NODOKĻI

Ministru kabineta sēdē šodien, 29.oktobrī, tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par akciju sabiedrības "Latvijas Finieris" atbalstāmo investīciju projekta pieteikumu", kas paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu AS „Latvijas Finieris” investīciju projekta „Ieguldījumu programma jaunu saplākšņa produktu ražošanā un saistīto pakalpojumu paplašināšanā, kā arī jaunu ķīmisko produktu un mašīnbūves pakalpojumu ieviešanā, veicot būtiskas izmaiņas ražošanas procesā” īstenošanai. AS „Latvijas Finieris” projekta ietvaros veiks ražošanas modernizāciju un jaunu produktu izstrādi, lai paaugstinātu konkurētspēju esošos un jaunos eksporta tirgos. AS „Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems norāda: „Ar atbalstāmo investīciju projektu Latvijas Finieris plāno sasniegt straujāku izaugsmi produktu ražošanā un procesu automatizācijā, lai nodrošinātu konkurētspēju globālajā tirgū. Palielinot uzņēmuma produkcijas pievienotās vērtības un eksporta rādītājus, uzņēmums plāno iegūt vairāk līdzekļu konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai darbiniekiem. Visu izšķir attīstības ātrums un šajā ziņā valsts atbalstam ir ļoti liela nozīme, turklāt runa nav tikai par lielajiem investīciju projektiem ar...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) sagatavojis kārtējo analītisko apskatu par ēdināšanas pakalpojumu nozari, kas liecina, ka VID administrētie valsts budžeta ieņēmumi 2013.gada septiņos mēnešos no nozares nodokļu maksātājiem ir 24,57 milj. latu, kas ir par 2,72 milj. latu jeb 12,4 % vairāk nekā 2012.gada attiecīgajā periodā. Kopumā 2012.gadā VID administrētie valsts budžeta ieņēmumi no nozares nodokļu maksātājiem ir 39,89 milj. latu, kas ir par 7,05 milj. latu jeb 21,5 % vairāk nekā 2011.gadā. Pēc informācijas uz 2013.gada 25.septembri nozarē darbojas 4 975 nodokļu maksātājs (1,5 % no visiem nodokļu maksātājiem), t.sk. 2 195 (44,1 % no visiem nozares nodokļu maksātājiem) ir PVN maksātājs un 478 (9,6 %) ir MUN maksātāji. Ēdināšanas pakalpojumu nozares analītiskais apskats sniedz plašu statistisko un analītisko informāciju arī par tādiem nozares rādītājiem kā nodokļu maksātāju skaits, nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna, aprēķinātās un iemaksātās nodokļu summas un valsts kopbudžeta ieņēmumi. Apskatā analizēti arī faktori, kas negatīvi ietekmē valsts...

