UIN

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli saistībā ar 2020. gada 23. aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Grozījumi stājas spēkā 2020. gada 25. aprīlī. Ar likuma grozījumiem noteikts jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms, veicot publiskas labdarības darbības, laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējās situācija saistībā ar COVID-19 izplatību līdz 2020. gada 31. decembrim UIN bāzē neiekļauj izdevumus (preču un pakalpojumu dāvinājumus), ko veic uzņēmums, kas iesaistās sociālā atbalsta sniegšanā noteiktām ārkārtējās situācijas ietekmētajām grupām vai uzņēmumiem vai biedrībām, kas nodarbojas noteiktās jomās. Uzņēmums ievēro šādus nosacījumus: atbalsta modelis ir publiski darīts zināms sabiedrībai (piemēram, informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalstu izskanējusi publiskās radio vai televīzijas pārraidēs, izvietota uzņēmuma interneta māja lapā); dāvinājuma saņēmējs nav ar uzņēmumu saistīta persona; uzņēmums sniedz informāciju par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu Valsts ieņēmumu dienestam vienlaikus ar pārskata gada...

Turpmāk izdevumus, kas radīsies, sniedzot sociālo atbalstu, tiks atzīti par uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām un tos neapliks ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Tādējādi tiks atbalstīti uzņēmumi, kuri ārkārtējās situācijas laikā aktīvi iesaistās sociālā atbalsta sniegšanā, piemēram, datoru un citu viedierīču nodrošināšanā skolām, dezinfekcijas līdzekļu nodošanā medicīnas iestādēm, pusdienu un kafijas nodrošināšanā mediķiem. To paredz 25. aprīlī stājušies spēkā Saeimā 23.aprīlī ārkārtas sēdē pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Atbalstu uzņēmumiem plānots īstenot līdz šī gada beigām ar nosacījumu, ka dāvinājuma saņēmējs un atbalsta sniedzējs nav saistītas personas un par sniegto atbalstu ir publiski darīts zināms sabiedrībai – informācija sniegta radio vai televīzijas pārraidēs, izvietota uzņēmuma mājaslapā. Uzņēmumam informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju. Ņemot vērā situācijas, kad Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai nepieciešams arī citu institūciju atbalsts, piemēram,...

Raksta sākumu skatīt šeit. Rakstā ar zemnieku saimniecību jāsaprot arī zvejnieku saimniecība un individuālais uzņēmums. Attiecībā uz pamatlīdzekļu uzskaiti nedaudz jāprecizē raksta pirmajā daļā minētais (BILANCE, Nr. 459, 2020. g.). MK noteikumu Nr. 188 "Kārtība, kādā IK, IU, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" 47. punktā un tā apakšpunktos ir skaidrots, kā noteikt pamatlīdzekļu vērtību, ja persona maina nodokļa maksātāja statusu no UIN uz IIN. Statusa maiņas brīdī par pamatlīdzekļa turpmāko iegādes vērtību nolietojuma norakstīšanai iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām uzskata: UIN maksātāja statusā nodokļu vajadzībām uzskaitīto pamatlīdzekļu kategorijas vai pamatlīdzekļa atlikušo vērtību par pamatlīdzekļiem, kas iegādāti līdz 31.12.2017.; UIN maksātāja statusā uzskaitīto pamatlīdzekļa atlikušo vērtību pamatlīdzeklim, kas iegādāts pēc 31.12.2017. Lai arī MK noteikumi Nr. 188 attiecas uz vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem, domāju, ka arī IIN maksātāji, kas grāmatvedību kārto divkāršajā ierakstā, drīkst vadīties pēc šādiem nosacījumiem. Ja, piemēram, pāreja no UIN...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis atbildes uz jautājumiem, kas attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un algas nodokļa piemērošanu konkrētās situācijās. Jautājums: Komercsabiedrība plānoja nosūtīt darbiniekus uz Vāciju komandējumā, kas tika atcelts sakarā ar koronavīrusa “Covid-19” izplatību. Komercsabiedrībai radušies zaudējumi saistībā ar lidmašīnas biļešu iegādi un viesnīcas rezervāciju. Vai šādus izdevumus jāiekļauj UIN bāzē un jāapliek ar UIN? Vispārīgā gadījumā komercsabiedrības izdevumi darbinieku komandējumiem ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus neiekļauj UIN bāzē. Izdevumi saistībā ar iegādātajām aviobiļetēm ar mērķi nosūtīt darbiniekus komandējumā, kurš atcelts sakarā ar vīrusa “Covid-19” izplatību, ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad komercsabiedrība šādus izdevumus neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Komercsabiedrības darbinieks bija devies komandējumā darba devēja interesēs un pēc atgriešanās no komandējuma darba devējs nosūtīja darbinieku pārbaudīt veselības stāvokli - nodot analīzes laboratorijā (lai noteiktu koronavīrusa "Covid-19" klātbūtni). Komercsabiedrība samaksāja par attiecīgām analīzēm laboratorijā. Vai minētie izdevumi jāiekļauj UIN bāzē...

