UIN

Valsts sekretāru sanāksmē 27. jūnijā starpministriju saskaņošanai izsludinātajā Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojektā “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” paredzētas arī citas korekcijas, kas attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) apliekamās bāzes aprēķināšanu. Likumprojekts vēl būs jāvērtē valdības sēdē un jāpieņem Saeimai, taču piedāvājam jau laikus uzzināt, kādas korekcijas likumā varētu tikt veiktas. Priekšapmaksa preces vai pakalpojuma sniedzējam Likumā paredzēts noteikt izsniegtā avansa maksājuma termiņa periodu, līdz kuram veiktais maksājums nav uzskatāms par peļņas sadali. Izsniegtais avansa maksājums maina savu ekonomisko būtību pēc 12 mēnešu termiņa pēc tā izsniegšanas, ja līdzekļus saņēmējs nav sniedzis norunāto pakalpojumu vai piegādājis preci. Likumā paredz iespēju atgriezt pārmaksāto UIN (precizējot UIN deklarāciju par taksācijas periodu, kurā ar UIN apliekamajā bāzē maksājums tika iekļauts), ja 36 mēnešu laikā pakalpojums ir veikts vai darījums ir noticis. Tomēr uzņēmumam arī jāvērtē, vai šāds maksājums pēc ekonomiskās būtības nav kvalificējams kā aizdevums. Līdz ar to, ja darījums nav noticis ilgāku laika periodu,...

Ievērojot Komerclikumā noteiktās saimnieciskās darbības pazīmes, kā arī tulkojot Biedrību un nodibinājumu likuma 2. un 7. pantu kopsakarā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2. panta otrās daļas 6. punktu, atzīstams, ka biedrībai ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības mērķus. Taču jebkurā gadījumā saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus biedrība drīkst izmantot tikai biedrības statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, kā arī peļņu, kas gūta no biedrības veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem. Biedrībai ir tiesības izsniegt aizdevumu ar noteiktu procentu maksu citām fiziskajām un juridiskajām personām, jo šāda darbība arī ir klasificējama kā saimnieciskā darbība un būtībā tā neatšķiras no citas saimnieciskās darbības. Tomēr tai pašā laikā biedrības veiktā saimnieciskā darbība nedrīkst kļūt par biedrības pamatdarbību ar mērķi tikai gūt peļņu, norādījusi Augstākā tiesa Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKA-234/2019. Vispārīgi biedrībai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izskatījis SIA “X” (turpmāk – Iesniedzējs) iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un sniedza uzziņu jautājumā par administratīvajiem sodiem un ar tiem saistītajiem nodokļu riskiem, kā arī par Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma 8.panta otrās daļas 10.punktu. Iesniedzējs nodarbojas ar starptautiskiem auto kravu pārvadājumiem un veic saimniecisko darbību Baltijas, Skandināvijas, Eiropas valstu, Krievijas, kā arī Centrālās Āzijas un Aizkaukāza valstu tirgū. Katru nedēļu Iesniedzējs saņem vairāk nekā 10 soda naudas rēķinu no dažādām Eiropas Savienības, tostarp arī Skandināvijas valstīm, par ātruma pārsniegumiem, ceļa zīmju neievērošanu un citiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kā arī par darba laika režīma neievērošanu, kravu pārsvaru, riepu protektoru dziļuma neievērošanu u.tml. Soda naudas rēķini var būt adresēti Iesniedzējam vai arī personiski autovadītājam uz Iesniedzēja juridisko adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi. Tas atkarīgs no tā, kādā veidā konkrētais pārkāpums tiek fiksēts – ar fotoradaru, fiksējot transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, vai fiziski, veicot ārvalstu kontrolējošo dienestu reidus...

