NODOKĻI

Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments šonedēļ rakstveida procesā izskatīs astoņas kasācijas sūdzības un sešas blakus sūdzības. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Valsts ieņēmumu dienests, Valsts meža dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Rīgas dome, Jēkabpils pilsētas pašvaldība un Preiļu novada dome. Informācija par atsevišķām lietām:Senāta Administratīvo lietu departaments 27.novembrī rakstveida procesā vērtēs, cik liela soda nauda ir atbilstoša par reģistrēšanās pienākuma pievienotās vērtības nodokļu maksātāju reģistrā neizpildīšanu. Administratīvā apgabaltiesa šajā lietā ir atzinusi, ka Valsts ieņēmumu dienesta piemērotā soda nauda tādā apmērā, kādā valsts budžetā netika samaksāts pievienotās vērtības nodoklis, ir nesamērīgi liela, ņemot vērā, ka sods uzlikts tikai par reģistrēšanās pienākuma neizpildīšanu, nevis ar mērķi iekasēt nesamaksāto nodokli. Apgabaltiesa atzinusi, ka samērīga būtu soda nauda uz pusi mazākā apmērā. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests kasācijas sūdzībā iebilst, ka no tiesas sprieduma neizriet skaidrs pamatojums, kāpēc soda nauda nosakāma tieši tādā, nevis citā apmērā, ņemot vērā, ka likums par...

Vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienests ir precizējis metodisko materiālu „Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšana”. Metodikā veikti precizējumi 69., 72., 76., 77. lpp. Metodisko materiālu ar VID 11. novembrī veiktajiem precizējumiem iespējams lejuplādēt: metodika-pvn-deklaracijai.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir vairāk kā 100 lati, taču nepārsniedz 500 latus (ieskaitot), deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tādējādi līdz 2013.gada 15.novembrim VID jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2013.gada oktobrī gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 500 latus. Savukārt par 2013.gada ceturtajā ceturksnī (no 2013.gada oktobra...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Ministru kabinets 2013.gada 22.oktobrī pieņēma noteikumus Nr.1150 „Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība””, kuri stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Noteikumos ir veikti grozījumi saistībā ar euro ieviešanu Latvijā: 1. Noteikumu tekstā vārds „latos”, apzīmējums „Ls”, kā arī vārdi „Latvijas Republikas naudas vienība” (attiecīgajā locījumā) aizstāts ar vārdu „euro”. 2. Noteikumu 71.6.apakšpunktā norādītās summas latos izteiktas euro, ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu no latiem uz euro un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktos noapaļošanas principus. Tādējādi no 2014.gada 1.janvāra kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas var nelietot personas par pasažieru un to bagāžas pārvadājumiem ar autotransportu rajonu maršrutos, kuros dienas vidējie reisa ieņēmumi nepārsniegs 22 euro (šobrīd – 15 latu), un tālsatiksmes maršrutos, kuros dienas vidējie reisa ieņēmumi nepārsniegs 72 euro (šobrīd – 50 latu), samaksu saņemot transportlīdzeklī un izsniedzot biļeti, kas...

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti ir sagatavojuši vēstules Valsts prezidentam ar lūgumu neizsludināt likumprojektus, kas ir klaji vērsti uz daudzu mazo uzņēmumu bankrotu un ēnu ekonomikas pieaugumu. Dana Reizniece - Ozola, ZZS deputāte: "Nākamā gada budžets ir izteikti vērsts pret uzņēmējiem - tiek ieviesti vairāki jauni nodokļi un maksājumi, kas traumēs veselas nozares, novedīs pie darbavietu zaudēšanas un vēl lielākas cilvēku aizbraukšanas. Mikrouzņēmumu nodokļa strauja celšana, nodokļu ieviešana valdes locekļiem, kas nesaņem atalgojumu, nodoklis mazajām HES un ostu maksājumi, ir pasākumi, kurus nevaram atbalstīt. Valdība un Saeimas vairākums domā tikai sausos budžeta ieņēmumu skaitļos, nedomājot par jaunu nodokļu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā." Atbilstoši Satversmes 71.pantam, ZZS lūdz nodot 2013.gada 6.novembra Saeimas sēdē pieņemto likumprojektu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļu likumā" otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Šie grozījumi paredz mikrouzņēmumu nodokļa likmes celšanu no 9 procentiem līdz 11 procentiem 2015.gadā, līdz 13 procentiem 2016.gadā un līdz 15 procentiem 2017.gadā. ZZS norāda, ka šī likumprojekta mērķis...

