NODOKĻI

No 1.jūlija Lietuva līdz 380 palielināja minimālo mēnešalgu. Iepriekš valstī tā bija noteikta 350 eiro, līdz ar to algas pieaugums ir 30 eiro jeb par 8,6 procentiem. Minimālā stundas likme Lietuvā noteikta 2,32 eiro - tā palielinājās par 0,19 eiro jeb 8,9 procentiem."Šis ir piektais ievērojamākais minimālās algas pieaugums no 2013. gada," atzinis Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs. 380 eiro minimālās algas slieksnis būs piemērojams aptuveni 350 000 darbinieku, ieskaitot aptuveni 80000 darbiniekus budžeta iestādēs. 2016. gadā valsts budžeta šim mērķim ir atvēlēti 21.1 milj. eiro.Igaunijā minimālā alga patlaban ir 390 eiro. Latvija ar 370 eiro nu palikusi "astē" kaimiņvalstīm.Latvijā ir arī augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme - 23% (bija plānots likmi pakāpeniski samazināt līdz 20%, bet 2016.gadā likmes samazinājums netika veikts), kamēr Igaunijā tā ir tikai 20%, savukārt Lietuvā - 15%. Arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātie maksājumi (VSAOI) Latvijā kopumā izmaksā dārgāk nekā kaimiņvalstīs. Latvijā VSAOI likme ir 34,09 % (t.sk. darba...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2016.gada 16.jūnijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas stājās spēkā 2016.gada 30.jūnijā. Tajā veiktas sekojošas izmaiņasPar Latvijas rezidentu ārvalstīs saņemtas algas deklarēšanas pienākumu Sākot ar 2016.gada 30.jūniju, Latvijas rezidentiem algota darba ienākumi, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli, nav jādeklarē gada ienākumu deklarācijā.Piemēram, fiziskajai personai, kas 2016.gadā strādāja Francijā un no algas Francijā maksāja ienākuma nodokli, nav jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarācija par Francijā saņemto algu.Fiziskajai personai – Latvijas rezidentam – par ienākumiem, kas kalendāra gadā saņemti, strādājot darba devēja – ārvalsts nodokļu maksātāja – labā ārpus Eiropas Savienības, ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.jūnijā arī turpmāk ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarācija.Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz visiem ārpus Latvijas strādājošiem Latvijas rezidentiem, kas guvuši cita veida ienākumus, piemēram, procentu ienākumus vai ienākumus no saimnieciskās darbības,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, sākot no 2016.gada 30.jūnija, tiem Latvijas rezidentiem, kuriem algota darba ienākumi ir kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm, tie vairs nav jādeklarē Gada ienākumu deklarācijā. Savukārt tiem Latvijas rezidentiem, kuri ienākumus gūst valstīs, kas nav ES dalībvalstis, arī turpmāk būs jāiesniedz VID Gada ienākumu deklarācija un jādeklarē visi ārvalstī gūtie ienākumi.Tas nozīmē, ka tiem Latvijas rezidentiem, kuri strādā un gūst algota darba ienākumus kādā no ES dalībvalstīm, sākot no 2016.gada 30.jūnija vairs nebūs VID jāsniedz Gada ienākumu deklarācija, lai tos deklarētu.Taču vēršam uzmanību, ka tas attiecas tikai uz algota darba ienākumiem. Savukārt, ja ES valstī strādājošs Latvijas rezidents gūst cita veida ienākumus, piemēram, ienākumus no saimnieciskās darbības, dividendēm, personīgā īpašuma pārdošanas u.c., tie arī turpmāk ir jādeklarē, iesniedzot VID Gada ienākumu deklarāciju laikā no 1.marta līdz 1.jūnijam.Savukārt tiem Latvijas rezidentiem, kuri jebkāda veida ienākumus gūst valstīs, kas nav ES dalībvalstis (kaut arī ar tām ir noslēgtas...

