NODOKĻI

Valsts kontrole veikusi revīziju par Latvijas Republikas 2013.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem valsts budžeta ieņēmumu daļu. Revīzijas ziņojumā cita starpā tika vērtētas arī Finanšu ministrijas veiktās darbības, veidojot nodokļu politiku, nodrošinot nodokļu politikas mērķu izstrādi vidējā termiņā. Revīzijas ietvaros pārbaudes veiktas arī VID struktūrvienībās – Nodokļu pārvaldē un tās pakļautībā esošajos Klientu apkalpošanas centros, Nodokļu kontroles pārvaldē, Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē, Akcīzes pārvaldē, Muitas pārvaldē u.c. Valsts kontrole atzinusi, ka Finanšu ministrijas veidotā nodokļu politika nav pamatota ar skaidru un visaptverošu redzējumu par tās stratēģiskajiem mērķiem un attīstības tendencēm, tā tiek veidota konkrētam budžeta gadam, nodokļu politikas atsevišķi pasākumi ir noteikti vairākos valsts politikas plānošanas dokumentos, nav savstarpēji sasaistīti, normatīvo aktu grozījumu izstrādes process ir nepilnīgs, sasteigts, ar īsu pārejas periodu un ne vienmēr tiek saskaņots ar nodokļu administrāciju. Šādi tiek veidota nestabila un ilgtermiņā neprognozējama vide, kas rosina neuzticību valsts īstenotajai nodokļu politikai un apdraud virzību...

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un Pašvaldību kopīgās iestādes "Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde" (turpmāk – RSEZ) pārvaldniece Sandra Ežmale 3.oktobrī ir parakstījušas vienošanos par sadarbību, lai kopīgi veicinātu RSEZ komercsabiedrību izpratnes paaugstināšanu par godīgu uzņēmējdarbību un nodokļu nomaksu, kā arī informācijas apmaiņu. Divpusējās vienošanās mērķis ir veicināt Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā strādājošo komersantu izpratni par godīgu uzņēmējdarbību un nodokļu nomaksu, kā arī nodrošināt savstarpējo profesionālo konsultācijas sniegšanu. RSEZ pārvaldniece Sandra Ežmale: "RSEZ pārvaldes pieredze liecina, ka RSEZ komersanti ir ieinteresēti godīgas uzņēmējdarbības veikšanā un nozīmīgākā problēma reizēm ir neviennozīmīga izpratne vai pieredzes trūkums par normatīvo aktu prasību piemērošanu nodokļu jautājumos. RSEZ pārvalde atzinīgi vērtē sadarbību ar VID speciālistiem un uzskata, ka sadarbības līgums starp abām institūcijām pavērs plašākas iespējas operatīvai informācijas apritei uzņēmumiem aktuālos jautājumos." VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone: "Esmu gandarīta ka tagad arī rakstiski ir apstiprināta sadarbība ar iestādi, kas savu lomu un nozīmi Latvijas ekonomikā ir...

Uzņēmējiem, kuri pretendē uz valsts iepirkumiem, būs jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem. Savukārt iepirkuma pasūtītājam no nākamā gada 1.augusta būs pienākums izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, ja uzņēmuma darbinieku vidējais atalgojums būs mazāks par 80 procentiem, salīdzot ar vidējo atalgojumu valstī attiecīgajā profesiju grupā. To paredz ceturtdien, 2.oktobrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Publisko iepirkumu likumā. „Tas veicinās regulāru nodokļu nomaksu, izskaužot gadījumus, kad nodokļu parādi tiek nomaksāti tikai pēc uzvaras valsts vai pašvaldību iepirkumos. Šādā veidā nodrošināsim, ka labvēlīgākā situācijā ir tie uzņēmēji, kas nomaksā visus nodokļus. Pilnīgi absurda ir situācija, ja valsts nodokļos iekasēto naudu izlietojam pasūtījumos, par kuru darbu veikšanu uzņēmēji vai to apakšuzņēmēji saviem darbiniekiem nemaksā nodokļus,” likuma grozījumu būtību iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš. Līdz šim likums noteica, ka valsts iestādes nodokļu nomaksu pārbauda tikai uzņēmējam, kurš uzvarējis iepirkuma konkursā. Līdzšinējais likums uzņēmējam nodokļu parādu ļāva...

