NODOKĻI

Ministru kabineta sēdē 23. augustā tika skatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Grozījumi paredz noteikt jaunu valsts nodevas objektu par energoefektivitātes veicināšanu un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanu, tādējādi nodrošinot Ministru kabineta noteikumu par valsts nodevas apmēru, aprēķināšanas, piemērošanas un kontroles kārtību piemērošanu. Kā norāda likumprojekta autori, Energoefektivitātes likuma 13.pants nosaka energoefektivitātes nodevu un attiecīgi minētā likuma 13.panta trešā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt energoefektivitātes nodevas apmēru, aprēķināšanas, piemērošanas un kontroles kārtību. Atbilstoši Energoefektivitātes likuma pārejas noteikumu 2.punktam noteikumus par energoefektivitātes nodevas apmēru, aprēķināšanas, piemērošanas un kontroles kārtību Ministru kabinetam jāizdod līdz 2016.gada 1.oktobrim. Minētā nodeva ir uzskatāma par energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles instrumentu energoefektivitātes pasākumu īstenošanā valstij noteiktā mērķa sasniegšanai, t.i., ietaupīt 9896 GWh (līdz 2020.gadam) enerģijas galapatēriņa sektoros. Vienlaikus ar valsts nodevas apmēru tiks stimulēts, lai komersants būtu ieinteresēts un tam rastos labvēlīgāki apstākļi energoaudita vai energopārvaldības sistēmas ieviešanā nekā šo prasību nepildīšanas...

Kā skaidro Valsts ieņēmumu dienests (VID), pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk - obligātās iemaksas) objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi (no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas, radošās un profesionālās darbības un citi ienākumi no saimnieciskās darbības). Obligāto iemaksu objekta izvēli persona var izdarīt tikai vienu reizi par pārskata ceturkšņa mēnešiem. Obligāto iemaksu objektu pašnodarbinātais izvēlas, ievērojot Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, kā arī savus faktiskos ienākumus, kas gūti no saimnieciskās darbības. Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru gadam pašnodarbinātajiem nosaka divpadsmit Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmērā. 2016.gadā Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga ir 370 eiro, tādējādi pašnodarbinātajiem obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs 2016.gadam ir 4440 eiro 370 eiro x 12 mēneši). Savukārt obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs mēnesim ir 370 eiro. Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru nosaka proporcionāli mēnešu skaitam, kuros persona kalendāra gada laikā atradusies pašnodarbinātā statusā. Ja persona nav atradusies pašnodarbinātā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidrojis, kā aprēķināmas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide par ārvalstīs samaksāto nodokli Nodokli samazina par ārvalstīs samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) summu, bet ne vairāk kā summu, kas būtu vienāda ar Latvijā aprēķināto nodokli par ārvalstīs gūto ienākumu. Piemērojot atlaidi par ārvalstīs samaksāto UIN, nodokļa maksātājs uzņēmumu ienākuma nodokļa gada deklarācijai pievieno attiecīgās ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas (ārvalsts nodokļu administrācijas) apstiprinātus dokumentus, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un samaksātā nodokļa summa. Aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, 81.rindā (tai skaitā, 81.1., 81.2. un 81.3.rindā) nodokļa maksātājs norāda atsevišķas valstis un tajās samaksāto nodokļu summu. Ārvalstīs samaksātais nodoklis ārvalstu valūtā pārrēķināms eiro pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa nodokļa samaksāšanas dienā. Starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – nodokļu konvencijas) regulē nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Tā kā atsevišķos gadījumos otrai līgumslēdzējai valstij ir tiesības aplikt konkrēta veida ienākumu ar nodokli, tad līgumslēdzēja valsts – personas rezidences valsts...

