NODOKĻI

Piektdien, 5.decembrī, Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklāja informatīvi sociālo kampaņu "Dots devējam atdodas". Kampaņas izaicinājums ir veicināt vienu no Latvijas iedzīvotāju pamatpienākumiem - godprātīgu nodokļu nomaksu, mainot sabiedrības domāšanas veidu un attieksmi un paaugstinot iedzīvotāju izpratni par godprātīgas nodokļu nomaksas nozīmīgumu valsts ilgtermiņa attīstībai un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai. "Esam nonākuši pie apziņas, ka sabiedrībai nepietiekami tiek skaidrots, kur tiek tērēti nodokļi. Mums nepieciešams mainīt sabiedrības domāšanu un skaidrot, kādēļ ir tik svarīgi maksāt nodokļus, jo pretējā gadījumā mēs nevis attīstīsimies un dzīvosim labāk, bet tieši pretēji - dzīvosim sliktāk, ko nevēlas neviens", uzsver VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Rīgas Ekonomikas augstskolas docētājs Arnis Sauka atklāj, ka "ēnu ekonomika ir dinamiska parādība - vienu gadu rādītāji ir augstāki, citu tie ir zemāki. Taču mums jāatceras, ka mēs nevaram prasīt no valsts kaut ko, ja paši tai pretī neko nedodam." Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone lika aizdomāties un...

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2014.gada novembrī. Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” Grozījumi veikti 24.pantā: - pirmās daļas 9.punktā vārds „radies” aizstāts ar vārdiem „un zaudējumi radušies”; - 1.5 daļa pēc vārdiem „minēto iesniegumu” papildināta ar vārdiem „ievēro Komisijas (ES) 2013.gada 18.decembra regulu Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013.gada 24.decembris, Nr.L352/1), Komisijas (ES) 2013.gada 18.decembra regulu Nr.1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013.gada 24.decembris, Nr.L352/9) un Komisijas (ES) 2014.gada 27.jūnija regulu Nr.717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014.gada 28.jūnijs, Nr.L190/45), kā arī” Pieņemts: 23.10.2014. Stājas spēkā: 06.11.2014. Ministru kabineta 2014.gada 3.novembrī noteikumi Nr.680 „Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos...

Trešdien, 3. decembrī, Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības (LBAS) Padomes sēdē viesojās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kas sniedza plašu skaidrojumu gan par nodokļu iekasēšanu, gan ēnu ekonomikas apkarošanas aktualitātēm. VID ģenerāldirektore uzsvēra, ka jau 3 mēnešus nav izpildīts nodokļu iekasēšanas plāns. Lai gan PVN, IIN un VSSA iemaksas šajā kontekstā ir iekasētas ļoti labi, tomēr novembra mēnesī nav izpildīts plāns gan VSAA iemaksu, gan IIN jomā. VID vadītāja informēja, ka, analizējot dažādus pētījumus par ēnu ekonomiku, ES tā ir 18,5%, Latvijā - 24,7. I.Pētersone informēja, ka patlaban Latvijā ir 798 000 nodarbināto personu. Skaitļi rāda, ka bruto darba samaksa šogad ir pieaugusi par 8%, taču vidējā alga – par 6,9%. Aktīvie darba devēji – tie, kas maksā nodokļus – Latvijā ir 53 502. Taču dati rāda, ka pusē no šiem uzņēmumiem darbinieki saņem darba samaksu, kas ir zemāka par minimālo algu. I. Pētersone atzina, ka daudzi darba devēji modelē dažādas metodes,...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) vērš uzmanību, ka Pasaules Bankas DoingBusiness 2015 pētījumā nodokļu saistību izpildes jomā Latvija ir 24.vietā, kas ir par četrām vietām augstāk nekā DoingBusiness 2014 pētījumā, ņemot vērā pētījuma metodoloģijas izmaiņu ietekmi. Ja Latvijas rezultātus ar iepriekšējo pētījumu salīdzina tieši, neņemot vērā metodoloģijas izmaiņas, Latvija ir pakāpusies pat par 25.vietām, jo DoingBusiness 2014 pētījumā nodokļu maksāšanas jomā Latvija bija 49.vietā. Ir uzlabojies Latvijas novērtējums rādītājā „Nodokļu maksāšanai nepieciešamais laiks”, proti, DoingBusiness 2015 pētījumā apskatāmo nodokļu veidu aprēķināšanai un nomaksai nodokļu maksātājam Latvijā ir nepieciešams par 71 stundu gadā mazāk nekā iepriekš, proti, 193 stundas gadā (iepriekšējā pētījumā norādīto 264 stundu vietā). Sociālās apdrošināšanas iemaksām nepieciešamais laiks ir samazinājies par 40 stundām, uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksai – par trim stundām, bet pievienotās vērtības nodoklim - par 28 stundām. DoingBusiness 2015 pētījumā Latvija ir minēta to valstu starpā, kuras veikušas ievērojamas reformas un uzlabojumus šādās ar nodokļu nomaksu saistītās...

