NODOKĻI

Lai nodokļu maksātājiem padarītu vieglāku un saprotamāku Gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis divas video instrukcijas. Vienā no tām VID nodokļu speciālists skaidro Gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu, lai nodokļu maksātājs varētu saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli gadījumos, kad nav nostrādāts pilns gads, vai arī par pilnu gadu nav piemēroti nodokļu atvieglojumi par apgādājamiem. VID sola arī turpmāk nodokļu maksātāju ērtībām sagatavot līdzīgas video instrukcijas par citiem iedzīvotājiem aktuāliem tematiem. VID sagatavotā videoinstrukcija:

Labklājības ministrija (LM) 2014.gadam ir aprēķinājusi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmiem cilvēkiem un tiem, kuri valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi. Iepriekšminēto paredz otrdien, 17.decembrī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2014. gadā. Nākamgad obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 34,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 23,59% veiks darba devējs, un 10,50% - darba ņēmējs. Savukārt darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) nākamajā gadā obligāto iemaksu likme būs 29,12%, kur darba devējs maksās 20,16 %, bet darba ņēmējs - 8,96 % (2013.gadā - 20,68 % un 9,45 %). Tiem darba ņēmējiem, kuri saņem izdienas pensijas vai invalīdiem - valsts speciālās pensijas saņēmējiem, 2014.gadā iemaksu likme būs 31,48%, kur darba devējs maksās 21,79 %, bet darba ņēmējs - 9,69% (2013. gadā - 22,35% un 10,20 %). Obligātā sociālo...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2013.gada 6.novembrī Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” , kas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumi bija nepieciešami, lai padarītu saprotamāku pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, novērstu regulējuma neprecizitātes un interpretācijas iespējas, radītu pievilcīgāku uzņēmējdarbības vidi. Informatīvajā materiālā VID skaidro par sekojošām izmaiņām: -par priekšnodokļa atskaitīšanu fiziskai personai, kura ir reģistrēts nodokļa maksātājs un par priekšnodokļa korekciju citos gadījumos; par nodokļa piemērošanu komersanta (uzņēmuma) dalībnieku maiņas, reorganizācijas vai likvidācijas gadījumos; par noteikumiem citu pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanai; par nodokļa 0 procentu likmes piemērošana preču piegādēm; par vispārīgiem noteikumiem nodokļa maksātāja reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā; par priekšnodokļa korekciju par ieguldījumiem komercsabiedrības kapitālā uzņēmuma pārejas un reorganizācijas gadījumā; par nodokļa atmaksāšanu citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam; par brīdi, kad nodokli par preču importu norāda nodokļa deklarācijā un nodokli iemaksā valsts budžetā; par priekšnodokļa atskaitīšanu fiziskai personai, kura ir reģistrēts nodokļa maksātājs u.c....

Otrdien, 17. decembrī, Ministru kabineta sēdē atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" . To mērķis ir nodrošināt vienotu izpratni par normu piemērošanu un novērst to dažādas interpretēšanas iespējas, informē Finanšu ministrija. Izmaiņas nosaka, ka reģistrētam pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam ir tiesības neveikt priekšnodokļa korekciju par precēm, kas nozagtas vai iznīcinātas stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā, ja tas var dokumentāri pierādīt, ka ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai atgūtu zaudēto preču vērtību, piemēram, par notikušo nekavējoties paziņojis izmeklēšanas iestādēm. Tāpat izmaiņas paredz, ka PVN rēķinu izmanto par dokumentu, kas apliecina PVN 0 procentu likmes piemērošanu attiecībā uz kuģiem un gaisakuģiem sniegtajiem pakalpojumiem. Grozījumi paredz arī to, ka preces vai pakalpojuma nosaukums, daudzums un mērvienība, kā arī preces vai pakalpojuma cenu var norādīt nevis pašā PVN rēķinā, bet tam pievienotajā dokumentā, kas ir uzskatāms...

