NODOKĻI

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti ir sagatavojuši vēstules Valsts prezidentam ar lūgumu neizsludināt likumprojektus, kas ir klaji vērsti uz daudzu mazo uzņēmumu bankrotu un ēnu ekonomikas pieaugumu. Dana Reizniece - Ozola, ZZS deputāte: "Nākamā gada budžets ir izteikti vērsts pret uzņēmējiem - tiek ieviesti vairāki jauni nodokļi un maksājumi, kas traumēs veselas nozares, novedīs pie darbavietu zaudēšanas un vēl lielākas cilvēku aizbraukšanas. Mikrouzņēmumu nodokļa strauja celšana, nodokļu ieviešana valdes locekļiem, kas nesaņem atalgojumu, nodoklis mazajām HES un ostu maksājumi, ir pasākumi, kurus nevaram atbalstīt. Valdība un Saeimas vairākums domā tikai sausos budžeta ieņēmumu skaitļos, nedomājot par jaunu nodokļu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā." Atbilstoši Satversmes 71.pantam, ZZS lūdz nodot 2013.gada 6.novembra Saeimas sēdē pieņemto likumprojektu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļu likumā" otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Šie grozījumi paredz mikrouzņēmumu nodokļa likmes celšanu no 9 procentiem līdz 11 procentiem 2015.gadā, līdz 13 procentiem 2016.gadā un līdz 15 procentiem 2017.gadā. ZZS norāda, ka šī likumprojekta mērķis...

Sezonas laukstrādnieku ienākumam, sākot ar nākamo gadu, tiks piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa 15 procentu likme. To paredz grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ko Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 13.novembrī, atbalstīja izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā. Grozījumi paredz, ka sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli varēs piemērot personai, kas pie viena vai vairākiem darba devējiem strādā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim un nodarbināta tieši augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, to kopšanā un ražas novākšanā, kā arī augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Informācijas apkopošanai par sezonas strādniekiem paredzēts izmantot Lauku atbalsta dienesta (LAD) informācijas sistēmu, tajā reģistrējot arī ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. Minimālais nodokļa maksājums būs 0,70 eiro (0,50 Ls) apmērā par katru nostrādāto dienu, un persona, kas maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensijai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro (50 Ls). Lai samazinātu administratīvās procedūras,...

Vakar, 12. novembrī Valsts ieņēmuma dienesta (turpmāk - VID) vadība tikās ar biedrības "Zemnieku saeima" vadību, lai pārrunātu VID kompetencē esošos problēmjautājumus, ar kuriem lauksaimnieki sastopas ikdienas darbā, un to iespējamos risinājumus. Tikšanās laikā tika apspriesta zemes nomas līguma reģistrēšanas kārtība VID. Pašlaik gadījumos, ja iznomātājs nav reģistrējies VID kā saimnieciskās darbības veicējs, viņam jāreģistrē sava darbība septiņu dienu laikā pēc nomas līguma noslēgšanās un tad nomniekam jāmaksā Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 15% apmērā. Ja iznomātājs pēc līguma noslēgšanas nereģistrē savu saimniecisko darbību, tad nomnieks maksā IIN 24% apmērā. Sarunā abas puses vienojās, ka biedrība "Zemnieku saeima" izveidos un Valsts ieņēmumu dienestam nosūtīs paraugu nomas līgumam, kurā ir ietverta notariāli vai bāriņtiesā apstiprināta pilnvara par to, ka zemes iznomātājs atļauj zemes nomniekam viņa vārdā reģistrēt saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā. Savukārt VID izstrādās priekšlikumus grozījumiem Iedzīvotāja ienākuma nodokļa likumā par jau šobrīd spēkā esošās normas attiecināšanu arī uz iepriekš noslēgtajiem zemes nomas...

Iedzīvotāji no obligātas veselības apdrošināšanas sagaida uzlabojumus veselības aprūpes sistēmā, taču Veselības ministrijas piedāvājums diemžēl nerunā ne par pakalpojumu groza paplašināšanu, ne pacienta līdzmaksājumu samazināšanu tuvākajā nākotnē, uzsver Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča pēc komisijas 12.novembra sēdes, kurā deputāti iepazinās ar plānoto obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā. „Ministrijas vīzija runā par finansējuma modeļa izmaiņām, bet deputātu jautājumi par to, kas un kad mainīsies veselības pakalpojumu saņēmējiem, šodien palika pusatbildēti. Tas liecina, ka konkrēta redzējuma par pakalpojumu uzlabošanu ierēdņiem diemžēl nav. Tuvākajā laikā nav plānots nedz paplašināt valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu, nedz mazināt pacientu līdzmaksājumus, kas, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir ļoti augsti. Tādējādi iedzīvotājiem veselības apdrošināšana praktiski nozīmēs tikai nebūtiskas izmaiņas – lai saņemtu tos pašus pakalpojumus, ko līdz šim, būs nepieciešama personas identifikācijas karte, kas būs kā atslēga apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanai,” secina A.Barča. Kā noskaidroja deputāti, valsts veselības obligātās apdrošināšanas vajadzībām plānots novirzīt daļu iedzīvotāju ienākuma...

