NODOKĻI

Saeimas deputāts Romāns Naudiņš (NA) piektdien izplatītā paziņojumā presei nācis klajā ar savu piedāvājumu mikrouzņēmumu nodokļa likmes izmaiņām, kurās piedāvā pakāpenisku likmes paaugstināšanu atkarībā no mikrouzņēmuma apgrozījuma. "Pateicoties mikrouzņēmuma nodokļa režīmam Latvijā ir radušies daudzi jauni uzņēmumi. Cilvēki ir noticējuši, ka var strādāt un godīgi maksāt nodokļus. Šogad vien mikrouzņēmēji nodokļos nomaksājuši 20 miljonus latu. Par veiksmes stāstiem var nosaukt daudzus uzņēmējus. Cilvēki ražo saldumus, darina rotaslietas, grebj karotes un rada oriģinālus dizaina apģērbus, kā arī daudzi citi biznesa profili, kuri saskatījuši iespēju dzīvot un strādāt Latvijā. Pienāks laiks, kad mikrouzņēmumi spers tālākus soļus makrouzņēmumu virzienā. Tas nenotiks uzreiz. Paies desmit, divdesmit gadi līdz mēs redzēsim reālus rezultātus. Tie būs uzņēmumi, kuri nodrošinās pensijas un sociālo politiku valstī. No valsts, kurā ir mazākais uzņēmēju skaits Eiropas Savienībā, Latvija kļūs par līderi savā reģionā. Es tam ticu. Un to var panākt caur draudzīgu nodokļu politiku uzņēmējdarbības sektoram un tālredzīgu politiku", paziņojumā min R....

63% jeb 40,6 tūkst. mikrouzņēmumu darbinieki (ieskaitot arī mikrouzņēmumu īpašniekus) nav nodarbināti pie cita darba devēja, secina Labklājības ministrija (LM), analizējot statistikas datus par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaitu. Kopumā uz 2013.gada 15.oktobri mikrouzņēmumos bija nodarbināti 64,6 tūkst. darbinieku. No tiem 9,6% jeb 6225 darbinieki bija pirmspensijas vecumā (līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir 5 gadi). Vienlaikus vidējie ienākumi, no kuriem aprēķina pensijas/pabalstus, mikrouzņēmuma darbiniekiem ir vērtējami kā relatīvi mazi, secina LM. Cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā. Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās iemaksas (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) ilgtermiņā negatīvi ietekmēs pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus. Savukārt ietekme uz īslaicīgo pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu) apmēriem ir ievērojama. Piemēram, slimības pabalsta apmērs mikrouzņēmuma darbiniekam, kuram 2013.gada jūnijā piešķirts slimības pabalsts, būtu bijis par 51,89 latiem lielāks jeb 7 reizes lielāks, ja iemaksas būtu...

Otrdien, 29. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu par grozījumiem Likumā par uzņēmuma ienākuma nodokli attiecībā uz atviegloto uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību pārpalikuma daļai, kuru mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība būs guvusi 2013.taksācijas gadā. 2012.gada septembrī pieņemtajos grozījumos likumprojektā "Kooperatīvo sabiedrību likums" tika noteikts, ka atbilstīgās mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS) nodokļu atvieglojumus saņem nodokļu likumos paredzētajā kārtībā. Likuma 33.panta otrā daļa nosaka, ka atbilstīgā MKPS uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi, bet katrs atbilstīgās MPKS biedrs maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli no pārpalikuma daļas, kas tam pienākas. Grozījumu pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2013.gada 1.martam bija jāsagatavo un jāiesniedz Saeimai nepieciešamie grozījumi nodokļu likumos, lai nodrošinātu šā likuma 33.panta otrajā daļā paredzēto atbilstīgo MPKS un to biedru nodokļu maksāšanas kārtības noteikumu izpildi. Būtībā bija jāizdara grozījumi Likumā par uzņēmuma ienākuma nodokli, lai izpildītu Kooperatīvo sabiedrību likumā noteiktos nosacījumus. Tā kā šie grozījumi netika savlaicīgi...