Atalgojums mazumtirdzniecībā ar katru gadu pieaug, taču kāpums varētu būt straujāks, ja to nebremzētu lielais ēnu ekonomikas īpatsvars ekonomikā un zemā produktivitāte valstī kopumā, norāda Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis. Lai pārrunātu tirdzniecības darbinieku intereses un ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām saistītās problēmas valstī, 17.augustā tiksies LPTA un Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība.Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, LPTA biedru uzņēmumi vidēji saviem darbiniekiem maksāja par 20 - 50% lielākas stundu likmes nekā vidēji citos mazumtirdzniecības uzņēmumos. "Neskatoties uz būtiski lielākām algām un tādiem papildu labumiem kā apdrošināšana, mūsu asociācijas biedru uzņēmumi Rimi Latvia, Narvesen Baltija un Maxima Latvija saskaras ar grūtībām piesaistīt jaunus darbiniekus. Cilvēki Latvijā nereti izvēlas nedaudz lielāku algu aploksnē, nevis sociālās garantijas un drošību nākotnē," komentē Noris Krūzītis.Ir jāņem vērā, ka darbaspēka izmaksas ir viena no būtiskākajām uzņēmumu izdevumu pozīcijām, kam ir liela ietekme uz preču pārdošanas cenu, tādējādi "pelēko uzņēmumu" radītā negodīgā konkurence ir...

Kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums bija jāveic līdz 15.augustam, jo saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli", nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas vai arī reizi gadā - avansa veidā (ja termiņš ir brīvdiena, tas tiek pārcelts uz tuvāko darba dienu). Tiem, kuri nokavējuši maksājuma termiņu, atgādinājums maksājumu veikt nekavējoši, jo saskaņā ar likumu par laikā neveiktu maksājumu tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,05% apmērā no nesamaksātās summas. Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības norēķinu punktos, bankā, internetbankā, portālā www.epakalpojumi.lv un www.latvija.lv. Portālā www.epakalpojumi.lv iespējams veikt nomaksu arī par citas fiziskas vai juridiskas personas īpašumiem.Veicot maksājumu internetbankā, būtiski ir pārliecināties, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu. Pārskaitījums veicams uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā. Lai nerastos pārpratumi saistībā ar nodokļa apmaksas termiņu, portālā www.epakalpojumi.lv iespējams pieteikties atgādinājumu...

Lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, no 2017.gada 1.janvāra, noteiks minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni, par to atgādina arī Labklājības ministrija. To paredz 2015.gadā Saeimā apstiprinātās izmaiņas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas izstrādātas 2016.gada valsts budžeta veidošanas gaitā sadarbībā ar Finanšu un Ekonomikas ministriju, citām valsts institūcijām un sociālajiem partneriem. No visiem sociāli apdrošinātajiem cilvēkiem 31,2% apdrošināšanas iemaksas ir mazākas par valstī noteikto minimālo darba algu. Līdz ar to pastāv iespēja, ka trešdaļa sociāli apdrošinātie cilvēki sev “nevarēs nopelnīt” pat minimālo pensiju. Tā rezultātā nākotnē viņiem nebūs pietiekami līdzekļi ikdienas iztikai, kā arī tas var radīt slogu pārējiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem. No 2017.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim paredzēts pārejas periods, kad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Savukārt no 2018.gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kuram atlīdzība ir noteikta mazāka par...

Pēc publiski izskanējušās informācijas, tiek strauji gatavotas vērienīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas skars mazos un vidējos, kā arī jaunizveidotos uzņēmumus. „Manuprāt, ideja ir pat ļoti apsveicama un sen gaidīta, taču, palasot informāciju presē, šķiet, ka valdība ar vienu roku dod, ar otru ņem. Šobrīd pieejamā informācija liek secināt, ka tiks izveidoti 3 dažādi nodokļu maksātāju dalījumi, kam piemēros īpašas nodokļu likmes un/vai atvieglojumus," komentē finanšu eksperte Agnese Pastare. Viņa vada divus mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājus - vienu, kas nodarbojas ar grāmatvedību un nodokļu konsultācijām, un otru, kas nodarbojas ar finanšu pārvaldību un biznesa atbalstu. Abu uzņēmumu klientu lokā ir vairāk nekā desmit MUN maksātāju. "Pēc manām domām vajadzīga nevis horizontālā - trīs dažādas paralēlas grupas, bet gan vertikālā dalīšana. Visiem jaunizveidotajiem uzņēmumiem līdz noteiktu kritēriju sasniegšanai piemērojama samazināta, vienota likme, līdzīgi kā strādā mikrouzņēmumu (MUN) likme - vienota likme, kurā iekļauti visi nodokļi. Sasniedzot noteiktu kritēriju skaitu un apmēru, būtu jāpiemēro parastais...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2016.gada jūlijā pārsniedza 711,44 eiro, līdz šī gada 15.augustam jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2016.gada 30.augustam. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Atgādinām, ka kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi...