Aizejošais gads daudzu uzņēmēju atmiņā paliks ar sarežģītākām birokrātiskām procedūrām un pārdzīvojumiem, ko nesa vērienīgā nodokļu reforma. Vislielākās grūtības tiem radīja progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes aprēķināšana un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) deklarēšanas jaunā kārtība, rāda grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas Tildes Jumis veiktās uzņēmumu aptaujas rezultāti. 36% uzņēmumu vadītāji un grāmatveži atzina, ka tiem bija grūti pierast pie gada sākumā ieviesto grozījumu IIN likumā prasībām, kas paredz piemērot strādājošajiem atšķirīgas nodokļu likmes, atkarībā no gada ienākumu apjoma un citiem faktoriem. Aptuveni tikpat daudz respondentiem lielākās grūtības sagādāja gada vidū spēkā stājusies UIN kārtība, kas paredz deklarāciju iesniegšanu katru mēnesi. Vēl 21,2% darbību apgrūtināja Vispārējās Datu Aizsardzības Regulas (VDAR) prasību ieviešana. "Grāmatvedības uzņēmumi 2018. gada pirmajos mēnešos saskārās ar papildu slogu algas nodokļu aprēķināšanā, kas neplānoti palielināja ikdienas darba apjomu par aptuveni trešdaļu. Gada sākumā daudziem strādājošajiem nebija skaidrs, kas notiks ar viņu atalgojumu, tādēļ grāmatvežiem nācās ieguldīt papildu darbu, skaidrojot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu situācijas faktu izklāstu. Iesniedzējs nodarbojas ar produkcijas vairumtirdzniecību. Iesniedzēja piegādātājs – ārzemju produkcijas ražotājs, kuru Iesniedzējs pārstāv Latvijas tirgū, rīko savā ražotnē tehniskās apmācības semināru un ielūdz Iesniedzēja pārstāvjus, kā arī tā veiksmīgāko un perspektīvāko klientu pārstāvjus uz savu ražotni ar mērķi motivēt klientus vairāk iegādāties tieši šī piegādātāja produkciju. Atsūtītajā pasākuma programmā ietilpst tehniskās un mārketinga apmācības, ražotņu un produkcijas izstāžu centra apmeklējums. Ražotājs sedz visus uzturēšanas izdevumus (naktsmītne, ēdināšana, transfers), bet Iesniedzējs sedz ceļa izdevumus, t.i., aviobiļešu un vīzu iegādes izdevumus. Iesniedzējs lūdz uzziņu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 98.pantu par sekojošiem jautājumiem: Vai aviobiļešu un vīzu iegādes izdevumus klientiem Iesniedzējs var attiecināt uz ar saimniecisko darbību saistītajiem izdevumiem? Ja aviobiļešu un vīzu iegādes izdevumi klientiem ir uzskatāmi par ar saimniecisko darbību saistītajiem izdevumiem, tad tie klasificējami kā reklāmas izdevumi? Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 99.panta otro daļu, Ministru kabineta 2007.gada 29.maija...

Nodokļu reformas ietvaros mainījusies gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas aizpildīšanas, gan tās iesniegšanas kārtība, aicinām uzņēmējus būt vērīgiem, aizpildot UIN deklarāciju, un atgādinām, ka pirmā deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 20.jūlijam. Videoierakstā “Jaunā UIN deklarācija 2018. gadā” , kurš veikts lektores Ingas Pumpures vadītā e-semināra laikā 3. jūlijā, detalizēti uzzināsit par UIN apliekamo bāzi, nodokļu atlaidēm, kā arī deklarācijas pozīciju aizpildīšanas piemēriem. Šeit Jūs varat noskatīties demonstrācijas ierakstu E-semināra pilnu ierakstu var iegādāties ŠEIT! Cena: 59.29 EUR ar PVN Ja esat kāda mūsu žurnāla abonents, saņemsiet € 10 atlaidi pirkumu grozā ievadot atlaižu kodu: Abonents E- semināra PROGRAMMA 1) sadalītā peļņa: a) dividendes, ārkārtas dividendes, b) dividendei pielīdzināmās izmaksas, c) nosacītās dividendes; 2) nosacīti sadalītā peļņa; 3) 1. pusgada deklarācijā norādāmā informācija, ikmēneša deklarācijas sastāvs un decembra deklarācijā norādāmā informācija: a) ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi, b) “sliktie”debitoru parādi, c) aizdevumi saistītām personām, d) darījumi starp saistītiem uzņēmumiem – transfercenas, e)...