Vakar, 1.oktobrī, Finanšu ministrija (FM), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) parakstīja Nodokļu politikas stratēģiju 2015.-2017. gadam, iezīmējot galvenos uzdevumus nodokļu politikas stabilitātes un tautsaimniecības attīstības veicināšanai. Nodokļu politikas stabilitāte un prognozējamība, Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja un izaugsme, stabili ieņēmumi publiskās pārvaldes un pakalpojumu finansēšanai, ienākumu nevienlīdzības mazināšana, kā arī efektīva valsts pārvalde - tie ir galvenie Nodokļu politikas stratēģijas 2015.-2017. gadam uzdevumi. Strādājot pie jaunās nodokļu politikas stratēģijas, LDDK aicināja pie sarunu galda gan mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjus (MVU), pakalpojumu un ražojošā sektora uzņēmumus un asociācijas, gan arī publiskā sektora ekspertus, lai kopā vienotos par galvenajiem mērķim un uzdevumiem nodokļu sistēmā un administrēšanā nākamajiem trim gadiem. Jaunās nodokļu politikas stratēģijas izstrādē piedalījās ekonomikas eksperti no LDDK, LTRK, Komercbanku asociācijas, Kokrūpniecības federācijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, vadošo Latvijas uzņēmumu pārstāvji, kā arī valdības eksperti. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Darba devējiem un FM pēc produktīvām sarunām ir izdevies...

Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanos kopš šā gada sākuma, joprojām ir vērojams stabils privātā patēriņa pieaugums un pozitīvas tendences darba tirgū, kas arī nodrošina ieņēmumu izpildi atbilstoši budžetā plānotajam. Šā gada janvārī-augustā valsts konsolidētā kopbudžeta finansiālais pārpalikums bija 312,4 miljoni eiro, taču tas ir samazinājies par 44,2 miljoniem eiro, salīdzinot ar pērnā gada astoņiem mēnešiem, un to pamatā noteica straujāks izdevumu kāpums, informē Finanšu ministrija. Kopumā šogad tiek plānoti augstāki izdevumi tieši gada pēdējos mēnešos, kas saistīts ar intensīvu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, kā rezultātā sagaidāms, ka līdz šim uzkrātais kopbudžeta pārpalikums tiks pilnībā iztērēts un izdevumi pārsniegs ieņēmumus. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos pieauga par 98,0 miljoniem eiro jeb 1,7%, sasniedzot 5 786,6 miljonus eiro. Ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums (par 162,2 miljoniem eiro jeb 3,8%), kur lielāko pieaugumu sniedza ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (par 88,4 miljoni eiro jeb 8,0%), kas skaidrojams ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka no šodienas, a 1.oktobra, vairākām uzņēmumu kategorijām pieejams plašāks valsts atbalsts nodokļu saistību izpildes jomā. Atbalsta pasākumi nodokļu saistību izpildes jomā ir noteikti uzņēmumiem, kurus tieši skāruši Krievijas Federācijas noteiktie importa ierobežojumi, uzņēmumiem, kurus Krievijas embargo skāris pastarpināti, kā arī finansiālās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kas labprātīgi apliecinās apņemšanos samaksāt kavētos nodokļus. Atbalsta pasākumi Krievijas Federācijas noteikto importa ierobežojumu skartajiem uzņēmumiem No 2014.gada 1.oktobra uzņēmumiem, kuriem nodokļu maksājumu termiņa kavējumi ir radušies saistībā ar Krievijas Federācijas noteikto ierobežojumu Eiropas Savienības produkcijas importam, ir iespēja ar motivētu rakstveida iesniegumu vērsties VID un sadalīt un atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem samaksu par nokavētajiem nodokļu maksājumiem. Uzņēmumam ir jāvēršas VID ne vēlāk kā mēnesi pēc maksājuma termiņa iestāšanās un ir jāizpildās vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 1) nodokļu maksātāja tādu eksporta darījumu īpatsvars uz Krievijas Federāciju, kas pakļauti Krievijas Federācijas noteiktajam ierobežojumam, ir lielāks par 10 procentiem no...