Saeima vakar, 6. novembra ārkārtas sēdē, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", nosakot, kādas fiziskās personas uzskatāmas par riska personām, piemēram, personas bez noteiktas dzīvesvietas, kas ir reģistrētas kā uzņēmumu amatpersonas u.c. Likums paredz, ka tiks izveidots riska personu reģistrs, kuru uzturēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tajā tiks iekļautas fiziskas personas, kas saistītas ar nodokļu krāpnieciskajām shēmām vai nebūs samaksājušas nodokļus. VID piecu darbdienu laikā pēc attiecīgo kritēriju konstatācijas pieņems lēmumu par personas iekļaušanu riska personu sarakstā un piecu darbadienu laikā VID rakstveidā brīdinās personu par iekļaušanu riska personu sarakstā. Ar šo likumu tiek noteikta arī kārtība par personas izslēgšanu no riska personu saraksta. Grozījumi likumā noteic šādas riska personas pazīmes – tā ir fiziska persona, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: a) persona ir piekritusi ieņemt komercsabiedrības valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību; b) personas deklarētās dzīvesvietas adrese atbilst šā likuma 1.panta 30.punktā minētajam terminam "riska...

Trešdien, 6. novembrī, Saeima apstiprināja nodokļu izmaiņas, kas vidējo izmaksājamo darba algu palielinās par 1,1%. Izmaiņas darbaspēka nodokļu likumos 2014.gadā sagaida arī lietuviešus, savukārt igauņi jaunas izmaiņas neparedz un joprojām pret strādājošajiem ir dāsnākie Baltijā, informē Swedbank. No apstiprinātajām darbaspēka nodokļa sloga izmaiņām Latvijā lielākie ieguvēji ir strādājošie ar apgādājamiem. Atvieglojuma summa par apgādājamo ir kļuvusi nozīmīga - šodien atvieglojuma dotais ieguvums strādājošajam ir 19,20 Ls par vienu apgādājamo, no 1.janvāra tas būs jau 27,84 Ls mēnesī. Savukārt, papildu ieguvums no neapliekamā minimuma pieauguma būs 1,92 Ls mēnesī. Latvijā 2014.gadā ģimenei ar diviem nepilngadīgiem bērniem, kur vecāki mēnesī pirms nodokļu nomaksas pelna 750 EUR (527 Ls) katrs, ikmēneša ienākumi pieaugs par 36 EUR (25 Ls), tomēr mēneša kopējie ienākumi būs par 44 EUR (31 Ls) mazāki kā tādas pašas algas pelnošajiem Lietuvā un par 93 EUR (65 Ls) mazāki kā Igaunijā. Swedbank Privātpersonu finanšu institūts salīdzināja trīs dažādu līmeņu algu saņēmēju ienākumus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2013.gada oktobrī Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā Ar grozījumiem pielāgots Dabas resursu nodokļa likums euro ieviešanai, aizstājot tajā latus ar euro. 19.09.2013. 01.01.2014. Grozījumi Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā Ar grozījumiem veikti nepieciešamie grozījumi saistībā ar euro ieviešanu Latvijā. 19.09.2013. 01.01.2014. Grozījumi Gada pārskatu likumā Ar grozījumiem veikti gan tehniski precizējumi, gan precizējumi pēc būtības, lai nodrošinātu, ka normas satur atsauci uz euro, kā arī, ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu, izteiktu euro tās summas, kas šobrīd ir noteiktas latos. 19.09.2013. 01.01.2014. Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā Ar grozījumiem veikti gan tehniski precizējumi, gan precizējumi pēc būtības, lai nodrošinātu, ka normas satur atsauci uz euro, kā arī, ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu, izteiktu euro tās summas, kas šobrīd ir noteiktas latos 19.09.2013. 01.01.2014....

