UIN

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par 2021. gada 25. martā pieņemtajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2021. gada 20. aprīlī. Ar izmaiņām likumā papildināts 12. pants attiecībā uz atvieglojuma piemērošanu ziedotājiem, ja tie ziedo valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām. Līdz minētā grozījuma veikšanai uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu bija tiesīgi piemērot ziedotāji, kuri ziedoja muzejiem kā budžeta iestādēm. Papildināts likuma 13. pants attiecībā uz nodokļa atvieglojuma piemērošanu ienākumam, ko no slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda guvis tā ieguldītājs. Nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt nodokļa bāzē iekļautās dividendes par ienākumu, kas gūts no slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda, fondam atsavinot tam piederošās tiešās līdzdalības akcijas, kuru turēšanas periods atsavināšanas brīdī ir vismaz 36 mēneši, ar nosacījumu, ka nodokļu maksātājs ir slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda ieguldītājs vismaz 36 mēnešus minēto akciju turēšanas periodā. Minētā kārtība ir attiecināma uz ienākumu, kas no to tiešās līdzdalības akciju atsavināšanas, kuru turēšanas periods atsavināšanas...

Saeima 25. martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas noteic nodokļa atvieglojumu par ziedojumiem muzejiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā paredzēto nodokļa atvieglojumu piemēros arī valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām. Iepriekš uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums attiecās uz ziedotājiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām vai valsts kapitālsabiedrībām, piemēram, teātriem, orķestriem. Izmaiņas likumā saistītas ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Muzeju likumā un grozījumiem Kultūras institūciju likumā, kas paredz pilnveidot valsts muzeju pārvaldību un precizēt nozares normatīvo regulējumu. Kā viena no iespējamām juridiskās darbības formām valsts muzejiem paredzēts arī atvasinātas publiskas personas statuss. Atgādinām, ka likuma 12. panta regulējums noteic, ka nodokļa maksātājs, kas ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu), budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, ir tiesīgs pārskata gadā izvēlēties vienu no šādiem atvieglojumiem: 1) neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet...

ESAO 1. aktivitātes nepieciešamība kopējā labuma gūšanai Strauja tehnoloģiskā attīstība pēdējos divdesmit gados ir ievērojami mainījusi saimnieciskās darbības veidus, pakalpojumu sniegšanas ātrumu un iespējas pielāgoties apstākļiem un konkrētai tirgus situācijai. Tāpat valstu iekšzemes tehnoloģiskā attīstība infrastruktūras jautājumos ir nozīmīga, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku pieeju digitālajiem pakalpojumiem un precēm. Latvija šajā ziņā ieņem īpaši augstu vietu uz pārējo pasaules valstu fona, kas arī atspoguļojas mājsaimniecību interneta pieejas datos, kuri nemainīgi gadu no gada ir pieauguši līdz šobrīd 85% interneta pakalpojumu pieejamībai Latvijas teritorijā. Nemainīgi augsta nozīme straujai tehnoloģiskai attīstībai ir arī kopējai globālajai integrācijai starptautisko normatīvo tiesību aktu formā. Taču līdz ar ekonomisko labumu gūšanu tās blaknes ir saskatāmas esošo starptautisko un nacionālo normatīvo tiesību aktu piemērošanā nodokļu jautājumos, proti, jaunradītie saimnieciskās darbības veidi un to specifika esošās starptautiskās nodokļu sistēmas ietvaros spēj gūt ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem saimnieciskās darbības veidiem. Balstoties uz PricewaterhouseCoopers (turpmāk — PwC), Manheimas Universitātes un...

Ar Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 819 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”, ko izstrādājusi Finanšu ministrija un kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, precizēts to valstu un teritoriju sarakstu, kuras ir uzskatāmas par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas vajadzībām. Iepriekš spēkā esošajos noteikumos bija uzskaitītas 25 zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas, bet jaunajos noteikumos iekļautas vien 12 valstis un teritorijas. Vairākas no sarakstā bijušajām valstīm vai teritorijām svītrotas, jo ar tām ir iespējams apmainīties ar informāciju par nodokļu piemērošanu darījumiem. No 2021. gada zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir: 1. Angiljas teritorija; 2. ASV Guamas teritorija; 3. ASV Samoa teritorija; 4. ASV Virdžīnu salu teritorija; 5. Barbadosa; 6. Fidži Republika; 7. Palau Republika; 8. Panamas Republika; 9. Samoa Neatkarīgā Valsts; 10. Seišelu Salu Republika; 11. Trinidādas un Tobāgo Republika; 12. Vanuatu Republika. Kā...