Atzīmējot Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) un Rīgas Tehniskās universitātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta (turpmāk - RTU SESMI) dibināšanas 20.gadadienu, ceturtdien, 2013.gada 31.oktobrī, no pulksten 9:00 līdz 15:30, viesnīcas Radisson Blu Hotel Latvija konferenču zālē „Beta” notiks starptautiskā zinātniski praktiskā konference „Nodokļu un muitas administrāciju ilgtspējīga attīstība ES ietvaros”. Konferences atklāšanā uzrunas teiks Latvijas Republikas finanšu ministrs Andris Vilks, RTU SESMI direktors, Muitas un nodokļu katedras vadītājs, profesors Dr.oec. A.V.Krastiņš, RTU rektors, akadēmiķis Dr. habil. sc. ing. Leonīds Ribickis un VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kā arī Pasaules muitas organizācijas ģenerālsekretārs Kunio Mikurija (Kunio Mikuriya). Konferences gaitā ar prezentācijām uzstāsies gan VID vadošās amatpersonas, gan augsta līmeņa ārvalstu organizāciju pārstāvji un mācībspēki. Konferences pirmajā daļā, sniedzot ieskatu VID darbā un izvērtējot dienesta attīstību 20 gados gan nodokļu administrēšanas, gan muitas, gan kontrabandas un finanšu noziegumu apkarošanas jomās, kā arī raugoties nākotnes perspektīvās, ar prezentācijām uzstāsies VID vadošās amatpersonas - VID...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanā saistībā ar euro ieviešanu", kurā skaidrots sekojošais. 1. Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. 2013.gada 19.septembrī Saeima pieņēma likumu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī. 1. Redakcionāli precizējumi, lai nodrošinātu, ka likuma normas nesatur vārdiskas atsauces uz latiem. 2. Ņemot vērā Latvijas Bankas oficiālo euro maiņas kursu (1 EUR ir 0,702804 LVL), ir izteiktas euro tās summas, kas iepriekš bija noteiktas latos, piemēram: 2.1. automobilis ir uzskatāms par reprezentatīvo vieglo automobili, ja tā vērtība pārsniedz 36 175 euro (pašlaik – LVL 25 424); 2.2. pamatlīdzekli noraksta, ja tā vērtība nepārsniedz 71,14 euro (pašlaik – LVL 50); 2.3. nodokļa maksātājam it tiesības piemērot nodokļa atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ilgtermiņa ieguldījumiem, kuri pārsniedz 4 268 615,42 euro (pašlaik – LVL 3 miljoni) un nodokļa atlaides apmērs ir atkarīgs no ieguldījumiem virs...

Eiropas Komisija (EK) 23. oktobrī ir ierosinājusi jaunu standartizētu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju, ar kuras palīdzību Eiropas Savienības (ES) uzņēmumu izmaksas gadā var samazināt par līdz pat 15 miljardiem eiro. Šīs iniciatīvas mērķis ir samazināt birokrātiju, ar ko saskaras uzņēmumi, uzlabot nodokļu saistību izpildi un padarīt efektīvākas nodokļu administrācijas visā ES. Tādējādi tā pilnībā atspoguļo EK apņemšanos nodrošināt lietpratīgu regulējumu un ir viena no iniciatīvām, kas izklāstītas nesen pieņemtajā „Normatīvās atbilstības un izpildes programmā” (REFIT), kuras nolūks ir vienkāršot noteikumus un samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem. Iesniegtajā priekšlikumā ir paredzēts vienotu prasību kopums, kas – neatkarīgi no konkrētās dalībvalsts – attiecas uz uzņēmumiem, kuri iesniedz PVN deklarācijas. PVN standartizēta deklarācija, kas aizstās atsevišķu valstu PVN deklarācijas, nodrošinās to, ka uzņēmumiem visā ES vienā un tajā pašā termiņā jāsniedz viena un tā pati pamatinformācija. Ņemot vērā, ka vienkāršākas procedūras ir vieglāk izpildāmas un īstenojamas, iesniegtais priekšlikums palīdzētu arī uzlabot atbilstību noteikumiem PVN jomā...

Pagājušajā nedēļā sabiedrībā plašu rezonansi izraisīja koalīcijas deputātu piedāvājums palielināt mikrouzņēmumu nodokli (MUN). Varbūtība, ka priekšlikums tiks īstenots, ir ļoti liela. Par galveno argumentu šādam solim tiek minēts apgalvojums, ka mikronodokļa maksātāji nespēs sakrāt sev kapitālu pensijai. Tādejādi parastajā nodokļu režīmā strādājošie ir spiesti savā veidā "subsidēt" mikrouzņēmumu nesamaksātos sociālos maksājumus. Turpinot sabiedrībā aizsākto diskusiju, Vladimirs Reskājs, 11.Saeimas deputāts, atgadina, ka šobrīd mikrouzņēmuma statuss paredz 9% lielu nodokļa likmi no mikrouzņēmuma apgrozījuma, savukārt 65% no nodokļos samaksātās summas tiek atskaitīta sociālajā budžetā. Respektīvi, ja mikrouzņēmums sasniedz tam atļauto kritēriju maksimumu, tad nodokļos gadā tiek samaksāti 6300 lati jeb 4095 lati sociālajā budžetā. Pārrēķinot šo summu uz vienu cilvēku sanāk, ka, ja uzņēmumā strādā 5 cilvēki, katrs no tiem sociālajā budžetā samaksā 819 latus. Ja salīdzinājumam paņemam ne mikrouzņēmuma darba ņēmēju, tad gadījumā, ja viņa alga ir šī brīža minimālās algas apmērā, tad sociālajā budžetā gadā tiek iemaksāti 842 lati. Protams, uz šo...