Zemnieku saimniecības1 (arī individuālie uzņēmumi un zvejnieku saimniecības) ir vienīgās juridiskās personas, kurām pastāv iespēja izvēlēties, kuru ienākuma nodokļa režīmu piemērot — iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli. Protams, ja uzņēmums atbilst kritērijiem, var izvēlēties maksāt arī mikrouzņēmumu nodokli, bet to šoreiz neapskatīsim. Saimnieciskās darbības ienākumam piemērojamā nodokļa veida maiņa ļoti bieži prasa mainīt arī grāmatvedības kārtošanas sistēmu — no vienkāršās uz divkāršo vai otrādi. Kādi ieņēmumi iekļaujami apgrozījumā? UIN maksātāja statuss iet roku rokā ar pienākumu sagatavot un iesniegt gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam. Par UIN maksātāju obligāti jākļūst tām ZS, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 EUR. Pēdējā laikā aktualizējies jautājums, kādas summas ir ieskaitāmas ieņēmumos, lai noteiktu, ir vai nav pārsniegta 300 000 robeža, t.i., vai apgrozījumā no saimnieciskajiem darījumiem ieskaitāmas arī summas, kas saņemtas kā atbalsts lauksaimniecībai. Loģiski būtu 300 000 EUR sliekšņa noteikšanai ņemt vērā...

Saeima 2020. gada 30. janvārī 3. lasījumā pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā attiecībā uz jau esošo normu precizēšanu un jaunu normu ieviešanu. Prezidents likumu izsludināja, un tas stājās spēkā 2020. gada 12. februārī. Patlaban ir zināms, ka paredzētas izmaiņas attiecībā uz: hibrīdneatbilstību regulējuma ieviešanu; izceļošanas nodokļa piemērošanu; avansa maksājumiem, kas pārsniedz 12 mēnešu periodu; ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā; reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības noteikšanu; nerezidenta ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas un iznomāšanas Latvijā; personāla ilgtspējas pasākumiem; pastāvīgo pārstāvniecību finanšu pārskata iesniegšanas termiņu un kapitāldaļu atsavināšanu. Hibrīdneatbilstību regulējums Ar grozījumiem UIN likumā paredzēts pārņemt 2017. gada 29. maija ES direktīvas 2017/952/ES normas attiecībā uz hibrīdneatbilstībām. Grozījumos ietvertās normas paredz novērst iespēju veikt nodokļu plānošanu, izmantojot darījumus, kas rada hibrīdneatbilstības (atšķirīgu darījumu juridisko raksturojumu divās vai vairākās valstīs esošiem nodokļu jomu regulējošiem tiesību aktiem). Ar hibrīdneatbilstību saprot situāciju, kad rezultāts: nodokļa maksātāja darbībām ar saistītu uzņēmumu, darbībām starp saistītiem uzņēmumiem, uzņēmuma darbībām attiecībā uz...

Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, izanalizējusi nodokļu slogu dažādām uzņēmējdarbības formām un nonākusi pie secinājuma, kuriem uzņēmumiem ir, un kuriem nav ieteicams mainīt uzņēmējdarbības formu, lai pārietu no IIN maksātāja statusa (individuālie komersanti, pašnodarbinātie) uz UIN maksātāja statusu (īpaši vienkārši tas izdarāms individuālajiem uzņēmumiem, kuriem tas iespējams, pat nemainot uzņēmuma tiesisko formu). Ieteicams pāriet uz UIN režīmu, pirmkārt, ir tiem uzņēmumiem, kuru izdevumi ir vairāk par 90 procentiem no ieņēmumiem jeb apgrozījuma (rentabilitāte ir mazāka par 10 procentiem). Otrkārt, gada apgrozījumam būtu jābūt vismaz 50 000 eiro apmērā, un, jo īpaši - tad, ja tas ir lielāks par 100 000 eiro. Savukārt pāriešana uz UIN režīmu nebūtu izdevīga uzņēmumiem, kur rentabilitāte jeb peļņa ir no 20% no ieņēmumiem, vai, ja apgrozījums ir mazāks par 50 000 eiro gadā. "Mazākam apgrozījumam par 50 000 eiro gadā es to neieteiktu, jo jāņem vērā papildus izmaksas - divkāršā...

