NODOKĻI

Jautājums: SIA (PVN maksātājs) pamatdarbības veids ir viesnīcas pakalpojumu sniegšana. Pamatojoties uz "PVN likuma" 41.p.2.p., izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs jāpiemēro samazinātā PVN likme 12%. Vai netiks pārkāptas šī likuma normas, ja izmitināšanas pakalpojumā (viesnīcas numuriņa cenā) tiks ietverta arī viesa 3x ēdināšana (brokastis, pusdienas, vakariņas), autostāvvietas noma, apģērba tīrīšana un līdz ar to visiem iepriekšminētajiem pakalpojumiem tiktu piemērota samazinātā PVN likme? Atbild Mg.soc.sc. Ņina Podvinska, sertificēta nodokļu konsultante, PricewaterhouseCoopers SIA projektu vadītāja Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu samazinātā PVN likme ir piemērojama izmitināšanas pakalpojumiem tūrisma mītnēs, kas nozīmē, ka šī likme ir piemērojama viesnīcas numura maksai (diennakts uzturēšanās maksa). Tātad, ja maksa par uzturēšanos numurā paredz trīsreizēju ēdināšanu, autostāvvietu un apģērbu tīrīšanu, tad maksa nebūtu dalāma sastāvdaļās un būtu apliekama ar samazinātu PVN likmi. Vienlaikus gribētu brīdināt, ka šajā gadījumā pastāv reāls risks, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) audita laikā varētu apstrīdēt šādu PVN "optimizāciju". PVN likumā par to gan nekas...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka VID ir tiesības uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem nodokļu maksājumu, ja termiņa nokavējums radies saistībā ar Krievijas Federācijas noteikto ierobežojumu Eiropas Savienības produkcijas importam un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 1) nodokļu maksātāja tādu eksporta darījumu īpatsvars uz Krievijas Federāciju, kas pakļauti Krievijas Federācijas noteiktajam ierobežojumam, ir lielāks par 10 % no kopējā realizācijas apjoma;2) nodokļu maksātāja darbība ir saistīta ar Krievijas Federācijas noteiktajam ierobežojumam pakļauto preču eksportu, ražošanu, pārvadāšanu vai ekspedīcijas un loģistikas pakalpojumu sniegšanu šādām preču piegādēm vismaz 10 % apmērā no kopējā realizācijas, pārvadājumu vai ekspedīcijas un loģistikas pakalpojumu apjoma, ja sankciju ietekmē tiek lauzti piegādes, pakalpojuma, pārvadājumu vai ekspedīcijas un loģistikas pakalpojumu līgumi vai samazināta preces vai pakalpojuma iepirkuma (piegādes) vai pārvadājuma cena, vai samazinājies attiecīgo pakalpojumu apjoms. Par to, kāda ir nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma kārtība, vairāk...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par 2014.gada septembrī veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu pie katra no grozījumiem: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā Redakcionāli grozījumi 1.panta 7., 18. un 19.punktā. Ar grozījumiem 4.panta 4.daļā noteikts, ka informāciju par teroristu sarakstiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests uztur savā tīmekļa vietnē, darot to pieejamu likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām. Veikti arī citi redakcionāli un tehniski grozījumi. 13.08.2014. 16.09.2014. Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām Grozījumi veikti 24.panta 1.daļas 3.punktā, nosakot, ka nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu, nokavējuma naudu un soda naudas samaksu un nodokļu administrācijas veiktās datu atbilstības pārbaudes rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu un nokavējuma naudu var sadalīt termiņos uz laiku līdz 5 gadiem, kā arī 1.daļa papildināta ar 9.punktu, pants papildināts ar 1.5daļu, kā arī...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka autoratlīdzībām - ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 320 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 31,06% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 320 eiro. Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10.datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 320 eiro. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 320 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 15% - 40% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Piemēram, ja līgumā noteiktā autoratlīdzība...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja - biedrības - reģistrētā pamatdarbība ir „citur neklasificētu organizāciju darbība”, reģistrēta darbība ir „sporta objektu darbība” un „citas sporta nodarbības”. Iesniedzējs norāda, ka vēlas, lai tās darbinieki Iesniedzēja darbības ietvaros konsultētu biedrus, kā arī citus cilvēkus sporta jautājumos par atlīdzību. Iesniedzējs paskaidro, ka vēlas Statūtos noteikto mērķu sasniegšanai izpirkt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā SIA), kuras pamatdarbības veids ir fitnesa centru darbība, kas tiek realizēta Sporta un fitnesa centrā, kapitāla daļas. Ievērojot iepriekš norādīto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 98.panta pirmo daļu, Iesniedzējs lūdz Valsts ieņēmumu dienestu sniegt uzziņu par šādiem jautājumiem: 1. Vai ir nepieciešams saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta atļauju saimnieciskās darbības uzsākšanai? 2. Vai , veicot saimniecisko darbību, ir nepieciešams maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli ( UIN) un iesniegt UIN deklarāciju? 3. Vai ir noteikti kādi ierobežojumi ienākuma no saimnieciskās darbības apmēram? 4. Vai drīkst izsniegt SIA...