Iļja Gerčikovs, ekonomikas doktors, profesors, AS "Dzintars" valdes priekšsēdētājs, izteicis savu viedokli attiecībā uz LTRK iniciatīvu vākt parakstus pret mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu. Katram likumam jābalstās uz saprātīgu domu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sāk parakstu vākšanu pret deputātes E.Siliņas ierosināto un LR Saeimas pirmajā lasījumā pieņemto priekšlikumu paaugstināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15%. Uzskatu, ka šajā gadījumā LTRK nodarbojas ne ar saviem pienākumiem. Tā vispār nav LTRK funkcija. Tas nav attiecināms uz visu LTRK, bet gan tikai uz diviem organizācijas vadītājiem. Mikrouzņēmumu nodokļa likums noteikti ir kaitīgs pašreizējā redakcijā. J.Endziņa kungs (LTRK priekšsēdētājs) un L.Caunes kundze (LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte) neoperē ar cipariem, bet tikai nepamatoti paziņo par šī likuma pozitīvo efektu. Fakti norāda uz pilnīgi ko citu. Mikrouzņēmumu skaits divos gados ir palielinājies gandrīz desmitkārt un tajos deklarēti 53 tūkstoši nodarbināto. Vienkāršs aprēķins norāda, ka viņiem būtu jāsaražo bruto produkcija par gandrīz 1 mljrd. Ls ( t.i....

No 2010.gada 1.janvāra noteiktie ierobežojumi izmaksājamajam slimības pabalstam un piešķiramajam bezdarbnieku pabalstam, kā arī no 2013.gada 1.janvāra samazinātie ierobežojumi maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem, ir saglabājami arī 2014.gadā. Iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu "Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību", valdība nolēma, ka 2014.gadā ir saglabājams ierobežojums ģimenes valsts pabalstam un pabalsts tāpat kā līdz šim izmaksājams Ls 8 apmērā par ikvienu bērnu. Vienlaikus Ministru kabinets uzdeva LM iekļaut informatīvajā ziņojumā informāciju, ka no 2015.gada 1.janvāra cilvēki varēs saņemt tikai savām sociālajām iemaksām atbilstošus pabalstus. Šāds nosacījums ir saistīts ar to, ka no 2014.gada ir noteikti sociālo iemaksu un izmaksu griesti. Piemēram, pat, ja 2015.gadā cilvēks mēnesī saņems algu 4500 latu apmērā, sociālās iemaksas viņš veiks no 1300 latiem, kas ir maksimālā summa pirms sociālo iemaksu griestiem. Attiecīgi pabalstu viņam arī aprēķinās no 1300 latiem. Tāpat valdība uzdeva LM izvērtēt iespēju saglabāt pabalstu izmaksu griestus arī turpmāk. Minēto pabalstu...

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem likumos par "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Par valsts sociālo apdrošināšanu", lai nodrošinātu augstāku valdes locekļu, padomes locekļu un prokūristu sociālo aizsardzību, bet vienlaikus netiktu kavēta jaunu uzņēmumu izveide un attīstība. Finanšu ministrijas piedāvātie grozījumi, kuru mērķis bija palielināt SIA valdes locekļu un īpašnieku sociālo aizsardzību, paredzēja, ka darbaspēka nodokļi (IIN un VSAOI) ir jāmaksā visiem valdes locekļiem, kuri nesaņem darba algu vai tā ir zemāka par minimālo mēnešalgu valstī, ja SIA apgrozījums gadā pārsniedz 7000 eiro, neskatoties uz to, ka par personu varētu tikt veikti maksājumi kādā citā darbavietā vai iemaksas sociālās aizsardzības sistēmā persona veic brīvprātīgi. Turklāt likumprojektos izstrādātās normas prezumē pieņemt tiesību normas, kas paredz nodokļu nomaksu par valdes locekļu negūtiem ienākumiem. Tāpat netiek ņemts vērā fakts, ka ievērojamai daļai mazo SIA, summa, no kuras valdes locekļiem tiktu aprēķināti darbaspēka nodokļi, pārsniedz pat šo uzņēmumu gada ieņēmumus. Ekonomikas ministrijas skatījumā šādu likuma grozījumu...