Maksimālo apmēru ienākumi, no kuriem būs jāveic sociālās iemaksas, 2014.gadā būs 46 400 euro gadā, informē Labklājības ministrija (LM). Tas nozīmē, ka maksimālā summa, kas būs jāmaksā sociālajās iemaksās (kopā darba devējam un darba ņēmējam, ja darba ņēmējs ir apdrošināms visiem sociālās apdrošināšanas veidiem), būs 15 817,76 euro. Piemēram, ja cilvēka ienākumi gadā ir 50 000 lati, tad sociālās iemaksas viņam būs jāveic par ienākumiem līdz 46 400 euro. Attiecīgi par summu, kas šos "griestus" pārsniedz jeb 3600 euro būs jāmaksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Iemaksu objekta maksimālais apmērs 2014.gadam aprēķināts, ņemot vērā 2008.gada iemaksu objekta maksimālo apmēru (29 600 lati) un tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas izmaiņu indeksus 2009.-2014.gadam. Tie aprēķināti, pamatojoties uz Finanšu ministrijas informāciju par faktisko un prognozēto darba samaksas pieaugumu attiecīgajos gados. Iepriekšminēto paredz otrdien, 17.decembrī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru. LM atgādina,...

2013.gada 12.decembrī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone piedalījās Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas organizētajās ikmēneša vakariņās. Tikšanās laikā ar asociācijas biedriem un atbalstītājiem tika pārrunāti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem aktuāli jautājumi nodokļu jomā un sadarbībā ar VID. Tikšanās laikā, kurā piedalījās 25 uzņēmēji, VID ģenerāldirektore I.Pētersone sniedza aktuālāko informāciju par savu pārraugāmo sfēru - nodokļu administrēšanu un kontroli. Tāpat I.Pētersone atbildēja un diskutēja ar uzņēmējiem par virkni jautājumiem, kas skar nodokļu administrēšanu, likumdošanas izmaiņas attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un grāmatvedības nozares sakārtojumu. Pārrunu temati bija arī VID plānotās aktivitātes cīņā pret "ēnu" ekonomiku, VID servisa kvalitātes uzlabošanas un pilnveidošanas pasākumi, dienesta nākamā gada prioritātes un citi aktuālie nozares jautājumi. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone: "Tieši mazie un vidējie uzņēmumi veido mūsu valsts ekonomikas lielāko daļu. Šo uzņēmumu dibinātāji un vadītāji, kas bieži vien reizē ir arī tiešie darba veicēji, grāmatveži un juristi vienā personā, ar savu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis kārtējo metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nerezidentu - fizisko personu ienākuma". Metodiskais materiāls par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību no nerezidentu – fizisko personu (turpmāk – nerezidenti) ienākuma iesaka, kā noteikt nerezidentu statusu Latvijā, nerezidentu ar nodokli apliekamo ienākumu, kā aprēķināt budžetā maksājamo nodokli par nerezidenta gūto ienākumu saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums) un citiem normatīvajiem aktiem. Metodisko materiālu pdf formātā iespējams lejuplādēt: metodika nerezidenti iin.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2014 gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.302 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem””. Būtiskākie grozījumi minētajos noteikumos paredz: - noteikt skaidrojumu, kas ir iespējamais nodokļa parāds (2.1punkts). Iespējamais nodokļa parāds šo noteikumu izpratnē ir: aprēķinātais nodoklis par pārvietotajām akcīzes precēm vai saņemtajām nodokļa markām, izmantojot vienreizējo nodrošinājumu (33.punkts) vai aprēķinātais nodoklis saskaņā ar šo noteikumu 41.1punktu; - pienākumu nodokļu maksātājam pēc VID pieprasījuma vienas darbdienas laikā sniegt visu nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par katru procedūru, kas veikta, izmantojot nodrošinājumu, kā arī VID tiesības apturēt nodrošinājuma apliecību, ja šī prasība netiek ievērota (10.6.apkšpunts, 29.punkts); VID ir tiesības pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinātājuma iesniedzēja akcīzes nodokļa parādu ne vēlāk kā viena gada laikā pēc nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijas vai pēc nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšanas, līdz šim – ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā. - noteikt, ka vispārējā nodrošinājuma lielumu aprēķina, summējot šādus lielumus: aprēķināto akcīzes...