Šodien, 9.oktobrī, notiks pirmā Eiropas Parlamenta (EP), Padomes un Komisijas diskusija jeb trīspusējā saruna par likumprojektu, kas paredz ierobežot naudas atmazgāšanu un ārzonu uzņēmumu darbību, atklājot to patiesos labuma guvējus. EP trīspusējās sarunās pārstāvēs likumprojekta virzītājs, deputāts Krišjānis Kariņš. "Valstīm ir nepieciešams jauns līdzeklis, lai cīnītos pret nelegāli iegūtas naudas legalizāciju, kā arī izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Dalībvalstīm ir jāzina patiesie uzņēmumu īpašnieki, kas slēpjas ofšoros," uzsver K. Kariņš. Darbs pie direktīvas izstrādes tika uzsākts iepriekšējā EP sasaukuma laikā un š.g. 11.martā Eiropas Parlaments ar nozīmīgu balsu vairākumu atbalstīja virzīto likumu. Tagad tiek uzsākta saruna procedūra jeb trialogs ar Eiropas Padomi un Komisiju, lai vienotos par likumprojekta gala tekstu. Iespējams, ka sarunu procedūra varētu tikt noslēgta vēl līdz šā gada beigām Itālijas ES prezidentūras ietvaros. Likumprojekts paredz uzlabojumu veikšanu uzņēmumu reģistros un starpvalstu sadarbību, atklājot patiesos labuma guvējus. Tas ļautu uzzināt, kam un kur ir jāmaksā nodokļi, veicinātu godīgu konkurenci un līdz...

Lai gan Latvijā netiks ieviesta Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēma (EETS), Latvija sagatavojusi likumprojektu, kas atļaus šī pakalpojuma sniedzēju reģistrāciju. Minētais likumprojekts - "Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā" - tika izskatīts otrdienas, 7. oktobra, valdības sēdē. Prasība atļaut EETS sniedzēju reģistrāciju Latvijā ir izteikta Eiropas Komisijas paziņojumā, kuru Latvija saņēmusi šā gada 10. jūlijā. EK pieprasa, ka uzņēmumam, kas vēlas kļūt par EETS pakalpojumu sniedzēju, ir jāspēj tikt nodibinātam un reģistrētam jebkurā dalībvalstī - neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā dalībvalstī ir EETS. Tāpēc Satiksmes ministrija sagatavojusi šo grozījumu, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par ceļu lietotāju nodevu elektronisko iekasēšanas sistēmu pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kā arī kārtību, kādā šis pakalpojumu sniedzējs izslēdzams no reģistra. Plānots, ka minēto reģistru izveidos un uzturēs valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk – VAS „Latvijas Valsts ceļi”), pamatojoties uz Satiksmes ministrijas un VAS „Latvijas Valsts ceļi” noslēgto deleģēšanas līguma pamata....

