NODOKĻI

Saeimas frakcijas "Saskaņa" deputāti ir sagatavojuši un iesnieguši izskatīšanai Saeimā likumprojektu par pazeminātas PVN likmes piemērošanu dzīvojamo māju īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumiem, informē deputāts Andrejs Elksniņš. Lēmums, ka no 2016.gada 1.jūlija par māju apsaimniekošanas pakalpojumiem tiks piemērota 21% PVN likme, tika pieņemts 2016. gada novembrī, kopā ar valsts budžetu, kā rezultātā pieaug iedzīvotāju rēķini par šiem pakalpojumiem. "Apstākļos, kad valsts iedzīvotāji turpina skaitīt katru centu, rēķinu palielināšana par dzīvokļiem pat par 5 eiro, ir jūtama. Mūsu piedāvājums iepriekš netika atbalstīts, taču nas nenozīmē, ka būtu jāpadodas. Lai ieviestu 5% PVN likmi apsaimniekošanas pakalpojumiem, nepieciešams pašos pamatos mainīt normatīvo bāzi. Tomēr pazemināt likmi vismaz līdz 12% - ir reāli. Jautājums ir tikai viens - vai valdošās partijas vēlēsies atbalstīt mūsu piedāvājumu," norāda A.Elksniņš. Atgādināsim, ka Finanšu ministrija, kura piedāvāja paaugstināt likmi līdz 21%, paskaidroja, ka apsaimniekošanas pakalpojumu aplikšana ar PVN atbilst ES Padomes direktīvai par kopējo PVN sistēmu. Kā tagad noskaidrojās, Latvijai bija vairākas...

Izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz pilnveidot sociālās apdrošināšanas sistēmu un atrisinātu virkni praksē konstatētu problēmu. No likuma paredzēts izslēgt normas, kas regulē fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju sociālo apdrošināšanu, jo no 2016.gada saimnieciskās darbības veicējiem vairs nav paredzēta iespēja maksāt fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Praksē aizvien biežāk ir gadījumi, kad persona, par kuru sociālās iemaksas Latvijā veic valsts (piemēram, bezdarba, maternitātes u.c. gadījumos), vienlaikus minētajā periodā ir nodarbināta un nodokļu samaksu veic citā valstī. Tādējādi persona tiek vienlaikus sociāli apdrošināta divās valstīs, lai arī likums nosaka, ka sociālās iemaksas no valsts budžeta netiek veiktas, ja persona strādā ārvalstī. Tādēļ likumprojekts paredz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) tiesības gadījumos, kad tā saņem informāciju par personas nodarbinātību vai sociālo apdrošināšanu ārvalstī, anulēt personai Latvijā reģistrētās iemaksas, kas veiktas no valsts budžeta. Likuma grozījumi arī paredz noteikt, ka gadījumos, kad sociālās...

Atgādinām, ka tuvojas termiņš, līdz kuram iespējama pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atgūšana citās Eiropas Savienības dalībvalstīs Latvijas juridiskajām personām. Atmaksas pieteikums iesniedzams Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vēlākais līdz tā kalendārā gada, kas seko atmaksas periodam, 30.septembrim. Tātad par 2015. gadu - līdz šā gada 30. septembrim. PVN atmaksas kārtība ES noteikta Padomes 2008.gada 12.februāra direktīvā 2008/9/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai PVN atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. PVN atmaksu citā ES dalībvalstī var pieprasīt Latvijas Republikā (LR) reģistrēts PVN maksātājs, kurš neveic reģistrējamu saimniecisko darbību citā dalībvalstī, par pievienotās vērtības nodokli, kas aprēķināts attiecībā uz šajā dalībvalstī iegādātajām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un preču importu savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. LR nodokļu maksātāji PVN atmaksas pieteikumus, kas adresēti citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, iesniedz EDS saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumiem Nr. 1514 „Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis jaunu metodisko materiālu "Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas darba devējam – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam". Metodiskais materiāls sniedz metodisku palīdzību darba devēja – mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja – minimālo pārskata mēneša obligāto iemaksu objekta (turpmāk – minimālo obligāto iemaksu objekts) noteikšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) veikšanai no 2017.gada 1.janvāra. Minimālo obligāto iemaksu veicēji būs darba devējs, kas ir MUN maksātājs, obligātās iemaksas (gan darba devēja, gan darba ņēmēja daļu) veic no saviem līdzekļiem par katru mikrouzņēmuma darbinieku un obligāto iemaksu objekts par katru mikrouzņēmuma darbinieku nevarēs būt mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Taču 2017. gadā mēneša minimālo obligāto iemaksu objekts darba ņēmējam, kas ir MUN maksātājs,būs trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra, bet sākot ar 2018.gada 1.janvāri, minimālo obligāto iemaksu objekts būs vienāds ar Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas...

