UIN

Uzņēmuma darbības izbeigšana un tam sekojošais likvidācijas process ir sarežģīts posms, kurā īpaša vērība jāvelta nodokļu saistību precīzai izpildei, it īpaši attiecībā uz likvidācijas kvotas aplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Likvidācijas kvota pēc savas būtības ir uzskatāma par nosacīti sadalīto peļņu, ko veido pozitīva starpība starp likvidējamā nodokļu maksātāja pašu kapitāla vērtību un dalībnieka sākotnēji ieguldīto summu. Aprēķinot šo vērtību, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai uzkrātos līdzekļus, bet arī tādu vērtības pieaugumu, kas radies, ja kāds kreditors ir atteicies no savām prasībām pret uzņēmumu. Šāda kapitāla pieauguma pielīdzināšana peļņas sadalei nozīmē, ka izmaksājamās summas, neatkarīgi no tā, vai tās saņem fiziskas vai juridiskas personas, kļūst par UIN objektu.Viens no komplicētākajiem aspektiem šajā procesā ir "vecās" peļņas apstrāde, proti, tās peļņas daļas, kas uzņēmuma bilancē fiksēta līdz 2017. gada 31. decembrim. Lai gan vispārējie normatīvie akti tiešā veidā nesniedz skaidrojumu par šīs vēsturiskās peļņas iekļaušanu ar nodokli apliekamajā bāzē, Valsts ieņēmumu...

Lai pilnveidotu un padarītu caurskatāmāku atbalsta sniegšanu Ukrainas sabiedrībai, 7. martā stājās spēkā būtiski grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, par ko Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis informatīvo materiālu. Izmaiņas skar publisko personu kapitālsabiedrību ziedošanas griestus, kā arī nosaka īpašus izņēmumus kritiskās infrastruktūras dāvinājumiem. Jaunā regulējuma galvenais mērķis ir precizēt publisko kapitālsabiedrību ziedojumu apmērus, nodrošinot, ka sniegtais atbalsts ir samērīgs ar uzņēmumu finanšu rādītājiem.Noteikti stingrāki griesti, bet paredzēti izņēmumiSaskaņā ar jaunajiem grozījumiem, publiskas personas kapitālsabiedrību kopējais ziedojumu apmērs Ukrainas sabiedrības atbalstam turpmāk nedrīkstēs pārsniegt 1,5 procentus no iepriekšējā pārskata gada peļņas. Šajā summā tiek ietverti arī tie ziedojumi, kas veikti saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu.Tomēr likumdevējs ir paredzējis būtisku izņēmumu situācijām, kad nepieciešama tūlītēja rīcība. Ierobežojumi netiks piemēroti gadījumos, kad kapitālsabiedrība sniedz neatliekamu palīdzību, ziedojot kritiskās infrastruktūras elementus un iekārtas. Lai izmantotu šo izņēmumu, ziedojumam ir jāsaņem Ministru kabineta atbalsts.Izmaiņas nodokļu piemērošanā un datu sinhronizācijaGrozījumi ievieš skaidrību arī...

