UIN

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, lai precizētu UIN regulējumu un novērstu nodokļu dubultas piemērošanas riskus. Izmaiņas skars dividendes, uzņēmumu likvidāciju un reorganizāciju, akciju atpirkšanu un personāla akcijas, kā arī darījumu tirgus cenas korekcijas un procentu maksājumus.Paplašinās dividenžu jēdzienuLikumprojektā paredzēts paplašināt termina “dividendes” definīciju, tajā ietverot arī likvidācijas kvotu un atlīdzību par savu akciju atpirkšanu. Tādējādi paredzēts novērst risku, ka šie ienākumi saņēmēja līmenī varētu tikt aplikti ar nodokli atkārtoti.Izmaiņas paredzētas arī attiecībā uz nosacītajām dividendēm. Turpmāk atliktā UIN samaksa par nosacītajām dividendēm būtu jāveic brīdī, kad uzņēmuma reorganizācijas rezultātā tiek samazināts tā pamatkapitāls vai uzņēmums beidz pastāvēt.Pēc FM skaidrotā, šāds risinājums ļautu novērst problēmas ar nosacīto dividenžu izsekojamību uzņēmumu reorganizācijas laikā.Mainīs tirgus cenas korekcijas piemērošanuLikumprojektā paredzēts ieviest savstarpēja darījuma tirgus cenas korekcijas mehānismu. Tas nodokļa maksātājam ļautu samazināt ar UIN apliekamo bāzi par summu, par kuru saistītās personas apliekamie ienākumi ir palielināti atbilstoši darījuma tirgus cenai.FM norāda,...

Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (VID), reaģējot uz regulāri saņemtajiem nodokļu maksātāju un nozaru pārstāvju iesniegumiem, ir izstrādājuši grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā. Šo izmaiņu galvenais mērķis ir līdzsvarot spēkā esošo regulējumu, novēršot tiesību normu interpretācijas neskaidrības un atvieglojot administratīvo slogu jautājumos, kas saistīti ar nodokļu dubultu uzlikšanu un pārlieku sarežģītiem procesiem reorganizāciju ķēdēs. Novērš nodokļu dubultās aplikšanas riskus likvidācijas un akciju atpirkšanas gadījumosViena no plānotajām izmaiņām ir nodokļa dubultās aplikšanas riska novēršana uzņēmuma likvidācijas un pašu akciju atpirkšanas gadījumos. Līdz šim spēkā esošais likums neparedzēja iespēju samazināt ar nodokli apliekamo bāzi par dividendēm, kas tiek tālāk sadalītas no saņemtās likvidācijas kvotas vai pašu akciju atpirkšanas atlīdzības virs nominālvērtības, lai gan ienākuma izmaksātājs UIN par šo peļņu jau bija samaksājis. Likvidācijas gadījumā tas noveda pie situācijas, kurā ar nodokli tika aplikta visa atlikusī peļņa, tostarp tāda, par kuru nodoklis jau reiz bija nomaksāts. Lai šo risku novērstu, likumā tiks papildināta...

Latvijas tonnāžas nodokļa piemērošanas nosacījumus saskaņos ar Eiropas Savienības (ES) tiesībās noteiktajām prasībām, lai Latvijas tonnāžas nodokļa režīmu varētu saglabāt un turpināt piemērot arī pēc 2027. gada 1. janvāra, paredz valdības 7. jūlijā atbalstītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka Eiropas Komisijas (EK) Konkurences ģenerāldirektorāta 2026. gada 20. janvāra vēstulē par Latvijas tonnāžas nodokļa shēmu EK informēja Latvijas iestādes, ka pastāvošā atbalsta shēma vairs nav saderīga ar iekšējo tirgu un aicināja Latviju veikt grozījumus normatīvajos aktos par tonnāžas nodokļa piemērošanu, vienlaikus prasot, lai nepieciešamie grozījumi tonnāžas nodokļa tiesiskajā regulējumā stātos spēkā 2027. gada 1. janvārī.Tonnāžas nodokļa shēmu Latvijā ieviesa 2002. gadā, proti, pirms Latvijas pievienošanās ES. Tonnāžas nodokļa shēma kvalificējas kā valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību izpratnē.Ņemot vērā EK vēstulē sniegto apkopojumu par spēkā esošā Latvijas tonnāžas nodokļa tiesiskā regulējuma neatbilstību EK vadlīnijām un ar to piemērošanu saistīto EK lietu praksi, no 2027. gada 1. janvāra spēkā...