Lai veicinātu nodokļu saistību brīvprātīgas izpildes līmeņa paaugstināšanos un mazinātu administratīvo slogu godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, Valsts ieņēmumu dienests ( VID) līdz 2015.gada 1.maijam ir paredzējis neveikt nodokļu kontroles pasākumus tiem komersantiem, ar kuriem ir bijusi atzinīgi vērtējama līdzšinējā sadarbība, kuriem ir ievērojamas iemaksas valsts budžetā un augsta nodokļu saistību izpildes disciplīna. Izvērtējot 2013.gadā nodokļu maksātāju budžetā veiktās nodokļu iemaksas, VID ir izveidojis juridisko personu - komersantu sarakstu, kuru veiktās nodokļu iemaksas budžetā iepriekšējā kalendārajā gadā pārsniedza 100 000 eiro (neieskaitot veiktās iemaksas par akcīzes nodokli un izložu un azartspēļu nodokli, un kuriem kopumā par gadu nav deklarēts negatīvs pievienotās vērtības nodoklis) un kam riska analīzes rezultātā nav konstatēti būtiski nodokļu nenomaksas riski vai arī būtiski riski akcīzes vai muitas jomā. Tāpat tika ņemts vērā, ka šo komersantu darba ņēmējiem aprēķinātā vidējā darba samaksa nav mazāka par 70% no vidējās darba samaksas valstī un par pēdējiem diviem gadiem iesniegtajos gada pārskatos peļņas vai...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka tas 2008.gadā ir reģistrējies pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistrā, sākot ar 2010.gadu izvēloties piemērot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 137.pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas kārtību (t.s. kases metodi). Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 137.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot reģistrētam nodokļa maksātājam, kura kopējā darījumu vērtība iepriekšējā taksācijas gadā nav pārsniegusi 100 000 euro. Savukārt minētā panta ceturtā daļa nosaka, ka šā panta pirmajā daļā minētie reģistrētie nodokļa maksātāji nodokli valsts budžetā maksā par to taksācijas periodu, kurā saņemta samaksa par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Atbilstoši iesniegumā sniegtajam faktu izklāstam, Iesniedzējs 2013.gada 20.decembrī ir sniedzis pakalpojumu un izrakstījis rēķinu Nr…. EUR 59625,00, neskaitot PVN 12521,25, apmērā. Savukārt samaksu par šo pakalpojumu tas saņēma tikai 2014....

Otrdien, 30.septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tiks skatīti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz ierobežot iespēju nesaprātīgi bieži grozīt nodokļu likmes - turpmāk to varēs darīt ne biežāk kā reizi gadā. Grozījumi likumā nodrošinās vēl stabilāku nodokļu politiku. "Grozījumi likumā ir būtisks solis stabilas nodokļu politikas nodrošināšanai. Tāpat, lai veicinātu mūsu tautsaimniecībai tik būtisko uzņēmējdarbības attīstību, grozījumi sniegs uzņēmējiem garantiju par nodokļu sistēmas stabilitāti un nodrošinās savlaicīgu informāciju par gaidāmām izmaiņām," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Grozījumi paredz, ka gadījumā, ja tiks ieviests jauns apliekamais objekts vai veiktas būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas skar nodokļu deklarācijā norādāmās informācijas apmēru, izmaiņas var stāties spēkā tikai pusgadu pēc normatīvā akta pieņemšanas. Tāpat grozījumi nosaka principus nodokļu atvieglojumu noteikšanai - tiem jābūt ar noteiktu mērķi, pamatotiem un ieviestiem uz noteiktu laiku, kas dos iespēju izvērtēt, vai atvieglojuma ieviešanas mērķis ir sasniegts, vai tā darbība ir turpināma arī pēc noteiktā termiņa beigām. Likumprojektu var...

