NODOKĻI

Uzņēmējiem, kuri pretendē uz valsts iepirkumiem, jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem. Savukārt iepirkuma pasūtītājam no nākamā gada 1.augusta būs pienākums izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, ja uzņēmuma darbinieku vidējais atalgojums būs mazāks par 80 procentiem, salīdzot ar vidējo atalgojumu valstī attiecīgajā profesiju grupā. To paredz otrdien, 23.septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Publisko iepirkumu likumā. "Tas veicinās regulāru nodokļu nomaksu, izskaužot gadījumus, kad nodokļu parādi tiek nomaksāti tikai pēc uzvaras valsts vai pašvaldību iepirkumos. Šādā veidā nodrošināsim, ka labvēlīgākā situācijā ir tie uzņēmēji, kas nomaksā visus nodokļus. Pilnīgi absurda ir situācija, ja valsts nodokļos iekasēto naudu izlietojam pasūtījumos, par kuru darbu veikšanu uzņēmēji vai to apakšuzņēmēji saviem darbiniekiem nemaksā nodokļus," likuma grozījumu būtību skaidro komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš. Patlaban likums noteic, ka valsts iestādes nodokļu nomaksu pārbauda tikai uzņēmējam, kurš uzvarējis iepirkuma konkursā. Pašlaik likums uzņēmējam ļauj nodokļu parādu nomaksāt 10 darbadienu laikā, ja iepirkuma...

Otrdien, 23.septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts informatīvais ziņojums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieskaitīšanas kārtības maiņu, lai to atvieglotu, kā arī mazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem. Ar Rīgas domi un Ventspils pilsētas domi šobrīd ir spēkā līgumi par speciālu IIN ieskaitīšanas kārtību, saskaņā ar kuru IIN maksājumi tieši, bez Valsts kases starpniecības, nonāk konkrētās pašvaldības budžetā. Ierosinājums mainīt esošo IIN ieskaitīšanas kārtību balstās uz to, ka no pašvaldību un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses konstatētais nodokļu maksātāju pieļauto kļūdu apmērs un nodokļu maksātāju viedoklis liek secināt, ka šobrīd normatīvajos aktos paredzētā IIN ieskaitīšanas kārtība vairākos kontos rada uzņēmējiem administratīvo slogu, palielinot kļūdīšanās risku, veicot IIN maksājumus, kā arī palielinot neefektīvu darba spēka un laika resursu patēriņu nodokļu administrēšanā. Lai esošo situāciju risinātu, Finanšu ministrija rosina veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas paredzētu, ka, sākot ar 2015. gada 1.janvāri, IIN tiktu ieskaitīts tikai Valsts kases IIN sadales kontā, kā arī lauzt līgumus ar...

Otrdien, 23. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja un atbalstīja MK noteikumu grozījumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) normu piemērošanas kārtību, tādējādi nodrošinot ne tikai vienkāršāku informācijas apriti, bet arī atvieglojot gada ienākumu un valsts amatpersonas deklarāciju aizpildīšanu. Noteikumi nosaka, ka turpmāk Finanšu ministrija (FM) līdz pēctaksācijas gada 10. februārim iesniegs Valsts ieņēmumu dienestā (VID) informāciju par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem) taksācijas gada laikā izmaksātajiem pabalstiem par dienestu ārvalstīs, kuri netiek aplikti ar IIN. Šāda informācija FM jau tiek saņemta, un tādējādi nebūs nepieciešams iesniegt vienus un tos pašus datus viena resora divām iestādēm divos dažādos veidos. Pretējā gadījumā valsts tiešās pārvaldes iestādēm būtu nepieciešams minēto informāciju gatavot divreiz, pamatojoties uz diviem atšķirīgiem normatīvajiem aktiem. Savukārt, atbilstoši noteikumos ietvertajam risinājumam, tiks nodrošināta vienkāršāka informācijas aprite, kā arī nodokļa maksātājs – fiziskā persona – zinās, ka šī informācija par viņa ar nodokli neapliekamajiem ienākumiem jau ir iesniegta VID un viņam nerodas...