Saeima turpmāk skatīs likumprojektu, kas paredz sabiedriskā labuma organizācijām (SLO) atļaut pieņemt ziedojumus pakalpojumu formā un veidot uzkrājumus ieguldījumu formā vērtspapīros. To paredz Saeimas 14. maija lēmums nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tās izstrādāto grozījumu Sabiedriskā labuma organizāciju likumā projektu. Likumprojekts sagatavots, lai sekmētu SLO darbību un risinātu divus problēmjautājumus - esošais normatīvais regulējums neparedz iespējas ziedotājiem atbalstīt SLO, ziedojot pakalpojumus, kā arī esošais regulējums nav pietiekami skaidrs attiecībā uz SLO atļauto rīcību, veidojot uzkrājumus ieguldījumu formā vērtspapīros.Vienlaikus Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam būs jāmonitorē, kā šīs normas strādā un jāpiedomā pie kontroles mehānismiem, lai novērstu negodprātīgu šādu ziedojumu un ieguldījumu izmantošanu.Sabiedriskā labuma organizācijām likums patlaban pieļauj saņemt ziedojumus vai nu finanšu līdzekļu vai mantiska ziedojuma formā. Likumprojekta izstrādātāji uzskata, ka SLO darbību būtiski atbalstītu iespēja saņemt ziedojumus arī pakalpojumu formā, piemēram, saņemt juridiskos, finanšu konsultāciju, projektu vadības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citus pakalpojumus.Lai vairotu ziedotāju motivāciju, likumā...

Uzņēmuma darbības izbeigšana un tam sekojošais likvidācijas process ir sarežģīts posms, kurā īpaša vērība jāvelta nodokļu saistību precīzai izpildei, it īpaši attiecībā uz likvidācijas kvotas aplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Likvidācijas kvota pēc savas būtības ir uzskatāma par nosacīti sadalīto peļņu, ko veido pozitīva starpība starp likvidējamā nodokļu maksātāja pašu kapitāla vērtību un dalībnieka sākotnēji ieguldīto summu. Aprēķinot šo vērtību, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai uzkrātos līdzekļus, bet arī tādu vērtības pieaugumu, kas radies, ja kāds kreditors ir atteicies no savām prasībām pret uzņēmumu. Šāda kapitāla pieauguma pielīdzināšana peļņas sadalei nozīmē, ka izmaksājamās summas, neatkarīgi no tā, vai tās saņem fiziskas vai juridiskas personas, kļūst par UIN objektu.Viens no komplicētākajiem aspektiem šajā procesā ir "vecās" peļņas apstrāde, proti, tās peļņas daļas, kas uzņēmuma bilancē fiksēta līdz 2017. gada 31. decembrim. Lai gan vispārējie normatīvie akti tiešā veidā nesniedz skaidrojumu par šīs vēsturiskās peļņas iekļaušanu ar nodokli apliekamajā bāzē, Valsts ieņēmumu...