Latvijas lielākie elektroenerģijas tirgotāji vērsušies pie Ministru prezidenta ar aicinājumu rūpīgi izvērtēt plānotos grozījumus Elektroenerģijas nodokļa likumā, vēstulē norādot, ka iecerētās izmaiņas kropļos elektroenerģijas tirgu, radot zaudējumus gan tirgotājiem, gan patērētājiem. Finanšu ministrija nākusi klajā ar ierosinājumu mainīt Elektroenerģijas nodokļu likumu, atceļot nodokļa atbrīvojumus elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem - hidroelektrostacijās vai efektivitātes kritērijiem atbilstošās koģenerācijas stacijās. Pašlaik šādai elektroenerģijai nodokļa likme ir 0.00 EUR/MWh, savukārt pēc plānoto likuma grozījumu stāšanās spēkā 2017. gada 1. janvārī tirgotājiem būs jāmaksā elektroenerģijas nodoklis pilnā apmērā - 1.01 EUR/MWh, neatkarīgi no elektroenerģijas izcelsmes. Tirgotāji vērš uzmanību, ka, veicot likuma grozījumus esošajā redakcijā, būtiski ietekmēs Latvijas biznesa un investīciju vidi, kā arī palielinās nodokļu slogu patērētājiem. Kā piemēru tirgotāji min faktu, ka Latvijā patērētāji, slēdzot saistības ar tirgotājiem, izvēlas vidēja vai ilgtermiņa līgumattiecības, kas sniedz garantiju, ka pakalpojuma cenā tiek iekļauti visi nodokļi un nodevas. Stājoties spēkā jaunajam regulējumam gan tirgotājiem, gan patērētājiem radīsies neparedzēti...

Personālsabiedrību gadījumā uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksa atšķiras - personālsabiedrības šo nodokli nemaksā patstāvīgi, bet gan katrs personālsabiedrības biedrs maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par tam pienākošos personālsabiedrības apliekamā ienākuma daļu. Lai nomaksātu nodokli, vispirms personālsabiedrība sagatavo un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par attiecīgo taksācijas periodu vienlaikus ar uzņēmuma gada pārskatu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajos termiņos. Pēc tam personālsabiedrība patstāvīgi sastāda nodokļa taksācijas gada deklarāciju, kuras forma un aizpildīšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumos Nr.548 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu”. Personālsabiedrība savā uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā koriģē apliekamo ienākumu, to palielinot vai samazinot likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” paredzētajā kārtībā. Personālsabiedrība uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 3.pielikumā “Personālsabiedrības biedru saraksts, to ieguldījums un ar nodokli apliekamais ienākums (zaudējumi)” norāda informāciju par personālsabiedrības biedriem. Informācijā par personālsabiedrības biedriem ietver: personālsabiedrības biedra vārdu, uzvārdu vai...

No 1. septembra muitas izmeklētāji visā Eiropas Savienībā sekmīgākai krāpšanas apkarošanai muitas jomā var izmantot jaunus elektroniskus rīkus. Muitas jomu reglamentējošo noteikumu grozījumu rezultātā iestādēm būs iespēja piekļūt jaunajām IT sistēmām, kuras reģistrē jūras kuģos pārvadāto konteineru fizisko pārvietošanu, un iegūt informāciju par precēm, ko ieved un izved no ES un kas ES šķērso tranzītā. Šie jaunie instrumenti ļaus ES un tās dalībvalstīm labāk izsekot un identificēt aizdomīgus sūtījumus un sekmīgāk atklāt krāpšanu muitas jomā. “Krāpšana muitas jomā šķērdē publisko budžetu līdzekļus, un mums ir jāvēršas pret to efektīvi un viedi,” teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Kristalīna Georgijeva, paužot gandarījumu par jauno tiesību normu īstenošanu. “Pateicoties jauniem IT rīkiem, publiskās iestādes būs labāk aprīkotas šo problēmu risināšanai, netraucējot likumīgu tirdzniecību”, viņa piebilda. Krāpšana muitas jomā – piemēram, nepareizas produkta izcelsmes deklarēšana, zemākas preces vērtības norādīšana, nepareiza preču apraksta norādīšana importējot – būtiski kaitē ES finanšu interesēm. Ņemot vērā to, ka šāda veida...