Ostu pārvaldēm, līdzvērtīgi kā kapitālsabiedrībām, no 2026. gada 1. janvāra ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē būs jāiekļauj saimnieciskajā darbībā gūtā peļņas daļa, kura tiek sadalīta, tai skaitā novirzīta izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, paredz Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Eiropas Komisija (EK), veicot izpēti attiecībā uz Latvijas ostām, ir norādījusi, ka ostu pārvaldes veic saimniecisko darbību un konkurences tiesību aktu izpratnē, attiecīgi, ciktāl runa ir par saimniecisko darbību, tās ir uzskatāmas par uzņēmumiem. Tomēr atšķirībā no komercsabiedrībām, kuras tiek dibinātas ar mērķi gūt peļņu un attiecīgi ienākumus no dividendēm izmaksā to dalībniekiem, ostu pārvaldes darbojas, lai attīstītu ostu teritorijas, kurās darbojas komersanti, visus ieņēmumus novirzot ostu pārvalžu funkciju un darbību veikšanai. Arī maksājumi, kas noteikti likumos, kas regulē ostu un speciālo ekonomisko zonu darbību, un izdevumi, kas saistīti ar ostu un speciālo ekonomisko zonu funkciju un darbību veikšanu, ir uzskatāmi...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 17. jūlijā, izskatot lēmuma projektu “Par nodokļu sloga līdzsvarošanu ASV un citu ārvalstu investoriem Latvijā”, atbalstīja risinājumu nodokļu sloga līdzsvarošanai ārvalstu investoriem, kas paredz ieviest alternatīvu uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu. Patlaban UIN Latvijā tiek maksāts, sadalot peļņu dividendēs, taču ASV šīs investoru - ASV pilsoņu - saņemtās dividendes tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), jo ASV normatīvi paredz salīdzinoši unikālu nodokļu rezidences noteikšanas principu, kas ir balstīts uz ASV pilsonību un nav atkarīgs tikai no personas faktiskās dzīvesvietas. Finanšu ministrija (FM), vērtējot nodokļu piemērošanas ārvalstu investoriem jautājumu, bija izstrādājusi piedāvājumu, kas paredz paralēli esošajai UIN sistēmai ieviest alternatīvu UIN sistēmu, kas nodokļa maksātājiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas (Latvijas nodokļu rezidenti un nerezidenti), dotu iespēju izvēlēties sadalītajai pelņai piemērot samazinātu UIN likmi 15% apmērā, vienlaikus piemērojot IIN likmi10% apmērā šo dividenžu saņēmēja ienākumam. Šībrīža sistēma paredz piemērot UIN 20% apmērā, bet IIN...

Aktualizēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskais materiāls "Apliecinājums par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli (7. pielikums)". Metodiskajā materiālā ir izklāstīta kārtība, kādā Latvijas nerezidenti VID iesniedz apstiprināšanai apliecinājumu (Certificate on income received and income tax paid in the Republic of Latvia) par nerezidenta ienākumiem un samaksāto uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) Latvijas Republikā. VID atgādina, ka nerezidents - juridiskā persona - nodokļu likumos ir definēts kā nodokļu maksātājs, kurš nav fiziskā persona un nav izveidots un nav reģistrēts vai tam nebija jāizveido un tam nebija jāreģistrējas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. Nerezidentiem ir jāmaksā nodokļi saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem. Metodiskajā materiālā uzskatāmi skaidrots, kā aizpildāma apliecinājuma veidlapa (7. pielikums). Iesniegumu par apliecinājuma apstiprināšanu iesniedz ienākumu izmaksātājs, to visērtāk ir iesniegt elektroniski VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), pielikumā pievienojot aizpildītu Ministru kabineta 2017....

Jautājums Nereti Igaunijas vai Lietuvas uzņēmumu darbinieki veic biznesa aktivitātes Latvijā. Vai šādā gadījumā šiem kaimiņvalstu uzņēmumiem būtu jāveido pastāvīgās pārstāvniecības? Atbilde Skaidro Rūdolfs Vilsons, advokātu biroja TGS Baltics Nodokļu, kā arī Korporatīvo darījumu un M&A prakses grupas zvērināts advokāts un sertificēts nodokļu konsultants Baltijas valstīs ir tendence, ka arī vidēji lieli uzņēmumi darbojas ne tikai vienā tirgū, bet visās trijās valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Vēsturiski investori mūsu reģionu uzskata par vienu tirgu, tādēļ darbību izvērš visās trīs Baltijas valstīs. Nereti ir tā, ka sākotnēji tiek izveidots uzņēmums vienā valstī, piemēram, Latvijā ar mērķi darboties arī Igaunijā un Lietuvā. Ja bizness uzņem pietiekamus apgriezienus, arī pārējās valstīs tiek nodibinātas sabiedrības, bet nereti aktivitātes no Latvijas tiek turpinātas, tikai nosūtot uz pārējām valstīm darbiniekus, piemēram, komandējumā. Uzņēmumiem, darbojoties Latvijā, bet veicot pārdošanas aktivitātes, piemēram, Lietuvā, var nākties uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) maksāt arī Lietuvā,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka dividendēm pielīdzināms ienākums ir: 1) individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājs, īpašnieka ienākums, veicot pārskata gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali; 2) kooperatīvās sabiedrības veiktā peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam vai jebkura cita kooperatīvās sabiedrības peļņas sadale tās biedriem; 3) personālsabiedrības biedram izmaksātā personālsabiedrības peļņas daļa. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana dividendēm pielīdzināmam ienākumam ir atkarīga no perioda, par kuru šīs izmaksas ir aprēķinātas/izmaksātas: vai no pelņas, kas gūta līdz 2017. gada 31. decembrim; vai no peļņas, kas gūta no 2018. gada 1. janvāra. Tas ir tāpēc, ka likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim) tika aizstāts ar jaunu tiesību aktu – Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī), kurā tika mainīta vispārējā UIN uzlikšanas koncepcija. Dividendēm pielīdzināmo ienākumu neapliek ar IIN, ja...

