NODOKĻI

Ceturtdien, 8.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti "Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 2.oktobra noteikumos Nr.672 "Prasības maršruta kontroles sistēmām"". Tie paredz papildināt noteikumus ar jaunu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātāju - ārvalsts komersanta filiāli. Plānoto grozījumu mērķis ir nodrošināt tiesiskā regulējuma atbilstību Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumam. Grozījumi paredz saskaņot likumā norādītos uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļu maksātājus ar noteikumos norādītajiem nodokļu maksātājiem (likumā jau ir iekļauta ārvalsts komersanta filiāle kā šī nodokļa maksātājs, bet noteikumos vēl ne). Grozījumi vēl tiks skatīti valdībā.

Otrdien, 6.augustā, ministru darba seminārā par 2014.-2016.gada budžeta sagatavošanu Finanšu ministrija (FM) iepazīstināja valdības pārstāvjus ar iespējamajiem modeļiem, kā nākamajā gadā visefektīvāk mazināt darbaspēka nodokļus. FM ir izstrādājusi trīs risinājumus darbaspēka nodokļu mazināšanai, kurus piedāvā apspriešanai ministriem, nozaru ministriju ekspertiem, valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī pašvaldību speciālistiem. "Finanšu ministrija ir izstrādājusi vairākus iespējamos scenārijus darbaspēka nodokļu mazināšanai, lai visefektīvāk mazinātu nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemākajiem ieņēmumiem un ģimenēm ar bērniem. Piedāvātie risinājumi pozitīvi ietekmē pašvaldību budžetus, lai tās varētu nodrošināt iespējami plašākus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem," skaidro finanšu ministrs Andris Vilks. Pirmais izstrādātais modelis paredz priekšlikumus samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi saglabāt 24%, savukārt ar katru nākamo gadu to samazināt par 1%, attiecīgi 2015.gadā tā būtu 23%, bet 2016.gadā 22%. Šī priekšlikuma fiskālā ietekme uz kopbudžetu salīdzinājumā ar šobrīd prognozēto būtu 40,1 miljons...

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) otrdien izplatījusi paziņojumu, ka Veselības ministrijas (VM) ierosinājums palielināt akcīzes nodokli akcīzes nodokli tabakai, alkoholam, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar saldinātājiem un azartspēlēm varot sekmēt ne tikai šo produktu cenu paaugstināšanos, bet arī nodarīt šīm nozarēm vairāku miljonu latu zaudējumus un veicināt ārvalstu ražotāju konkurētspēju Latvijā. "Uzskatām, ka tieši ražošanas veicināšana, ēnu ekonomikas apkarošana un veselības nozares sakārtošana ir pareizie līdzekļi, lai rastu papildu ieņēmumus veselības nozarē nodarbināto algu palielināšanai. Piekopjot pašreizējo politiku, kad kādas nozares problēmas tiek risinātas, vienkārši paaugstinot nodokļus, novedīs pie tā, ka pēc gada atkal veselības ministre I.Circene vērsīsies valdībā ar ierosinājumu kārtējo reizi paaugstināt nodokļus", pauž Ināra Šure, LPUF padomes priekšsēdētāja. Tabakas un alkoholisko dzērienu ražotāji esot spiesti regulāri pielāgoties dažādu izejvielu un energoresursu cenu pieaugumam. Tajā pašā laikā produkcijas cenas netiekot palielinātas, jo iedzīvotāju pirktspēja vēl joprojām ir visai zemā līmenī. Taču akcīzes nodokļa celšana var novest pie cenu pieauguma, kas negatīvi atsauksies...

Piektdien, 2. augustā, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera (LTRK) nākusi klajā ar paziņojumu, kurā kritizē 11.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas paredz, ka turpmāk par luksus klases automašīnām un ar tiem saistītiem izdevumiem vairs nebūs iespējams saņemt PVN priekšnodokļa atmaksu. „Nosakot, ka par luksus auto uzskatāms ikviens spēkrats, kura vērtība ieskaitot PVN pārsniedz 30 000 latu, neļaujot ar šīs kategorijas auto iegādi un ekspluatāciju saistītos izdevumus uzņēmumiem norakstīt saimnieciskās darbības izdevumos, Latvija kaimiņvalstīm ik gadu uzdāvina miljonus," saka LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune. „Latvijā ir spēkā tālajā 2007.gadā pieņemtā luksusa auto definīcija - Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts, ka luksus klases automašīna ir tāda, kuras vērtība pārsniedz 30 000 latu ieskaitot PVN. Turklāt būtiski ir nepiemirst, ka 2007.gadā Latvijā PVN apmērs bija 18% nevis 21%," atgādina L.Caune, vēršot uzmanību uz to, ka jaunierosinātie „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" problēmsituāciju saasinās un vairos Igaunijā...