Lai pilnveidotu un padarītu caurskatāmāku atbalsta sniegšanu Ukrainas sabiedrībai, 7. martā stājās spēkā būtiski grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, par ko Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis informatīvo materiālu. Izmaiņas skar publisko personu kapitālsabiedrību ziedošanas griestus, kā arī nosaka īpašus izņēmumus kritiskās infrastruktūras dāvinājumiem. Jaunā regulējuma galvenais mērķis ir precizēt publisko kapitālsabiedrību ziedojumu apmērus, nodrošinot, ka sniegtais atbalsts ir samērīgs ar uzņēmumu finanšu rādītājiem.Noteikti stingrāki griesti, bet paredzēti izņēmumiSaskaņā ar jaunajiem grozījumiem, publiskas personas kapitālsabiedrību kopējais ziedojumu apmērs Ukrainas sabiedrības atbalstam turpmāk nedrīkstēs pārsniegt 1,5 procentus no iepriekšējā pārskata gada peļņas. Šajā summā tiek ietverti arī tie ziedojumi, kas veikti saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu.Tomēr likumdevējs ir paredzējis būtisku izņēmumu situācijām, kad nepieciešama tūlītēja rīcība. Ierobežojumi netiks piemēroti gadījumos, kad kapitālsabiedrība sniedz neatliekamu palīdzību, ziedojot kritiskās infrastruktūras elementus un iekārtas. Lai izmantotu šo izņēmumu, ziedojumam ir jāsaņem Ministru kabineta atbalsts.Izmaiņas nodokļu piemērošanā un datu sinhronizācijaGrozījumi ievieš skaidrību arī...

Ostu pārvaldēm, līdzvērtīgi kā kapitālsabiedrībām, no 2026. gada 1. janvāra ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē būs jāiekļauj saimnieciskajā darbībā gūtā peļņas daļa, kura tiek sadalīta, tai skaitā novirzīta izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, paredz Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Eiropas Komisija (EK), veicot izpēti attiecībā uz Latvijas ostām, ir norādījusi, ka ostu pārvaldes veic saimniecisko darbību un konkurences tiesību aktu izpratnē, attiecīgi, ciktāl runa ir par saimniecisko darbību, tās ir uzskatāmas par uzņēmumiem. Tomēr atšķirībā no komercsabiedrībām, kuras tiek dibinātas ar mērķi gūt peļņu un attiecīgi ienākumus no dividendēm izmaksā to dalībniekiem, ostu pārvaldes darbojas, lai attīstītu ostu teritorijas, kurās darbojas komersanti, visus ieņēmumus novirzot ostu pārvalžu funkciju un darbību veikšanai. Arī maksājumi, kas noteikti likumos, kas regulē ostu un speciālo ekonomisko zonu darbību, un izdevumi, kas saistīti ar ostu un speciālo ekonomisko zonu funkciju un darbību veikšanu, ir uzskatāmi...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 17. jūlijā, izskatot lēmuma projektu “Par nodokļu sloga līdzsvarošanu ASV un citu ārvalstu investoriem Latvijā”, atbalstīja risinājumu nodokļu sloga līdzsvarošanai ārvalstu investoriem, kas paredz ieviest alternatīvu uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu. Patlaban UIN Latvijā tiek maksāts, sadalot peļņu dividendēs, taču ASV šīs investoru - ASV pilsoņu - saņemtās dividendes tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), jo ASV normatīvi paredz salīdzinoši unikālu nodokļu rezidences noteikšanas principu, kas ir balstīts uz ASV pilsonību un nav atkarīgs tikai no personas faktiskās dzīvesvietas. Finanšu ministrija (FM), vērtējot nodokļu piemērošanas ārvalstu investoriem jautājumu, bija izstrādājusi piedāvājumu, kas paredz paralēli esošajai UIN sistēmai ieviest alternatīvu UIN sistēmu, kas nodokļa maksātājiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas (Latvijas nodokļu rezidenti un nerezidenti), dotu iespēju izvēlēties sadalītajai pelņai piemērot samazinātu UIN likmi 15% apmērā, vienlaikus piemērojot IIN likmi10% apmērā šo dividenžu saņēmēja ienākumam. Šībrīža sistēma paredz piemērot UIN 20% apmērā, bet IIN...

Aktualizēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskais materiāls "Apliecinājums par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli (7. pielikums)". Metodiskajā materiālā ir izklāstīta kārtība, kādā Latvijas nerezidenti VID iesniedz apstiprināšanai apliecinājumu (Certificate on income received and income tax paid in the Republic of Latvia) par nerezidenta ienākumiem un samaksāto uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) Latvijas Republikā. VID atgādina, ka nerezidents - juridiskā persona - nodokļu likumos ir definēts kā nodokļu maksātājs, kurš nav fiziskā persona un nav izveidots un nav reģistrēts vai tam nebija jāizveido un tam nebija jāreģistrējas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. Nerezidentiem ir jāmaksā nodokļi saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem. Metodiskajā materiālā uzskatāmi skaidrots, kā aizpildāma apliecinājuma veidlapa (7. pielikums). Iesniegumu par apliecinājuma apstiprināšanu iesniedz ienākumu izmaksātājs, to visērtāk ir iesniegt elektroniski VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), pielikumā pievienojot aizpildītu Ministru kabineta 2017....

Jautājums Nereti Igaunijas vai Lietuvas uzņēmumu darbinieki veic biznesa aktivitātes Latvijā. Vai šādā gadījumā šiem kaimiņvalstu uzņēmumiem būtu jāveido pastāvīgās pārstāvniecības? Atbilde Skaidro Rūdolfs Vilsons, advokātu biroja TGS Baltics Nodokļu, kā arī Korporatīvo darījumu un M&A prakses grupas zvērināts advokāts un sertificēts nodokļu konsultants Baltijas valstīs ir tendence, ka arī vidēji lieli uzņēmumi darbojas ne tikai vienā tirgū, bet visās trijās valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Vēsturiski investori mūsu reģionu uzskata par vienu tirgu, tādēļ darbību izvērš visās trīs Baltijas valstīs. Nereti ir tā, ka sākotnēji tiek izveidots uzņēmums vienā valstī, piemēram, Latvijā ar mērķi darboties arī Igaunijā un Lietuvā. Ja bizness uzņem pietiekamus apgriezienus, arī pārējās valstīs tiek nodibinātas sabiedrības, bet nereti aktivitātes no Latvijas tiek turpinātas, tikai nosūtot uz pārējām valstīm darbiniekus, piemēram, komandējumā. Uzņēmumiem, darbojoties Latvijā, bet veicot pārdošanas aktivitātes, piemēram, Lietuvā, var nākties uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) maksāt arī Lietuvā,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka dividendēm pielīdzināms ienākums ir: 1) individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājs, īpašnieka ienākums, veicot pārskata gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali; 2) kooperatīvās sabiedrības veiktā peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam vai jebkura cita kooperatīvās sabiedrības peļņas sadale tās biedriem; 3) personālsabiedrības biedram izmaksātā personālsabiedrības peļņas daļa. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana dividendēm pielīdzināmam ienākumam ir atkarīga no perioda, par kuru šīs izmaksas ir aprēķinātas/izmaksātas: vai no pelņas, kas gūta līdz 2017. gada 31. decembrim; vai no peļņas, kas gūta no 2018. gada 1. janvāra. Tas ir tāpēc, ka likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim) tika aizstāts ar jaunu tiesību aktu – Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī), kurā tika mainīta vispārējā UIN uzlikšanas koncepcija. Dividendēm pielīdzināmo ienākumu neapliek ar IIN, ja...