Piektdien, 19. septembrī, Saeimas un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā konferencē "Kādai būt nodokļu politikai Latvijā?" uzņēmēji, politiķi un eksperti vienojās par pamatprincipiem Latvijas nodokļu politikas stratēģijai 2015.-2018. gadam. Atklājot konferenci, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra: "Raugoties nākotnē, mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai valsts izaugsmi sajustu katrs Latvijā dzīvojošais cilvēks. To saskatu arī kā jaunās nodokļu politikas stratēģijas virsmērķi - sabiedrības labklājības veicināšanu un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Sniedzot vienlīdzīgas iespējas ikvienam Latvijas iedzīvotājam, novadam un nozarei, veicinot godīgu konkurenci un investīciju piesaisti. Palielinot ienākumus tām sabiedrības grupām, kurām palīdzība un atbalsts nepieciešams visvairāk. Valsts nodokļu politiku samērojot ar valsts ekonomisko potenciālu." LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: "ASV kādreizējais vadītājs Ronalds Reigans ir teicis: "Bizness nemaksā nodokļus. Bizness tos nopelna." No uzņēmēju, darba devēju spējas nopelnīt ir vistiešākajā mērā atkarīgs tas, vai un kā pildās valsts maciņš un kādus pakalpojumus iedzīvotājiem no tā iespējams nodrošināt. Tas ir iemesls, kādēļ Latvijas Darba devēju...

Ar mērķi mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šī gada pirmajos astoņos mēnešos ir veicis virkni preventīvo, kontroles un nodokļu maksātājus izglītojošo pasākumu, tādējādi vēršoties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un „aplokšņu algām”. Kopumā preventīvā darba rezultātā iemaksai valsts budžetā papildus ir aprēķināti 3 175,7 tūkst. EUR. VID vērš uzmanību, ka nodokļu kontroles gaitā tiek veikti ne tikai papildus nodokļu uzrēķini un piemēroti sodi par pārkāpumiem, bet arī dota iespēja nodokļu maksātājiem pašiem novērst šos pārkāpumus. Preventīvie pasākumi Pirmajos astoņos šī gada mēnešos VID ir veicis virkni preventīvo pasākumu, kuru rezultātā darba devēji paši ir novērsuši pārkāpumus, legalizējuši darba ņēmējus un aprēķinājuši valsts budžetā papildus iemaksājamās summas. Konstatējot, ka darba ņēmēju skaits, iespējams, neatbilst saimnieciskās darbības veidam un pastāv „aplokšņu algu” izmaksu risks, kā arī veikta nepilnīga darba laika uzskaite, 10 445 nodokļu maksātājiem VID lūdza sniegt paskaidrojumus. Nākamajā mēnesī iesniegtajos pārskatos kopumā tika uzrādīts darba ņēmēju skaita palielinājums par...

Uzņēmējiem, kuriem radušies nodokļu kavējumi saistībā ar Krievijas Federācijas noteiktajiem ierobežojumiem preču importam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļu maksājumus varēs atlikt vai sadalīt termiņos. To paredz Saeimā ceturtdien, 18.septembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" un Valsts ieņēmumu dienesta likumā. Saskaņā ar izmaiņām VID varēs sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem nokavēto nodokļu samaksu, ja nokavējums radies saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem Eiropas Savienības produkcijas importam. Nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu varēs piemērot tiem uzņēmējiem, kuru sankcijām pakļauto eksporta darījumu īpatsvars uz Krieviju ir lielāks par 10 procentiem no kopējā realizācijas apjoma. Atvieglojumu nodokļu nomaksā VID varēs piemērot arī tiem komersantiem, kuru darbība ir saistīta ar ierobežojumiem pakļauto preču importu, ražošanu, pārvadāšanu vai ekspedīcijas un loģistikas pakalpojumu sniegšanu, ja sankciju ietekmē lauzti attiecīgie līgumi vai samazināta preču vai pakalpojumu piegādes vai pārvadājuma cena, vai arī samazinājies attiecīgo pakalpojumu apjoms. Izmaiņas likumos rosinātas, lai īpaši atbalstītu tos nodokļu...