Lai mazinātu maldinošas un nepatiesas informācijas izplatīšanos sabiedrībā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību, it kā sparīgi sodot mazos uzņēmējus pilsētu svētkos un tirdziņos, VID sagatavojis atspēkojušu informāciju, norādot, ka šogad veiktās pārbaudes vasaras pasākumos, piemēram, Zvejnieku svētkos, Kantrī mūzikas festivālā Bauskā un Vīna svētkos Sabilē no VID puses ir bijušas vērstas uz uzņēmumiem, un tajos neviens mazais pārdevējs nav pārbaudīts un nav sodīts. VID savas kapacitātes ietvaros plāno atbilstošus nodokļu kontroles pasākumus galvenokārt juridiskajām personām, kam pēc VID rīcībā esošās informācijas analīzes tiek konstatēti visaugstākie nodokļu nenomaksas riski, piemēram, personas, kuras iesaistītas krāpnieciskās shēmās. Līdz ar to šādu personu pārbaudei tiek izmantota lielākā daļa VID darbaspēka un laika resursu. Kā norāda VID, tā prioritāte ir nodokļu kontroles pasākumu veikšana nodokļu maksātājiem ar visaugstākajiem riskiem, nevis fiziskajām personām, kuras veic tirdzniecību ar meža veltēm, pašaudzēto produkciju vai arī ar pašu izgatavotajām precēm, un šogad notikušajos svētkos neviens mazais pārdevējs pagaidām vēl nav...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis plašāku informāciju par VID uzziņu izsniegšanas kārtību, administratīvā procesa regulējumu attiecībā uz tiesiskajām sekām, kas rodas VID, izsniedzot uzziņu komersantam, kā arī par VID nodokļu kontroles procesa organizēšanu un īstenošanu. Uzziņu sniegšanas kārtība Administratīvā procesa likums paredz tiesības privātpersonai saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā, t.sk. arī par nodokļu normatīvo aktu piemērošanu. Saskaņā gan ar administratīvā procesa regulējumu par uzziņu izsniegšanu, gan ar tiesu praksi uzziņas izsniegšanā, uzziņa ir izsniedzama konkrētai privāto tiesību personai tieši par šīs personas konkrētām situācijām, lai tieši uzziņas pieprasītājs var baudīt uzziņas tiesiskās sekas, un iestāde uzņemas saistības par izsniegto uzziņu attiecībā pret konkrētu personu. Ja uzziņas adresāts jeb persona, kurai uzziņa sniegta, ir rīkojies atbilstoši izsniegtajai uzziņai, tad iestādes vēlāk izdotais administratīvais akts, kas attiecas uz jautājumu, par kuru šī uzziņa sniegta, nevar būt adresātam nelabvēlīgāks – tas izriet no Administratīvā procesa likumā noteiktā attiecībā uz uzziņas tiesiskajām sekām...

Laika gaitā pilnveidojot gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu administrēšanas darbības, gan normatīvo aktu regulējumu, kā arī veicot VID strukturālās pārmaiņas, 2013.gada 1.pusgadā Pievienotās vērības nodokļa (turpmāk - PVN) pārmaksas atmaksa tika veikta vidēji 15 dienās, kas, salīdzinot ar 2012.gada attiecīgo periodu, ir par piecām dienām mazāk. Kopumā 2013.gada 1.pusgadā PVN ir atmaksāts 327,83 milj. latu apmērā, kas ir par 2,22 milj. latu jeb 0,7 % vairāk nekā 2012.gada attiecīgajā periodā. 2013.gada 1.pusgadā lēmums par pārmaksas pamatotību līdz 10 dienām no PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa ir pieņemts 41 % gadījumu (2012.gada 1.pusgadā - 26 %), no 11 līdz 20 dienām - 29 % gadījumu (2012.gada 1.pusgadā - 31 %), no 21 līdz 30 dienām - 26 % gadījumu (2012.gada 1.pusgadā - 34 %), no 31 līdz 75 dienām - 3 % (2012.gada 1.pusgadā - 8 %), bet virs 75 dienām vien 1 % gadījumu (tāpat kā 2012.gada 1.pusgadā). Kopumā 2013.gada 1.pusgadā pieprasītā...

Ņemot vērā, ka šobrīd jau ir sākusies aktīva ogu un sēņu lasīšanas sezona, un daudzi iedzīvotāji papildina savu ģimenes budžetu ar ienākumiem no ogu un sēņu pārdošanas, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) izplatījis informāciju par normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, kā arī atgādina dabas velšu iepircējiem viņu pienākumus. Nosacījumi ogotājiem, sēņotājiem un savvaļas ārstniecības augu un ziedu vācējiem VID atgādina, ka ogotāji, sēņotāji un savvaļas ārstniecības augu un ziedu vācēji, ja to ienākumi gada laikā nepārsniedz 2000 latu, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji, taču viņiem ir jāveic uzskaite par gūto ienākumu (t.i. no viņa gūtajiem ieņēmumiem ir jāatskaita izdevumi, kas radušies sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas gaitā). Tas ir jādara tādēļ, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti ienākumi no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un...

