NODOKĻI

Iepazīstoties ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā izskatītajiem grozījumiem "Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina politiķus pārvērtēt iesniegtos priekšlikumus, lai neradītu negatīvu iespaidu uz kopējo tautsaimniecības attīstību un novērstu jaunu uzņēmējdarbības iniciatīvu slāpēšanu. LDDK stingri iestājas pret izmaiņām "Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", kas var negatīvi ietekmēt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Latvijā. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Mikronodokļa režīms ir ieviests salīdzinoši nesen, un tā galvenais mērķis bija veicināt mazo un vidējo uzņēmumu aktivitāti ekonomiski sarežģītos apstākļos. Tagad tiem uzliekot papildu nodokļu slogu, visas labās iestrādnes tiks nogalinātas un augošu, dzīvotspējīgu uzņēmumu vietā mēs atkal iegūsim virkni bankrotējušu (tostarp līdz tam ražojošu!) uzņēmumu un zudušu darbavietu. Nedomāju, ka tāds ir mūsu mērķis. Turklāt šādas izmaiņas nav jārisina šai Saeimai - tā kā jautājums ir par 2015., 2016.gadu, nākamgad var sākt diskutēt un racionāli izvērtēt turpmākās mikrouzņēmumu attīstības iespējas, bet lēmumu par šo jautājumu uzticēt jau nākamā sasaukuma deputātiem...

Ekonomikas ministrija turpmākām diskusijām ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai, atbilstoši koalīcijā lemtajam, risinātu ar mikrouzņēmumu darbinieku sociālo aizsardzību saistītos jautājumus, bet vienlaikus tiktu saglabātas iespējas jaundibinātajiem uzņēmumiem attīstīties. Piedāvājums paredz noteikt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 12%, diferencējot to pēc apgrozījuma, vienlaikus, saglabājot līdzšinējos kritērijus apgrozījuma apmēram (70 000 lati), darbinieku algas maksimālajam apmēram (500 lati) un skaitam (5 darbinieki). „Lai veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanos un mikro un mazo uzņēmumu attīstību, kam izšķiroši svarīgi ir tieši pirmie dzīves gadi, straujas izmaiņas esošajā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju regulējumā nebūtu pieļaujamas un tām ir jābūt izdiskutētām un pakāpeniskām. Ņemot vērā koalīcijas vienošanos šos jautājumus risināt, EM ir sagatavojusi savus priekšlikumus izmaiņām Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanas un sniegtu stimulu attīstībai, kā arī nodrošinātu labāku darbinieku sociālo aizsardzību. Vienlaikus ir jādiskutē ne tikai par izmaiņām mikrouzņēmuma nodokļu sistēmā, kas ierobežotu iespējas to izmantot nodokļu optimizācijas shēmām, bet arī par...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) vakar, 16. oktobrī, rīkotajā preses konferencē norādīja, ka VID 2013.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti liecina par to, ka pieaug iekasēto nodokļu maksājumu apjoms, arvien īsākā laikā uzņēmējiem tiek veikta PVN pārmaksas atmaksa, uzlabojas nodokļu parādu piedziņas darba rezultāti. Dienesta resursi tiek efektīvi izmantoti noziedzīgu nodarījumu muitas un valsts ieņēmumu jomā atklāšanā un apkarošanā, par ko liecina ievērojamais uzsākto un kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīto kriminālprocesu skaits. 2013.gada martā apstiprinātās VID Klientu servisa programma 2013.– 2014.gadam ietvaros jau ir paveikti un pārskatāmā nākotnē tiks īstenoti vēl vairāki klientu apkalpošanas pilnveides pasākumi. 2013.gada deviņos mēnešos VID administrētie budžeta ieņēmumi ir 3 586,7 miljoni latu, kas ir par 197,0 miljoniem latu vairāk nekā pērn šajā pašā periodā un par 137,3 miljoniem latu jeb 4,0% virs 2013.gada deviņos mēnešos plānotā ieņēmumu apjoma. Vislabāk ir sekmējies ar nodokļu iekasēšanu šādos nodokļu veidos: pievienotās vērtības nodoklis (iekasēti 885,8 miljoni latu, kas ir par 2,7% vairāk...

