NODOKĻI

Vidējais iemaksu objekts mikrouzņēmuma darbiniekam ir vērtējams kā relatīvi mazs, secina Labklājības ministrija (LM), analizējot Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus. Ar informatīvo ziņojumu "Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu" otrdien, 15.oktobrī, LM iepazīstināja valdību. Kopš 2011.gada sākuma mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits palielinājies vairāk nekā četras reizes. Mikrouzņēmumos nodarbināto skaits 2013.gada I ceturksnī bija 55 454 cilvēki, kas ir 13,3 reizes vairāk nekā 2010.gada 4.ceturksnī. Cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā. Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās iemaksas (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) ilgtermiņā negatīvi ietekmēs pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus. Savukārt ietekme uz īslaicīgo pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu) apmēriem ir ievērojama. LM uzsver, ka šī problēma netiks atrisināta arī...

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) sagatavotais analītiskais apskats par pārtikas ražošanas nozari liecina, ka 2013.gada 1.pusgadā nozarē bija nodarbināti vidēji 22 802 darba ņēmēji, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2012.gada attiecīgajā periodā, un ir vidēji 2,9% no visiem darba ņēmējiem. Šī gada pirmajā pusgadā 32% no nozarē nodarbinātajiem saņēma valstī noteikto minimālo darba samaksu vai mazāku par to. Pārtikas ražošanas nozares analītiskais apskats sniedz plašu statistisko un analītisko informāciju arī par tādiem nozares rādītājiem kā nodokļu maksātāju skaits, nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna, aprēķinātās un iemaksātās nodokļu summas un valsts kopbudžeta ieņēmumi. Apskatā analizēti arī faktori, kas negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, saimnieciskās darbības rezultāti, nodarbināto skaits un darba samaksa, maksājumu parādi un nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi. 2012.gadā nozares nodokļu maksātāju summārais neto apgrozījums bija 1 043, 89 milj. latu, salīdzinot ar 2011.gadu, apgrozījums nozarē ir palielinājies par 15,7 %. VID norāda, ka lielāko nozares apgrozījuma daļu (2012.gadā – 69,3 % no...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir vairāk kā 100 lati, taču nepārsniedz 500 latus (ieskaitot), deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tādējādi līdz 15.oktobrim VID jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2013.gada septembrī gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 500 latus, kā arī par 2013.gada trešajā ceturksnī (no 2013.gada jūlija...

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ceturtdien, 10. oktobrī, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja, ka neskatoties uz uzņēmēju iebildumiem, ir vērts apspriest mikrouzņēmumu nodokļa pakāpenisku paaugstināšanu. Arī pēc ārkārtas koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes premjers norādījis, ka koalīcijas partijas vienojušās no 2015.gada pakāpeniski paaugstināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15% pašreizējo 9% vietā. Šo jautājumu paredzēts skatīt budžeta paketē, kas attiecas uz vidēja termiņa budžetu 2015.un 2016.gadam. Valdības vadītājs norādīja, ka uzņēmējiem līdz 2015.gadam būtu pietiekami ilgs laiks sagatavoties, turklāt likmi ir iecerēts palielināt līdz 15%, kas nav 19%, kā bija plānots sākotnēji. Pašlaik mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 9%. Kā zināms, par mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināšanu jau iepriekš iestājusies Saeimas deputāte E. Siliņa.

"Lai padziļināti izsvērtu deputātes Elīnas Siliņas rosināto un valdības koalīcijas partiju atbalstīto priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa likmi no šā brīža 9% paaugstināt līdz 15%, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 16.oktobrī uz diskusiju aicinājusi Saeimā pārstāvēto politisko partiju deputātus, Ekonomikas, Finanšu un Labklājības ministriju pārstāvjus," informē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. "Šā brīža piedāvājumu izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanā uzņēmēji vērtē kā katastrofu Latvijas "mazajam" biznesam!", atgādina LTRK vadītājs, uzsverot, ka politisko partiju konsultācijas ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām jautājumā nav notikušas, bet ir vitāli nepieciešamas. Diskusijā dalību apstiprinājuši Saeimas deputāti - Elīna Siliņa (bez partijas piederības), Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība), Dana Reizniece (Zaļo un Zemnieku Savienība) un Ivars Zariņš (Saskaņas Centrs.) Ekonomikas ministriju diskusijā pārstāvēs tās parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (Reformu partija). LTRK priekšlikumus mikrouzņēmumu nodokļa sistēmas maiņai prezentēs biedrības viceprezidente Lienīte Caune, kā arī vairāki biedri - mikrouzņēmumu pārstāvji; LDDK pārstāvēs tās viceprezidente Aiva Vīksna. Dalību 16.oktobra pasākumā ir atteicis Saeimas Budžeta un...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu speciālistu sagatavoto metodisko materiālu "Iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas". Metodiskais materiāls sniedz metodisku palīdzību fiziskajām personām attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) piemērošanu gadījumos, kad tās Latvijā nodarbina ārvalstu darba devējs. Metodisko materiālu iespējams lejuplādēt šeit.   Atgādinām, ka VID sagatavojis arī metodisko materiālu “Par ārvalsts darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”. Metodisko materiālu var lejuplādēt šeit.