Saeima ceturtdien, 17.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam”, likumprojektu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” un saistītos 38 likuma grozījumus. Par nākamā gada valsts budžeta projektu balsoja 65 deputāti, pret – 27 deputāti. Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7 miljardu eiro, bet izdevumi – 7,14 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 0,6 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi nākamgad plānoti 8,58 miljardu eiro, bet izdevumi 8,75 miljardu eiro apmērā, līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts tiek prognozēts 0,7 procentu apmērā no IKP. 2014.gada valsts budžeta projektā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Tāpat kā prioritāte noteikta demogrāfiskās situācijas uzlabošana, tostarp lielāks atbalsts jaunajiem vecākiem un ģimenēm bērna pieskatīšanai. Paredzēts arī, ka nākamajā gadā brīvpusdienas skolā saņems pirmo trīs klašu skolēni. Par vienu procentu plānots...

2014.gadā plānots noteikt maksimālo apmēru ienākumiem, no kuriem būs jāveic sociālās iemaksas. Tas būs 32 600 lati jeb 46 400 euro gadā, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālo apmēru", kas ceturtdien, 17.oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Tas nozīmē, ka maksimālā summa, kas būs jāmaksā sociālajās iemaksās (kopā darba devējam un darba ņēmējam), būs 11 113,34 lati jeb 15 817,76 euro. Piemēram, ja cilvēka ienākumi gadā ir 34 000 lati, tad sociālās iemaksas viņam būs jāveic par ienākumiem līdz 32 600 latiem. Attiecīgi par summu, kas šos "griestus"” pārsniedz jeb 1400 latiem būs jāmaksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Iemaksu objekta maksimālais apmērs 2014.gadam aprēķināts, ņemot vērā 2008.gada iemaksu objekta maksimālo apmēru (29 600 lati) un tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas izmaiņu indeksus 2009.-2014.gadam. Tie aprēķināti, pamatojoties uz Finanšu...

Iepazīstoties ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā izskatītajiem grozījumiem "Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina politiķus pārvērtēt iesniegtos priekšlikumus, lai neradītu negatīvu iespaidu uz kopējo tautsaimniecības attīstību un novērstu jaunu uzņēmējdarbības iniciatīvu slāpēšanu. LDDK stingri iestājas pret izmaiņām "Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", kas var negatīvi ietekmēt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Latvijā. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Mikronodokļa režīms ir ieviests salīdzinoši nesen, un tā galvenais mērķis bija veicināt mazo un vidējo uzņēmumu aktivitāti ekonomiski sarežģītos apstākļos. Tagad tiem uzliekot papildu nodokļu slogu, visas labās iestrādnes tiks nogalinātas un augošu, dzīvotspējīgu uzņēmumu vietā mēs atkal iegūsim virkni bankrotējušu (tostarp līdz tam ražojošu!) uzņēmumu un zudušu darbavietu. Nedomāju, ka tāds ir mūsu mērķis. Turklāt šādas izmaiņas nav jārisina šai Saeimai - tā kā jautājums ir par 2015., 2016.gadu, nākamgad var sākt diskutēt un racionāli izvērtēt turpmākās mikrouzņēmumu attīstības iespējas, bet lēmumu par šo jautājumu uzticēt jau nākamā sasaukuma deputātiem...