Otrdien, 2. decembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts un apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts par Latvijas valdības un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašā administratīvā reģiona valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem. Līgums veicinās komercdarbību un ārvalstu investīciju piesaistīšanu abās pusēs. Galvenie līguma uzdevumi ir nodrošināt katras līgumslēdzēja puses investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzēja pusē, kuru neietekmēs otras puses nodokļu normatīvo aktu grozījumi. Tāpat uzdevums ir radīt likumīgu pamatu abu pušu kompetento iestāžu tiešai sadarbībai un novērst iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu. Abu pušu potenciālajiem investoriem tiks radīts stabilāks nodokļu aplikšanas režīms otrā līgumslēdzēja pusē gan attiecībā uz uzņēmējdarbības ienākumu, gan arī uz tādiem pasīvajiem ienākumiem kā dividendes, procenti un autoratlīdzības, kas ir definētas līgumā un attiecībā uz kurām ir noteiktas maksimālās likmes, pēc kādām otra puse drīkst šos ienākumu veidus aplikt. Līgumā tiek noteikts, ka to izcelsmes...

Valdība otrdien, 2. decembrī, izskatīja apjomīgus grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz ieviest dažādas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanā gan attiecībā uz kapitālsabiedrību valžu locekļiem, gan laukstrādniekiem, gan morālā kaitējuma atlīdzības saņēmējiem un citām personu grupām. Grozījumi paredz mainīt līdzšinējo kārtību, pēc kuras nosaka, vai kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu. Tie paredz atteikties no sasaistes ar uzņēmuma pirmstaksācijas gada apgrozījumu, kā vienīgos kritērijus nosakot taksācijas gada kārtējā mēneša apgrozījumu, kas pārsniedz piecas minimālās mēneša darba algas un faktu, ka kapitālsabiedrībai taksācijas gada attiecīgajā mēnesī nav neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst ne mazāku atlīdzību kā minimālā mēneša darba alga. Piecas minimālās darba algas mēneša apgrozījumā ir krietni augstāks slieksnis nekā iepriekš piemērotais pirmstaksācijas gada 12 minimālo mēneša darba algu apmēra reizinājums ar koeficientu 3,3. Likumprojekta autori sliekšņa paaugstināšanu pamato ar to, lai "neradītu papildu slogu mazajām kapitālsabiedrībām, kā arī, lai novērstu nodokļu plānošanu, maksājot...

Biedrības "Nacionālo uzņēmēju padome" biedri ir apkopojuši svarīgākos argumentus par mikrouzņēmumu likmes saglabāšanu 2015.gadā pašreizējā 9% līmenī. Nacionālo uzņēmēju padome, rodot iespēju paust savu pozīciju šajā jautājumā, vērš uzmanību uz būtiskiem faktoriem, kas runā par labu nodokļa likmes saglabāšanai. Finanšu un budžeta komisijas vadītājs Kārļa Šadurska kungs intervijā Latvijas Radio autorprogrammā “Krustpunktā" apgalvoja, ka lēmums par likmes palielināšanu ir pieņemts pirms gada. "Vai ekonomiski politiskā situācija pirms gada būtiski neatšķīrās no tagadējās un optimistiskais skatījums uz Latvijas tautsaimniecību nebija diametrāli pretējs šodienai?", jautā Nacionālo uzņēmēju padome. Eiropas Savienības ieviesto sankciju rezultātā ievērojami mainījusies Latvijas iekšējā patēriņa struktūra, virkne tā dēvēto lielo uzņēmumu, samazinoties eksporta tirgus daļai, spiesti palielināt savas produkcijas realizācijas apjomu iekšējā tirgū, un mikrouzņēmumiem atvēlētā niša tādējādi sašaurinās. Savukārt valsts nākusi klajā ar paziņojumiem kompensēt izdevumus uzņēmumiem, kuru eksporta apjomi kritušies, tā radot bezprecedenta situāciju, kad solītā atbalsta vietā mazie uzņēmumi nesaņem neko, kompensācijas un nodokļu brīvdienas tiek piešķirtas ārvalstīs...