Šajā rakstā apspriedīsim uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un personāla nodokļu maksāšanas pienākumus, kas var rasties Latvijas uzņēmumam, veicot darbību ārvalstīs. PVN piemērošanas noteikumus parasti vērtē atsevišķi, un PVN reģistrācijas pienākums var rasties arī tādos gadījumos, kad reģistrēšanās citu nodokļu vajadzībām nav nepieciešama, tādēļ komentārus par PVN piemērošanu šajā rakstā neiekļausim. 1. Nodokļi no biznesa ārvalstīs ir vienmēr aktuāli Publiski pieejamā informācija par Latvijas uzņēmumu eksporta darījumiem vai darbības uzsākšanu ārvalstīs vienmēr priecē. Tas ļauj spriest par tautsaimniecības veselīgu attīstību un vietējā biznesa spēju konkurēt starptautiskā līmenī. Taču Latvijas uzņēmuma darbībai ārvalstīs ir arī otra, ne mazāk svarīga puse. Tā ir administratīvo prasību izpilde, aptverot juridiskos jautājumus (darba drošība, nodarbinātība, atļaujas un reģistrācijas), kā arī grāmatvedības un nodokļu aprēķināšanas pienākumus ārvalstīs. Administratīvo prasību izpilde ārvalstīs var būt sarežģīts un ilgs process, tādēļ savlaicīga procesa uzsākšana un dažādu risku izvērtēšana nodrošina veiksmīgu biznesa virzību ārvalstīs. Ārvalstu nodokļu administrācijas cieši seko nerezidentu (piemēram, Latvijas) uzņēmumu...

Latvijā saimniecisko darbību var veikt, izmantojot dažādus tiesiskos statusus. Tās ir ne vien kapitālsabiedrības, bet joprojām ļoti daudz ir zemnieku saimniecību (ZS), darbību turpina arī individuālie uzņēmumi (IU) un dažas zvejnieku saimniecības (ZvS). Ļoti daudzi izvēlas būt saimnieciskās darbības veicēji (SDV), reģistrējoties VID, vai reģistrējas Komercreģistrā kā individuālie komersanti (IK). Turklāt atšķirība ir ne tikai statusā — vai tā ir juridiska vai fiziska persona, vai īpašnieka atbildībā pret kreditoriem — ar uzņēmuma vai īpašnieka mantu, bet arī nodokļu maksājumos un līdz ar to arī grāmatvedībā (sk. 1. tabulu). 1. tabula UIN un IIN maksātāja salīdzinājums Rādītājs UIN IIN Tiesiskais statuss SIA – visi; IU, ZS, ZvS – obligāti, ja ieņēmumi iepriekšējā gadā ≥ 300 000 eiro, pārējie var izvēlēties brīvprātīgi IK un SDV – visi; IU, ZS, ZvS, kamēr ieņēmumi iepriekšējā gadā < 300 000 eiro un nav izvēlēts UIN maksātāja statuss Statuss Juridiska persona IK un SDV – fiziska persona; IU,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai", kurā norādīts, ka nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība (filiāle) Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Pastāvīgā pārstāvniecība, kura ir reģistrēta Latvijā – Uzņēmumu reģistrā vai VID – ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja, un tai ir pienākums sniegt UIN deklarāciju un maksāt UIN. Pastāvīgās pārstāvniecības ar UIN apliekamā bāze un ar UIN apliekamais objekts tiek noteikts saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otro daļu, summējot taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs aprēķinātos objektus no peļņas, kuru attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību un kura taksācijas periodā naudas vai citā veidā ir izņemta no pastāvīgās pārstāvniecības. Pastāvīgā pārstāvniecība ar tās darbību saistītos ieņēmumus un izdevumus un attiecīgi aktīvus un pasīvus UIN vajadzībām uzskaita nodalīti no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir. Attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības galveno uzņēmumu – nerezidentu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā...