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu forums (turpmāk - MVUForums) sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (turpmāk - LTRK), Lursoft un stratēģisko konsultāciju uzņēmumu "Academia Strategies" aicina izprast Latvijas uzņēmēju gēnu un atbalstīt mazo biznesu. Saeimā lemjot par uzņēmējdarbības vides pasliktināšanu mazajam biznesam tiks arī neatgriezeniski grauta cilvēku motivācija veidot biznesu Latvijā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: "Raugoties uz trim starptautiskajiem, uzņēmējdarbības vides pievilcību mērošajiem reitingiem, redzam, ka gan Globālās konkurētspējas indeksā, gan Pasaules Bankas Doing Business, gan Ekonomiskās brīvības indeksā, kaimiņi - Igaunija un Lietuva, mūs apsteidz. Latvijai ir "jāpieliek"! "Jāpieliek", katru lēmumu valdībā un Saeimā pieņemot, ievērojot MVU tests un nebendējot labi strādājošo mikrouzņēmumu nodokli." Pēc Saeimas rosinātajām izmaiņām likumos, mikro un mazajiem uzņēmumiem tiek noteikts, ka par katru valdes locekli, kas bijis reģistrēts 2013.gadā, tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 936 EUR un sociālais nodoklis 1329,60 EUR, kā arī katrā mikro un mazajā uzņēmumā būs jābūt vismaz vienam algotam darbiniekam....

Ministru kabineta sēdē šodien, 29.oktobrī, tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par akciju sabiedrības "Latvijas Finieris" atbalstāmo investīciju projekta pieteikumu", kas paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu AS „Latvijas Finieris” investīciju projekta „Ieguldījumu programma jaunu saplākšņa produktu ražošanā un saistīto pakalpojumu paplašināšanā, kā arī jaunu ķīmisko produktu un mašīnbūves pakalpojumu ieviešanā, veicot būtiskas izmaiņas ražošanas procesā” īstenošanai. AS „Latvijas Finieris” projekta ietvaros veiks ražošanas modernizāciju un jaunu produktu izstrādi, lai paaugstinātu konkurētspēju esošos un jaunos eksporta tirgos. AS „Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems norāda: „Ar atbalstāmo investīciju projektu Latvijas Finieris plāno sasniegt straujāku izaugsmi produktu ražošanā un procesu automatizācijā, lai nodrošinātu konkurētspēju globālajā tirgū. Palielinot uzņēmuma produkcijas pievienotās vērtības un eksporta rādītājus, uzņēmums plāno iegūt vairāk līdzekļu konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai darbiniekiem. Visu izšķir attīstības ātrums un šajā ziņā valsts atbalstam ir ļoti liela nozīme, turklāt runa nav tikai par lielajiem investīciju projektiem ar...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) sagatavojis kārtējo analītisko apskatu par ēdināšanas pakalpojumu nozari, kas liecina, ka VID administrētie valsts budžeta ieņēmumi 2013.gada septiņos mēnešos no nozares nodokļu maksātājiem ir 24,57 milj. latu, kas ir par 2,72 milj. latu jeb 12,4 % vairāk nekā 2012.gada attiecīgajā periodā. Kopumā 2012.gadā VID administrētie valsts budžeta ieņēmumi no nozares nodokļu maksātājiem ir 39,89 milj. latu, kas ir par 7,05 milj. latu jeb 21,5 % vairāk nekā 2011.gadā. Pēc informācijas uz 2013.gada 25.septembri nozarē darbojas 4 975 nodokļu maksātājs (1,5 % no visiem nodokļu maksātājiem), t.sk. 2 195 (44,1 % no visiem nozares nodokļu maksātājiem) ir PVN maksātājs un 478 (9,6 %) ir MUN maksātāji. Ēdināšanas pakalpojumu nozares analītiskais apskats sniedz plašu statistisko un analītisko informāciju arī par tādiem nozares rādītājiem kā nodokļu maksātāju skaits, nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna, aprēķinātās un iemaksātās nodokļu summas un valsts kopbudžeta ieņēmumi. Apskatā analizēti arī faktori, kas negatīvi ietekmē valsts...

