UIN

Šajā rakstā apspriedīsim uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un personāla nodokļu maksāšanas pienākumus, kas var rasties Latvijas uzņēmumam, veicot darbību ārvalstīs. PVN piemērošanas noteikumus parasti vērtē atsevišķi, un PVN reģistrācijas pienākums var rasties arī tādos gadījumos, kad reģistrēšanās citu nodokļu vajadzībām nav nepieciešama, tādēļ komentārus par PVN piemērošanu šajā rakstā neiekļausim. 1. Nodokļi no biznesa ārvalstīs ir vienmēr aktuāli Publiski pieejamā informācija par Latvijas uzņēmumu eksporta darījumiem vai darbības uzsākšanu ārvalstīs vienmēr priecē. Tas ļauj spriest par tautsaimniecības veselīgu attīstību un vietējā biznesa spēju konkurēt starptautiskā līmenī. Taču Latvijas uzņēmuma darbībai ārvalstīs ir arī otra, ne mazāk svarīga puse. Tā ir administratīvo prasību izpilde, aptverot juridiskos jautājumus (darba drošība, nodarbinātība, atļaujas un reģistrācijas), kā arī grāmatvedības un nodokļu aprēķināšanas pienākumus ārvalstīs. Administratīvo prasību izpilde ārvalstīs var būt sarežģīts un ilgs process, tādēļ savlaicīga procesa uzsākšana un dažādu risku izvērtēšana nodrošina veiksmīgu biznesa virzību ārvalstīs. Ārvalstu nodokļu administrācijas cieši seko nerezidentu (piemēram, Latvijas) uzņēmumu...

Latvijā saimniecisko darbību var veikt, izmantojot dažādus tiesiskos statusus. Tās ir ne vien kapitālsabiedrības, bet joprojām ļoti daudz ir zemnieku saimniecību (ZS), darbību turpina arī individuālie uzņēmumi (IU) un dažas zvejnieku saimniecības (ZvS). Ļoti daudzi izvēlas būt saimnieciskās darbības veicēji (SDV), reģistrējoties VID, vai reģistrējas Komercreģistrā kā individuālie komersanti (IK). Turklāt atšķirība ir ne tikai statusā — vai tā ir juridiska vai fiziska persona, vai īpašnieka atbildībā pret kreditoriem — ar uzņēmuma vai īpašnieka mantu, bet arī nodokļu maksājumos un līdz ar to arī grāmatvedībā (sk. 1. tabulu). 1. tabula UIN un IIN maksātāja salīdzinājums Rādītājs UIN IIN Tiesiskais statuss SIA – visi; IU, ZS, ZvS – obligāti, ja ieņēmumi iepriekšējā gadā ≥ 300 000 eiro, pārējie var izvēlēties brīvprātīgi IK un SDV – visi; IU, ZS, ZvS, kamēr ieņēmumi iepriekšējā gadā < 300 000 eiro un nav izvēlēts UIN maksātāja statuss Statuss Juridiska persona IK un SDV – fiziska persona; IU,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai", kurā norādīts, ka nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība (filiāle) Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Pastāvīgā pārstāvniecība, kura ir reģistrēta Latvijā – Uzņēmumu reģistrā vai VID – ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja, un tai ir pienākums sniegt UIN deklarāciju un maksāt UIN. Pastāvīgās pārstāvniecības ar UIN apliekamā bāze un ar UIN apliekamais objekts tiek noteikts saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otro daļu, summējot taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs aprēķinātos objektus no peļņas, kuru attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību un kura taksācijas periodā naudas vai citā veidā ir izņemta no pastāvīgās pārstāvniecības. Pastāvīgā pārstāvniecība ar tās darbību saistītos ieņēmumus un izdevumus un attiecīgi aktīvus un pasīvus UIN vajadzībām uzskaita nodalīti no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir. Attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības galveno uzņēmumu – nerezidentu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā...

Par šo tēmu ir runāts daudz, bet joprojām ir jautājumi un neskaidrības. No 2018. gada sākuma, kad tika pieņemtas jaunās normas, esam iemācījušies grāmatvedībā uzskaitīt atsevišķi izdevumus, kuri ietekmē vai var ietekmēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Pie tiem pieder arī reprezentācijas izdevumi un personāla ilgtspējas izdevumi. Reprezentācija nebija nekas jauns arī iepriekš, taču personāla ilgtspēja gan ir jaunievedums likumā. Katra jauna lieta nes līdzi simtiem dažādu viedokļu un skaidrojumu. Diemžēl Latvijas likumdošana ir tendēta uz vispārīgām frāzēm, kuras pēc tam katrs interpretē pēc sava prāta un vajadzības, tai skaitā valsts kontrolējošās iestādes. Protams, arī es sniegšu savu viedokli. Reprezentācijas izdevumi Reprezentācijas izdevumiem regulējums nav mainījies, pēc UIN likuma 8. panta normām tie ir izdevumi: 1. nodokļa maksātāja prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī; 2. darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai; 3. par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu nodokļa maksātāju. Citu sīkāku...