Finanšu ministrija Tiesību aktu portālā publiskai apspriešanai, kas paredzēta līdz 25. augustam, ir nodevusi likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā". Tas paredz, ka no nākamā gada biedrībām un nodibinājumiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamo bāzi noteiks attiecībā uz saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem, ievērojot tiem gada pārskatu sagatavošanas normatīvajos aktos noteiktos ieņēmumu un izdevumu atzīšanas principus. Vienlaikus šāda norma netiks piemērota attiecībā uz biedrības vai nodibinājuma, kam saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, saimnieciskās darbības ienākuma daļu, kas tiek izlietota statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai. Likumprojekts arī paredz, ka biedrības un nodibinājumi, kuri veic saimniecisko darbību, UIN deklarāciju par 2025. gada decembri būs jāiesniedz līdz 2026. gada 20. aprīlim un aprēķināto UIN jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 23. aprīlim. Grozījumi UIN likumā saistīti ar plānotajiem grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kurus paredz piemērot no 2025. gada 1. janvāra un kuriem publiskā apspriešana noslēgusies jau...

Satversmes tiesā ierosināta lieta par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas un 17. panta 7.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Pieteikuma iesniedzēja ir patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja (saistītā lieta Nr. 2024-19-01). Tā ietilpst uzņēmumu grupā, un tai ir vairāki ārvalstu meitas uzņēmumi, kā arī mātes uzņēmums. No saviem meitas uzņēmumiem pieteikuma iesniedzēja saņem caurplūstošās dividendes, kas citstarp tiek sadalītas ar mātes uzņēmumu. Šādas caurplūstošās dividendes saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6. panta pirmo daļu neesot apliekamas ar UIN. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka savukārt apstrīdētās normas noteic pienākumu veikt UIN piemaksu, no piemaksas aprēķina bāzes neatņemot iepriekšējos taksācijas gados uzkrāto caurplūstošo dividenžu summas, kas tikušas sadalītas pirmstaksācijas gadā. Vienlaikus apstrīdētās normas liedz samazināt maksājamā UIN apmēru par iepriekšējos taksācijas gados uzkrāto caurplūstošo dividenžu summām. Tādējādi, lai gan viens no apstrīdēto normu ieviešanas mērķiem esot bijis...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2024. gada 21. jūnijā spēkā stājas Saeimā 2024. gada 6. jūnijā gala lasījumā pieņemtais Finanšu ministrijas sagatavotais Lielu uzņēmumu grupu globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanas likums. Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā (turpmāk – Direktīva). Direktīva stājās spēkā 2022. gadā un transponēšanas termiņš dalībvalstīm bija noteikts ne vēlāk kā 2023. gada 31. dmbrī. Direktīvas mērķis ir mazināt nodokļu maksātāju motivāciju iesaistīties peļņeceas novirzīšanas pasākumos, izvietojot struktūrvienības valstīs un teritorijās ar zemām vai nulles nodokļu likmēm, un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā pasaulē, kā arī ļaut jurisdikcijām labāk aizsargāt to nodokļu bāzes. Direktīvā noteikts, ka dalībvalstis var izvēlēties piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli, saskaņā ar kuru virsnodokli aprēķina un maksā par visu sastāvā esošo zemu nodokļu vienību, kuru atrašanās vieta ir to...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā 7. decembrī ir veikti šādi būtiskākie grozījumi, kas stāsies spēkā no 2024. gada 1. janvāra: Kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem Attiecībā uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem (t. i., Latvijā reģistrētas kredītiestādes (izņemot finanšu pārvaldītājsabiedrības, kuras nav kredītiestādes), ārvalstu kredītiestāžu filiāles Latvijā un Latvijas licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji) noteikts (likuma 4.1 pantā) pienākums taksācijas gadā veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta peļņas sadale dividendēs. Taksācijas gada UIN piemaksu aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas norādīti nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Taksācijas gadā aprēķināto piemaksas summu ir tiesības samazināt par nodokļa summu, kas aprēķināta par taksācijas gadā veikto iepriekšējo gadu peļņas sadali dividendēs, līdz piemaksas aprēķina iesniegšanas brīdim. Savukārt taksācijas gadā samaksāto UIN piemaksas summu neierobežotā laika periodā varēs attiecināt uz turpmāk aprēķināto UIN par peļņas sadali dividendēs, t. i., samazināt par dividendēm aprēķināto nodokli. Nodokļa...

