām Ukrainā. Pievienotās vērtības nodoklis Vispārīgā gadījumā ziedojumiem pievienotās vērtības nodokli nepiemēro. Tas nozīmē, ka PVN par ziedoto preču iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis. Reģistrēti PVN maksātāji, kuri ziedo preces, par kuru iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem bija atskaitīts priekšnodoklis, korektai PVN piemērošanai izvēlas vienu no šādiem risinājumiem: koriģē iepriekš atskaitīto priekšnodokli; aprēķina PVN par ziedotajām precēm kā par pašpatēriņu, izrakstot sev nodokļa rēķinu. Latvijas Republikas Saeima 2022. gada 10. martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kurā, tostarp, ietverta arī PVN 0% likmes piemērošana ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Atbilstoši minētajam likumam PVN 0% likmi piemēro tādai preču piegādei, ko reģistrēts nodokļa maksātājs bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas: šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas kā daļu no savām humānām, labdarības...

Sākot ar 2022. gada 16. maiju, pamatojoties uz 2022. gada 12. maija grozījumu likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” Latvijas un Krievijas nodokļu līguma darbība ir apturēta uz nenoteiktu laiku. Likumā nav noteikti īpaši pārejas noteikumi, kuros būtu paredzēts, ka visi vai atsevišķi līguma nosacījumi būtu piemērojami kādu konkrētu laika periodu, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ņemot vērā minēto, sākot ar 2022. gada 16. maiju, attiecībā uz Latvijas un Krievijas nodokļu līgumu nav piemērojama likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7. panta pirmā daļa, kurā noteikts: ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus. Tādējādi Krievijas rezidentu Latvijā gūtam ienākumam un Latvijas rezidentu Krievijā gūtam ienākumam vai ar nodokli apliekamā ienākuma apmēra noteikšanai ir piemērojamas Latvijas nodokļu...

Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, nodokļa maksātājs pārskata gada laikā var izvēlēties piemērot tikai vienu no šādiem uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumiem. 1.atvieglojuma veids – neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; 2.atvieglojuma veids – neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi; 3.atvieglojuma veids – samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 85 procentiem no ziedotās summas, nepārsniedzot 30 procentus no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm. Minētie ierobežojumi attiecas uz pārskata gadā veikto ziedojumu kopsummu. Ar 2022.gada 21.aprīli ziedojumu summas, kurām nodokļa maksātājs piemēro nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar likuma 12.pantu, ir attiecināmas uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad minētās...