Vai aizdevuma pamatsummas samazināšana vai pilnīga norakstīšana rada nodokļu sekas - pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par samazināto kredīta summu? Vai šāds darījums jāatspoguļo UIN deklarācijā? Kā skaidro zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča, šajā gadījumā nav būtiski tas, kādos apstākļos aizdevums izveidojies. "Kādā brīdī tiek panākta vienošanās ar kreditoriem, ka aizdevumi tiks samazināti vai norakstīti (tas var notikt, piemēram, tiesiskās aizsardzības situācijā). Ja firma šos aizdevumus noraksta, kādam jābūt grāmatojumam? Grāmatojumā tie tiks ierakstīti attiecīgā pārskata gada peļņas un zaudējumu aprēķinā kā citi ieņēmumi, jo pēc būtības tie tādi ir. Uz jautājumu - vai jāmaksā nodoklis, atbilde ir - nē, jo ienākums jau ir iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā kā ieņēmums, kas bilancē parādīsies kā nesadalītā peļņa. Tā savukārt tiks aplikta ar nodokli pie peļņas sadales - tātad reiz nodoklis jāmaksā būs, taču ne šobrīd," pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumu, apliecina eksperte, piebilstot, ka šajā ziņā jāatceras, ka...

Saskaņā ar likumu par Uzņēmumu ienākuma nodokli, vieni no ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem, kuri ieskaitāmi ar UIN apliekamajā bāzē, ir pret darījuma vērtību nesamērīgi lielas soda naudas, naudas sodi un līgumsodi. Nereti rodas jautājums, kā noteikt, kad šie izdevumi ir samērīgi, un kad - jau uzskatāmi par nesamērīgiem? Izrādās, tā noteikšanai pieejami skaidri un konkrēti likumā noteikti kritēriji, skaidro Nelda Janoviča, zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante. Pirmkārt, Civillikuma 1716. panta trešā daļa paredz, ka par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu laikā piemērojamais līgumsods nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pamatparāda vai galvenās saistības (darījuma apmēra) vērtības. "Vienkāršs piemērs - ja noslēgts līgums ar kravas pārvadātāju par preces pārvedumu par 1000 eiro, tad samērīgs līgumsods par šīs saistības pienācīgu neizpildīšanu var būt maksimāli 100 eiro (10%). Savukārt, ja kravas pārvadātājam šajā situācijā piemērots līgumsods 500 eiro apmērā, tad iznāk, ka UIN apliekamajā bāzē jāliek 400 eiro (500-100)," ilustrē N. Janoviča, piebilstot, ka,...