Valdība 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā". Tas paredz ar 2024. gadu noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un, lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, ņemot vērā arī taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru. Grozījumi arī paredz, ka ikgadēji samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk, neierobežotā laika periodā tiks ņemta vērā, aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs. Latvijas kredītiestādes 2023. gada pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati. Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās Bankas īstenotā procentu likmju paaugstināšanas politika, kas tiek veikta ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā. Savukārt, kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra publiskotais pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2022....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana darījumiem ar personām Krievijas Federācijā", kurā skaidro, kā ieturams uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) no maksājumiem par precēm un pakalpojumiem, kuri iegādāti no personām Krievijas Federācijā (KF); kā piemērot UIN dividendēm, kuras izmaksā dalībniekam – KF uzņēmumam, un debitoru parādiem, kuri radušies darījumos ar KF uzņēmumiem. VID arī vērš uzmanību, ka nepieciešams sekot līdzi aktuālajai informācijai par sankcijām un ierobežojumiem attiecībā uz darījumiem ar KF juridiskajām un fiziskajām personām. VID norāda, ka UIN, piemērojot 20% likmi, ietur no visiem maksājumiem un dividendēm, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai maksājumus trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču piegādēm un iegādātajiem Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ)...

Tiklīdz jaunā valdība uzsāks darbu pie valsts budžeta 2024. gadam, Finanšu ministrija (FM) plāno nākamā gada budžeta likumprojektu paketē iekļaut īpašo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīmu bankām un nebanku kreditētājiem, kas noteiktu maksājuma veikšanu 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas. Tas attiektos jau uz banku 2023. gada peļņu un ļautu nākamā gada valsts prioritātēm un mērķētam kredītņēmēju atbalstam novirzīt papildu līdz pat 140 miljoniem eiro. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens atsaucas uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes īstenoto procentu likmju celšanu, kuras mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021. gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3 % apmērā. Tomēr tam ir blakus efekts – straujš banku peļņas kāpums. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, skaidri saredzams vietējo banku nespēju naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 27. aprīlī ir pieņemti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izstrādātie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2023. gada 22. maijā. Vienlaikus pieņemti arī saistītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas būs spēkā no 2023. gada 1. jūlija. Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktas izmaiņas termina “reprezentatīvs automobilis” skaidrojumā, nosakot reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtību – 75 000 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN)). Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanas vajadzībām reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtība bez PVN ir palielināta līdz 75 000 eiro. Minētais grozījums piemērojams automobiļiem, kuri iegādāti vai nomāti sākot ar 2023. gada 1. jūniju. Savukārt automobiļiem, kas iegādāti vai iznomāti pirms šī datuma, ir piemērojams patlaban likumā noteiktais slieksnis – 50 000 eiro (bez PVN). Izmaiņas likumā rosināja nevalstisko organizāciju pārstāvji, t.sk., biedrība “Auto asociācija”, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un...