Latvijas Komercbanku asociācija sadarbībā ar Finanšu ministrijas Eiro biroju septembra nogalē rīkoja Lielo Eirovebināru, kurā zinošākie valsts pārvaldes un finanšu nozares speciālisti skaidroja ar eiro ieviešanu saistītus jautājumus. Visas Lielā Eirovebināra uzstāšanās tika ierakstītas un pieejamas Latvijas Komercbanku asociācijas un Eiro biroja YouTube kontos. Publicējam semināra ierakstu, kurā par galvenajām izmaiņām nodokļu jomā eiro ieviešanas periodā informē Daina Robežniece, Finanšu ministrijas konsultante nodokļu likumdošanas koordinācijas jautājumos.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no ieguldījumu zelta pārdošanas ienākuma". Tajā skaidrots, ka ieguldījumu zelts ir: 1) zelts stieņos vai platēs dārgmetālu tirgū atzītajā svarā, ja šā zelta prove ir vienāda ar 995 vai lielāka, neatkarīgi no tā, ir vai nav izdoti vērtspapīri par šo zeltu; 2) zelta monētas, kuru zelta prove ir vienāda ar 900 vai lielāka, kuras emitētas pēc 1800.gada, ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis to izcelsmes valstī un kuras pārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāk kā par 80 procentiem. Likumā „Par valsts proves uzraudzību” noteikts, ka dārgmetāli ir zelts, sudrabs, pallādijs, platīns un platīna grupas metāli jebkurā veidā un stāvoklī. Ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli (turpmāk – ieguldījumu zelts), kas kvalificējami kā investīciju ieguldījumi, likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē ir kapitāla aktīvs. Ienākums no ieguldījumu zelta pārdošanas ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis)...

Ārlietu ministrija informē, ka 2013.gada 4.oktobrī stājas spēkā Latvijas Republikas valdības un Gērnsi Valstu līgums par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem (parakstīts Londonā 2012.gada 5.septembrī, ratificēts Saeimā 2013.gada 28.februārī, ). Līgums tiek piemērots tā 12.pantā noteiktajā laikā un kārtībā. Turpmāk Valsts ieņēmumu dienestam Latvijā būs likumīgs pienākums atbildēt uz Gērnsi Valstu nodokļu administrācijas informācijas pieprasījumu par nodokļu maksātāju darījumu partneriem un saņemtajiem ienākumiem. Tāpat arī Gērnsi Valstu kompetentajai iestādei būs pienākums atbildēt, ja Latvija pieprasīs šādu informāciju. Līdz šim bez minētās informācijas bija apgrūtināta abu pušu iedzīvotāju ārvalstīs gūto ienākumu aplikšana ar nodokļiem un bija problemātiski piemērot vairākas speciālās nacionālo nodokļu normatīvo aktu normas.

Zemkopības ministrija izstrādājusi noteikumu projektu, kas nosaka valsts nodevas apmēru akvakultūras darbībai jūrā - „Noteikumi par valsts nodevu akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai atļaujas vai licences laukumā jūrā”, ko ceturtdien, 3. oktobrī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumi paredz, ka tiesības izmantot jūras teritoriju akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai būs personai, kas uzvarēs konkursā par tiesībām izmantot atļaujas laukumu jūrā. Jaunais noteikumu projekts nosaka valsts nodevas apmēru un kārtību, kādā konkursa uzvarētājs par tiesībām izmantot jūras teritoriju akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai maksā ikgadēju valsts nodevu. Noteikumi paredz, ka valsts nodeva ir noteikta 0,001 euro apmērā par attiecīgā licences laukuma kvadrātmetru jeb 1000,00 euro par kvadrātkilometru gadā, ko ieskaitīs valsts pamatbudžetā. Tāpat noteikumos paredzēts atbrīvojums ikgadējās valsts nodevas maksāšanai pilnā apmērā, kamēr tiek ierīkotas akvakultūras darbībai nepieciešamās iekārtas. Paredzams, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā no...

Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu ir izstrādāti konkurences uzlabošanai un nav uzskatāmi par soda sankcijām pret uzņēmējiem, uzskata Finanšu ministrija. Lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas un nelegālas nodarbinātības finansēšanu, kapitālsabiedrībām, tāpat kā citiem reģistrētiem darba veicējiem, godprātīgi jāmaksā nodokļus. Latvijā 2011. un 2012.gadā ir konstatēts ievērojams skaits kapitālsabiedrību, kuru neto apgrozījums ir lielāks par 5000 latiem, bet kuru iesniegtajos ziņojumos (par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī) nav deklarētas VSAOI. Jāatzīmē, ka iepriekš minētās kapitālsabiedrības nav uzskatāmas par jaundibinātām, proti, 2011. un 2012.gads nav šo kapitālsabiedrību pirmais darbības gads. Izvērtējot minēto kapitālsabiedrību darbības jomas, ir secināts, ka to darbības loks ir ļoti plašs un tas ietver tādas darbības kā reklāmas aģentūru darbība, uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi, konsultēšana nodokļu jautājumos, automobiļu apkope un remonts, kas neliecina, ka šīs darbības varētu veikt bez...