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija un biedrība "Zemnieku saeima" aicina valdību atbalstīt Zemkopības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par nodokļu atvieglojumu pilnveidošanu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārtikas produkcijas ražotājiem". Lauksaimnieki norāda, ka ziņojumā paredzētas nodokļu atlaides nepieciešamas sektora turpmākajai attīstībai, kā arī legālas darbības stimulēšanai. Diemžēl par nodokļu nozari atbildīgā Finanšu ministrija ir noraidījusi esošo nodokļu atvieglojumu lauksaimniecībai saglabāšanu. Zemkopības ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā, kurš iesniegts izskatīšanai valdībā, ir iekļauta norma, kas paredz turpināt saglabāt lauksaimniekiem, kas reģistrēti kā Iedzīvotāja ienākuma nodokļa maksātāji, normu, ka ar iedzīvotāja ienākuma nodokli netiek aplikti tie ienākumi, kas izmaksāti kā valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Finanšu ministrija noraida šo priekšlikumu, norādot, ka šī norma radīs papildus negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Tajā pašā laikā, pēc Finanšu ministrijas datiem, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie valsts budžeta ieņēmumi no lauksaimniecības nozares nodokļu maksātājiem 2013.gada pirmajā pusgadā ir pieauguši vairāk kā divas reizes - attiecīgi par 19.62...

Lai nodrošinātu nodokļu maksātājiem ērtas aktuālās informācijas pieejamību par izmaiņām sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), ieviešot eiro, VID mājaslapā www.vid.gov.lv jau šobrīd ir izveidota tam veltīta sadaļa "Eiro", kā arī ir izveidota īpaša e-pasta adrese [email protected] jautājumiem par nodokļu maksātāju un VID sadarbību līdz ar eiro ieviešanu, sākot no 2014.gada 1.janvāra. Šobrīd jaunizveidotajā VID mājaslapas sadaļā ir pieejamas Finanšu ministrijas atbildīgo speciālistu izstrādātās Vadlīnijas par nodokļu maksājumu jautājumiem, pārejot no latiem uz eiro, Vadlīnijas par grāmatvedības uzskaiti pārejas periodā no latiem uz eiro un VID speciālistu izstrādātās Vadlīnijas par darbu ar kases aparātiem un kases sistēmām cenu paralēlās atspoguļošanas un latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periodā. Papildus speciālajai VID mājaslapas sadaļai ir izveidota arī e-pasta adrese [email protected], uz kuru VID aicina iedzīvotājus sūtīt neskaidros jautājumus, kas skar nodokļu maksātāju un VID sadarbību eiro ieviešanas procesā. Nodokļu maksātāju ērtībai jaunizveidotajā sadaļā kopā ar biežāk uzdotajiem jautājumiem tiks ievietotas arī atbildes uz tiem....

Ceturtdien, 25.jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā, paredzot novērst Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrēto lielo maksātāju skaitu, kuru sniegtie dati liecina, ka saimnieciskā darbība netiek veikta vai arī samaksātais nodoklis nesedz nodokļa administrēšanas izdevumus, kā arī citas izmaiņas. Grozījumi paredz no likuma izslēgt normas attiecībā uz fiksēto ienākuma nodokļa režīmu, nosakot divus gadus ilgu pārejas periodu, kad maksātāji, kas reģistrējušies kā fiksētā ienākuma nodokļa maksātāji, varēs turpināt šā režīma piemērošanu, taču netiks reģistrēti jauni šī nodokļa maksātāji. Maksātājam, kurš ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas būs jāiemaksā budžetā 50 eiro, ja taksācijas gadā nav gūts ar nodokli apliekams ienākums no saimnieciskās darbības vai aprēķinātā nodokļa summa no saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma nepārsniedz 50 eiro. Likumā plānots ieviest arī nodokļu pretizvairīšanās normu, nodrošinot, ka maksātājs - saimnieciskās darbības veicējs - var reģistrēties tikai vienā statusā...