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" , ko Saeima pieņēma 2015. gada 30. novembrī un kuri ir spēkā no 2016. gada 1. janvāra, paredz regulējumu, ar kuru ir noteikts, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) minimālā apmērā (ne mazāk kā no minimālās algas) darba devējam jāmaksā arī par tiem darba ņēmējiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo algu. Tas varētu attiekties galvenokārt uz tiem darbiniekiem, kas strādā nepilnu darba darba dienu. Grozījumu mērķis bija vērsts uz personu dzīves kvalitātes nodrošināšanu sociālā riska iestāšanās gadījumā un to valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieku interešu aizsardzību, kuru ienākumi pārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu. Vienkāršāk izsakoties - tie kuri maksā nodokļus no minimālās algas vai lielākas algas, ar saviem nodokļiem sedz pabalstu izmaksu tiem, kuri nodokļus maksā no summām, kas mazākas par minimālo algu. Jo darba ņēmējiem, kuriem ir noteikta neliela atlīdzība (alga), iestājoties apdrošināšanas gadījumam, valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojums tiks rēķināts vismaz no...

Rosinātās minimālās algas paaugstināšana no 370 eiro šogad uz 407 eiro pirms nodokļu nomaksas no nākamā gada 1. janvāra ievērojami veicinātu labklājības pieaugumu iedzīvotājiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu, īpaši ģimenēm ar bērniem, kam valsts atbalsts nepieciešams visvairāk, uzskata Labklājības ministrija.Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsver: "Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam, un vairākkārt saņemti starptautisko organizāciju atzinumi ar norādēm uz sociālo nevienlīdzību, zemu minimālo algu un neapliekamo minimumu. Ņemot vērā, ka straujāk aug lielāka apmēra algas, nepieciešams rīkoties, lai nodrošinātu arī samaksas pieaugumu darbiniekiem, kuri saņem minimālo algu. Tās paaugstināšana ir demokrātisks un vienlīdzīgs veids, kā tiešā vai netiešā veidā atbalstīt lielu Latvijas sabiedrības daļu, īpaši reģionos."Šī brīža minimālā alga ietver tikai pašu pamatvajadzību nodrošināšanu, jo aprēķinātais nabadzības riska slieksnis ir 291 eiro cilvēkam. Minimālās algas pacelšana neietekmē cenu kāpumu, un tā neietekmē bezdarba līmeni. Tieši pretēji - palielinās iedzīvotājiem pieejamais naudas daudzumus un attiecīgi arī pirktspēja. Pasaules prakse liecina, ka...

Aizsākoties valdībā diskusijām par nākamā gada valsts budžeta pildīšanu, atgādinām, ka jau aizvadītā gada nogalē Saeimā tika pieņemti likumi, kas paredz nodokļu maksātājiem dažādas izmaiņas no 2017. gada 1. janvāra. Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta vadītāja Astra Kaļāne, žurnāla BILANCE 2016. gada janvāra numurā norādīja, ka no 2017. gada tiek mainīts patentmaksas maksātājam noteiktais maksimālais saimnieciskās darbības ieņēmumu slieksnis. Grozījumi likumā paredz samazināt pašreizējo saimnieciskās darbības ieņēmumu slieksni, kas atbilst 50 tūkst. eiro, līdz 15 tūkst. eiro. Jaunais slieksnis noteikts, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta sniegtos statistikas datus par saimnieciskās darbības veicēju, kas sniedz pakalpojumus patentmaksas maksātājiem noteiktajās darbības jomās, vidējo gada apgrozījumu. Patentmaksas maksātājam, pārsniedzot noteikto apgrozījuma slieksni, saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu, sākot ar nākamo mēnesi pēc minētā sliekšņa pārsniegšanas un turpmākajos periodos, aprēķinās atbilstoši vispārējai iedzīvotāju ienākuma nodokļa kārtībai. Lai novērstu iespējamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa plānošanu, izmantojot dažādos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmus, likumprojekts paredz,...