Budžeta 2014.gadam pieņemšanas priekšvakarā, Auto asociācija valdībai un Saeimai ir rosinājusi noteikt, ka Latvijā reprezentatīvais auto ir vērtībā sākot no 41 322 latiem (bez pievienotās vērtības nodokļa). Auto asociācija ir aprēķinājusi, ka tās priekšlikums palīdzēs valstij katru gadu iekasēt 2,6 miljonus latu (3,7 miljonus eiro) gadā. Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs: „Šobrīd valsts vairs nevar izlikties, ka Igaunijā reģistrēto auto lielais vairums uz Latvijas autoceļiem nav valstiska problēma. Jau varam apgalvot, ka katra otrā automašīna, kas ir 30 tūkstoši latu vērtībā, tiek reģistrēta Igaunijā. Esam arī aprēķinājuši, ka katrs šāds auto, kas tiek „aizshēmots” uz Igauniju, valstij nes vairāk kā 4 tūkstošus latu zaudējumu nesamaksātos nodokļos, un kopš 2007.gada, kad reprezentatīvā auto definīcijā tika noteikta automašīnas vērtība, uz Igauniju no Latvijas ir „aizplūdušas” aptuveni 1585 tā saucamās reprezentatīvās automašīnas... Pie tam, šim skaitlim ir tendence ar katru gadu palielināties. Esam ierosinājuši noteikt, ka reprezentatīva vieglā automobiļa vērtība pārsniedz 41 322 latus (bez...

Vidējais iemaksu objekts mikrouzņēmuma darbiniekam ir vērtējams kā relatīvi mazs, secina Labklājības ministrija (LM), analizējot Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus. Ar informatīvo ziņojumu "Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu" otrdien, 15.oktobrī, LM iepazīstināja valdību. Kopš 2011.gada sākuma mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits palielinājies vairāk nekā četras reizes. Mikrouzņēmumos nodarbināto skaits 2013.gada I ceturksnī bija 55 454 cilvēki, kas ir 13,3 reizes vairāk nekā 2010.gada 4.ceturksnī. Cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā. Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās iemaksas (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) ilgtermiņā negatīvi ietekmēs pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus. Savukārt ietekme uz īslaicīgo pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu) apmēriem ir ievērojama. LM uzsver, ka šī problēma netiks atrisināta arī...

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) sagatavotais analītiskais apskats par pārtikas ražošanas nozari liecina, ka 2013.gada 1.pusgadā nozarē bija nodarbināti vidēji 22 802 darba ņēmēji, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2012.gada attiecīgajā periodā, un ir vidēji 2,9% no visiem darba ņēmējiem. Šī gada pirmajā pusgadā 32% no nozarē nodarbinātajiem saņēma valstī noteikto minimālo darba samaksu vai mazāku par to. Pārtikas ražošanas nozares analītiskais apskats sniedz plašu statistisko un analītisko informāciju arī par tādiem nozares rādītājiem kā nodokļu maksātāju skaits, nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna, aprēķinātās un iemaksātās nodokļu summas un valsts kopbudžeta ieņēmumi. Apskatā analizēti arī faktori, kas negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, saimnieciskās darbības rezultāti, nodarbināto skaits un darba samaksa, maksājumu parādi un nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi. 2012.gadā nozares nodokļu maksātāju summārais neto apgrozījums bija 1 043, 89 milj. latu, salīdzinot ar 2011.gadu, apgrozījums nozarē ir palielinājies par 15,7 %. VID norāda, ka lielāko nozares apgrozījuma daļu (2012.gadā – 69,3 % no...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir vairāk kā 100 lati, taču nepārsniedz 500 latus (ieskaitot), deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tādējādi līdz 15.oktobrim VID jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2013.gada septembrī gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 500 latus, kā arī par 2013.gada trešajā ceturksnī (no 2013.gada jūlija...