Baltijas valstu nodokļu un muitas administrāciju vadītāji ir vienojušies par vairāku darba grupu veidošanu gan nodokļu, gan muitas jomā, lai tādējādi efektivizētu un pilnveidotu nodokļu un muitas administrāciju darbību un sasniegtu vēl augstākus rezultātus visās trijās Baltijas valstīs, informē Valsts ieņēmumu dienests. Viena no darba grupām ir par efektīvākas informācijas apmaiņas sistēmas izveidi nodokļu administrācijas vajadzībām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starpā. Tās mērķis ir papildus Eiropas Savienībā noteiktajam informācijas apmaiņas jomā izveidot operatīvu datu apmaiņu cīņā pret nodokļu nemaksātājiem. Šobrīd nereti ir situācijas, kad visu triju Baltijas valstu fiziskās personas dodas uz kaimiņvalstīm (Latviju, Lietuvu vai Igauniju), lai reģistrētu uzņēmumus, kuru mērķis nav veikt saimniecisko darbību, bet gan veidot „ķēdes”, tādējādi apgrūtinot nodokļu administrāciju darbu un padarot sarežģītāku, piemēram, PVN pārmaksu izkrāpēju atklāšanu. Šādos gadījumos īpaša svarīga ir informācijas apmaiņas kvalitāte un savlaicīgums. Latvijā, iesniedzot PVN deklarāciju, tiek atšifrēti iegāžu un piegāžu darījumi. Balstoties uz Latvijas pieredzi, arī Igaunijas likumdošanā tuvākajā laikā...

"Aizstāvot Latvijas "mazā" biznesa intereses, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 5.novembrī Saeimas deputātiem nodeva 2 644 iedzīvotāju parakstus pret deputātes Elīnas Siliņas virzīto un Saeimas 1.lasījumā apstiprināto priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa likmi paaugstināt no 9% līdz 15%," informē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Divu nedēļu laikā savākto parakstu lielākā daļa - 1 491 paraksts - saņemts klātienē - Uzņēmēju namā un Latvijas lielajās pilsētās - Jēkabpils, Jelgavas, Ventspils, Valmieras, Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes - dislocētajās reģionālajās nodaļās, savukārt 1 153 paraksti ienākuši elektroniski uz e-pasta adresi [email protected]. Starp lielajām pilsētām nodoto parakstu skaita ziņā visaktīvākā bijusi Jēkabpils. "Parakstu vākšanu pret mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināšanu turpinām; ar savāktajām iedzīvotāju balsīm esam gatavi doties arī pie Valsts prezidenta, lai atgrieztu otrreizējai izskatīšanai Saeimā sīkbiznesam nedraudzīgos priekšlikumus," norāda J.Endziņš. Jau ziņots, ka ikviens Latvijas uzņēmējs un iedzīvotājs aicināts iegriezties Uzņēmēju namā (Kr.Valdemāra iela 35, Rīga), kā arī LTRK reģionālajās nodaļās, lai ar parakstu paustu atbalstu mikrouzņēmumu...

Otrdien, 5.novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemti "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.302 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem"". Tie paredz samazināt administratīvo un birokrātisko slogu komersantiem un samazināt akcīzes nodokļa neiekasēšanas risku, kā arī novērst noteikumu piemērošanā konstatētās nepilnības. Noteikumu projekts pēc būtības saglabās pašlaik esošās prasības, daļēji samazinot administratīvo un birokrātisko slogu komersantiem, un pamatā paredz novērst konstatētās nepilnības un neprecizitātes. Noteikumu projekts nesatur tiesību normas, kas radītu jaunus pienākumus vai administratīvās procedūras komersantiem. Grozījumi ir attiecināmi uz komersantiem - nodrošinājuma iesniedzējiem -, kuri veic darbības ar akcīzes precēm, plāno tās ievest no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kurām piešķirts nodrošinātāja statuss. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās informācijas veikt darbības ar akcīzes precēm, par kurām ir jāiesniedz nodrošinājums, atļauts 227 komersantiem un nodrošinātāja statuss ir piešķirts 12 kredītiestādēm un septiņiem apdrošinātājiem.

Otrdien, 5.novembrī, valdība atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2014.gadā", kas nosaka, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) 2014. gadā paliek esošajā līmenī, proti, 0.25 lati jeb 0.36 eiro mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Lai nodrošinātu atlikuma uzkrājuma veidošanos garantiju fondā, URVN ieņēmumus, kas iekasēti vairāk par plānoto, tiks ieskaitīti darbinieku prasījumu garantiju fonda kontā. Tāpat pieņemtie noteikumi reglamentē uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, tās maksāšanas kārtību, darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2014.gadā. URVN Latvijā ieviesta no 2003. gada, lai nodrošinātu darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem darba devēja maksātnespējas gadījumā.