Lai īstenotu vienveidīgu nodokļu maksātāju konsultēšanas pieejamību un kvalitāti un vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret ikvienu Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) klientu, ir izstrādāts vienotais VID klientu apkalpošanas standarts. Tajā ir noteikti gan VID vispārīgie ar apkalpošanu saistītie nosacījumi un specifiski nodokļu, muitas un akcīzes jomas klientiem piemērojamie nosacījumi. VID vienotajā klientu apkalpošanas standartā ietverta informācija par VID sniegtajiem bezmaksas un maksas pakalpojumiem, kā arī šo pakalpojumu detalizēti apraksti. Kā zināms, kopš 2014. gada 28.augusta visas VID Rīgā esošās struktūrvienības atrodas jaunajā vienotajā ēkā, Talejas ielā 1, Rīgā. Tādējādi jaunajā standartā ir apkopota un aktualizēta informācija arī par VID klientu apkalpošanas centru darba laikiem, adresēm un cita VID klientiem un darbiniekiem svarīga informācija. VID vienotais klientu apkalpošanas standarts ir vēl viens apliecinājums tam, ka dienestam ir ļoti svarīga klientu apkalpošanas kvalitāte, un tas ir izstrādāts ar mērķi uzlabot klientu apkalpošanu un palielināt klientu apmierinātību ar VID sniegtajiem pakalpojumiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas 2014.gada 6.oktobrī veica pārbaudi vienā no koncerta norises vietām Rīgā. Pārbaudes laikā VID Nodokļu kontroles pārvaldes inspektori konstatēja "aplokšņu" algu izmaksu orķestra muzikantiem un pasākuma tehniskajiem darbiniekiem. 2014.gada 6.oktobrī VID veica pārbaudi vienā no koncertu norises vietām Rīgā. Ierodoties Telmana Guževska koncerta norises vietā, VID Nodokļu kontroles pārvaldes inspektori konstatēja, ka notiek aploksnē ievietotās darba samaksas izsniegšana-izmaksa. Tika konstatēts, ka atlīdzība muzikantiem un pasākuma tehniskajiem darbiniekiem tiek izmaksāta saskaņā ar algu sarakstu, kurā atsevišķas personas bija parakstījušās par naudas saņemšanu. Tāpat tika konstatētas naudas aploksnes, uz kurām bija norādīti personu vārdi un ievietota nauda. Pārbaudes laikā atklāts, ka kopumā "aplokšņu algu" saņēma 48 muzikanti un pasākuma tehniskie darbinieki, kuriem kopsummā bija izmaksāti 4955 EUR. Nenomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs lēšams 1541 EUR apmērā, un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas 2474 EUR apmērā. Aplokšņu algas orķestra mūziķiem un tehniskajiem darbiniekiem izmaksāja kāda persona,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka, turpinot darbu pie ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanas, 2.oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas paredz, ka no 2015.gada 1.augusta visiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību iepirkumiem būs jānodrošina, ka viņu darbinieku vidējā stundu tarifa likme nav zemāka par 80% no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī. VID aicina uzņēmējus jau tagad pievērst uzmanību grozījumiem Publisko iepirkumu likumā un sekot līdzi vidējai darba ņēmēju stundu tarifa likmei attiecīgajā profesiju grupā valstī, izmantojot jau šobrīd VID mājaslapā pieejamo informāciju par vidējo stundas tarifa likmi 2014.gada jūlijā atbilstoši profesiju klasifikatoram. Minētā informācija tiek atjaunota reizi ceturksnī, bet saistībā ar vakar pieņemtajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā VID plāno šo informāciju atjaunot biežāk. Taču no 2015.gada 1.augusta, lai nodrošinātu nodokļu maksātājiem iespēju objektīvi novērtēt savu atbilstību šim kritērijam, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā būs pieejami jauni pārskati (paraugs pielikumā), kuros tiks attēlota vidējā stundu...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore, norādot uz 3. oktobrī laikrakstā "Latvijas Avīze" ievietoto rakstu "Par melnajām kasēm un nepiedzītajiem nodokļiem" apakšsadaļā "Nepiedzītie 540 miljoni" sniegto neprecīzo un nepilnīgo informācija par VID nodokļu kontroles procesu un Valsts kontroles sniegtajiem ieteikumiem, sniedz plašāku skaidrojumu par to, kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem dienestā tiek īstenoti nodokļu nomaksas uzraudzības un kontroles pasākumi. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone: "Man ir tiešām skumji joprojām lasīt tādus aplamus un nepatiesus apgalvojumus, ka ir nodokļu maksātāji, kurus VID nepārtraukti uzrauga, bet citus - ļoti riskantus nodokļu maksātājus, vispār nepamana. Es pati esmu visdažādākajām auditorijām skaidrojusi nodokļu nomaksas uzraudzības un kontroles procesu dienestā un vienmēr esmu uzsvērusi, ka tās galvenie stūrakmeņi ir datorizētas riska analīzes sistēmas, rūpīgi izstrādāti un regulāri aktualizēti vienoti riska kritēriji, kas izslēdz subjektīvo faktoru ietekmi. Un tas nav tikai mans personīgais vērtējums - arī Valsts kontrole, kas regulāri pārbauda, kā VID notiek kontrolējamo nodokļu maksātāju atlase, savās...

Valsts kontrole veikusi revīziju par Latvijas Republikas 2013.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem valsts budžeta ieņēmumu daļu. Revīzijas ziņojumā cita starpā tika vērtētas arī Finanšu ministrijas veiktās darbības, veidojot nodokļu politiku, nodrošinot nodokļu politikas mērķu izstrādi vidējā termiņā. Revīzijas ietvaros pārbaudes veiktas arī VID struktūrvienībās – Nodokļu pārvaldē un tās pakļautībā esošajos Klientu apkalpošanas centros, Nodokļu kontroles pārvaldē, Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē, Akcīzes pārvaldē, Muitas pārvaldē u.c. Valsts kontrole atzinusi, ka Finanšu ministrijas veidotā nodokļu politika nav pamatota ar skaidru un visaptverošu redzējumu par tās stratēģiskajiem mērķiem un attīstības tendencēm, tā tiek veidota konkrētam budžeta gadam, nodokļu politikas atsevišķi pasākumi ir noteikti vairākos valsts politikas plānošanas dokumentos, nav savstarpēji sasaistīti, normatīvo aktu grozījumu izstrādes process ir nepilnīgs, sasteigts, ar īsu pārejas periodu un ne vienmēr tiek saskaņots ar nodokļu administrāciju. Šādi tiek veidota nestabila un ilgtermiņā neprognozējama vide, kas rosina neuzticību valsts īstenotajai nodokļu politikai un apdraud virzību...