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ceturtdien, 10. oktobrī, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja, ka neskatoties uz uzņēmēju iebildumiem, ir vērts apspriest mikrouzņēmumu nodokļa pakāpenisku paaugstināšanu. Arī pēc ārkārtas koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes premjers norādījis, ka koalīcijas partijas vienojušās no 2015.gada pakāpeniski paaugstināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15% pašreizējo 9% vietā. Šo jautājumu paredzēts skatīt budžeta paketē, kas attiecas uz vidēja termiņa budžetu 2015.un 2016.gadam. Valdības vadītājs norādīja, ka uzņēmējiem līdz 2015.gadam būtu pietiekami ilgs laiks sagatavoties, turklāt likmi ir iecerēts palielināt līdz 15%, kas nav 19%, kā bija plānots sākotnēji. Pašlaik mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 9%. Kā zināms, par mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināšanu jau iepriekš iestājusies Saeimas deputāte E. Siliņa.

"Lai padziļināti izsvērtu deputātes Elīnas Siliņas rosināto un valdības koalīcijas partiju atbalstīto priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa likmi no šā brīža 9% paaugstināt līdz 15%, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 16.oktobrī uz diskusiju aicinājusi Saeimā pārstāvēto politisko partiju deputātus, Ekonomikas, Finanšu un Labklājības ministriju pārstāvjus," informē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. "Šā brīža piedāvājumu izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanā uzņēmēji vērtē kā katastrofu Latvijas "mazajam" biznesam!", atgādina LTRK vadītājs, uzsverot, ka politisko partiju konsultācijas ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām jautājumā nav notikušas, bet ir vitāli nepieciešamas. Diskusijā dalību apstiprinājuši Saeimas deputāti - Elīna Siliņa (bez partijas piederības), Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība), Dana Reizniece (Zaļo un Zemnieku Savienība) un Ivars Zariņš (Saskaņas Centrs.) Ekonomikas ministriju diskusijā pārstāvēs tās parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (Reformu partija). LTRK priekšlikumus mikrouzņēmumu nodokļa sistēmas maiņai prezentēs biedrības viceprezidente Lienīte Caune, kā arī vairāki biedri - mikrouzņēmumu pārstāvji; LDDK pārstāvēs tās viceprezidente Aiva Vīksna. Dalību 16.oktobra pasākumā ir atteicis Saeimas Budžeta un...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu speciālistu sagatavoto metodisko materiālu "Iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas". Metodiskais materiāls sniedz metodisku palīdzību fiziskajām personām attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) piemērošanu gadījumos, kad tās Latvijā nodarbina ārvalstu darba devējs. Metodisko materiālu iespējams lejuplādēt šeit.   Atgādinām, ka VID sagatavojis arī metodisko materiālu “Par ārvalsts darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”. Metodisko materiālu var lejuplādēt šeit.

Latvijas Komercbanku asociācija sadarbībā ar Finanšu ministrijas Eiro biroju septembra nogalē rīkoja Lielo Eirovebināru, kurā zinošākie valsts pārvaldes un finanšu nozares speciālisti skaidroja ar eiro ieviešanu saistītus jautājumus. Visas Lielā Eirovebināra uzstāšanās tika ierakstītas un pieejamas Latvijas Komercbanku asociācijas un Eiro biroja YouTube kontos. Publicējam semināra ierakstu, kurā par galvenajām izmaiņām nodokļu jomā eiro ieviešanas periodā informē Daina Robežniece, Finanšu ministrijas konsultante nodokļu likumdošanas koordinācijas jautājumos.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no ieguldījumu zelta pārdošanas ienākuma". Tajā skaidrots, ka ieguldījumu zelts ir: 1) zelts stieņos vai platēs dārgmetālu tirgū atzītajā svarā, ja šā zelta prove ir vienāda ar 995 vai lielāka, neatkarīgi no tā, ir vai nav izdoti vērtspapīri par šo zeltu; 2) zelta monētas, kuru zelta prove ir vienāda ar 900 vai lielāka, kuras emitētas pēc 1800.gada, ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis to izcelsmes valstī un kuras pārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāk kā par 80 procentiem. Likumā „Par valsts proves uzraudzību” noteikts, ka dārgmetāli ir zelts, sudrabs, pallādijs, platīns un platīna grupas metāli jebkurā veidā un stāvoklī. Ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli (turpmāk – ieguldījumu zelts), kas kvalificējami kā investīciju ieguldījumi, likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē ir kapitāla aktīvs. Ienākums no ieguldījumu zelta pārdošanas ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis)...