Jaunākajā Pasaules Bankas, IFC (International Finance Corporation) un PwC sagatavotajā ziņojumā par nodokļu situāciju pasaulē, secināts, ka kopējā nodokļu likme Latvijā turpina samazināties un sastāda 35,9%, kas ir 11.zemākais rādītājs Eiropas Savienības un EFTA reģionā. Nodokļu likme Latvijā ir vismazākā arī Baltijas valstīs, kamēr Lietuvā tā ir 43,1% un Igaunijā 49,4%. Vidēji pasaulē nodokļu likme ir 43,1%. Šo vidējo nodokļa likmi Latvijā veido 4,9% UIN daļa, 27,3% darbaspēka nodoklis, savukārt 3,7% ir pārējie nodokļi. Patērētais laiks saistību nokārtošanai Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem - 264 stundas, savukārt, veicamo maksājumu daudzums ir viens no mazākajiem Eiropā - tikai 7. Jāatzīmē, ka tik mazs maksājumu skaits citur Eiropā ir vien Igaunijai, Francijai un Maltai. "Šie skaitļi salīdzinājumā ar Eiropu un pārējo pasauli uzskatāmi rāda to, ka Latvijas uzņēmēji nodokļos samaksā ievērojami mazāk un attiecīgi lielāku daļu ir spējīgi novirzīt sava biznesa tālākai attīstīšanai vai dividenžu izmaksai. Savukārt, ilgais laiks, kas nepieciešams saistību nokārtošanai...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2013.gada 6.novembrī Saeima pieņēma likumu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī, izņemot atsevišķas normas, kuru spēkā stāšanos nosaka likuma pārejas noteikumi. Likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (turpmāk – likums) ir veikti šādi būtiskākie grozījumi: 1. Izmaiņas attiecībā uz reprezentatīva vieglā automobiļa statusa noteikšanu. Precizējot reprezentatīva vieglā automobiļa definīciju, ir noteikts, ka automobilis ir uzskatāms par reprezentatīvo vieglo automobili, ja tā vērtība pārsniedz 50 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa) (likuma 1.panta divdesmit sestā daļa). Tādējādi automobilis, kurš tiks iegādāts, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, tiks uzskatīts par reprezentatīvo vieglo automobili, ja tā iegādes vērtība būs lielāka par 50 000 euro. Kā arī ar 2014.gadu par reprezentatīviem vieglajiem automobiļiem nav uzskatāmi tie vieglie automobiļi, kuri sākot ar 2007.gadu, tika atzīti par reprezentatīviem vieglajiem automobiļiem, bet kuru iegādes vērtība attiecīgajos gados nepārsniedza 50 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa) (likuma pārejas noteikumu 124.punkts). 2. Izmaiņas...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2013.gada 6.novembrī Saeimā ir pieņemts likums „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Normas, kas stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī 1. Mikrouzņēmumu nodokļa likums (turpmāk – likums) ir papildināts ar normu, kas ļauj mikrouzņēmumam nepiemērot mikrouzņēmumu nodokļa papildlikmi 20% apmērā, ja: 1) darbinieku skaits ir lielāks par pieciem, bet salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gadu un pirmstaksācijas gadā salīdzinājumā ar gadu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, tas ir pieaudzis par 1 vai 2 darbiniekiem; 2) taksācijas gadā apgrozījums pārsniedz 100 000 euro, bet apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gada apgrozījumu vai tā gada apgrozījumu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, nepārsniedz 30%. Ja papildlikme netiek piemērota, tad atkārtoti izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs var ne agrāk kā pēc pieciem gadiem. 2. Gadījumos, ja taksācijas periodā iepriekšējo taksācijas periodu mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija tiek iesniegta ar nokavējumu vai kāda no iesniegtajām iepriekšējo taksācijas periodu deklarācijām...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Saeima 2013.gada 6.novembrī pieņēma likumu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kura normas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī, izņemot likuma pārejas noteikumu 90., 96., 100. un 108.punktā noteikto atsevišķu normu spēkā stāšanās brīdi. Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums) nosaka šādus būtiskākos grozījumus. Par fiksēto ienākuma nodokli 1. Grozījumi likumā paredz, ka tiek ierobežots fiksētā ienākuma nodokļa darbības laiks. Fiksētā ienākuma nodokļa režīms vairs nebūs piemērojams, sākot ar 2016.gada 1.janvāri. 2. Ir noteikts, ka, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, jauni fiksētā ienākuma nodokļa maksātāji vairs netiks reģistrēti. 3. Grozījumi likumā paredz divu gadu ilgu pārejas periodu, kurā līdz 2013.gada beigām reģistrētie fiksētā ienākuma nodokļa maksātāji varēs turpināt piemērot šo režīmu līdz 2015.gada 31.decembrim. Par mūža pensijām 4. Grozījumi likumā paredz jaunu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma veidu – pensijai pielīdzināmu ienākumu, ko veido apdrošināšanas atlīdzība, kas apdrošinātajam tiek izmaksāta saskaņā ar mūža...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2013.gada 6.novembrī Saeimā ir pieņemts likums „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kurā ir ietverts īpašs regulējums attiecībā uz to, kā tiek noteikts fiziskās personas ienākums no samazinātu aizdevumu procentu maksājumiem. Minētie grozījumi stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu nosaka: kā pozitīvu starpību starp procentu maksājumiem, kas aprēķināti, izsniegtajam aizdevumam, piemērojot Latvijas Bankas noteikto pirmstaksācijas gada iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi izsniegtajiem kredītiem attiecīgajā valūtā pirmstaksācijas gadā, kas reizināta ar koeficientu 0,7 un taksācijas gadā aprēķinātajiem procentu maksājumiem vai kā pozitīvu starpību starp atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” nosacījumiem aprēķinātajiem procentu maksājumiem un atbilstoši aizdevuma līgumam taksācijas gadā aprēķinātajiem procentu maksājumiem, ja aizdevējam ir pienākums sniegt informāciju par darījumiem ar saistītām personām saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”. Ja samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums, kas noteikts pēc abām šīm metodēm ir atšķirīgs, tad par samazinātu...