Šonedēļ, kad līdz Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē atlicis viens mēnesis, Rīgā tiek organizēta Eiropas darba devēju konfederācijas BUSINESSEUROPE nodokļu politikas darba grupas sanāksme, kurā tiks apspriesta ES kopējā nodokļu politika, gan ar pievienotās vērtības nodokli saistīti jautājumi. Uz nodokļu politikas darba grupas secinājumu pamata tiek izstrādāta Eiropas darba devēju pozīcija nozīmīgos nodokļu politikas jautājumos un iesniegta Eiropas Komisijai. BUSINESSEUROPE nodokļu politikas darba grupa tiekas vairākas reizes gadā, tostarp divas reizes gadā organizējot sanāksmes attiecīgajā laikā prezidējošajās ES dalībvalstīs un šajās sanāksmēs izskatot aktuālās likumdošanas iniciatīvas nodokļu politikas jomā. Šajās sanāksmēs regulāri piedalās Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta pārstāvji, lai tieši gūtu ieskatu Eiropas biznesa vides nostājā un viedokļos par nodokļu politikas iniciatīvām. BUSINESSEUROPE pārstāvji piedalās Eiropas Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kā arī aktīvi iesaistās ne tikai ES līmeņa, bet arī globāla mēroga nodokļu politikas jautājumu risināšanā, piedaloties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un tās paspārnē esošās Biznesa...

Kā informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), saskaņā ar Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) veikto pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2013." ēnu ekonomikas apmērs mazumtirdzniecības nozarē Latvijā ir 20,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt pakalpojumu sniegšanas nozarē – 19,8% no IKP. Lai gan salīdzinājumā ar 2010.gadu tam ir tendence pakāpeniski samazināties, tomēr Baltijas valstu vidū Latvijā tas joprojām ir visaugstākais. Pētījuma dati arī liecina, ka Latvijā 2013.gadā lielākā ēnu ekonomiku veidojošā komponente ir tieši neuzrādītā peļņa (42%), kam seko „aplokšņu algas” (40,1%). Minētās nozares – mazumtirdzniecības nozare un pakalpojumu sniegšanas nozare – ir cieši saistītas ar kases aparātu un kases aparātu sistēmu izmantošanu ieņēmumu reģistrēšanā, uzskaitē un atspoguļošanā uzņēmumu grāmatvedībā. VID kontroles pasākumu laikā arvien biežāk konstatē liela apjoma krāpniecības gadījumus, kas tiek realizēti ar mērķi neuzrādīt uzņēmuma gūtos ienākumus pilnā apmērā. Tas tiek panākts, neatļauti iejaucoties un manipulējot ar elektronisko kases aparātu sistēmu datiem. Tādējādi ievērojami tiek...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs plāno uzsākt nodarboties ar fitnesa kluba darbību, kur pamatpakalpojums ir nodrošināt klientus ar trenažieru zāles pakalpojumiem. Papildus tam iesniedzējs plāno slēgt uzņēmuma līgumus ar pašnodarbinātām personām (nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs), kas sniegs klientiem gan konsultācijas fitnesa jautājumos, gan praktisku palīdzību, pildot sporta vingrojumus. Apkopojot sniegto pakalpojumu daudzumu un kvalitāti, pašnodarbināta persona, saskaņā ar noslēgto sadarbības līgumu ar Iesniedzēju, perioda (mēneša) beigās iesniedz rēķinu Iesniedzējam par klientiem sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt, klients par pakalpojumu veic samaksu Iesniedzēja kasē. Saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma 1.panta divdesmit sesto daļu starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. Iesniedzēja skatījumā, saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standarta Nr.6 „Ieņēmumi” 4.punktu,...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) vērš uzmanību, ka priekšlikums konkrētos gadījumos noteikt uzņēmuma valdes loceklim personisko atbildību par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem ir vērsts tikai pret tiem negodprātīgajiem komersantiem, kam reģistrējot savu saimniecisko darbību, nav bijis nodoms nodarboties ar godīgu komercdarbību, bet gan apzināti uzkrāt nodokļu parādus un pēc tam pamest savas komercsabiedrības, vai kuru mērķis jau sākotnēji ir bijis iesaistīties vai atbalstīt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanā no valsts budžeta. VID priekšlikums nekādā veidā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus, kuri pat nodokļu parādu rašanās gadījumā sadarbojas ar VID un izrāda vēlmi atrisināt situāciju, izmantojot kādu no normatīvajos aktos paredzētajām iespējām. Tas ir vērsts tikai pret tiem negodprātīgajiem uzņēmējiem, kuri nodokļu parādu gadījumos izvēlas nerisināt to nomaksu ar valsti, bet gan pamest savas komercsabiedrības un izvairīties no atbildības, tādējādi kropļojot uzņēmējdarbības vidi kopumā. Šie negodprātīgie komersanti īsā laikā izveido parādu virs 16 000 eiro un neveic nekādas...