Sertificēta nodokļu konsultante Diāna Kļuškina ekspresintervijā "Bilances TV" skaidro, ka pirmajā jaunā parauga uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā ir svarīgi ne tikai uzrādīt ar nodokli apliekamos darījumus, bet arī fiksēt uz pagājušā gada beigām atlikušo nesadalīto peļņu, ar kuru varēs rīkoties bez nodokļa piemērošanas:

Tuvojoties 20. jūlijam - pirmajam datumam, līdz kuram jāiesniedz jaunā parauga uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas, "Bilances TV" skaidro, kā rīkoties situācijā, ja pirmajā pusgadā nav bijis ar nodokli apliekamo darījumu (dividenžu izmaksa, ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas, utt.). Sertificēta nodokļu konsultante Diāna Kļuškina skaidro - ja nav nodokļa apliekamās bāzes, deklarāciju var arī nesniegt, tomēr ieteicams to vienalga būtu izdarīt, īpaši, ja uzņēmums maksājis UIN avansa maksājumus:

Ar 2018. gada 1. janvāri ir stājies spēkā jauns Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums. Savukārt 2018. gada 13. februārī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi par UIN deklarācijā iekļaujamo informāciju. Šogad pirmā UIN deklarācija atbilstoši jaunajai kārtībai ir jāiesniedz līdz 2018. gada 20. jūlijam. Noteikumi neparedz deklarācijas veidlapas paraugu, bet tikai deklarācijā iekļaujamo informāciju. Deklarācija ir izstrādāta un pieejama aizpildīšanai elektroniskā veidā Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Kā palīgs deklarācijas aizpildīšanai EDS ir iestrādātas formulas un jautājumi, kas dod iespēju secīgi aizpildīt attiecīgās deklarācijas rindas tikai atbilstoši konkrētai nodokļa maksātāja situācijai, kā arī izmantot iepriekš iesniegtu informāciju. Piemēram, turpmāk varēs secīgi izmantot EDS sistēmā sākotnēji ievadīto informāciju saskaņā ar jaunā UIN likuma pārejas noteikumiem attiecībā uz nesadalīto peļņu, iepriekšējo gadu nodokļa zaudējumiem vai uzkrājumiem. UIN deklarācijas iesniegšanas termiņš – līdz pēctaksācijas perioda 20. datumam. Sākot ar 2018. gadu, taksācijas periods ir viens mēnesis. Tātad, nodokļa maksātāji deklarāciju sniegs un attiecīgi nodokli...

Nodokļu reformas rezultātā ar 2018. gadu ir ieviesta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlikšana reinvestētai peļņai. UIN maksāšana tikai peļņas sadales brīdī, kā arī no 1. jūlija atceltie UIN avansa maksājumi atstāj uzņēmumu rīcībā vairāk apgrozāmo līdzekļu. Būtiskās izmaiņas uzņēmumu peļņas aplikšanā ar nodokli ir veiktas ar mērķi atbalstīt ieguldījumus uzņēmumu attīstībā, veicinot tautsaimniecības izaugsmi, uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. UIN likums paredz, ka uzņēmuma peļņai, kura tiks atstāta uzņēmuma rīcībā, nevis sadalīta, netiks piemērots UIN. UIN likme 20% apmērā tiks piemērota sadalītajai peļņai, kuru izmaksā dividendēs, kā arī ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām. Pārmaiņas stimulēšot Latvijā strādājošos uzņēmējus domāt ilgtermiņā – atvēlēt pēc iespējas vairāk līdzekļu attīstībai, tostarp darbības modernizācijai, ražošanas apjomu vai pakalpojumu sniegšanas kvalitātes celšanai un citiem plāniem, kas spēcinātu uzņēmumus. Jau iepriekšējos gados vēlmi pēc šādām izmaiņām izteica daudzi uzņēmēji un to pārstāvošās organizācijas, tostarp ar mērķi uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju...

Jautājums: Komercsabiedrības īpašumā ir vieglā automašīna, par kuru maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli. 2018.gada novembrī automašīnai noteiktā degvielas patēriņa norma uz 100 km ir pārsniegta. Vai pārsnieguma summu iekļauj nodokļa bāzē, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokli? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Pie izdevumiem, kuri ir nesaistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita arī transportlīdzekļa (par kuru maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli) degvielas iegādes izdevumus, ja tie pārsniedz noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem. Tādēļ ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj: 1) degvielas iegādes izdevumus, kas pārsniedz noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, 2) aprēķināto pievienotās vērtības nodokli no degvielas iegādes izdevumiem, kas pārsniedz noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem.