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un Pašvaldību kopīgās iestādes "Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde" (turpmāk – RSEZ) pārvaldniece Sandra Ežmale 3.oktobrī ir parakstījušas vienošanos par sadarbību, lai kopīgi veicinātu RSEZ komercsabiedrību izpratnes paaugstināšanu par godīgu uzņēmējdarbību un nodokļu nomaksu, kā arī informācijas apmaiņu. Divpusējās vienošanās mērķis ir veicināt Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā strādājošo komersantu izpratni par godīgu uzņēmējdarbību un nodokļu nomaksu, kā arī nodrošināt savstarpējo profesionālo konsultācijas sniegšanu. RSEZ pārvaldniece Sandra Ežmale: "RSEZ pārvaldes pieredze liecina, ka RSEZ komersanti ir ieinteresēti godīgas uzņēmējdarbības veikšanā un nozīmīgākā problēma reizēm ir neviennozīmīga izpratne vai pieredzes trūkums par normatīvo aktu prasību piemērošanu nodokļu jautājumos. RSEZ pārvalde atzinīgi vērtē sadarbību ar VID speciālistiem un uzskata, ka sadarbības līgums starp abām institūcijām pavērs plašākas iespējas operatīvai informācijas apritei uzņēmumiem aktuālos jautājumos." VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone: "Esmu gandarīta ka tagad arī rakstiski ir apstiprināta sadarbība ar iestādi, kas savu lomu un nozīmi Latvijas ekonomikā ir...

Uzņēmējiem, kuri pretendē uz valsts iepirkumiem, būs jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem. Savukārt iepirkuma pasūtītājam no nākamā gada 1.augusta būs pienākums izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, ja uzņēmuma darbinieku vidējais atalgojums būs mazāks par 80 procentiem, salīdzot ar vidējo atalgojumu valstī attiecīgajā profesiju grupā. To paredz ceturtdien, 2.oktobrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Publisko iepirkumu likumā. „Tas veicinās regulāru nodokļu nomaksu, izskaužot gadījumus, kad nodokļu parādi tiek nomaksāti tikai pēc uzvaras valsts vai pašvaldību iepirkumos. Šādā veidā nodrošināsim, ka labvēlīgākā situācijā ir tie uzņēmēji, kas nomaksā visus nodokļus. Pilnīgi absurda ir situācija, ja valsts nodokļos iekasēto naudu izlietojam pasūtījumos, par kuru darbu veikšanu uzņēmēji vai to apakšuzņēmēji saviem darbiniekiem nemaksā nodokļus,” likuma grozījumu būtību iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš. Līdz šim likums noteica, ka valsts iestādes nodokļu nomaksu pārbauda tikai uzņēmējam, kurš uzvarējis iepirkuma konkursā. Līdzšinējais likums uzņēmējam nodokļu parādu ļāva...

Vakar, 1.oktobrī, Finanšu ministrija (FM), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) parakstīja Nodokļu politikas stratēģiju 2015.-2017. gadam, iezīmējot galvenos uzdevumus nodokļu politikas stabilitātes un tautsaimniecības attīstības veicināšanai. Nodokļu politikas stabilitāte un prognozējamība, Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja un izaugsme, stabili ieņēmumi publiskās pārvaldes un pakalpojumu finansēšanai, ienākumu nevienlīdzības mazināšana, kā arī efektīva valsts pārvalde - tie ir galvenie Nodokļu politikas stratēģijas 2015.-2017. gadam uzdevumi. Strādājot pie jaunās nodokļu politikas stratēģijas, LDDK aicināja pie sarunu galda gan mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjus (MVU), pakalpojumu un ražojošā sektora uzņēmumus un asociācijas, gan arī publiskā sektora ekspertus, lai kopā vienotos par galvenajiem mērķim un uzdevumiem nodokļu sistēmā un administrēšanā nākamajiem trim gadiem. Jaunās nodokļu politikas stratēģijas izstrādē piedalījās ekonomikas eksperti no LDDK, LTRK, Komercbanku asociācijas, Kokrūpniecības federācijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, vadošo Latvijas uzņēmumu pārstāvji, kā arī valdības eksperti. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Darba devējiem un FM pēc produktīvām sarunām ir izdevies...