Ministru kabinets 19. maijā atbalstījis grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka likuma 12. pantā paredzētie nodokļa atvieglojumi ziedotājiem būs attiecināmi arī uz tiem ziedojumiem, kas veikti valsts muzejam kā atvasinātai publiskai personai. Pagaidām UIN likuma 12. pants nosaka, ka nodokļa atvieglojums pienākas tiem ziedotājiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu), budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas. Tā kā Kultūras ministrija virza izmaiņas Muzeju likumā, paredzot, ka muzejiem var piemērot jaunu juridiskās personas darbības formu - atvasinātas publiskas personas statusu - līdz ar to nepieciešams precizēt arī UIN likumu, lai šādi muzeji nepaliktu ārpus to organizāciju loka, kuru ziedotājiem pienākas nodokļa atvieglojumi. Likumprojekts paredz piemērot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.pantā paredzētos nodokļa atvieglojumus arī valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām. Lai izmaiņas stātos spēkā, grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) 4. pantā noteikts, ka šī nodokļa bāzi veido nosacīti sadalītā peļņa, kas cita starpā ietver arī nedrošos debitoru parādus (tie parādi, kas radušies pēc 2018. gada 1. janvāra1) un kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 9. pantu. Nedrošie parādi, ja tiem nav piemērojams UIN likuma 9. panta 3. daļā minētais atbrīvojums, nodokļa bāzē ir jāietver pārskata gada pēdējā taksācijas perioda (mēneša) nodokļa deklarācijā2. Ministru kabineta noteikumu Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi» 73. punktā noteikts, ka UIN likuma 9. panta pirmā daļa attiecināma arī uz to parādu daļu, kura pārņemta ar cesijas līgumu vai faktoringā bez regresa prasībām. UIN bāzē jebkurā gadījumā nav jāietver zaudētā parāda PVN summa, ja par to nav samazināta valsts budžetā maksājamā PVN summa saskaņā ar PVN likuma 105. pantu.3 Citiem vārdiem sakot, UIN bāzē nav jāietver PVN, kas par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Ministru kabineta 2020. gada 5. maija noteikumi Nr.260 “Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi””, kas stājas spēkā 8. maijā, noteic, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) ir apliekams nerezidenta ienākums, kas gūts no Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas, 5% apmērā no atlīdzības summas. Noteikumi nosaka šādas izmaiņas UIN piemērošanas kārtībā: 1) noteikta pārskata par nerezidenta gūto ienākumu Latvijā no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas forma un aizpildīšanas kārtība, kā arī dokumenti, kas pierāda ar gūto ieņēmumu saistīto izdevumu apmēru, aprēķinātajam ar UIN apliekamajam ienākumam piemērojot 20% nodokļa likmi, kā arī noteikta šo dokumentu iesniegšanas kārtība VID; 2) lai novērstu dažādu interpretāciju, noteikumu 24. punktā tiek iekļautas atsauces uz noteikumu 22. un 25. punktiem, kuri atrunā pastāvīgās pārstāvniecības izdevumus un uz to attiecināmos galvenā uzņēmuma izdevumus par iegādātajām precēm, vai galvenajā uzņēmumā saražotajām precēm, kuras realizē...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli saistībā ar 2020. gada 23. aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Grozījumi stājas spēkā 2020. gada 25. aprīlī. Ar likuma grozījumiem noteikts jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms, veicot publiskas labdarības darbības, laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējās situācija saistībā ar COVID-19 izplatību līdz 2020. gada 31. decembrim UIN bāzē neiekļauj izdevumus (preču un pakalpojumu dāvinājumus), ko veic uzņēmums, kas iesaistās sociālā atbalsta sniegšanā noteiktām ārkārtējās situācijas ietekmētajām grupām vai uzņēmumiem vai biedrībām, kas nodarbojas noteiktās jomās. Uzņēmums ievēro šādus nosacījumus: atbalsta modelis ir publiski darīts zināms sabiedrībai (piemēram, informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalstu izskanējusi publiskās radio vai televīzijas pārraidēs, izvietota uzņēmuma interneta māja lapā); dāvinājuma saņēmējs nav ar uzņēmumu saistīta persona; uzņēmums sniedz informāciju par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu Valsts ieņēmumu dienestam vienlaikus ar pārskata gada...

Turpmāk izdevumus, kas radīsies, sniedzot sociālo atbalstu, tiks atzīti par uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām un tos neapliks ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Tādējādi tiks atbalstīti uzņēmumi, kuri ārkārtējās situācijas laikā aktīvi iesaistās sociālā atbalsta sniegšanā, piemēram, datoru un citu viedierīču nodrošināšanā skolām, dezinfekcijas līdzekļu nodošanā medicīnas iestādēm, pusdienu un kafijas nodrošināšanā mediķiem. To paredz 25. aprīlī stājušies spēkā Saeimā 23.aprīlī ārkārtas sēdē pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Atbalstu uzņēmumiem plānots īstenot līdz šī gada beigām ar nosacījumu, ka dāvinājuma saņēmējs un atbalsta sniedzējs nav saistītas personas un par sniegto atbalstu ir publiski darīts zināms sabiedrībai – informācija sniegta radio vai televīzijas pārraidēs, izvietota uzņēmuma mājaslapā. Uzņēmumam informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju. Ņemot vērā situācijas, kad Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai nepieciešams arī citu institūciju atbalsts, piemēram,...

