Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

UIN

Skaidro, kā piemērojams uzņēmumu ienākuma nodoklis Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai
Skaidro, kā piemērojams uzņēmumu ienākuma nodoklis Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai. Kā norāda VID, nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība (filiāle) Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Pastāvīgā pārstāvniecība, kura ir reģistrēta Latvijā – Uzņēmumu reģistrā vai VID – ir UIN maksātāja, un tai ir pienākums sniegt UIN deklarāciju un maksāt UIN saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Piemēram, Lietuvā reģistrētas kapitālsabiedrības “S” filiāle Latvijā 2019.gadā ir aprēķinājusi pelņu 10 000 eiro (ko aprēķina kā starpību starp saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem). Pamatojoties uz Lietuvā reģistrētas kapitālsabiedrības “S” lēmumu, 2020.gada martā filiāle tai pārskaita 10 000 eiro, kas uzskatāma par dividendei pielīdzinātu izmaksu. Dividendei pielīdzināta izmaksa ir ar UIN apliekams objekts filiālei, līdz ar to filiāle (līdz 2020.gada 20.aprīlim) sniedz UIN deklarāciju un samaksā nodokli 2500 eiro (10 000 :0,8 x 0,2). Pastāvīgā pārstāvniecība, kura guvusi peļņu līdz 2017.gada 31.decembrim, šo peļņu...
Izsludināti priekšlikumi grozījumiem UIN likumā, kas mazinātu dubultu atskaitījumu jeb hibrīdneatbilstību veidošanos
Izsludināti priekšlikumi grozījumiem UIN likumā, kas mazinātu dubultu atskaitījumu jeb hibrīdneatbilstību veidošanos
Valsts sekretāru sanāksmē 27. jūnijā starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā". Likumprojektā iekļautās normas paredz novērst uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, kā arī novērst negatīvu ietekmi uz konkurenci, efektivitāti, pārredzamību un taisnīgumu, tādējādi stiprinot Latvijas nodokļu pretizvairīšanās normas un aizsargājot UIN bāzi. Ar to tiks ieviestas Padomes 2016.gada 12.jūlija direktīvas 2016/1164/ES, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (turpmāk - Direktīva 2016/1164) 5.pantā “Izceļošanas nodokļa uzlikšana” ietvertās normas; Padomes 2017. gada 29. maija direktīva 2017/952/ES ar ko attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm groza Direktīvu 2016/1164/ES (turpmāk - Direktīva 2017/952). Direktīvas 2016/1164 5. pantā noteikts, ka UIN tiek uzlikts aktīvam (atbilstoši to tirgus vērtībai), kuru nodokļa maksātājs bez atlīdzības pārvieto uz ārvalstīm. Minētais nav attiecināms uz aktīviem, kuri tiek pārcelti uz laiku, un 12 mēnešu periodā atgriezti Latvijā, kā arī uz aktīviem, kuri tiek...
Vairāki priekšlikumi korekcijām UIN apliekamās bāzes aprēķināšanai
Vairāki priekšlikumi korekcijām UIN apliekamās bāzes aprēķināšanai
Valsts sekretāru sanāksmē 27. jūnijā starpministriju saskaņošanai izsludinātajā Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojektā “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” paredzētas arī citas korekcijas, kas attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) apliekamās bāzes aprēķināšanu. Likumprojekts vēl būs jāvērtē valdības sēdē un jāpieņem Saeimai, taču piedāvājam jau laikus uzzināt, kādas korekcijas likumā varētu tikt veiktas. Priekšapmaksa preces vai pakalpojuma sniedzējam Likumā paredzēts noteikt izsniegtā avansa maksājuma termiņa periodu, līdz kuram veiktais maksājums nav uzskatāms par peļņas sadali. Izsniegtais avansa maksājums maina savu ekonomisko būtību pēc 12 mēnešu termiņa pēc tā izsniegšanas, ja līdzekļus saņēmējs nav sniedzis norunāto pakalpojumu vai piegādājis preci. Likumā paredz iespēju atgriezt pārmaksāto UIN (precizējot UIN deklarāciju par taksācijas periodu, kurā ar UIN apliekamajā bāzē maksājums tika iekļauts), ja 36 mēnešu laikā pakalpojums ir veikts vai darījums ir noticis. Tomēr uzņēmumam arī jāvērtē, vai šāds maksājums pēc ekonomiskās būtības nav kvalificējams kā aizdevums. Līdz ar to, ja darījums nav noticis ilgāku laika periodu,...