Atzīmējot Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) un Rīgas Tehniskās universitātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta (turpmāk - RTU SESMI) dibināšanas 20.gadadienu, ceturtdien, 2013.gada 31.oktobrī, no pulksten 9:00 līdz 15:30, viesnīcas Radisson Blu Hotel Latvija konferenču zālē „Beta” notiks starptautiskā zinātniski praktiskā konference „Nodokļu un muitas administrāciju ilgtspējīga attīstība ES ietvaros”. Konferences atklāšanā uzrunas teiks Latvijas Republikas finanšu ministrs Andris Vilks, RTU SESMI direktors, Muitas un nodokļu katedras vadītājs, profesors Dr.oec. A.V.Krastiņš, RTU rektors, akadēmiķis Dr. habil. sc. ing. Leonīds Ribickis un VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kā arī Pasaules muitas organizācijas ģenerālsekretārs Kunio Mikurija (Kunio Mikuriya). Konferences gaitā ar prezentācijām uzstāsies gan VID vadošās amatpersonas, gan augsta līmeņa ārvalstu organizāciju pārstāvji un mācībspēki. Konferences pirmajā daļā, sniedzot ieskatu VID darbā un izvērtējot dienesta attīstību 20 gados gan nodokļu administrēšanas, gan muitas, gan kontrabandas un finanšu noziegumu apkarošanas jomās, kā arī raugoties nākotnes perspektīvās, ar prezentācijām uzstāsies VID vadošās amatpersonas - VID...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanā saistībā ar euro ieviešanu", kurā skaidrots sekojošais. 1. Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. 2013.gada 19.septembrī Saeima pieņēma likumu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī. 1. Redakcionāli precizējumi, lai nodrošinātu, ka likuma normas nesatur vārdiskas atsauces uz latiem. 2. Ņemot vērā Latvijas Bankas oficiālo euro maiņas kursu (1 EUR ir 0,702804 LVL), ir izteiktas euro tās summas, kas iepriekš bija noteiktas latos, piemēram: 2.1. automobilis ir uzskatāms par reprezentatīvo vieglo automobili, ja tā vērtība pārsniedz 36 175 euro (pašlaik – LVL 25 424); 2.2. pamatlīdzekli noraksta, ja tā vērtība nepārsniedz 71,14 euro (pašlaik – LVL 50); 2.3. nodokļa maksātājam it tiesības piemērot nodokļa atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ilgtermiņa ieguldījumiem, kuri pārsniedz 4 268 615,42 euro (pašlaik – LVL 3 miljoni) un nodokļa atlaides apmērs ir atkarīgs no ieguldījumiem virs...

Eiropas Komisija (EK) 23. oktobrī ir ierosinājusi jaunu standartizētu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju, ar kuras palīdzību Eiropas Savienības (ES) uzņēmumu izmaksas gadā var samazināt par līdz pat 15 miljardiem eiro. Šīs iniciatīvas mērķis ir samazināt birokrātiju, ar ko saskaras uzņēmumi, uzlabot nodokļu saistību izpildi un padarīt efektīvākas nodokļu administrācijas visā ES. Tādējādi tā pilnībā atspoguļo EK apņemšanos nodrošināt lietpratīgu regulējumu un ir viena no iniciatīvām, kas izklāstītas nesen pieņemtajā „Normatīvās atbilstības un izpildes programmā” (REFIT), kuras nolūks ir vienkāršot noteikumus un samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem. Iesniegtajā priekšlikumā ir paredzēts vienotu prasību kopums, kas – neatkarīgi no konkrētās dalībvalsts – attiecas uz uzņēmumiem, kuri iesniedz PVN deklarācijas. PVN standartizēta deklarācija, kas aizstās atsevišķu valstu PVN deklarācijas, nodrošinās to, ka uzņēmumiem visā ES vienā un tajā pašā termiņā jāsniedz viena un tā pati pamatinformācija. Ņemot vērā, ka vienkāršākas procedūras ir vieglāk izpildāmas un īstenojamas, iesniegtais priekšlikums palīdzētu arī uzlabot atbilstību noteikumiem PVN jomā...