Jautājums: Komercsabiedrība atbilstoši savai veicamajai saimnieciskajai darbībai ir noteikusi dabisko zudumu normatīvu. Pārskata gada laikā tas ir pārsniegts, jo zudumi ir bijuši lielāki nekā to paredz normatīvs. Kādu summu iekļauj nodokļa bāzē, piemērojot UIN? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita norakstīto krājumu (preču) vērtību, kas pārsniedz zudumu normatīvu pārskata gadam. Jāņem vērā, ja norakstīto preču vērtība pārsniedz plānoto zudumu apjomu, tad ir jāveic priekšnodokļa korekcija, aprēķinot pievienotās vērtības nodokli no summas, kas pārsniedz plānoto zudumu normu. Tādēļ ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj: zudumu summu, kas pārsniedz zudumu normatīvu; aprēķināto pievienotās vērtības nodokli no summas, kas pārsniedz plānoto zudumu normu.

Jautājums: Vai komercsabiedrībai ir tiesības neiesniegt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarāciju par 2018.gada pirmo pusgadu (2018.gada 20.jūlijā) un par 2018. gada novembri (2018.gada 20.decembrī), ja komercsabiedrība attiecīgi jūnijā un novembrī sadala dividendēs iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu (kas gūta līdz 2017.gada 31.decembrim), tai neveidojas ar nodokli apliekamā bāze un uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāmaksā? Komercsabiedrības pārskata gads ir kalendārais gads. Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (spēkā ar 01.01.2018.) 4.panta otrās daļas 1.punktu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ietver aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes, kas aprēķinātas no peļņas, kura gūta sākot ar 2018.gada 1.janvāri. Jāņem vērā, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 8. un 9.punkts paredz, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neiekļauj dividendes, kas tiek aprēķinātas, sadalot peļņu, kura uzrādīta bilancē 2017. gada 31. decembrī. Neatkarīgi no tā, kāda peļņas sadale tiek norādīta finanšu grāmatvedībā, uzņēmumu ienākuma nodokļa...

Jautājums: Vai uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām sagatavotu starpperiodu finanšu pārskatu ir jāapstiprina zvērinātam revidentam? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests: Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 3.punktu, ja nodokļa maksātāja pārskata gads nesakrīt ar kalendāra gadu, nodokļa maksātājs uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai sagatavo finanšu (starpperiodu) pārskatu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju. Starpperiodu finanšu pārskatu sagatavo atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.775 „Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 14.nodaļā „Kārtība, kādā sagatavo finanšu pārskatu par periodu, kas īsāks par pārskata gadu (starpperiodu pārskats)” noteiktajām prasībām. Uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām sagatavotos starpperiodu finanšu pārskatus nav jāapstiprina zvērinātam revidentam.

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem saistītā ar nodokļu reformas radītajām neskaidrībām. Jautājums: Vai uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām 2018.gadā var samazināt nodokļa bāzi par norakstītajiem uzkrājumiem? Atbilde: Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 17., 18 un 19.punkts nosaka uzkrājumu norakstīšanas kārtību nodokļa piemērošanas vajadzībām. Ar 2018. gada 1. janvāri uzkrājumus uzskaita dalīti no citiem uzkrājumiem. Minēto punktu nosacījumus nepiemēro uzkrājumiem nedrošajiem debitoru parādiem. Tādējādi nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi par uzkrājumiem, kuri izveidoti līdz 31.12.2017. un tiek samazināti, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, ņemot vērā, ka ar nodokli apliekamo bāzi samazina par uzkrājumu summu, kas tiek reizināta ar koeficientu 0,75. Savukārt, ja nodokļa maksātāja 2017. gadā izveidotie uzkrājumi pārsniedz 2016.gadā izveidoto uzkrājumu summu, tad par minēto uzkrājumu pārsnieguma summu var samazināt ar UIN apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu summu tādā apmērā, kādā taksācijas periodā tiek samazināti minētie uzkrājumi.