Uzlabojot Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) darbu nodokļu parādu piedziņas jomā un pilnveidojot nodokļu piedziņā piemērojamos nodokļu normatīvos aktus, ir izdevies panākt, ka 2013.gada laikā nodokļu parādu apjoms vairs nepieaug. Būtiski palielinājušās arī piedziņas darbību rezultātā iekasētās summas - šī gada desmit mēnešos piedzīti 243,59 miljoni latu, kas ir par 27,45% vairāk kā 2012.gada desmit mēnešos. Šādu informāciju sniedz VID, reaģējot uz vakar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātu vērtēto situāciju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrējamo nodokļu parāda jomā. Ja kopš 2008.gada nodokļu parādu kopējam apjomam katru gadu bija tendence pieaugt, tad kopš 2012.gada kopējais parādu apjoms ir salīdzinoši stabils - 2012.gadā kopējā nodokļu parāda apjoma pieaugums bija 10%, 2013.gada desmit mēnešos kopējais parāda apjoms samazinājies par 2,93%, reāli piedzenamo parādu apjoms samazinājies par 24,50%. Iemesls tam ir ekonomikas augšupeja, piedziņas rezultātā iekasētie nodokļu parādi un no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 1.janvārim īstenotais nodokļu atbalsta pasākums. Efektīvāku nodokļu parāda piedziņu...

Nodokļu parādu piedziņas procesā vērojami uzlabojumi, tāpēc Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāturpina uzsāktais kurss un jāmeklē aizvien efektīvāki rīki nodokļu parādu piedziņai. To norāda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa otrdien, 3.decembrī, pēc komisijas sēdes, kurā deputāti vērtēja situāciju VID administrējamo nodokļu parādu jomā. „Parādu piedziņas efektivitātes uzlabošanā atsevišķas Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas ir atbalstāmas. Pozitīvi vērtējama ir automātiskā brīdināšana par parādiem elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, kas sāks darboties no nākamā gada janvāra. Tāpat atbalstāmi ir priekšlikumi - aizliegt parādniekam maksājumu veikšanu skaidrā naudā, ja ir uzlikts nodokļu administrētāja aizliegums parādnieka kontiem, kā arī priekšlikums apķīlāt komersanta aktīvus par labu valstij nodokļu parāda gadījumā,” akcentē E.Siliņa. Komisijas priekšsēdētāja arī uzsver, ka Finanšu ministrijai rūpīgi jāizvērtē, vai visas VID iesniegtās iniciatīvas nodokļu parādu piedziņas uzlabošanai ir atbalstāmas. „Piemēram, kritiski vērtējama valdes locekļu atbildības paplašināšana, kad juridisko personu nepiedzenamos parādus noteiktos gadījumos „pārceltu” šo juridisko personu valdes locekļiem,” uzskata E.Siliņa. Attiecībā uz...