Turpinām informēt, ka 12. februārī stājās spēkā Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas pieņemti 2020. gada 30. janvārī. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis vēl šādus skaidrojumu par būtiskām izmaiņām likumā. Ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi Par saimnieciskās darbības izdevumiem uzskata valstij vai pašvaldībai piederošā publiskajā infrastruktūrā veiktu ieguldījumu vai valstij vai pašvaldībai piederoša ceļa uzturēšanas ieguldījumu (jauna likuma 8.panta 2.2daļa). Likumā atrunāti nosacījumi attiecībā uz izdevumiem, kas veikti valsts vai pašvaldībai piederošajās teritorijās publiskās infrastruktūras izveidošanai vai tās sakārtošanai, kuriem izpildoties, nodokļu maksātājam ir tiesības nodokļa bāzē neiekļaut izdevumus par darījumiem, kas noslēgti, sākot ar 2018.gada 1.janvāri. Par publisku infrastruktūru ir uzskatāmas ķermeniskas lietas, kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot. Precizē izdevumus, kas saistīti ar darbinieku nogādāšanu no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu (likuma 8.panta piektās daļas 2.punkts), nosakot ka tie ir saimnieciskās darbības izdevumi (un nevis personāla ilgtspējas...

Jau informējām, ka 12. februārī stājās spēkā Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas pieņemti 2020. gada 30. janvārī. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis skaidrojumu par šādām būtiskām izmaiņām likumā. Nerezidenta – juridiskas personas ienākums no nekustamā īpašuma iznomāšanas Latvijā Tiek noteikts jauns pienākums izmaksātājam (gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājam, gan arī personai, kas nav nodokļa maksātājs) ieturēt no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu UIN – 5% apmērā no atlīdzības izmaksas brīdī (likuma 5.panta pirmās daļas 4.punkts). Ņemot vērā, ka minētā norma ir piemērojama ar 2020.gada 12.februāri, tad UIN ir ieturams no faktiskajiem maksājumiem, kuri izmaksāti kā minētā atlīdzība, sākot ar 2020. gada 12. februāri. Gadījumā, ja minētos maksājumus veic alternatīvo ieguldījumu fonda vai ieguldījumu fonda dalībniekam – nerezidentam, tad no šiem maksājumiem pienākums ieturēt UIN ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai vai fondu pārvaldniekam (likuma 5.panta pirmās daļas 4.punkts, 7.1 un 7.2daļa). Savukārt UIN izmaksas brīdī nav ieturams, ja...

Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, ko Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma 2020. gada 30. janvārī, stājas spēkā 12. februārī. Grozījumi pieņemti attiecībā uz jau esošu normu precizēšanu un jaunu normu ieviešanu. Kā informē zvērinātu advokātu birojs SORAINEN, likumā izmaiņas paredzētas attiecībā uz: hibrīdneatbilstību regulējuma ieviešanu; izceļošanas nodokļa piemērošanu; avansa maksājumiem, kas pārsniedz 12 mēnešu periodu; ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā; reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības noteikšanu; nerezidenta ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas un iznomāšanas Latvijā; personāla ilgtspējas pasākumiem; pastāvīgo pārstāvniecību finanšu pārskata iesniegšanas termiņu; kapitāldaļu atsavināšanu. Izmaiņas veiktas arī likuma pārejas noteikumos, nosakot, ka likuma 2. panta 3.1 daļa un 7.1 panta divpadsmitā daļa stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Savukārt likuma 8. panta piektās daļas 8. punkts piemērojams, sākot ar pārskata gadu, kas sākas 2019. gada 1. janvārī, bet likuma 8. panta četrpadsmitā daļa piemērojama aktīviem, kas iegādāti, sākot ar 2020. gada 1. janvāri. Attiecīgi likuma 8. pants regulē ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus....

Individuālajiem uzņēmumiem (IU), kas ir saimnieciskās darbības forma, ko nereti izvēlas ārpakalpojumu grāmatveži, ir savas nianses gan juridisko nosacījumu, gan nodokļu maksāšanas ziņā, kas mazliet atšķiras no prasībām, kas ir spēkā sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), gan no tām, kas jāizpilda individuālajiem komersantiem (IK) un pašnodarbinātajiem. "Ja esat ārpakalpojumu grāmatveži, pievērsiet uzmanību - individuālajiem uzņēmumiem ir neliela, tomēr sava specifika," brīdina Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Individuālā uzņēmuma statuss ir juridiska persona, tomēr, atšķirībā no SIA, tā īpašnieks pret kreditoriem atbild ar visu savu personīgo mantu. Arī īpašnieka personīgās mantas izmantošanā uzņēmuma vajadzībām regulējums līdzinās IK/ pašnodarbinātajiem - līgumu slēgt šajā gadījumā nav nepieciešams. IU īpašnieka sociālā apdrošināšana Īpaši specifisks ir individuālā uzņēmuma īpašnieka sociālās apdrošināšanas regulējums. "Ne visi to zina, jo tas nav ierakstīts likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", bet gan likuma pārejas noteikumos - 34. un 35. punktā," uzmanību vērš I. Leibus. No...

Jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi ir pieņemti jau pirms kāda laika, bet jautājumi par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) regulāri tiek uzdoti gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), gan redakcijai, tādēļ, pēc raksta autores domām, būtu lietderīgi atkārtot svarīgāko saistībā ar deklarāciju. Ja uzņēmumam joprojām nav segti līdz 31.12.2017. uzkrātie (nesegtie) UIN zaudējumi, par tiem varēs samazināt nodokli par aprēķinātajām dividendēm piecu gadu laikā (t.i., no 2018. līdz 2022. gadam) 15% apmērā no zaudējumu summas noteiktā apmērā. Nodokļa samazinājums katru gadu nevar pārsniegt vairāk kā 50% no aprēķinātā nodokļa par dividendēm. Nosacīti sadalītā peļņa Deklarācijas 6. rinda Ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi (8. pants) — norāda tajā mēneša deklarācijā, kad izdevumi radušies.a) ja iepriekšējos periodos aizdevumu summa bija iekļauta UIN bāzē; Piemērs Zaudējumu segšana uz nodokļa par dividendēm rēķina Uzņēmuma UIN deklarācijā par 2017. gadu bija uzrādīti zaudējumi 6000 eiro apmērā. Iesniedzot 2018. gada pēdējo (decembra)...

Kā zināms, uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) kopš 2018. gada Latvijā maksā tikai peļņas sadales brīdī vai gadījumos, ja peļņa tiek kādā citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību (piemēram, ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem, palielinātiem procentu maksājumiem, aizdevumiem saistītām personām utt. - sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, 4. panta 2. daļu. Tomēr joprojām eksistē arī vairāki UIN atvieglojumi (kurus var izmantot gadījumos, ja uzņēmumam veidojas nodokļa bāze, pret kuru atvieglojums ir attiecināms): atvieglojums ziedotājiem, atvieglojums nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, atvieglojums par ārvalstīs samaksāto nodokli, atvieglojums ienākumam no akciju atsavināšanas, atvieglojums speciālo ekonomisko zonu (SEZ) uzņēmumiem, iepriekšējo gadu zaudējumu pārnešana u.c. Nodokļa atvieglojumi ziedotājiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma piemērošanas vajadzībām par ziedojumu uzskata mantu vai finanšu līdzekļus, kurus nodokļa maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai citai likuma 12.panta pirmajā daļā minētajai organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai,...

Oktobra beigās Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums), kas jau ir iesniegti izskatīšanai Saeimas budžeta komisijā. Plānots, ka tie tiks pieņemti vēl šogad un stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Šajā rakstā par svarīgākajām plānotajām izmaiņām UIN likumā. Avansi par preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, galvojuma nauda un rokasnauda Likumprojektā noteikts, ka pēc 1.01.2020. pārskata gada pēdējā mēneša nodokļa bāzē būs jāiekļauj par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu samaksātie avansi, kā arī galvojuma nauda un rokasnauda gadījumos, ja darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts maksājums. Ja darījums pēc tam tiks uzsākts, nodokļa maksātājs varēs koriģēt UIN deklarāciju par iepriekš nodokļa bāzē iekļauto summu. Tomēr, lai varētu veikt korekciju, darījums jāuzsāk ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā no mēneša, kad veikts maksājums. Likumprojektam pievienotajā anotācijā teikts, ka norma tiek ieviesta, lai nodrošinātu vienotu izpratni par avansā izsniegtajiem līdzekļiem, un tāpēc tiek noteikts izsniegtā...

Saeimā iesniegti (un pirmajā lasījumā atbalstīti) grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas saistīti ar Eiropas Savienības direktīvu prasību pārņemšanu, žurnāla BILANCE konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" informēja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. Likumā tiek paredzētas divas lielas un vairākas sīkākas izmaiņas.  "Izceļošanas nodoklis" Uzņēmumu ienākuma nodokli plānots piemērot brīdī, kad aktīvs atstāj Latviju un Latvija zaudē nodokļa uzlikšanas tiesības. Likumā paredzēti četri gadījumi, kad tas notiek: 1) pārvietojot aktīvu no galvenā uzņēmuma Latvijā uz tā pastāvīgo pārstāvniecību (turpmāk - PP) ārpus Latvijas; 2) pārvietojot aktīvu no PP Latvijā uz galveno uzņēmumu (vai citu tā PP) ārpus Latvijas; 3) pārvietojot aktīvu sakarā ar uzņēmuma rezidences vietas maiņu (Latvija no galvenā uzņēmuma vietas kļūst par PP vietu); 4) pārvietojot aktīvu saimnieciskās darbības veida nodošanas ietvaros (no PP Latvijā uz galvenā uzņēmuma citu PP ārpus Latvijas); Atkarībā no tā, kurš aktīva pārvietošanas...