Par šo tēmu ir runāts daudz, bet joprojām ir jautājumi un neskaidrības. No 2018. gada sākuma, kad tika pieņemtas jaunās normas, esam iemācījušies grāmatvedībā uzskaitīt atsevišķi izdevumus, kuri ietekmē vai var ietekmēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Pie tiem pieder arī reprezentācijas izdevumi un personāla ilgtspējas izdevumi. Reprezentācija nebija nekas jauns arī iepriekš, taču personāla ilgtspēja gan ir jaunievedums likumā. Katra jauna lieta nes līdzi simtiem dažādu viedokļu un skaidrojumu. Diemžēl Latvijas likumdošana ir tendēta uz vispārīgām frāzēm, kuras pēc tam katrs interpretē pēc sava prāta un vajadzības, tai skaitā valsts kontrolējošās iestādes. Protams, arī es sniegšu savu viedokli. Reprezentācijas izdevumi Reprezentācijas izdevumiem regulējums nav mainījies, pēc UIN likuma 8. panta normām tie ir izdevumi: 1. nodokļa maksātāja prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī; 2. darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai; 3. par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu nodokļa maksātāju. Citu sīkāku...

Vai aizdevuma pamatsummas samazināšana vai pilnīga norakstīšana rada nodokļu sekas - pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par samazināto kredīta summu? Vai šāds darījums jāatspoguļo UIN deklarācijā? Kā skaidro zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča, šajā gadījumā nav būtiski tas, kādos apstākļos aizdevums izveidojies. "Kādā brīdī tiek panākta vienošanās ar kreditoriem, ka aizdevumi tiks samazināti vai norakstīti (tas var notikt, piemēram, tiesiskās aizsardzības situācijā). Ja firma šos aizdevumus noraksta, kādam jābūt grāmatojumam? Grāmatojumā tie tiks ierakstīti attiecīgā pārskata gada peļņas un zaudējumu aprēķinā kā citi ieņēmumi, jo pēc būtības tie tādi ir. Uz jautājumu - vai jāmaksā nodoklis, atbilde ir - nē, jo ienākums jau ir iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā kā ieņēmums, kas bilancē parādīsies kā nesadalītā peļņa. Tā savukārt tiks aplikta ar nodokli pie peļņas sadales - tātad reiz nodoklis jāmaksā būs, taču ne šobrīd," pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumu, apliecina eksperte, piebilstot, ka šajā ziņā jāatceras, ka...

Saskaņā ar likumu par Uzņēmumu ienākuma nodokli, vieni no ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem, kuri ieskaitāmi ar UIN apliekamajā bāzē, ir pret darījuma vērtību nesamērīgi lielas soda naudas, naudas sodi un līgumsodi. Nereti rodas jautājums, kā noteikt, kad šie izdevumi ir samērīgi, un kad - jau uzskatāmi par nesamērīgiem? Izrādās, tā noteikšanai pieejami skaidri un konkrēti likumā noteikti kritēriji, skaidro Nelda Janoviča, zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante. Pirmkārt, Civillikuma 1716. panta trešā daļa paredz, ka par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu laikā piemērojamais līgumsods nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pamatparāda vai galvenās saistības (darījuma apmēra) vērtības. "Vienkāršs piemērs - ja noslēgts līgums ar kravas pārvadātāju par preces pārvedumu par 1000 eiro, tad samērīgs līgumsods par šīs saistības pienācīgu neizpildīšanu var būt maksimāli 100 eiro (10%). Savukārt, ja kravas pārvadātājam šajā situācijā piemērots līgumsods 500 eiro apmērā, tad iznāk, ka UIN apliekamajā bāzē jāliek 400 eiro (500-100)," ilustrē N. Janoviča, piebilstot, ka,...