Pagājušajā nedēļā sabiedrībā plašu rezonansi izraisīja koalīcijas deputātu piedāvājums palielināt mikrouzņēmumu nodokli (MUN). Varbūtība, ka priekšlikums tiks īstenots, ir ļoti liela. Par galveno argumentu šādam solim tiek minēts apgalvojums, ka mikronodokļa maksātāji nespēs sakrāt sev kapitālu pensijai. Tādejādi parastajā nodokļu režīmā strādājošie ir spiesti savā veidā "subsidēt" mikrouzņēmumu nesamaksātos sociālos maksājumus. Turpinot sabiedrībā aizsākto diskusiju, Vladimirs Reskājs, 11.Saeimas deputāts, atgadina, ka šobrīd mikrouzņēmuma statuss paredz 9% lielu nodokļa likmi no mikrouzņēmuma apgrozījuma, savukārt 65% no nodokļos samaksātās summas tiek atskaitīta sociālajā budžetā. Respektīvi, ja mikrouzņēmums sasniedz tam atļauto kritēriju maksimumu, tad nodokļos gadā tiek samaksāti 6300 lati jeb 4095 lati sociālajā budžetā. Pārrēķinot šo summu uz vienu cilvēku sanāk, ka, ja uzņēmumā strādā 5 cilvēki, katrs no tiem sociālajā budžetā samaksā 819 latus. Ja salīdzinājumam paņemam ne mikrouzņēmuma darba ņēmēju, tad gadījumā, ja viņa alga ir šī brīža minimālās algas apmērā, tad sociālajā budžetā gadā tiek iemaksāti 842 lati. Protams, uz šo...

Iļja Gerčikovs, ekonomikas doktors, profesors, AS "Dzintars" valdes priekšsēdētājs, izteicis savu viedokli attiecībā uz LTRK iniciatīvu vākt parakstus pret mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu. Katram likumam jābalstās uz saprātīgu domu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sāk parakstu vākšanu pret deputātes E.Siliņas ierosināto un LR Saeimas pirmajā lasījumā pieņemto priekšlikumu paaugstināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15%. Uzskatu, ka šajā gadījumā LTRK nodarbojas ne ar saviem pienākumiem. Tā vispār nav LTRK funkcija. Tas nav attiecināms uz visu LTRK, bet gan tikai uz diviem organizācijas vadītājiem. Mikrouzņēmumu nodokļa likums noteikti ir kaitīgs pašreizējā redakcijā. J.Endziņa kungs (LTRK priekšsēdētājs) un L.Caunes kundze (LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte) neoperē ar cipariem, bet tikai nepamatoti paziņo par šī likuma pozitīvo efektu. Fakti norāda uz pilnīgi ko citu. Mikrouzņēmumu skaits divos gados ir palielinājies gandrīz desmitkārt un tajos deklarēti 53 tūkstoši nodarbināto. Vienkāršs aprēķins norāda, ka viņiem būtu jāsaražo bruto produkcija par gandrīz 1 mljrd. Ls ( t.i....

No 2010.gada 1.janvāra noteiktie ierobežojumi izmaksājamajam slimības pabalstam un piešķiramajam bezdarbnieku pabalstam, kā arī no 2013.gada 1.janvāra samazinātie ierobežojumi maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem, ir saglabājami arī 2014.gadā. Iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu "Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību", valdība nolēma, ka 2014.gadā ir saglabājams ierobežojums ģimenes valsts pabalstam un pabalsts tāpat kā līdz šim izmaksājams Ls 8 apmērā par ikvienu bērnu. Vienlaikus Ministru kabinets uzdeva LM iekļaut informatīvajā ziņojumā informāciju, ka no 2015.gada 1.janvāra cilvēki varēs saņemt tikai savām sociālajām iemaksām atbilstošus pabalstus. Šāds nosacījums ir saistīts ar to, ka no 2014.gada ir noteikti sociālo iemaksu un izmaksu griesti. Piemēram, pat, ja 2015.gadā cilvēks mēnesī saņems algu 4500 latu apmērā, sociālās iemaksas viņš veiks no 1300 latiem, kas ir maksimālā summa pirms sociālo iemaksu griestiem. Attiecīgi pabalstu viņam arī aprēķinās no 1300 latiem. Tāpat valdība uzdeva LM izvērtēt iespēju saglabāt pabalstu izmaksu griestus arī turpmāk. Minēto pabalstu...