Labklājības ministrija aprēķinājusi sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, salīdzinot mikrouzņēmumā strādājošā (cilvēks A) un vispārējās nodokļu maksāšanas kārtībā esoša uzņēmumam strādājošā (cilvēks B) sociālās iemaksas. Iegūtie rezultāti parāda nodokļu režīmu salīdzinošās atšķirības pensijas uzkrājuma apjomam un tam nepieciešamajam laika ilgumam. Cilvēkam B ņemts vērā iemaksu objektu jeb darba samaksa 500,00 eiro mēnesī. No tās tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Pensijas kapitālā tiks reģistrēts 100,00 eiro mēnesī (jeb 20% no 500,00). Savukārt cilvēkam A iemaksu objektu aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Tātad mikrouzņēmums maksā mikrouzņēmuma nodokli 9% no mikrouzņēmuma apgrozījuma. No šī mikrouzņēmuma nodokļa 65% tiek ieskaitīti valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tālāk VSAA, ņemot vērā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas no mikrouzņēmuma nodokļa, aprēķina iemaksu objektu katram mikrouzņēmuma darbiniekam proporcionāli mikrouzņēmuma darbinieku skaitam katrā mēnesī un viņu faktiskajiem ienākumiem. Cilvēks A strādā mikrouzņēmumā Cilvēks B strādā uzņēmumā, kas nodokļus veic vispārējā kārtībā Darba samaksa bruto...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs plāno noslēgt līgumu ar Honkongā reģistrētu uzņēmumu M… Limited par preču iegādi. Saskaņā ar līgumu preces tiks piegādātas no Tianjin, Ķīnā uz Klaipēdu, Lietuvā. Preču izcelsmes valsts – Ķīna. Pēc tam Iesniedzējs plāno tālāku preču eksportu uz trešajām valstīm. Preces netiks ievestas Latvijas Republikas teritorijā. Iesniedzējs norāda, ka saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta astoto daļu uzņēmumu ienākuma nodokli ietur pēc 15 procentu likmes no visiem maksājumiem, ko Latvijas rezidenti izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču piegādēm, ja šīs preces tiek iegādātas par tirgus cenām. Iesniedzējs uzdod jautājumus – vai Iesniedzējam būs jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis no veiktajiem maksājumiem par...

Ceturtdien, 20.novembrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš darba vizītes ietvaros apmeklēja VID galveno ēku un tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni, lai klātienē iepazītos ar situāciju iestādē un plašākā lokā pārrunātu dienesta darba aktualitātes un prioritātes. Tikšanās laikā Valsts prezidents iepazinās ar veicamajiem darbiem Klientu apkalpošanas centrā, Nodokļu pārvaldē, kā arī Muitas laboratorijā. Pēc apskates norisinājās tikšanās ar VID ģenerāldirektori Ināru Pētersoni un VID vadību. Sarunas laikā tika pārrunāti jautājumi par nodokļu ienākumu plāna izpildi un gada plāna izpildes prognozēm, nodokļu iekasēšanas pilnveidošanas iespējām, to skaitā arī ēnu ekonomikas samazināšanā, jaunu inovatīvu metožu pielietošana VID darbā, kā arī par VID iniciētās likumdošanas izmaiņām nodokļu iekasēšanas uzlabošanā un kapacitāti VID deleģēto uzdevumu veikšanā. Pārrunājot jautājumus par jauno nozaru pieeju nodokļu administrēšanā, VID ģenerāldirektore informēja, ka tika identificēta nozare, kurai VID struktūrvienība pievērsa pastiprinātu uzmanību - automobiļu apkopes un remonta nozare. I.Pētersone uzsvēra, ka, izanalizējot šo nozari 2 mēnešu laikā, tika panākti...

Lai mazinātu Krievijas piemēroto sankciju ietekmi uz starptautisko autopārvadājumu nozari, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas, varēs piemērot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas. Konceptuālu atbalstu šādām izmaiņām Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā trešdien, 19.novembrī, pauda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti. „Likumprojektu virzām tālākai izskatīšanai, taču līdz galīgajam lasījumam vēl nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas viedokli par iecerētā atbrīvojuma piemērošanu,” uzsver Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Plānots, ka kravu pārvadātāji no nodokļa maksāšanas būs atbrīvoti vienu gadu, ja par smago automašīnu būs samaksāta autoceļu lietošanas nodeva viena gada likmes apmērā. Atbrīvojumu no nodokļa nomaksas piemēros tiem kravas automobiļiem, kas veiks valsts tehnisko apskati pēc grozījumu stāšanās spēkā, un tas attieksies arī uz piekabēm un puspiekabēm, kuru pilna masa pārsniedz 10 tonnas. Ņemot vērā paredzamo budžeta ieņēmumu samazinājumu aptuveni 600 tūkstošu eiro apmērā, likumprojekta autori Satiksmes ministrijā uzsver, ka to plānots kompensēt ar...