Vēršam uzmanību, ka likumā “Par nodokļiem un nodevām” ar 2015. gada 30. novembra grozījumiem noteikts, ka no 2016. gada 1. jūlija VID paredzētas tiesības piemērot papildus nodrošinājuma līdzekli - liegumu komersanta amatpersonu maiņai, reorganizācijai, likvidācijai pirms administratīvā procesa (nodokļu revīzijas) uzsākšanas vai to uzsākot, ja pastāv riski, ka komersants varētu savu darbību pārtraukt vai mēģinātu izvairīties no atbildības. Proti, VID noteikts pienākums informēt Uzņēmumu reģistru par nodokļu maksātājiem, kam plānots uzsākt nodokļu revīziju. Savukārt Uzņēmumu reģistrs informēs VID par saņemtajiem pieteikumiem no šādiem nodokļu maksātājiem un VID attiecīgi vērtēs nodokļu maksātājam konstatētos riskus, kā arī nepieciešamību piemērot izpildes nodrošinājuma līdzekli. To paredz likuma 18.panta pirmās daļas 25.punkts, 26.1 panta 3.1 daļa un 28.1 panta 4.1 un sestā daļa, kas stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā.1. jūlijā stājas spēkā arī likuma normas, kas nosaka, ka nodokļu maksātāji drīkst lietot elektroniskās ierīces un iekārtas, kuras atbilst nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) turpina no 2016.gada 1.janvāra pārskatīt 2010.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās vecuma, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas, pensijas kapitālam (izņemot 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu) piemērojot koriģētos algu indeksus.Tiem pensionāriem, kuriem pensijas apmērs pēc pārskatīšanas ir palielinājies, VSAA uz pensionāra deklarētās dzīves vietas adresi nosūtīs lēmumu par jauno pensijas apmēru.VSAA vērš uzmanību, ka jaunajā pensijas apmērā nav ietverta iepriekš piešķirtā piemaksa pie pensijas par darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. Piemaksa netiek pārskatīta, un tāpēc lēmumā tā nav norādīta. Iepriekš piešķirtā piemaksa pie pensijas arī turpmāk tiks izmaksāta vienlaicīgi ar pārskatīto pensiju.Piemēram, ja pensionārs līdz šim ik mēnesi saņēma 200 eiro, no kuriem 180 eiro bija pensija, bet 20 eiro piemaksa, tad lēmumā norādītā pārskatītā summa attiecas tikai uz pensiju. Ja pensijas pārskatīšanas rezultātā pensijas apmērs palielinājies par 5 eiro, tad šis jaunais apmērs, kas ir 185 eiro, tiek norādīts VSAA lēmumā. Bet izmaksāti turpmāk ik mēnesi tiks 185 eiro kopā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 2016.gada 1.jūlija ar akcīzes nodokli tiek aplikts jauns preču veids – vienreizējās un daudzkārt lietojamās elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums, kas satur vai nesatur nikotīnu. Kā aprēķinās akcīzes nodokli elektronisko cigarešu šķidrumam No 2016.gada 1.jūlija akcīzes nodokli elektroniskajās cigaretēs izmantojamam šķidrumam aprēķinās pēc šādām likmēm: 1) par 1 mililitru šķidruma – 0,01 euro; 2) par 1 miligramu nikotīna – 0,005 euro. Kopējo akcīzes nodokļa summu par elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu aprēķina, summējot pēc 1. un 2.punktā noteiktās nodokļa likmes aprēķināto. Kam un kā nodoklis būs jāmaksā Ievedot Latvijā vienreizējās un/vai daudzkārt lietojamās elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu no Eiropas Savienības, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā jāiesniedz elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma akcīzes nodokļa deklarācija. Elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapā ir iestrādātas formulas, un, norādot cigarešu uzpildes šķidruma apjomu un nikotīna daudzumu šķidruma vienībā, sistēma automātiski aprēķina kopējo maksājamo akcīzes nodokļa summu. Aprēķinātais akcīzes nodoklis jāsamaksā piecu...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera atbalsta ministru lēmumu par nodokļu saglabāšanu esošajā līmenī, veidojot nākamā gada valsts budžetu, kā arī turpināt strādāt pie sistēmas izmaiņām 2018.gadā, balstoties uz Pasaules bankas un vietējo pētnieku rekomendācijām.Pirmdien, 27.jūnijā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola apliecināja, ka papildu valsts nepieciešamību finansēšanai tiks rasti līdzekļi no iekšējām rezervēm, pārdalot ministriju budžetu, kā arī nedaudz palielinot budžeta deficītu. "Regulāri tiekoties ar atbildīgajiem ministriem un premjerministru Māri Kučinski esam vienojušies, ka uzņēmēji pašreiz nav gatavi būtiskām nodokļu izmaiņām, kādas tika veiktas pērnā gada rudenī, gatavojot šī gada budžetu. Mēs esam patiesi priecīgi, ka pie šī lēmuma ministri arī turas, tādējādi garantējot daudz paredzamāku biznesa vidi nākamajam gadam," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.Pašreiz turpinās darbs pie nelielām izmaiņām nodokļu jautājumos, kas tiks ieviesti gan šogad, gan nākamā gada sākumā, tostarp paplašinot reversā PVN maksāšanas kārtību Eiropas Savienības PVN direktīvā atļautajās nozarēs, kā arī paredzēts ieviest fiksētu maksu jeb patentmaksu vieglo pasažieru...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Par cigarešu inventarizāciju un akcīzes nodokļa starpības summas aprēķināšanu saistībā ar akcīzes nodokļa likmes maiņu 2016.gada 1.jūlijā". Saskaņā ar likuma „Par akcīzes nodokli” pārejas noteikumu 58.punkta sesto apakšpunktu 2016.gada 1.jūlijā tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm, vienlaikus tiek noteikts arī augstāks cigaretēm piemērojamais minimālais akcīzes nodokļa līmenis. Palielinoties akcīzes nodokļa likmēm cigaretēm (mazumtirgotājiem – nākamā mēneša pirmajā datumā pēc akcīzes nodokļa likmju maiņas), metodiskā materiāla 4. un 5.punktā minētajām personām: jāinventarizē cigarešu un cigarešu akcīzes nodokļa marku krājumi; jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) akcīzes nodokļa starpības aprēķins (saskaņā ar grozījumiem likumā „Par akcīzes nodokli” inventarizācijas saraksti VID vairs nav jāiesniedz); jāsamaksā akcīzes nodokļa starpība valsts budžetā. Cigarešu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu (tikai gadījumā, ja pēc stāvokļa 2016.gada 1.jūlijā personas uzskaitē ir akcīzes nodokļa markas, par kurām (vai attiecīgajām cigaretēm) akcīzes...