Sezonas laukstrādnieku ienākumam, sākot ar nākamo gadu, tiks piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa 15 procentu likme. To paredz grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ko Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 13.novembrī, atbalstīja izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā. Grozījumi paredz, ka sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli varēs piemērot personai, kas pie viena vai vairākiem darba devējiem strādā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim un nodarbināta tieši augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, to kopšanā un ražas novākšanā, kā arī augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Informācijas apkopošanai par sezonas strādniekiem paredzēts izmantot Lauku atbalsta dienesta (LAD) informācijas sistēmu, tajā reģistrējot arī ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. Minimālais nodokļa maksājums būs 0,70 eiro (0,50 Ls) apmērā par katru nostrādāto dienu, un persona, kas maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensijai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro (50 Ls). Lai samazinātu administratīvās procedūras,...

Vakar, 12. novembrī Valsts ieņēmuma dienesta (turpmāk - VID) vadība tikās ar biedrības "Zemnieku saeima" vadību, lai pārrunātu VID kompetencē esošos problēmjautājumus, ar kuriem lauksaimnieki sastopas ikdienas darbā, un to iespējamos risinājumus. Tikšanās laikā tika apspriesta zemes nomas līguma reģistrēšanas kārtība VID. Pašlaik gadījumos, ja iznomātājs nav reģistrējies VID kā saimnieciskās darbības veicējs, viņam jāreģistrē sava darbība septiņu dienu laikā pēc nomas līguma noslēgšanās un tad nomniekam jāmaksā Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 15% apmērā. Ja iznomātājs pēc līguma noslēgšanas nereģistrē savu saimniecisko darbību, tad nomnieks maksā IIN 24% apmērā. Sarunā abas puses vienojās, ka biedrība "Zemnieku saeima" izveidos un Valsts ieņēmumu dienestam nosūtīs paraugu nomas līgumam, kurā ir ietverta notariāli vai bāriņtiesā apstiprināta pilnvara par to, ka zemes iznomātājs atļauj zemes nomniekam viņa vārdā reģistrēt saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā. Savukārt VID izstrādās priekšlikumus grozījumiem Iedzīvotāja ienākuma nodokļa likumā par jau šobrīd spēkā esošās normas attiecināšanu arī uz iepriekš noslēgtajiem zemes nomas...

Iedzīvotāji no obligātas veselības apdrošināšanas sagaida uzlabojumus veselības aprūpes sistēmā, taču Veselības ministrijas piedāvājums diemžēl nerunā ne par pakalpojumu groza paplašināšanu, ne pacienta līdzmaksājumu samazināšanu tuvākajā nākotnē, uzsver Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča pēc komisijas 12.novembra sēdes, kurā deputāti iepazinās ar plānoto obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā. „Ministrijas vīzija runā par finansējuma modeļa izmaiņām, bet deputātu jautājumi par to, kas un kad mainīsies veselības pakalpojumu saņēmējiem, šodien palika pusatbildēti. Tas liecina, ka konkrēta redzējuma par pakalpojumu uzlabošanu ierēdņiem diemžēl nav. Tuvākajā laikā nav plānots nedz paplašināt valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu, nedz mazināt pacientu līdzmaksājumus, kas, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir ļoti augsti. Tādējādi iedzīvotājiem veselības apdrošināšana praktiski nozīmēs tikai nebūtiskas izmaiņas – lai saņemtu tos pašus pakalpojumus, ko līdz šim, būs nepieciešama personas identifikācijas karte, kas būs kā atslēga apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanai,” secina A.Barča. Kā noskaidroja deputāti, valsts veselības obligātās apdrošināšanas vajadzībām plānots novirzīt daļu iedzīvotāju ienākuma...