Saeimas deputāts Romāns Naudiņš (NA) piektdien izplatītā paziņojumā presei nācis klajā ar savu piedāvājumu mikrouzņēmumu nodokļa likmes izmaiņām, kurās piedāvā pakāpenisku likmes paaugstināšanu atkarībā no mikrouzņēmuma apgrozījuma. "Pateicoties mikrouzņēmuma nodokļa režīmam Latvijā ir radušies daudzi jauni uzņēmumi. Cilvēki ir noticējuši, ka var strādāt un godīgi maksāt nodokļus. Šogad vien mikrouzņēmēji nodokļos nomaksājuši 20 miljonus latu. Par veiksmes stāstiem var nosaukt daudzus uzņēmējus. Cilvēki ražo saldumus, darina rotaslietas, grebj karotes un rada oriģinālus dizaina apģērbus, kā arī daudzi citi biznesa profili, kuri saskatījuši iespēju dzīvot un strādāt Latvijā. Pienāks laiks, kad mikrouzņēmumi spers tālākus soļus makrouzņēmumu virzienā. Tas nenotiks uzreiz. Paies desmit, divdesmit gadi līdz mēs redzēsim reālus rezultātus. Tie būs uzņēmumi, kuri nodrošinās pensijas un sociālo politiku valstī. No valsts, kurā ir mazākais uzņēmēju skaits Eiropas Savienībā, Latvija kļūs par līderi savā reģionā. Es tam ticu. Un to var panākt caur draudzīgu nodokļu politiku uzņēmējdarbības sektoram un tālredzīgu politiku", paziņojumā min R....

63% jeb 40,6 tūkst. mikrouzņēmumu darbinieki (ieskaitot arī mikrouzņēmumu īpašniekus) nav nodarbināti pie cita darba devēja, secina Labklājības ministrija (LM), analizējot statistikas datus par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaitu. Kopumā uz 2013.gada 15.oktobri mikrouzņēmumos bija nodarbināti 64,6 tūkst. darbinieku. No tiem 9,6% jeb 6225 darbinieki bija pirmspensijas vecumā (līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir 5 gadi). Vienlaikus vidējie ienākumi, no kuriem aprēķina pensijas/pabalstus, mikrouzņēmuma darbiniekiem ir vērtējami kā relatīvi mazi, secina LM. Cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā. Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās iemaksas (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) ilgtermiņā negatīvi ietekmēs pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus. Savukārt ietekme uz īslaicīgo pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu) apmēriem ir ievērojama. Piemēram, slimības pabalsta apmērs mikrouzņēmuma darbiniekam, kuram 2013.gada jūnijā piešķirts slimības pabalsts, būtu bijis par 51,89 latiem lielāks jeb 7 reizes lielāks, ja iemaksas būtu...

Otrdien, 29. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu par grozījumiem Likumā par uzņēmuma ienākuma nodokli attiecībā uz atviegloto uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību pārpalikuma daļai, kuru mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība būs guvusi 2013.taksācijas gadā. 2012.gada septembrī pieņemtajos grozījumos likumprojektā "Kooperatīvo sabiedrību likums" tika noteikts, ka atbilstīgās mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS) nodokļu atvieglojumus saņem nodokļu likumos paredzētajā kārtībā. Likuma 33.panta otrā daļa nosaka, ka atbilstīgā MKPS uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi, bet katrs atbilstīgās MPKS biedrs maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli no pārpalikuma daļas, kas tam pienākas. Grozījumu pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2013.gada 1.martam bija jāsagatavo un jāiesniedz Saeimai nepieciešamie grozījumi nodokļu likumos, lai nodrošinātu šā likuma 33.panta otrajā daļā paredzēto atbilstīgo MPKS un to biedru nodokļu maksāšanas kārtības noteikumu izpildi. Būtībā bija jāizdara grozījumi Likumā par uzņēmuma ienākuma nodokli, lai izpildītu Kooperatīvo sabiedrību likumā noteiktos nosacījumus. Tā kā šie grozījumi netika savlaicīgi...

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu forums (turpmāk - MVUForums) sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (turpmāk - LTRK), Lursoft un stratēģisko konsultāciju uzņēmumu "Academia Strategies" aicina izprast Latvijas uzņēmēju gēnu un atbalstīt mazo biznesu. Saeimā lemjot par uzņēmējdarbības vides pasliktināšanu mazajam biznesam tiks arī neatgriezeniski grauta cilvēku motivācija veidot biznesu Latvijā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: "Raugoties uz trim starptautiskajiem, uzņēmējdarbības vides pievilcību mērošajiem reitingiem, redzam, ka gan Globālās konkurētspējas indeksā, gan Pasaules Bankas Doing Business, gan Ekonomiskās brīvības indeksā, kaimiņi - Igaunija un Lietuva, mūs apsteidz. Latvijai ir "jāpieliek"! "Jāpieliek", katru lēmumu valdībā un Saeimā pieņemot, ievērojot MVU tests un nebendējot labi strādājošo mikrouzņēmumu nodokli." Pēc Saeimas rosinātajām izmaiņām likumos, mikro un mazajiem uzņēmumiem tiek noteikts, ka par katru valdes locekli, kas bijis reģistrēts 2013.gadā, tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 936 EUR un sociālais nodoklis 1329,60 EUR, kā arī katrā mikro un mazajā uzņēmumā būs jābūt vismaz vienam algotam darbiniekam....