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem likumos par "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Par valsts sociālo apdrošināšanu", lai nodrošinātu augstāku valdes locekļu, padomes locekļu un prokūristu sociālo aizsardzību, bet vienlaikus netiktu kavēta jaunu uzņēmumu izveide un attīstība. Finanšu ministrijas piedāvātie grozījumi, kuru mērķis bija palielināt SIA valdes locekļu un īpašnieku sociālo aizsardzību, paredzēja, ka darbaspēka nodokļi (IIN un VSAOI) ir jāmaksā visiem valdes locekļiem, kuri nesaņem darba algu vai tā ir zemāka par minimālo mēnešalgu valstī, ja SIA apgrozījums gadā pārsniedz 7000 eiro, neskatoties uz to, ka par personu varētu tikt veikti maksājumi kādā citā darbavietā vai iemaksas sociālās aizsardzības sistēmā persona veic brīvprātīgi. Turklāt likumprojektos izstrādātās normas prezumē pieņemt tiesību normas, kas paredz nodokļu nomaksu par valdes locekļu negūtiem ienākumiem. Tāpat netiek ņemts vērā fakts, ka ievērojamai daļai mazo SIA, summa, no kuras valdes locekļiem tiktu aprēķināti darbaspēka nodokļi, pārsniedz pat šo uzņēmumu gada ieņēmumus. Ekonomikas ministrijas skatījumā šādu likuma grozījumu...

Saeima ceturtdien, 17.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam”, likumprojektu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” un saistītos 38 likuma grozījumus. Par nākamā gada valsts budžeta projektu balsoja 65 deputāti, pret – 27 deputāti. Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7 miljardu eiro, bet izdevumi – 7,14 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 0,6 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi nākamgad plānoti 8,58 miljardu eiro, bet izdevumi 8,75 miljardu eiro apmērā, līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts tiek prognozēts 0,7 procentu apmērā no IKP. 2014.gada valsts budžeta projektā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Tāpat kā prioritāte noteikta demogrāfiskās situācijas uzlabošana, tostarp lielāks atbalsts jaunajiem vecākiem un ģimenēm bērna pieskatīšanai. Paredzēts arī, ka nākamajā gadā brīvpusdienas skolā saņems pirmo trīs klašu skolēni. Par vienu procentu plānots...

2014.gadā plānots noteikt maksimālo apmēru ienākumiem, no kuriem būs jāveic sociālās iemaksas. Tas būs 32 600 lati jeb 46 400 euro gadā, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālo apmēru", kas ceturtdien, 17.oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Tas nozīmē, ka maksimālā summa, kas būs jāmaksā sociālajās iemaksās (kopā darba devējam un darba ņēmējam), būs 11 113,34 lati jeb 15 817,76 euro. Piemēram, ja cilvēka ienākumi gadā ir 34 000 lati, tad sociālās iemaksas viņam būs jāveic par ienākumiem līdz 32 600 latiem. Attiecīgi par summu, kas šos "griestus"” pārsniedz jeb 1400 latiem būs jāmaksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Iemaksu objekta maksimālais apmērs 2014.gadam aprēķināts, ņemot vērā 2008.gada iemaksu objekta maksimālo apmēru (29 600 lati) un tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas izmaiņu indeksus 2009.-2014.gadam. Tie aprēķināti, pamatojoties uz Finanšu...