Saeima vakar, 6. novembra ārkārtas sēdē, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", nosakot, kādas fiziskās personas uzskatāmas par riska personām, piemēram, personas bez noteiktas dzīvesvietas, kas ir reģistrētas kā uzņēmumu amatpersonas u.c. Likums paredz, ka tiks izveidots riska personu reģistrs, kuru uzturēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tajā tiks iekļautas fiziskas personas, kas saistītas ar nodokļu krāpnieciskajām shēmām vai nebūs samaksājušas nodokļus. VID piecu darbdienu laikā pēc attiecīgo kritēriju konstatācijas pieņems lēmumu par personas iekļaušanu riska personu sarakstā un piecu darbadienu laikā VID rakstveidā brīdinās personu par iekļaušanu riska personu sarakstā. Ar šo likumu tiek noteikta arī kārtība par personas izslēgšanu no riska personu saraksta. Grozījumi likumā noteic šādas riska personas pazīmes – tā ir fiziska persona, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: a) persona ir piekritusi ieņemt komercsabiedrības valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību; b) personas deklarētās dzīvesvietas adrese atbilst šā likuma 1.panta 30.punktā minētajam terminam "riska...

Trešdien, 6. novembrī, Saeima apstiprināja nodokļu izmaiņas, kas vidējo izmaksājamo darba algu palielinās par 1,1%. Izmaiņas darbaspēka nodokļu likumos 2014.gadā sagaida arī lietuviešus, savukārt igauņi jaunas izmaiņas neparedz un joprojām pret strādājošajiem ir dāsnākie Baltijā, informē Swedbank. No apstiprinātajām darbaspēka nodokļa sloga izmaiņām Latvijā lielākie ieguvēji ir strādājošie ar apgādājamiem. Atvieglojuma summa par apgādājamo ir kļuvusi nozīmīga - šodien atvieglojuma dotais ieguvums strādājošajam ir 19,20 Ls par vienu apgādājamo, no 1.janvāra tas būs jau 27,84 Ls mēnesī. Savukārt, papildu ieguvums no neapliekamā minimuma pieauguma būs 1,92 Ls mēnesī. Latvijā 2014.gadā ģimenei ar diviem nepilngadīgiem bērniem, kur vecāki mēnesī pirms nodokļu nomaksas pelna 750 EUR (527 Ls) katrs, ikmēneša ienākumi pieaugs par 36 EUR (25 Ls), tomēr mēneša kopējie ienākumi būs par 44 EUR (31 Ls) mazāki kā tādas pašas algas pelnošajiem Lietuvā un par 93 EUR (65 Ls) mazāki kā Igaunijā. Swedbank Privātpersonu finanšu institūts salīdzināja trīs dažādu līmeņu algu saņēmēju ienākumus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2013.gada oktobrī Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā Ar grozījumiem pielāgots Dabas resursu nodokļa likums euro ieviešanai, aizstājot tajā latus ar euro. 19.09.2013. 01.01.2014. Grozījumi Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā Ar grozījumiem veikti nepieciešamie grozījumi saistībā ar euro ieviešanu Latvijā. 19.09.2013. 01.01.2014. Grozījumi Gada pārskatu likumā Ar grozījumiem veikti gan tehniski precizējumi, gan precizējumi pēc būtības, lai nodrošinātu, ka normas satur atsauci uz euro, kā arī, ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu, izteiktu euro tās summas, kas šobrīd ir noteiktas latos. 19.09.2013. 01.01.2014. Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā Ar grozījumiem veikti gan tehniski precizējumi, gan precizējumi pēc būtības, lai nodrošinātu, ka normas satur atsauci uz euro, kā arī, ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu, izteiktu euro tās summas, kas šobrīd ir noteiktas latos 19.09.2013. 01.01.2014....