Lai diskutētu par aktuālajiem valsts budžeta un nodokļu politikas jautājumiem, kā arī prezentētu priekšlikumus jaunajai nodokļu politikas stratēģijai 2015.–2018. gadam, piektdien, 19.septembrī, no plkst.10.00 Latvijas parlamentā notiks Saeimas un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkota konference „Kādai būt Latvijas nodokļu politikai?”. Interesenti tai var sekot tiešraidē Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un LDDK mājaslapā www.lddk.lv. Konferenci atklās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. Konferences pirmās sesijas dalībnieki atskatīsies uz iepriekšējo Nodokļu politikas stratēģijas periodu un runās par mūsu valsts nodokļu politikas mērķiem, izaicinājumiem un instrumentiem nākamajos piecos gados, nodokļu administrēšanas izaicinājumiem un risinājumiem, kā arī ēnu ekonomiku Latvijā. Šajā sesijā klātesošos uzrunās LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone un Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka. Diskusijas panelī aicināta virkne ekspertu, tostarp mūsu izdevniecības Lietišķās informācijas dienests vadītāja, LDDK viceprezidente, biedrības “Līdere” valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna. Konferences otrajā sesijā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Kompānijas A grupas uzņēmumi A L un A S ražo un piegādā specifiskus produktus, kuru ražošanas termiņi ir gari, no 8 līdz pat 16 nedēļām. Lai Iesniedzējs saviem klientiem Lietuvā nodrošinātu daudz ātrākas piegādes, tika noslēgts sadarbības līgums par preču saņemšanu un uzglabāšanu ar Lietuvas klientu R UAB, kas ir Iesniedzēja preču izplatītājs, savā noliktavā Lietuvā. Preču uzglabāšana notiek līdz brīdim, kamēr tiks saņemts pasūtījums no citiem Lietuvas klientiem par konkrētiem produktiem. Preces īpašuma tiesības Iesniedzējs patur līdz brīdim, kamēr tā ir R UAB noliktavā. R UAB veic šo preču apdrošināšanu noliktavā. Lietuvas uzņēmums neizrakstīs rēķinu Iesniedzējam par noliktavas pakalpojumiem. Kad pasūtījums tiks saņemts, Iesniedzējs izrakstīs rēķinu UAB R. Lai izpildītu līguma nosacījumus, Iesniedzējs veic preču iegādi no Zviedrijas un Itālijas reģistrētajiem nodokļu maksātājiem. Preces tiks iegādātas ar DAP piegādes nosacījumiem un no Zviedrijas un Itālijas tiks nosūtītas uz Lietuvas uzņēmuma...

Uzņēmējiem, kuriem radušies nodokļu kavējumi saistībā ar Krievijas Federācijas noteiktajiem ierobežojumiem preču importam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs atlikt vai sadalīt termiņos nodokļu maksājumus. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien, 16.septembrī, galīgajam lasījumam kā steidzami atbalstītie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” un Valsts ieņēmumu dienesta likumā. Grozījumi paredz sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem nokavēto nodokļu samaksu, ja nokavējums radies saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem Eiropas Savienības produkcijas importam. Nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu varēs piemērot tiem uzņēmējiem, kuru sankcijām pakļauto eksporta darījumu īpatsvars uz Krieviju ir lielāks par 10 procentiem no kopējā realizācijas apjoma. Atvieglojumu nodokļu nomaksā VID varēs piemērot arī tiem komersantiem, kuru darbība ir saistīta ar ierobežojumiem pakļauto preču importu, ražošanu, pārvadāšanu vai ekspedīcijas un loģistikas pakalpojumu sniegšanu, ja sankciju ietekmē lauzti attiecīgie līgumi vai samazināta preču vai pakalpojumu piegādes vai pārvadājuma cena, vai arī samazinājies attiecīgo pakalpojumu apjoms. Izmaiņas likumos rosinātas, lai...