Valsts politika kultūras pieminekļu aizsardzības jomā nav skaidri definēta un netiek konsekventi īstenota, līdz ar to sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK). Uz to norāda revīzijas laikā atklātās nepilnības un nenoteiktība Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbībā. Lai arī VKPAI ir izstrādāts pietiekami efektīvs darbības regulējums, tas netiek konsekventi ievērots, secinājusi VK. VKPAI iekšējos normatīvos apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts. Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatēja atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma. Tas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses. Valsts jau kopš...

Ievedot realizācijai Latvijā vienreizējās un/vai daudzkārt lietojamās elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, jāaprēķina akcīzes nodoklis, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā Elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma akcīzes nodokļa deklarāciju, norāda VID. Aprēķinātais akcīzes nodoklis jāsamaksā piecu darba dienu laikā pēc preču ievešanas vai saņemšanas.To paredz grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kuros noteikts, ka no 2016.gada 1.jūlija ar akcīzes nodokli tiek aplikts jauns preču veids – vienreizējās un daudzkārt lietojamās elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums, kas satur nikotīnu vai nesatur to, kā arī šķidrums, kas tiek izmantots, lai uzpildītu elektronisko cigareti, un kas satur nikotīnu vai nesatur to. Nodokli maksā tie komersanti, kuri šķidrumu ieved un uzglabā (akcīzes preču noliktavas turētājs). Taču speciālā atļauja (licence) elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma realizācijai vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā nav nepieciešama. Savukārt komersants, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, akcīzes nodokli aprēķina par taksācijas periodā (mēnesī) no akcīzes preču noliktavas izvesto, patēriņam (realizācijai) Latvijā nodoto...

Kāds ir darba devēju skatījums uz to, kādai jābūt Latvijas nodokļu politikai, kā uzveikt tautsaimniecības vēzi - ēnu ekonomiku un par kādiem pasākumiem uzņēmēji vienojušies ar valdību jau attiecībā uz nākamā gada budžetu? Par to Līgu Meņģelsoni, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI (BJP) augusta numurā izvaicāja portāla Plz.lv redaktors Ikars Kubliņš. Ieskats intervijas fragmentos: Pēc atvaļinājumu sezonas valdībā sāksies arvien aktīvāks darbs pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes. Ko darba devēji primāri vēlētos šajā budžetā panākt, par ko iestāsies? Pirmkārt, mūs interesē stabilitāte - lai pēdējā brīdī neparādītos neviens iepriekš kopīgi neizdiskutēts lēmums. Protams, galvenokārt tas ir saistīts ar nodokļu politiku. Nevēlamies, lai tajā notiktu pēkšņas un neparedzētas izmaiņas uz slikto pusi - palielinātas nodokļu likmes vai ieviesti jauni nodokļu objekti. Vienlaikus notiek ļoti intensīvs darbs Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomē (NTSP darbojas valdības, LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izvirzītie pārstāvji...

Ministru kabinets (MK) 2.augustā sēdes slēgtajā daļā iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajiem informatīvajiem ziņojumiem "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2017.-2019.gadā" un "Par iespējām palielināt ieņēmumus", kā rezultātā atbalstīja vairākus priekšlikumus ar kopējo fiskālo ietekmi 50,3 miljonu eiro apmērā. FM, strādājot pie 2017.gada valsts budžeta projekta, apkopoja visu nozaru ministriju priekšlikumus un starptautisko partneru ierosinājumus, kas bija saistīti ar budžeta ieņēmumu sadaļu. Tāpat, gatavojot šos informatīvos ziņojumus, liela vērība tika pievērsta priekšlikumiem, kas vērsti uz ēnu ekonomiku samazināšanu. Lai mazinātu ēnu ekonomiku vairākās nozarēs, valdība diskutēja par solidārās atbildības ieviešanu ģenerāluzņēmumam vai apakšuzņēmumam būvniecības nozarē. Tas paredzētu nodokļu administrācijai tiesības piedzīt no komersanta, kuram ir nodota objekta izpilde, ģenerāluzņēmuma vai apakšuzņēmuma nesamaksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) summu. Valdība atbalstīja priekšlikumu, kas mazinās iespējas Latvijas teritorijā noliet, uzglabāt un tirgot ar atvieglojumiem ievesto degvielu (starptautisko kravas autopārvadājumu transporta līdzekļu degvielas tvertnēs)....