No 21. līdz 23. jūnijam Finanšu ministrijas pārstāvji Tokijā, Japānā, uzsāk sarunas par Latvijas – Japānas nodokļu konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noslēgšanu.Nodokļu konvencija ir viens no galvenajiem starptautiskajiem līgumiem ekonomiskās sadarbības veicināšanai, kuru galvenie uzdevumi ir nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana, nodokļu nemaksāšanas novēršana, nodokļu uzlikšanas tiesību precīza sadalīšana starp līgumslēdzējām valstīm, diskriminācijas nodokļu uzlikšanas veidā novēršana un likumīga pamata abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai nodibināšana.Japāna kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts ir starp Latvijas galvenajām prioritātēm nodokļu konvenciju noslēgšanā, ņemot vērā Latvijas iestāšanos OECD.Latvijas – Japānas pirmā neoficiālā tikšanās par nodokļu konvencijas noslēgšanu notika šā gada februārī Viļņā, piedaloties triju Baltijas valstu un Japānas delegācijām. Šobrīd jau oficiālās sarunas tiek turpinātas divpusējā formātā ar katru Baltijas valsti atsevišķi. Jāatzīmē, ka Latvija pirmā no trijām Baltijas valstīm ir saņēmusi Japānas puses priekšlikumu noturēt sarunas par minētās nodokļu konvencijas noslēgšanu.Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas uzsāka...

Valsts sekretāru sanāksmē 16. jūnijā izsludināti jauni un izmaiņu ziņā nozīmīgi grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Lai novērstu atšķirīgu pieeju nokavējuma naudas aprēķināšanai atkarībā no tā, kāds nodokļu kontroles pasākums ir veikts un, vai nodokļu maksātājs ir veicis uzrēķinātās summas samaksu normatīvajos aktos noteiktajā laikā pēc maksāšanas termiņa iestāšanās, tiek veikti grozījumi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 5.1daļā, nosakot datu atbilstības pārbaudes rezultātā tādu pašu nokavējuma naudas aprēķināšanu kā nodokļu revīzijas (audita) rezultātā. Vienlaicīgi tādā pašā veidā tiek precizēta nokavējuma naudas aprēķināšana gadījumos, kad nodokļu administrācija, konstatējot iejaukšanos elektroniskajās ierīcēs un iekārtās (mainīta programmatūra vai veiktas citas darbības, ar kurām radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem apliekamo objektu), nosaka samazināto ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu uz aprēķina pamata.Papildinot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmajā daļā sniegto uzskaitījumu (gadījumus, kad VID ir tiesības piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu), nodokļu maksātājiem, kas paši veic precizējumus iesniegtajās nodokļu deklarācijās pirms...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā mājaslapā publicējis informatīvo materiālu "Informācija par EDS formas iesniegumu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam". Pati iesnieguma forma elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejama: Dokumenti - Sagatavot jaunu dokumentu “No veidlapas” - Citi - "Iesniegums samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai". VID informatīvajā materiālā ar attēliem demonstrē, kā korekti aizpildāms iesniegums, sagatavojams atmaksas grafiks, kā arī norādījis, kā rīkoties gadījumā, ja EDS pienāk VID automātisks paziņojums, ja VID sistēmā nav reģistrēts lēmumā aprēķinātais nodokļu maksājums, vai arī tas nav veikts pilnā apmērā. VID norāda, ka, veicot regulāro maksājumu obligāti, vienlaicīgi, ir jāveic arī aprēķinātās nokavējuma naudas nomaksa (aprēķinātā nokavējuma nauda redzama EDS). Ja tiek veikts tikai lēmuma grafikā noteiktais maksājums, tad no iemaksātās summas tiek aprēķināta nokavējuma nauda (atbilstoši likumā noteiktajam) un veidojas pamatsummas parāds, par kuru regulāri tiks saņemti sistēmas brīdinājumi. Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24.panta sestajā daļā ir noteikts, ka nokavēto nodokļu maksājumi veicami, maksājot proporcionāli pamatparādu un nokavējuma...

Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – likums) izpratnē emisijas kvotu tirdzniecība ir uzskatāma par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, kas ir ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) apliekams darījums. Kā piemērojams PVN darījumos ar emisijas kvotām - gan tās pērkot, gan pārdodot - informē Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā "Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana darījumos ar emisijas kvotām". PVN piemērošana sniegtajiem pakalpojumiem un darījumu uzrādīšana PVN deklarācijā Pārdodot emisijas kvotas, pakalpojuma sniegšana ir notikusi, kad pakalpojums sniegts pasūtītājam vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas. PVN par sniegtajiem pakalpojumiem (izņemot tos pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 19.panta pirmo daļu) norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins vai saņemta atlīdzība pirms pakalpojuma sniegšanas saskaņā ar nodokļa rēķinu. Pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta ir cita dalībvalsts, trešā valsts vai trešā teritorija saskaņā ar likuma 19.panta pirmo daļu, reģistrēts nodokļa maksātājs norāda tā taksācijas perioda nodokļa...

Ārvalstīs strādājošie Latvijas rezidenti Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varēs neiesniegt gada ienākumu deklarāciju par algotā darbā gūtajiem ienākumiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 16.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.Ar likuma izmaiņām noteikto deklarēšanas atbrīvojumu varēs piemērot tikai algota darba ienākumiem, kas gūti kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.Likums grozīts, jo VID informāciju par personas gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli patlaban jau saņem no ES dalībvalstīm obligātās automātiskās informācijas apmaiņas sistēmas ietvaros.Savukārt tiem nodokļu maksātājiem, kuri ienākumus gūst valstīs, kas nav ES dalībvalstis, bet ar kurām ir noslēgtas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, tāpat kā līdz šim būs pienākums VID iesniegt ikgadējo ienākumu deklarāciju. Šāda kārtība tiks saglabāta, jo prasība par informācijas apmaiņu ar šīm valstīm nav obligāta un ziņas par Latvijas iedzīvotāju ārvalstīs gūtajiem ienākumiem un samaksātajiem nodokļiem VID nesaņem no visām valstīm, ar kurām noslēgtas attiecīgās konvencijas.Jaunā kārtība stāsies spēkā nākamajā dienā pēc likuma...

Saeima ceturtdien, 16.jūnijā, nolēma uzdot Ministru kabinetam vērtēt iespēju mainīt nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu vienīgajam īpašumam. Valdībai līdz šī gada 1.oktobrim Saeimā jāiesniedz informatīvs ziņojums par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai īstenotu principus, kas ļautu nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam nepiemērot vai arī piemērot vienoto samazināto procentu likmi no nekustamā īpašuma vērtības. Lēmuma projektu sagatavojusi Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, ņemot vērā šī gada aprīlī 10 496 Latvijas pilsoņu Saeimā iesniegto kolektīvo iesniegumu „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim”. Kolektīvajā iesniegumā norādīts, ka nepieciešamais parakstu skaits, lai iniciatīvu varētu iesniegt parlamentā, savākts īsā laika posmā – 29 dienās - un tas liecina par jautājuma aktualitāti un svarīgumu Latvijas sabiedrībā.

Viena no pakalpojumu nozarēm, par kurām saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu mēdz rasties neskaidrības, ir pakalpojumi, kas saistīti ar nekustamajiem īpašumiem. Ar nekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas. Tas attiecas arī uz nekustamā īpašuma starpnieku un ekspertu pakalpojumu, viesu izmitināšanas pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu, būvniecības pakalpojumu, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojumu), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojumu. Ja reģistrēts nodokļa maksātājs iekšzemē saņem ar nekustamo īpašumu saistītus pakalpojumus no citas dalībvalsts personas vai ES teritorijā nereģistrētas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, PVN aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojuma saņēmējs. Piemērs Zviedrijas reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš veic saimniecisko darbību Zviedrijā, Latvijā sniedz ēkas būvniecības uzraudzības pakalpojumu Latvijas reģistrētam nodokļa maksātājam. Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs plāno ēku izmantot apliekamu darījumu nodrošināšanai. Tā kā ēku būvē Latvijā, ēkas būvniecības uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme. Zviedrijas reģistrētam nodokļa maksātājam nav jāreģistrējas Latvijā pirms šī...