Ministru kabinets 19. maijā atbalstījis grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka likuma 12. pantā paredzētie nodokļa atvieglojumi ziedotājiem būs attiecināmi arī uz tiem ziedojumiem, kas veikti valsts muzejam kā atvasinātai publiskai personai. Pagaidām UIN likuma 12. pants nosaka, ka nodokļa atvieglojums pienākas tiem ziedotājiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu), budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas. Tā kā Kultūras ministrija virza izmaiņas Muzeju likumā, paredzot, ka muzejiem var piemērot jaunu juridiskās personas darbības formu - atvasinātas publiskas personas statusu - līdz ar to nepieciešams precizēt arī UIN likumu, lai šādi muzeji nepaliktu ārpus to organizāciju loka, kuru ziedotājiem pienākas nodokļa atvieglojumi. Likumprojekts paredz piemērot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.pantā paredzētos nodokļa atvieglojumus arī valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām. Lai izmaiņas stātos spēkā, grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) 4. pantā noteikts, ka šī nodokļa bāzi veido nosacīti sadalītā peļņa, kas cita starpā ietver arī nedrošos debitoru parādus (tie parādi, kas radušies pēc 2018. gada 1. janvāra1) un kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 9. pantu. Nedrošie parādi, ja tiem nav piemērojams UIN likuma 9. panta 3. daļā minētais atbrīvojums, nodokļa bāzē ir jāietver pārskata gada pēdējā taksācijas perioda (mēneša) nodokļa deklarācijā2. Ministru kabineta noteikumu Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi» 73. punktā noteikts, ka UIN likuma 9. panta pirmā daļa attiecināma arī uz to parādu daļu, kura pārņemta ar cesijas līgumu vai faktoringā bez regresa prasībām. UIN bāzē jebkurā gadījumā nav jāietver zaudētā parāda PVN summa, ja par to nav samazināta valsts budžetā maksājamā PVN summa saskaņā ar PVN likuma 105. pantu.3 Citiem vārdiem sakot, UIN bāzē nav jāietver PVN, kas par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Ministru kabineta 2020. gada 5. maija noteikumi Nr.260 “Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi””, kas stājas spēkā 8. maijā, noteic, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) ir apliekams nerezidenta ienākums, kas gūts no Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas, 5% apmērā no atlīdzības summas. Noteikumi nosaka šādas izmaiņas UIN piemērošanas kārtībā: 1) noteikta pārskata par nerezidenta gūto ienākumu Latvijā no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas forma un aizpildīšanas kārtība, kā arī dokumenti, kas pierāda ar gūto ieņēmumu saistīto izdevumu apmēru, aprēķinātajam ar UIN apliekamajam ienākumam piemērojot 20% nodokļa likmi, kā arī noteikta šo dokumentu iesniegšanas kārtība VID; 2) lai novērstu dažādu interpretāciju, noteikumu 24. punktā tiek iekļautas atsauces uz noteikumu 22. un 25. punktiem, kuri atrunā pastāvīgās pārstāvniecības izdevumus un uz to attiecināmos galvenā uzņēmuma izdevumus par iegādātajām precēm, vai galvenajā uzņēmumā saražotajām precēm, kuras realizē...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli saistībā ar 2020. gada 23. aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Grozījumi stājas spēkā 2020. gada 25. aprīlī. Ar likuma grozījumiem noteikts jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms, veicot publiskas labdarības darbības, laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējās situācija saistībā ar COVID-19 izplatību līdz 2020. gada 31. decembrim UIN bāzē neiekļauj izdevumus (preču un pakalpojumu dāvinājumus), ko veic uzņēmums, kas iesaistās sociālā atbalsta sniegšanā noteiktām ārkārtējās situācijas ietekmētajām grupām vai uzņēmumiem vai biedrībām, kas nodarbojas noteiktās jomās. Uzņēmums ievēro šādus nosacījumus: atbalsta modelis ir publiski darīts zināms sabiedrībai (piemēram, informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalstu izskanējusi publiskās radio vai televīzijas pārraidēs, izvietota uzņēmuma interneta māja lapā); dāvinājuma saņēmējs nav ar uzņēmumu saistīta persona; uzņēmums sniedz informāciju par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu Valsts ieņēmumu dienestam vienlaikus ar pārskata gada...

Turpmāk izdevumus, kas radīsies, sniedzot sociālo atbalstu, tiks atzīti par uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām un tos neapliks ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Tādējādi tiks atbalstīti uzņēmumi, kuri ārkārtējās situācijas laikā aktīvi iesaistās sociālā atbalsta sniegšanā, piemēram, datoru un citu viedierīču nodrošināšanā skolām, dezinfekcijas līdzekļu nodošanā medicīnas iestādēm, pusdienu un kafijas nodrošināšanā mediķiem. To paredz 25. aprīlī stājušies spēkā Saeimā 23.aprīlī ārkārtas sēdē pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Atbalstu uzņēmumiem plānots īstenot līdz šī gada beigām ar nosacījumu, ka dāvinājuma saņēmējs un atbalsta sniedzējs nav saistītas personas un par sniegto atbalstu ir publiski darīts zināms sabiedrībai – informācija sniegta radio vai televīzijas pārraidēs, izvietota uzņēmuma mājaslapā. Uzņēmumam informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju. Ņemot vērā situācijas, kad Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai nepieciešams arī citu institūciju atbalsts, piemēram,...