Atsaucoties uz ziņu, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstījusi Publisko iepirkumu likuma grozījumu redakciju 3.lasījumam, kur ietverta norma par to, ka iepirkuma izsludināšanas brīdī pretendentam un apakšuzņēmējiem nedrīkst būt nodokļu parādi virs 150 eiro, Nacionālā uzņēmēju padome paudusi savu viedokli. Nacionālo uzņēmēju padome uzskata, ka iepirkumu konkursos pretendentu vērtēšana būtu jāveic nevis pēc dažiem atsevišķiem kritērijiem, kurus turklāt piemēro visu nozaru uzņēmumiem vienādi, bet vērtējot uzņēmuma darbību kopumā - vai tā vispārīgi korekta un godīga attiecībā pret nodokļu nomaksu un darbinieku sociālo aizsargātību. Tas, ka uzņēmumam kādā brīdī ir nodokļu parāds, kurš pārsniedz 150 EUR, nenozīmē, ka uzņēmums ir ļaunprātīgs nodokļu nemaksātājs. Šādai situācijai var būt dažādi iemesli - sākot ar aizkavēšanos naudas ceļā starp uzņēmuma bankas kontu uz valsts kasi, beidzot ar naudas plūsmas īpatnībām (zināms, ka lielākā daļa rēķinu tiek apmaksāti 30 līdz 90 dienu laikā, turpretī PVN jāsamaksā avansa veidā uzreiz pēc preču saņemšanas). Atsevišķas...

Piektdien, 26. septembrī, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Kataras Valsts ekonomikas ministru Ahmedu bin Jasimu Al Thani (Ahmed bin Jassim Al Thani). Ministri parakstīja Konvenciju par nodokļu dubultās neaplikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka tas ir nozīmīgs solis turpmākās sadarbības stiprināšanai. E. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta ekonomisko attiecību paplašināšanā ar Kataru un Līča raģionu kopumā. Ministrs ielūdza Kataras ministru ar biznesa delegāciju vizītē uz Latviju.

"Grāmatveži ļoti cerīgi raugās uz Ministru kabineta sēdē izskatīto ierosinājumu iedzīvotāju ienākuma nodokli no nākamā gada sākuma ieskaitīt tikai Valsts kases kontā. Tas atvieglotu grāmatvežu ikdienu, jo nebūtu vairs nepieciešama darbinieku selekcija pēc dzīvesvietas," stāsta grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmuma vadītājs Andris Rakstiņš. "Es saprotu, ka šo jautājumu Ministru kabinetā skatīja ne jau tikai tāpēc, lai atvieglotu grāmatvežu ikdienu. Cik saprotu no publikācijām presē, no pašvaldību un Valsts ieņēmumu dienesta puses konstatēts liels daudzums nodokļu maksātāju pieļauto kļūdu, tādējādi apgrūtinot arī valsts un pašvaldību darbu, savukārt šo kļūdu šķetināšana arī palielinot neefektīvu darba spēka un laika resursu patēriņu nodokļu administrēšanā," zina stāstīt Andris Rakstiņš. "Šobrīd spēkā esošā prakse atsevišķi iemaksāt Iedzīvotāju ienākumu nodokli par Rīgā un Ventspilī dzīvojošiem ļoti paliela kļūdīšanās risku. Mums ik brīdi jābūt drošiem par to, kurā pašvaldībā konkrētajā brīdī deklarēts konkrētais darbinieks," skaidro Andris Rakstiņš. "Grāmatvežiem ir ne tikai papildus laika tēriņš deklarētas dzīves vietas apzināšanā, bet arī uzņēmumiem tas...