Ministru Kabineta 24.septembrī apstiprinātie Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka turpmāk mazo uzņēmumu valdes locekļiem būs jāmaksā gandrīz tūkstotis latu gadā par to, ka tie atļaujas eksistēt, uzskata jaunie uzņēmēji, kuri iesnieguši protesta vēstuli, kuras teksts lasāms turpmāk. "Visa likuma mērķis, anotācija un aprēķini ir par uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir virs 100 000 eiro gadā. Bet iepazīstoties ar likumprojektu, par nožēlu jāatzīst, ka likumprojekts ir izstrādāts nekvalitatīvi un pavirši. Atšķirība no anotācijas, likumprojektā ir ieklīdis pavisam cits slieksnis - 4919,63 Ls gadā. Cerams, ka pavirši izstrādātie grozījumi tiks pārstrādāti un tajos ieviesušās kļūdas tiks izlabotas. Esošajā redakcijā, pateicoties ielaistajām kļūdām, efekts no 2014.gada 1.janvāra būtu nevis tāds kā aprēķināts anotācijā, bet gan nāvējošs trieciens visam mazās uzņēmējdarbības sektoram. Grozījumi nozīmētu, ka uzņēmumam ar 4919,63 Ls gada apgrozījumu, lai tikai nomaksātu šo jauno nodevu vien būtu jāstrādā ar 22,4% rentabilitāti. Salīdzinoši monopoluzņēmuma "Latvenergo" rentabilitāte ir 5,9%. Piemēram, mazajam...

"Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kategoriski iestājas pret Saeimas deputātes Elīnas Siliņas virzīto un Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Jāņa Reira atbalstīto priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa likmi paaugstināt līdz 15% sākot no 2015.gada," biedru viedokli pauž LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. "Priekšlikums ir katastrofa mazajam biznesam Latvijā!", uzsver LTRK vadītājs. "Mikrouzņēmumu kā uzņēmējdarbības formas izveide ir mazinājusi "ēnu" ekonomiku Latvijā un legalizējusi desmitiem miljonu latu, kas šobrīd kā mikrouzņēmumu darbinieku atalgojums silda iekšējo tirgu - tas ir fakts," vērš uzmanību J.Endziņš, akcentējot, ka mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināšana daļu sīkbiznesa aizdzīs atpakaļ "ēnu" sektorā un mazinās jaunu biznesa ideju pārtapšanu mikrouzņēmumos. "Izveidotā mikrouzņēmumu nodokļa sistēma pielīdzināma bērnu un jaunatnes sporta skolām - likvidējot jaunatnes sportu, ir bezcerīgi cerēt uz labu sabiedrības veselību un augstiem sasniegumiem profesionālajā sportā. Ja nepārdomāti tiks pacelts nodoklis mazajam biznesam, nav ko cerēt uz Latvijas Skype un vidēja, liela mēroga nodokļu maksātāju pieaugumu," tā LTRK vadītājs. "Tā vietā, lai izstrādātu...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot valsts budžeta 2014.gadam paketē iekļautos likumprojektus, uzsver, ka to tapšanā nepietiekami ņemti vērā ilgtermiņa attīstības plāni un stratēģijas. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: "Kaut arī, no vienas puses, jau zināmu laiku tiek runāts par tautsaimniecības atkopšanos un nepieciešamību veicināt turpmāku tās izaugsmi, kas noteikta arī Nacionālās attīstības plānā 2014.-2020.gadam un citos ilgtermiņa plānošanas dokumentos, budžeta veidošanas process emociju un pēdējā brīža piedāvājumu ziņā šogad gandrīz vai pārspēj krīzes perioda budžeta veidošanas spriedzi." LDDK vadītājs uzsver, ka lielākās diskusijas šogad skar nodokļu jautājumus. V.Gavrilovs norāda, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas un LDDK 2011.gadā parakstīto Nodokļu stratēģiju jebkuras izmaiņas nodokļu politikā rūpīgi jāizsver diskusijās ar sociālajiem partneriem un nozaru pārstāvjiem, kā arī - jebkādas šāda veida izmaiņas ieviešamas, pārdomāti izvērtējot laiku, kas tautsaimniecībai nepieciešams, lai pārorientētos uz jaunu nodokļu un nodevu bāzi. Jebkurā gadījumā šis laiks nevar būt īsāks par vienu gadu. Tomēr šā gada budžeta veidošanas procesā ik...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Komersanta pienākumi un atbildība, izmaksājot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus fiziskajai personai". VID skaidro, ka komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, izmaksājot fiziskajai personai – Latvijas rezidentam ienākumus, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ir jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Pie ieņēmumiem, no kuriem ienākumu izmaksātājam nodoklis jāietur izmaksas brīdī, pieder ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kurai nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, tai skaitā: ieņēmumi no uzņēmuma līguma; ieņēmumi, ko izmaksā fiziskajai personai, kura paziņojusi VID par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” atļautajos gadījumos. Par saimnieciskās darbības veicēja reģistrācijas statusu ir iespējams pārliecināties publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā. Informācija par fiziskām...