Piektdien, 19.septembrī, Saeimā norisināsies konference “KĀDAI BŪT LATVIJAS NODOKĻU POLITIKAI?”, kuru rīko Saeima un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un kurā tiks diskutēts par aktuālajiem valsts budžeta un nodokļu politikas jautājumiem, kā arī prezentēs sadarbībā ar tautsaimniecības nozaru ekspertiem un to līderiem tapušo jauno nodokļu politikas stratēģiju 2015.–2018. gadam. Jauna nodokļu politikas stratēģija tiek veidota, jo šogad noslēdzas pirms trim gadiem LDDK un partneru ar Finanšu ministriju parakstītās Nodokļu politikas stratēģijas 2011.–2014. gadam darbības termiņš. Konferenci par Latvijas nodokļu politikas nākotni atklās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs, savukārt LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atskatīsies uz iepriekšējo Nodokļu politikas stratēģijas periodu, tās efektivitāti un izaicinājumiem nākamajā periodā. Savu skatījumu par nodokļu politikas un administrēšanas attīstību paudīs Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, bet savās atziņās par nodokļu sistēmas un ēnu ekonomikas sasaisti dalīsies Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka. Uzņēmēju skatījumu par būtiskiem...

Uzņēmējiem, kuriem radušies nodokļu kavējumi saistībā ar Krievijas Federācijas noteiktajiem ierobežojumiem preču importam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs atlikt vai sadalīt termiņos nodokļu maksājumus. To paredz Saeimā ceturtdien, 11.septembrī, steidzamības kārtā pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” un Valsts ieņēmumu dienesta likumā. Grozījumi paredz sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem nokavēto nodokļu samaksu, ja nokavējums radies saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem Eiropas Savienības produkcijas importam. Nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu varēs attiecināt uz tiem uzņēmējiem, kuru sankcijām pakļauto eksporta darījumu īpatsvars uz Krieviju ir lielāks par 10 procentiem no kopējā realizācijas apjoma. Atvieglojumu nodokļu nomaksā VID varēs piemērot arī tiem komersantiem, kuru darbība ir saistīta ar ierobežojumiem pakļauto preču importu, ražošanu, pārvadāšanu vai ekspedīcijas un loģistikas pakalpojumu sniegšanu, ja sankciju ietekmē lauzti attiecīgie līgumi vai samazināta preču vai pakalpojumu piegādes vai pārvadājuma cena, vai arī samazinājies attiecīgo pakalpojumu apjoms. Izmaiņas likumos rosinātas, lai īpaši atbalstītu tos nodokļu...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) aicina nodokļu maksātājus, kuriem jau pirms nodokļu samaksas termiņa iestāšanās zināms, ka objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams savlaicīgi un pilnā apmērā samaksāt aprēķināto nodokļu maksājumu, vai jau ir radušies nokavētie nodokļu maksājumu parādi, kas ir piedzenami bezstrīda kārtībā, izvērtēt iespēju veikt labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Lai atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu samaksu, nodokļu likumos ir paredzētas vairākas iespējas - nodokļu samaksas termiņa pagarināšana, atlikšana vai vienošanās noslēgšanai ar VID: iespēja saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 24.pantu pagarināt nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņu. Informācija par termiņa pagarinājumu piešķiršanas kārtību pieejama VID mājaslapā sadaļā „Veidlapas un iesniegumi” (Iesniegums samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai). Iespēja iesniegt VID argumentētu iesniegumu par labprātīgu nodokļu parādu nomaksu, t.i., saistību rakstu, ja nodokļu maksātājs ir pārliecināts par savām spējām realizēt iesniegumā norādīto parāda samaksu. Par saistību rakstu iesniegšanu aicina konsultēties VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē;iespēja saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām”...