Finanšu ministrija Tiesību aktu portālā publiskai apspriešanai, kas paredzēta līdz 25. augustam, ir nodevusi likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā". Tas paredz, ka no nākamā gada biedrībām un nodibinājumiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamo bāzi noteiks attiecībā uz saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem, ievērojot tiem gada pārskatu sagatavošanas normatīvajos aktos noteiktos ieņēmumu un izdevumu atzīšanas principus. Vienlaikus šāda norma netiks piemērota attiecībā uz biedrības vai nodibinājuma, kam saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, saimnieciskās darbības ienākuma daļu, kas tiek izlietota statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai. Likumprojekts arī paredz, ka biedrības un nodibinājumi, kuri veic saimniecisko darbību, UIN deklarāciju par 2025. gada decembri būs jāiesniedz līdz 2026. gada 20. aprīlim un aprēķināto UIN jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 23. aprīlim. Grozījumi UIN likumā saistīti ar plānotajiem grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kurus paredz piemērot no 2025. gada 1. janvāra un kuriem publiskā apspriešana noslēgusies jau...

Satversmes tiesā ierosināta lieta par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas un 17. panta 7.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Pieteikuma iesniedzēja ir patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja (saistītā lieta Nr. 2024-19-01). Tā ietilpst uzņēmumu grupā, un tai ir vairāki ārvalstu meitas uzņēmumi, kā arī mātes uzņēmums. No saviem meitas uzņēmumiem pieteikuma iesniedzēja saņem caurplūstošās dividendes, kas citstarp tiek sadalītas ar mātes uzņēmumu. Šādas caurplūstošās dividendes saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6. panta pirmo daļu neesot apliekamas ar UIN. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka savukārt apstrīdētās normas noteic pienākumu veikt UIN piemaksu, no piemaksas aprēķina bāzes neatņemot iepriekšējos taksācijas gados uzkrāto caurplūstošo dividenžu summas, kas tikušas sadalītas pirmstaksācijas gadā. Vienlaikus apstrīdētās normas liedz samazināt maksājamā UIN apmēru par iepriekšējos taksācijas gados uzkrāto caurplūstošo dividenžu summām. Tādējādi, lai gan viens no apstrīdēto normu ieviešanas mērķiem esot bijis...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2024. gada 21. jūnijā spēkā stājas Saeimā 2024. gada 6. jūnijā gala lasījumā pieņemtais Finanšu ministrijas sagatavotais Lielu uzņēmumu grupu globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanas likums. Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā (turpmāk – Direktīva). Direktīva stājās spēkā 2022. gadā un transponēšanas termiņš dalībvalstīm bija noteikts ne vēlāk kā 2023. gada 31. dmbrī. Direktīvas mērķis ir mazināt nodokļu maksātāju motivāciju iesaistīties peļņeceas novirzīšanas pasākumos, izvietojot struktūrvienības valstīs un teritorijās ar zemām vai nulles nodokļu likmēm, un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā pasaulē, kā arī ļaut jurisdikcijām labāk aizsargāt to nodokļu bāzes. Direktīvā noteikts, ka dalībvalstis var izvēlēties piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli, saskaņā ar kuru virsnodokli aprēķina un maksā par visu sastāvā esošo zemu nodokļu vienību, kuru atrašanās vieta ir to...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā 7. decembrī ir veikti šādi būtiskākie grozījumi, kas stāsies spēkā no 2024. gada 1. janvāra: Kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem Attiecībā uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem (t. i., Latvijā reģistrētas kredītiestādes (izņemot finanšu pārvaldītājsabiedrības, kuras nav kredītiestādes), ārvalstu kredītiestāžu filiāles Latvijā un Latvijas licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji) noteikts (likuma 4.1 pantā) pienākums taksācijas gadā veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta peļņas sadale dividendēs. Taksācijas gada UIN piemaksu aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas norādīti nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Taksācijas gadā aprēķināto piemaksas summu ir tiesības samazināt par nodokļa summu, kas aprēķināta par taksācijas gadā veikto iepriekšējo gadu peļņas sadali dividendēs, līdz piemaksas aprēķina iesniegšanas brīdim. Savukārt taksācijas gadā samaksāto UIN piemaksas summu neierobežotā laika periodā varēs attiecināt uz turpmāk aprēķināto UIN par peļņas sadali dividendēs, t. i., samazināt par dividendēm aprēķināto nodokli. Nodokļa...