Baltijas valstu nodokļu un muitas administrāciju vadītāji ir vienojušies par vairāku darba grupu veidošanu gan nodokļu, gan muitas jomā, lai tādējādi efektivizētu un pilnveidotu nodokļu un muitas administrāciju darbību un sasniegtu vēl augstākus rezultātus visās trijās Baltijas valstīs, informē Valsts ieņēmumu dienests. Viena no darba grupām ir par efektīvākas informācijas apmaiņas sistēmas izveidi nodokļu administrācijas vajadzībām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starpā. Tās mērķis ir papildus Eiropas Savienībā noteiktajam informācijas apmaiņas jomā izveidot operatīvu datu apmaiņu cīņā pret nodokļu nemaksātājiem. Šobrīd nereti ir situācijas, kad visu triju Baltijas valstu fiziskās personas dodas uz kaimiņvalstīm (Latviju, Lietuvu vai Igauniju), lai reģistrētu uzņēmumus, kuru mērķis nav veikt saimniecisko darbību, bet gan veidot „ķēdes”, tādējādi apgrūtinot nodokļu administrāciju darbu un padarot sarežģītāku, piemēram, PVN pārmaksu izkrāpēju atklāšanu. Šādos gadījumos īpaša svarīga ir informācijas apmaiņas kvalitāte un savlaicīgums. Latvijā, iesniedzot PVN deklarāciju, tiek atšifrēti iegāžu un piegāžu darījumi. Balstoties uz Latvijas pieredzi, arī Igaunijas likumdošanā tuvākajā laikā...

"Aizstāvot Latvijas "mazā" biznesa intereses, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 5.novembrī Saeimas deputātiem nodeva 2 644 iedzīvotāju parakstus pret deputātes Elīnas Siliņas virzīto un Saeimas 1.lasījumā apstiprināto priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa likmi paaugstināt no 9% līdz 15%," informē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Divu nedēļu laikā savākto parakstu lielākā daļa - 1 491 paraksts - saņemts klātienē - Uzņēmēju namā un Latvijas lielajās pilsētās - Jēkabpils, Jelgavas, Ventspils, Valmieras, Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes - dislocētajās reģionālajās nodaļās, savukārt 1 153 paraksti ienākuši elektroniski uz e-pasta adresi [email protected]. Starp lielajām pilsētām nodoto parakstu skaita ziņā visaktīvākā bijusi Jēkabpils. "Parakstu vākšanu pret mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināšanu turpinām; ar savāktajām iedzīvotāju balsīm esam gatavi doties arī pie Valsts prezidenta, lai atgrieztu otrreizējai izskatīšanai Saeimā sīkbiznesam nedraudzīgos priekšlikumus," norāda J.Endziņš. Jau ziņots, ka ikviens Latvijas uzņēmējs un iedzīvotājs aicināts iegriezties Uzņēmēju namā (Kr.Valdemāra iela 35, Rīga), kā arī LTRK reģionālajās nodaļās, lai ar parakstu paustu atbalstu mikrouzņēmumu...

Otrdien, 5.novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemti "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.302 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem"". Tie paredz samazināt administratīvo un birokrātisko slogu komersantiem un samazināt akcīzes nodokļa neiekasēšanas risku, kā arī novērst noteikumu piemērošanā konstatētās nepilnības. Noteikumu projekts pēc būtības saglabās pašlaik esošās prasības, daļēji samazinot administratīvo un birokrātisko slogu komersantiem, un pamatā paredz novērst konstatētās nepilnības un neprecizitātes. Noteikumu projekts nesatur tiesību normas, kas radītu jaunus pienākumus vai administratīvās procedūras komersantiem. Grozījumi ir attiecināmi uz komersantiem - nodrošinājuma iesniedzējiem -, kuri veic darbības ar akcīzes precēm, plāno tās ievest no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kurām piešķirts nodrošinātāja statuss. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās informācijas veikt darbības ar akcīzes precēm, par kurām ir jāiesniedz nodrošinājums, atļauts 227 komersantiem un nodrošinātāja statuss ir piešķirts 12 kredītiestādēm un septiņiem apdrošinātājiem.

Otrdien, 5.novembrī, valdība atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2014.gadā", kas nosaka, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) 2014. gadā paliek esošajā līmenī, proti, 0.25 lati jeb 0.36 eiro mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Lai nodrošinātu atlikuma uzkrājuma veidošanos garantiju fondā, URVN ieņēmumus, kas iekasēti vairāk par plānoto, tiks ieskaitīti darbinieku prasījumu garantiju fonda kontā. Tāpat pieņemtie noteikumi reglamentē uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, tās maksāšanas kārtību, darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2014.gadā. URVN Latvijā ieviesta no 2003. gada, lai nodrošinātu darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem darba devēja maksātnespējas gadījumā.