Lai stiprinātu komersantu konkurētspēju loģistikas jomā, plānots veikt grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem. Grozījumi paredzēs īpašus atvieglojumus komersantiem, kas ir akcīzes preču noliktavu turētāji. Grozījumi noteikumos paredz, ka komersantiem, kas ir akcīzes preču noliktavu turētāji un vienlaikus ir saņēmuši atzītā komersanta statusu, būs piemērojami tādi paši akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apjoma samazināšanas atvieglojumi kā komersantiem, kas ir Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki. Tāpat komersantiem, kas ir akcīzes preču noliktavu turētāji, būs iespēja akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apjomu samazināt par 90% no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām, ne tikai uz alkoholisko dzērienu ražošanu, apstrādi vai pārstrādi, bet arī uz “preču marķēšanu”, ievērojot noteiktus nosacījumus. Savukārt personai, kurai ir izsniegta vienreizējā nodrošinājuma apliecība, nododot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) aizpildītu minēto apliecību, vairs nevajadzēs vienlaikus iesniegt arī akcīzes nodokļa samaksu apliecinošu dokumentu. Noteikumu projektu plānots skatīt MK sēdē šā gada 30. septembrī.

Šī gada 24. un 25.septembrī, uzturoties darba vizītē Armēnijā, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone ar Armēnijas nodokļu administrāciju parakstīs kompetento iestāžu vienošanos par savstarpējo administratīvo palīdzību un informācijas apmaiņu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Minētā vienošanās palīdzēs nodrošināt efektīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanas un nomaksas no Latvijas rezidentu ārvalstīs gūtajiem ienākumiem uzraudzību un kontroli. Tajā ir iekļauti arī punkti par automātiskās informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu, ka tiek saņemta informācija par Latvijas rezidentu gūtajiem ienākumiem šajās ārvalstīs un tiek aprēķināts un nomaksāts nodoklis par gūtajiem ienākumiem. Darba vizītes laikā VID amatpersonas arī piedalīsies Eirāzijas ekonomikas komisijas Nodokļu politikas un administrēšanas konsultatīvas komitejas sēdē, pēc kuras tiksies ar vietējiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Uz darba vizīti Armēnijā ir devusies VID ģenerāldirektore I.Pētersone un Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes direktore V. Rotberga. Vienošanās par minētā dokumenta parakstīšanu tika panākta šī gada 11., 12.septembrī, kad VID apmeklēja Armēnijas nodokļu administrācijas...

Trešdien, 24.septembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvjiem, lai pārrunātu, kā maksimāli operatīvi un efektīvi nodrošināt nesen likumā noteiktos nodokļu nomaksas atvieglojumus uzņēmējiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem. "Šie nodokļu nomaksas atvieglojumi attiecas uz visa veida uzņēmējdarbību, ne tikai piena un dārzeņu eksportu, tāpēc svarīgi, lai pieteikšanās atbalstam būtu gana operatīva un veidota uzņēmēju interesēs," skaidro Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs, piebilstot: "Tāpat jābūt pārliecībai, ka atbalstu saņems tikai tie uzņēmēji, kuri līdz šim godprātīgi maksājuši nodokļus. Valsts nodrošināts atbalsts ir mūsu - ikviena Latvijas iedzīvotāja - nodokļos samaksātā nauda." 18.septembrī Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" un Valsts ieņēmumu dienesta likumā, paredzot iespēju piešķirt nodokļu nomaksas atvieglojumus uzņēmējiem, kuru uzņēmējdarbība cietusi no Krievijas Federācijas noteiktajiem ierobežojumiem preču importam. Grozījumi paredz, ka no 1.oktobra uzņēmēji var pieteikties VID, kas, izvērtējot to darbības...