Atsākoties mācību gadam un arī dažādām interešu nodarbībām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, sākot ar 2017.gadu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes locekļi varēs atgūt daļu pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa arī no tās summas, kas šogad būs samaksāta par bērnu interešu izglītību. VID aicina vecākus vai citus ģimenes locekļus, šogad maksājot par bērnu interešu izglītību, uzkrāt un saglabāt maksājumus apliecinošos dokumentus – čekus, kvītis, internetbankas izdrukas u.tml. Nodokļa atmaksa pienāksies par tiem pulciņiem, ko piedāvā izglītības iestāde, kā arī par pulciņiem, ko piedāvā cita juridiskā vai fiziskā persona, kas nav reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, taču tai ir pašvaldības izsniegta speciāla licence pulciņa darbībai. Informācija par to, vai konkrētā pulciņa organizētājs ir izglītības iestāde, ir pieejama Izglītības iestāžu reģistrā. Savukārt par pašvaldības izsniegtajām licencēm ir jāinteresējas attiecīgajā pašvaldībā, piemēram, Rīgas pašvaldības interešu izglītības programmu īstenotājiem izsniegtās licences ir pieejamas elektroniskā veidā portālā www.e-skola.lv. Maksājumu apliecinošajā dokumentā obligāti ir jābūt norādītam...

Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču aprites daļa informē, ka š.g. 12.augustā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.302 „Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.302). Grozījumi veikti, ņemot vērā ar š.g. 1.janvāri paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes vairākām akcīzes preču grupām, kā rezultātā akcīzes preču aprites jomā ilgstoši strādājošiem komersantiem palielinājās finansiālais slogs un aizvien biežāk tika konstatēta akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma nepietiekamība. Lai atrisinātu iepriekš aprakstīto situāciju, komersantiem, kuriem izsniegta speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ne mazāk kā trīs gadus un izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība, piemērojot kādu no MK noteikumu Nr.302 48.punktā noteiktajiem atvieglojumiem, noteiktas akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma samazinājuma piemērošanas tiesības par patēriņam nodotām akcīzes precēm Latvijas Republikā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto valsts budžeta maksājumu kopējais parāds 2016.gada 1.augustā bija 1,425 miljardi eiro, liecina VID apkopotā informācija. No kopējā parāda 935,523 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, 322,15 miljoni eiro - parāds pašvaldību budžetiem, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 167,77 miljoni eiro. No šī parāda 888,89 miljoni eiro jeb 62,36% ir reāli nepiedzenamie parādi.No kopējā parāda piedzenamie parādi ir 1,032 miljardi eiro jeb 72,37%, taču reāli piedzenamie parādi ir tikai 142,775 miljoni eiro jeb 10,02% no kopējā parāda apjoma. Lielāko daļu (872,25 miljonus eiro) nepiedzenamo parādu veido tādu uzņēmumu parādi, kuriem nav naudas līdzekļu un nekādas mantas, pret ko varētu vērst piedziņu. No kopējā parāda tikai 0,68% jeb 9,63 miljoni eiro ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepiedzenamie parādi, jo tie izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem. Kopš 2016.gada 1.janvāra, kad kopējā parāda summa bija 1,416 miljardi eiro, parāds septiņu mēnešu laikā ir audzis par 0,63%. Reāli nepiedzenamo parādu summa septiņu mēnešu...

Otrdien, 23.augustā, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs 2017.gadā būs 52 400 eiro, informē Labklājības ministrija (LM). Iemaksu objekta maksimālais apmērs 2017. gadam aprēķināts, ņemot vērā 2016.gada iemaksu objekta maksimālo apmēru 48 600 eiro un aprēķināto darba samaksas izmaiņu indeksu 1,078. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem (2016.gada maijā), 2015.gadā Latvijā bija 4240 sociāli apdrošināti cilvēki, kuriem iemaksu algu summa gadā bija virs 52 400 eiro. Savukārt 5296 cilvēkiem iemaksu algu summa gadā bija virs 48 600 eiro. Sociālo iemaksu objekts ir cilvēka ienākumi, no kuriem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Ministru kabineta sēdē 23. augustā tika skatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Grozījumi paredz noteikt jaunu valsts nodevas objektu par energoefektivitātes veicināšanu un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanu, tādējādi nodrošinot Ministru kabineta noteikumu par valsts nodevas apmēru, aprēķināšanas, piemērošanas un kontroles kārtību piemērošanu. Kā norāda likumprojekta autori, Energoefektivitātes likuma 13.pants nosaka energoefektivitātes nodevu un attiecīgi minētā likuma 13.panta trešā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt energoefektivitātes nodevas apmēru, aprēķināšanas, piemērošanas un kontroles kārtību. Atbilstoši Energoefektivitātes likuma pārejas noteikumu 2.punktam noteikumus par energoefektivitātes nodevas apmēru, aprēķināšanas, piemērošanas un kontroles kārtību Ministru kabinetam jāizdod līdz 2016.gada 1.oktobrim. Minētā nodeva ir uzskatāma par energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles instrumentu energoefektivitātes pasākumu īstenošanā valstij noteiktā mērķa sasniegšanai, t.i., ietaupīt 9896 GWh (līdz 2020.gadam) enerģijas galapatēriņa sektoros. Vienlaikus ar valsts nodevas apmēru tiks stimulēts, lai komersants būtu ieinteresēts un tam rastos labvēlīgāki apstākļi energoaudita vai energopārvaldības sistēmas ieviešanā nekā šo prasību nepildīšanas...