Ārlietu ministrija informē, ka 2013.gada 4.oktobrī stājas spēkā Latvijas Republikas valdības un Gērnsi Valstu līgums par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem (parakstīts Londonā 2012.gada 5.septembrī, ratificēts Saeimā 2013.gada 28.februārī, ). Līgums tiek piemērots tā 12.pantā noteiktajā laikā un kārtībā. Turpmāk Valsts ieņēmumu dienestam Latvijā būs likumīgs pienākums atbildēt uz Gērnsi Valstu nodokļu administrācijas informācijas pieprasījumu par nodokļu maksātāju darījumu partneriem un saņemtajiem ienākumiem. Tāpat arī Gērnsi Valstu kompetentajai iestādei būs pienākums atbildēt, ja Latvija pieprasīs šādu informāciju. Līdz šim bez minētās informācijas bija apgrūtināta abu pušu iedzīvotāju ārvalstīs gūto ienākumu aplikšana ar nodokļiem un bija problemātiski piemērot vairākas speciālās nacionālo nodokļu normatīvo aktu normas.

Zemkopības ministrija izstrādājusi noteikumu projektu, kas nosaka valsts nodevas apmēru akvakultūras darbībai jūrā - „Noteikumi par valsts nodevu akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai atļaujas vai licences laukumā jūrā”, ko ceturtdien, 3. oktobrī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumi paredz, ka tiesības izmantot jūras teritoriju akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai būs personai, kas uzvarēs konkursā par tiesībām izmantot atļaujas laukumu jūrā. Jaunais noteikumu projekts nosaka valsts nodevas apmēru un kārtību, kādā konkursa uzvarētājs par tiesībām izmantot jūras teritoriju akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai maksā ikgadēju valsts nodevu. Noteikumi paredz, ka valsts nodeva ir noteikta 0,001 euro apmērā par attiecīgā licences laukuma kvadrātmetru jeb 1000,00 euro par kvadrātkilometru gadā, ko ieskaitīs valsts pamatbudžetā. Tāpat noteikumos paredzēts atbrīvojums ikgadējās valsts nodevas maksāšanai pilnā apmērā, kamēr tiek ierīkotas akvakultūras darbībai nepieciešamās iekārtas. Paredzams, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā no...

Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu ir izstrādāti konkurences uzlabošanai un nav uzskatāmi par soda sankcijām pret uzņēmējiem, uzskata Finanšu ministrija. Lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas un nelegālas nodarbinātības finansēšanu, kapitālsabiedrībām, tāpat kā citiem reģistrētiem darba veicējiem, godprātīgi jāmaksā nodokļus. Latvijā 2011. un 2012.gadā ir konstatēts ievērojams skaits kapitālsabiedrību, kuru neto apgrozījums ir lielāks par 5000 latiem, bet kuru iesniegtajos ziņojumos (par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī) nav deklarētas VSAOI. Jāatzīmē, ka iepriekš minētās kapitālsabiedrības nav uzskatāmas par jaundibinātām, proti, 2011. un 2012.gads nav šo kapitālsabiedrību pirmais darbības gads. Izvērtējot minēto kapitālsabiedrību darbības jomas, ir secināts, ka to darbības loks ir ļoti plašs un tas ietver tādas darbības kā reklāmas aģentūru darbība, uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi, konsultēšana nodokļu jautājumos, automobiļu apkope un remonts, kas neliecina, ka šīs darbības varētu veikt bez...