Raksta sākumu skatīt šeit. Rakstā ar zemnieku saimniecību jāsaprot arī zvejnieku saimniecība un individuālais uzņēmums. Attiecībā uz pamatlīdzekļu uzskaiti nedaudz jāprecizē raksta pirmajā daļā minētais (BILANCE, Nr. 459, 2020. g.). MK noteikumu Nr. 188 "Kārtība, kādā IK, IU, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" 47. punktā un tā apakšpunktos ir skaidrots, kā noteikt pamatlīdzekļu vērtību, ja persona maina nodokļa maksātāja statusu no UIN uz IIN. Statusa maiņas brīdī par pamatlīdzekļa turpmāko iegādes vērtību nolietojuma norakstīšanai iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām uzskata: UIN maksātāja statusā nodokļu vajadzībām uzskaitīto pamatlīdzekļu kategorijas vai pamatlīdzekļa atlikušo vērtību par pamatlīdzekļiem, kas iegādāti līdz 31.12.2017.; UIN maksātāja statusā uzskaitīto pamatlīdzekļa atlikušo vērtību pamatlīdzeklim, kas iegādāts pēc 31.12.2017. Lai arī MK noteikumi Nr. 188 attiecas uz vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem, domāju, ka arī IIN maksātāji, kas grāmatvedību kārto divkāršajā ierakstā, drīkst vadīties pēc šādiem nosacījumiem. Ja, piemēram, pāreja no UIN...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis atbildes uz jautājumiem, kas attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un algas nodokļa piemērošanu konkrētās situācijās. Jautājums: Komercsabiedrība plānoja nosūtīt darbiniekus uz Vāciju komandējumā, kas tika atcelts sakarā ar koronavīrusa “Covid-19” izplatību. Komercsabiedrībai radušies zaudējumi saistībā ar lidmašīnas biļešu iegādi un viesnīcas rezervāciju. Vai šādus izdevumus jāiekļauj UIN bāzē un jāapliek ar UIN? Vispārīgā gadījumā komercsabiedrības izdevumi darbinieku komandējumiem ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus neiekļauj UIN bāzē. Izdevumi saistībā ar iegādātajām aviobiļetēm ar mērķi nosūtīt darbiniekus komandējumā, kurš atcelts sakarā ar vīrusa “Covid-19” izplatību, ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad komercsabiedrība šādus izdevumus neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Komercsabiedrības darbinieks bija devies komandējumā darba devēja interesēs un pēc atgriešanās no komandējuma darba devējs nosūtīja darbinieku pārbaudīt veselības stāvokli - nodot analīzes laboratorijā (lai noteiktu koronavīrusa "Covid-19" klātbūtni). Komercsabiedrība samaksāja par attiecīgām analīzēm laboratorijā. Vai minētie izdevumi jāiekļauj UIN bāzē...

Zemnieku saimniecības1 (arī individuālie uzņēmumi un zvejnieku saimniecības) ir vienīgās juridiskās personas, kurām pastāv iespēja izvēlēties, kuru ienākuma nodokļa režīmu piemērot — iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli. Protams, ja uzņēmums atbilst kritērijiem, var izvēlēties maksāt arī mikrouzņēmumu nodokli, bet to šoreiz neapskatīsim. Saimnieciskās darbības ienākumam piemērojamā nodokļa veida maiņa ļoti bieži prasa mainīt arī grāmatvedības kārtošanas sistēmu — no vienkāršās uz divkāršo vai otrādi. Kādi ieņēmumi iekļaujami apgrozījumā? UIN maksātāja statuss iet roku rokā ar pienākumu sagatavot un iesniegt gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam. Par UIN maksātāju obligāti jākļūst tām ZS, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 EUR. Pēdējā laikā aktualizējies jautājums, kādas summas ir ieskaitāmas ieņēmumos, lai noteiktu, ir vai nav pārsniegta 300 000 robeža, t.i., vai apgrozījumā no saimnieciskajiem darījumiem ieskaitāmas arī summas, kas saņemtas kā atbalsts lauksaimniecībai. Loģiski būtu 300 000 EUR sliekšņa noteikšanai ņemt vērā...

Saeima 2020. gada 30. janvārī 3. lasījumā pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā attiecībā uz jau esošo normu precizēšanu un jaunu normu ieviešanu. Prezidents likumu izsludināja, un tas stājās spēkā 2020. gada 12. februārī. Patlaban ir zināms, ka paredzētas izmaiņas attiecībā uz: hibrīdneatbilstību regulējuma ieviešanu; izceļošanas nodokļa piemērošanu; avansa maksājumiem, kas pārsniedz 12 mēnešu periodu; ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā; reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības noteikšanu; nerezidenta ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas un iznomāšanas Latvijā; personāla ilgtspējas pasākumiem; pastāvīgo pārstāvniecību finanšu pārskata iesniegšanas termiņu un kapitāldaļu atsavināšanu. Hibrīdneatbilstību regulējums Ar grozījumiem UIN likumā paredzēts pārņemt 2017. gada 29. maija ES direktīvas 2017/952/ES normas attiecībā uz hibrīdneatbilstībām. Grozījumos ietvertās normas paredz novērst iespēju veikt nodokļu plānošanu, izmantojot darījumus, kas rada hibrīdneatbilstības (atšķirīgu darījumu juridisko raksturojumu divās vai vairākās valstīs esošiem nodokļu jomu regulējošiem tiesību aktiem). Ar hibrīdneatbilstību saprot situāciju, kad rezultāts: nodokļa maksātāja darbībām ar saistītu uzņēmumu, darbībām starp saistītiem uzņēmumiem, uzņēmuma darbībām attiecībā uz...