Kā skaidro Valsts ieņēmumu dienests (VID), pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk - obligātās iemaksas) objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi (no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas, radošās un profesionālās darbības un citi ienākumi no saimnieciskās darbības). Obligāto iemaksu objekta izvēli persona var izdarīt tikai vienu reizi par pārskata ceturkšņa mēnešiem. Obligāto iemaksu objektu pašnodarbinātais izvēlas, ievērojot Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, kā arī savus faktiskos ienākumus, kas gūti no saimnieciskās darbības. Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru gadam pašnodarbinātajiem nosaka divpadsmit Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmērā. 2016.gadā Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga ir 370 eiro, tādējādi pašnodarbinātajiem obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs 2016.gadam ir 4440 eiro 370 eiro x 12 mēneši). Savukārt obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs mēnesim ir 370 eiro. Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru nosaka proporcionāli mēnešu skaitam, kuros persona kalendāra gada laikā atradusies pašnodarbinātā statusā. Ja persona nav atradusies pašnodarbinātā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidrojis, kā aprēķināmas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide par ārvalstīs samaksāto nodokli Nodokli samazina par ārvalstīs samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) summu, bet ne vairāk kā summu, kas būtu vienāda ar Latvijā aprēķināto nodokli par ārvalstīs gūto ienākumu. Piemērojot atlaidi par ārvalstīs samaksāto UIN, nodokļa maksātājs uzņēmumu ienākuma nodokļa gada deklarācijai pievieno attiecīgās ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas (ārvalsts nodokļu administrācijas) apstiprinātus dokumentus, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un samaksātā nodokļa summa. Aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, 81.rindā (tai skaitā, 81.1., 81.2. un 81.3.rindā) nodokļa maksātājs norāda atsevišķas valstis un tajās samaksāto nodokļu summu. Ārvalstīs samaksātais nodoklis ārvalstu valūtā pārrēķināms eiro pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa nodokļa samaksāšanas dienā. Starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – nodokļu konvencijas) regulē nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Tā kā atsevišķos gadījumos otrai līgumslēdzējai valstij ir tiesības aplikt konkrēta veida ienākumu ar nodokli, tad līgumslēdzēja valsts – personas rezidences valsts...

Atalgojums mazumtirdzniecībā ar katru gadu pieaug, taču kāpums varētu būt straujāks, ja to nebremzētu lielais ēnu ekonomikas īpatsvars ekonomikā un zemā produktivitāte valstī kopumā, norāda Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis. Lai pārrunātu tirdzniecības darbinieku intereses un ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām saistītās problēmas valstī, 17.augustā tiksies LPTA un Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība.Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, LPTA biedru uzņēmumi vidēji saviem darbiniekiem maksāja par 20 - 50% lielākas stundu likmes nekā vidēji citos mazumtirdzniecības uzņēmumos. "Neskatoties uz būtiski lielākām algām un tādiem papildu labumiem kā apdrošināšana, mūsu asociācijas biedru uzņēmumi Rimi Latvia, Narvesen Baltija un Maxima Latvija saskaras ar grūtībām piesaistīt jaunus darbiniekus. Cilvēki Latvijā nereti izvēlas nedaudz lielāku algu aploksnē, nevis sociālās garantijas un drošību nākotnē," komentē Noris Krūzītis.Ir jāņem vērā, ka darbaspēka izmaksas ir viena no būtiskākajām uzņēmumu izdevumu pozīcijām, kam ir liela ietekme uz preču pārdošanas cenu, tādējādi "pelēko uzņēmumu" radītā negodīgā konkurence ir...