Uzņēmējiem, kuriem jāreģistrē sava traktortehnika un piekabes, vairs nevajadzēs maksāt valsts nodevu. Šādas izmaiņas likumā „Par nodokļiem un nodevām” trešdien, 10.septembrī, izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Paredzēts, ka nodeva no nākama gada nebūs jāmaksā par traktortehniku, kas piedalās ceļu satiksmē un ko reģistrē Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra. Turpmāk traktortehnikas un to piekabju reģistrācija būs maksas pakalpojums. Likumprojekts arī paredz, ka valsts nodeva vairs nebūs jāmaksā par sertifikāta izsniegšanu personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, kā arī ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un zirga pases izsniegšanu. Ņemot vērā nodevu administrēšanas slogu, arī šos pakalpojumus turpmāk plānots noteikt par maksas pakalpojumiem. Budžeta komisija atbalstīja vēl vienu grozījumu nodokļu un nodevu likumā, kas paredz, ka valsts nodeva ir maksājama par sertificēta psihologa un psihologa-pārrauga (supervizora) reģistrāciju un sertifikāta izsniegšanu. Plānots, ka nodeva būs 10 eiro apmērā. Psihologiem valsts nodeva būs jāmaksā saskaņā ar...

Apzinoties nodokļu politikas lomu uzņēmējdarbības attīstībā un Latvijas sabiedrības labklājības izaugsmē, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar tautsaimniecības nozaru ekspertiem un to līderiem uzsākusi darbu pie jaunas nodokļu politikas stratēģijas 2015.-2018. gadam izstrādes. Ar izstrādāto dokumentu un tā pamatā esošajiem apsvērumiem būs iespēja iepazīties š.g. 19.septembrī Saeimā notiekošajā konferencē "Kādai būt nodokļu politikai Latvijā?". Jauna nodokļu politikas stratēģija tiek veidota, jo šogad noslēdzas pirms trim gadiem LDDK un partneru ar Finanšu ministriju parakstītās Nodokļu politikas stratēģijas 2011.-2014. gadam darbības termiņš. Kopš 2011. gada mainījusies sociālekonomiskā situācija valstī, no pēckrīzes perioda atgriežoties pie straujākas ekonomiskas izaugsmes. Vienlaikus radušies jauni demogrāfiskie, sociālie, ekonomiskie un ģeopolitiskie izaicinājumi, kas prasa atbilstošas izmaiņas nodokļu politikā un nodokļu administrēšanas procesā. "Latvijas valsts budžets patlaban ir 7 miljardi eiro, un 16% no tā veido ārvalstu finanšu palīdzība, tajā skaitā ES fondu finansējums, kas pēc 2020. gada būtiski samazināsies. Arī kopbudžeta nodokļu ieņēmumu apmērs attiecībā pret iekšzemes kopproduktu pēdējos...

Ar diskusiju par nodokļu un nodevu politiku, finanšu pieejamības jautājumiem 4.septembrī turpinājās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētais uzņēmēju - politiķu 12.Saeimas priekšvēlēšanu debašu cikls - "Kas sagaida uzņēmēju pēc 12.Saeimas vēlēšanām". "Ir skaidrs, ka lielā daļā jautājumu uzņēmēju gaidas atšķiras no politisko partiju redzējuma par to, kas būtu šajās jomās darāms pēc vēlēšanām," pēc diskusijas atzīmē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, uzsverot, ka gan nodokļu sistēmas konkurētspējas, gan mērķtiecīgas cīņas ar "ēnu" ekonomiku Latvijā jautājumos, gan Attīstības finanšu institūcijas darbībā varētu vēlēties lielāku vienprātību. LTRK biedri Latvijas nodokļu sistēmu redz kā konkurētspējīgu, ja uzņēmumu ienākumu nodokļa likme tiek saglabāta viszemākā Baltijas valstīs, netiek ieviesta progresīvā nodokļu sistēma un progresivitāte darbaspēka nodokļu jomā. Tāpat LTRK biedri iestājas par to, ka darbaspēka nodokļu kopējais slogs tiek samazināts strauji, kļūstot par zemāko Baltijas valstu vidū, un mikrouzņēmuma nodoklis arī turpmāk nepārsniedz 9% likmi. "Pārsteidza fakts, ka no visām Saeimā pārstāvētajām partijām tikai Zaļo...