Lai novērstu likumpārkāpumus tirdzniecības procesā, it īpaši vasaras periodā, kad ārvalstu tirgotāji Latvijas tirgos cenšas realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu, tādējādi radot nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem, kas realizē pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, Valsts ieņēmumu dienests ( VID) pievērš pastiprinātu uzmanību situācijai Latvijas tirgos. VID aicina iedzīvotājus ziņot par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu nomaksas jomā nakts tirdzniecības vietās, zvanot uz VID anonīmo diennakts bezmaksas uzticības tālruni 80009070, vēršoties pie VID rakstiski vai jebkurā citā klientam ērtā veidā. Lai apzinātu situāciju zemnieku nakts tirdzniecības vietās un konstatētu iespējamos tirgotāju pārkāpumus, VID pastiprināti veic kontroles pasākumus. 2013.gada jūnijā un jūlijā VID ir veicis 109 nodokļu administrēšanas pasākumus, tajā skaitā 35 tematiskās pārbaudes, no kurām 33 gadījumos konstatēti dažādi pārkāpumi, piemēram, tirgotājs pēc pieprasījuma nevar izsniegt stingrās uzskaites kvītis, netiek izsniegts čeks gadījumos, ja tirgo iepirktu preci, nav preču piegādes dokumentu vai pārvadājuma dokumentu, kas apliecina preces izcelsmi, tirdzniecības vietā neatrodas pavaddokumentu reģistrs, tirgotājs ir reģistrēts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Jautājumi un atbildes par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu". Metodiskajā materiālā apskatīti jautājumi un sniegtas atbildes par šādu Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu regulējumu: 1. Darījuma būtība. 2. Darījumi ar nekustamo īpašumu. 3. Preču piegāde. 4. Īpašais nodokļa piemērošanas režīms būvniecības pakalpojumiem. 5. Priekšnodokļa atskaitīšana. 6. Pakalpojuma sniegšanas vieta. 7. Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana elektroniski sniegtiem pakalpojumiem. 8. Nodokļa piemērošana komersanta dalībnieku maiņas, reorganizācijas gadījumos. 9. Nodokļa rēķins. 10. Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem. 11.Īpašie nodokļa piemērošanas režīmi un kārtības, lauksaimniekiem, tūrisma operatora sniegtajam pakalpojumam, importam, darījumos ar lietotām mantām, kokmateriāliem. 12. Nodokļa maksātāja reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. 13. Darījuma vērtība. 14. Transporta pakalpojumi 15. Nodokļa likmes. 16. Citi jautājumi. METODISKO MATERIĀLU VAR LEJUPLĀDĒT ŠEIT: Metodika jautajumi-atbildes par PVN.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeima 2013.gada 6.jūnijā pieņēma likumu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, kas stājas spēkā 2013.gada 5.jūlijā (atsevišķas normas piemērojamas atbilstoši likuma Pārejas noteikumos noteiktajam). Ar grozījumiem likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (turpmāk- likums) veiktas šādas būtiskākās izmaiņas: 1. Nodokļa atlaide par veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem (grozījumi likuma 1.pantā un 17.2pantā). Ar grozījumiem precizēta sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu definīcija, bet likuma 17.2pants „Nodokļa atlaide par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem” grozīts un papildināts, iestrādājot šādas būtiskākās izmaiņas: - likuma 17.2panta ceturtā daļa papildināta ar 3.1punktu, nosakot papildus kritēriju - ieguldījumi ēkās un būvēs nepārsniedz 40 procentus no kopējās sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summas, lai nodokļu maksātājs varētu piemērot šajā pantā noteikto nodokļa atlaidi; - ar grozījumiem likuma 17.2 panta ceturtās daļas 5.punktā tiek noteikts, ka turpmāk, lai komercsabiedrība saņemtu tiesības piemērot nodokļa atlaidi, tai ir jānodrošina, ka nekustamais īpašums, kurā veic un izmanto ilgtermiņa sākotnējos ieguldījumus,...

Atsaucoties uz sabiedrībā izskanējušo viedokli par reprezentatīvā vieglā automobiļa vērtības samazināšanu, Finanšu ministrija informē, ka likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) netiek plānots rosināt šādas izmaiņas. Šobrīd vienīgie grozījumi likumā plānojami, to pielāgojot eiro ieviešanai un paredzot matemātisku latu un eiro konvertācijas modeli. Patlaban grozījumi likumā par UIN ir sagatavoti un izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē šā gada 13.jūnijā, lai pielāgotu šo likumu eiro ieviešanai. Tādējādi reprezentatīvā vieglā automobiļa vērtība ar eiro ieviešanas dienu tiks noteikta 36 175 eiro pret tagadējiem 25 424 latiem (bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN)). Šā gada 11.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi PVN likumā paredz ierobežot priekšnodokļa atskaitīšanu tādām automašīnām, kuras atbilst UIN likuma definētajam reprezentatīvajam vieglajam automobilim. Tādējādi plānotie grozījumi par priekšnodokļa tiesību ierobežošanu automašīnām attiecas tikai uz tādu automašīnu iegādi, nomu vai importu, kā arī ar uzturēšanu saistītajām izmaksām, kuras ir vieglās pasažieru automašīnas, kuru sēdvietu skaits (neskaitot vadītāja vietu) nepārsniedz astoņas vietas. Grozījumi attiecas arī...