Vai un kad biedrībai būtu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis?
Vai un kad biedrībai būtu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis?
Ievērojot Komerclikumā noteiktās saimnieciskās darbības pazīmes, kā arī tulkojot Biedrību un nodibinājumu likuma 2. un 7. pantu kopsakarā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2. panta otrās daļas 6. punktu, atzīstams, ka biedrībai ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības mērķus. Taču jebkurā gadījumā saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus biedrība drīkst izmantot tikai biedrības statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, kā arī peļņu, kas gūta no biedrības veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem. Biedrībai ir tiesības izsniegt aizdevumu ar noteiktu procentu maksu citām fiziskajām un juridiskajām personām, jo šāda darbība arī ir klasificējama kā saimnieciskā darbība un būtībā tā neatšķiras no citas saimnieciskās darbības. Tomēr tai pašā laikā biedrības veiktā saimnieciskā darbība nedrīkst kļūt par biedrības pamatdarbību ar mērķi tikai gūt peļņu, norādījusi Augstākā tiesa Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKA-234/2019. Vispārīgi biedrībai...
Uzziņa par administratīvo sodu maksājumu attiecināšanu uz saimnieciskās darbības izdevumiem UIN piemērošanas vajadzībām
Uzziņa par administratīvo sodu maksājumu attiecināšanu uz saimnieciskās darbības izdevumiem UIN piemērošanas vajadzībām
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izskatījis SIA “X” (turpmāk – Iesniedzējs) iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un sniedza uzziņu jautājumā par administratīvajiem sodiem un ar tiem saistītajiem nodokļu riskiem, kā arī par Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma 8.panta otrās daļas 10.punktu. Iesniedzējs nodarbojas ar starptautiskiem auto kravu pārvadājumiem un veic saimniecisko darbību Baltijas, Skandināvijas, Eiropas valstu, Krievijas, kā arī Centrālās Āzijas un Aizkaukāza valstu tirgū. Katru nedēļu Iesniedzējs saņem vairāk nekā 10 soda naudas rēķinu no dažādām Eiropas Savienības, tostarp arī Skandināvijas valstīm, par ātruma pārsniegumiem, ceļa zīmju neievērošanu un citiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kā arī par darba laika režīma neievērošanu, kravu pārsvaru, riepu protektoru dziļuma neievērošanu u.tml. Soda naudas rēķini var būt adresēti Iesniedzējam vai arī personiski autovadītājam uz Iesniedzēja juridisko adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi. Tas atkarīgs no tā, kādā veidā konkrētais pārkāpums tiek fiksēts – ar fotoradaru, fiksējot transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, vai fiziski, veicot ārvalstu kontrolējošo dienestu reidus...
Uzņēmumu darbu šogad visvairāk sarežģījusi jaunā IIN likmes aprēķināšana un UIN deklarēšanas kārtība
Uzņēmumu darbu šogad visvairāk sarežģījusi jaunā IIN likmes aprēķināšana un UIN deklarēšanas kārtība
Aizejošais gads daudzu uzņēmēju atmiņā paliks ar sarežģītākām birokrātiskām procedūrām un pārdzīvojumiem, ko nesa vērienīgā nodokļu reforma. Vislielākās grūtības tiem radīja progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes aprēķināšana un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) deklarēšanas jaunā kārtība, rāda grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas Tildes Jumis veiktās uzņēmumu aptaujas rezultāti. 36% uzņēmumu vadītāji un grāmatveži atzina, ka tiem bija grūti pierast pie gada sākumā ieviesto grozījumu IIN likumā prasībām, kas paredz piemērot strādājošajiem atšķirīgas nodokļu likmes, atkarībā no gada ienākumu apjoma un citiem faktoriem. Aptuveni tikpat daudz respondentiem lielākās grūtības sagādāja gada vidū spēkā stājusies UIN kārtība, kas paredz deklarāciju iesniegšanu katru mēnesi. Vēl 21,2% darbību apgrūtināja Vispārējās Datu Aizsardzības Regulas (VDAR) prasību ieviešana. "Grāmatvedības uzņēmumi 2018. gada pirmajos mēnešos saskārās ar papildu slogu algas nodokļu aprēķināšanā, kas neplānoti palielināja ikdienas darba apjomu par aptuveni trešdaļu. Gada sākumā daudziem strādājošajiem nebija skaidrs, kas notiks ar viņu atalgojumu, tādēļ grāmatvežiem nācās ieguldīt papildu darbu, skaidrojot...