Ekonomikas ministrija turpmākām diskusijām ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai, atbilstoši koalīcijā lemtajam, risinātu ar mikrouzņēmumu darbinieku sociālo aizsardzību saistītos jautājumus, bet vienlaikus tiktu saglabātas iespējas jaundibinātajiem uzņēmumiem attīstīties. Piedāvājums paredz noteikt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 12%, diferencējot to pēc apgrozījuma, vienlaikus, saglabājot līdzšinējos kritērijus apgrozījuma apmēram (70 000 lati), darbinieku algas maksimālajam apmēram (500 lati) un skaitam (5 darbinieki). „Lai veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanos un mikro un mazo uzņēmumu attīstību, kam izšķiroši svarīgi ir tieši pirmie dzīves gadi, straujas izmaiņas esošajā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju regulējumā nebūtu pieļaujamas un tām ir jābūt izdiskutētām un pakāpeniskām. Ņemot vērā koalīcijas vienošanos šos jautājumus risināt, EM ir sagatavojusi savus priekšlikumus izmaiņām Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanas un sniegtu stimulu attīstībai, kā arī nodrošinātu labāku darbinieku sociālo aizsardzību. Vienlaikus ir jādiskutē ne tikai par izmaiņām mikrouzņēmuma nodokļu sistēmā, kas ierobežotu iespējas to izmantot nodokļu optimizācijas shēmām, bet arī par...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) vakar, 16. oktobrī, rīkotajā preses konferencē norādīja, ka VID 2013.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti liecina par to, ka pieaug iekasēto nodokļu maksājumu apjoms, arvien īsākā laikā uzņēmējiem tiek veikta PVN pārmaksas atmaksa, uzlabojas nodokļu parādu piedziņas darba rezultāti. Dienesta resursi tiek efektīvi izmantoti noziedzīgu nodarījumu muitas un valsts ieņēmumu jomā atklāšanā un apkarošanā, par ko liecina ievērojamais uzsākto un kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīto kriminālprocesu skaits. 2013.gada martā apstiprinātās VID Klientu servisa programma 2013.– 2014.gadam ietvaros jau ir paveikti un pārskatāmā nākotnē tiks īstenoti vēl vairāki klientu apkalpošanas pilnveides pasākumi. 2013.gada deviņos mēnešos VID administrētie budžeta ieņēmumi ir 3 586,7 miljoni latu, kas ir par 197,0 miljoniem latu vairāk nekā pērn šajā pašā periodā un par 137,3 miljoniem latu jeb 4,0% virs 2013.gada deviņos mēnešos plānotā ieņēmumu apjoma. Vislabāk ir sekmējies ar nodokļu iekasēšanu šādos nodokļu veidos: pievienotās vērtības nodoklis (iekasēti 885,8 miljoni latu, kas ir par 2,7% vairāk...

Budžeta 2014.gadam pieņemšanas priekšvakarā, Auto asociācija valdībai un Saeimai ir rosinājusi noteikt, ka Latvijā reprezentatīvais auto ir vērtībā sākot no 41 322 latiem (bez pievienotās vērtības nodokļa). Auto asociācija ir aprēķinājusi, ka tās priekšlikums palīdzēs valstij katru gadu iekasēt 2,6 miljonus latu (3,7 miljonus eiro) gadā. Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs: „Šobrīd valsts vairs nevar izlikties, ka Igaunijā reģistrēto auto lielais vairums uz Latvijas autoceļiem nav valstiska problēma. Jau varam apgalvot, ka katra otrā automašīna, kas ir 30 tūkstoši latu vērtībā, tiek reģistrēta Igaunijā. Esam arī aprēķinājuši, ka katrs šāds auto, kas tiek „aizshēmots” uz Igauniju, valstij nes vairāk kā 4 tūkstošus latu zaudējumu nesamaksātos nodokļos, un kopš 2007.gada, kad reprezentatīvā auto definīcijā tika noteikta automašīnas vērtība, uz Igauniju no Latvijas ir „aizplūdušas” aptuveni 1585 tā saucamās reprezentatīvās automašīnas... Pie tam, šim skaitlim ir tendence ar katru gadu palielināties. Esam ierosinājuši noteikt, ka reprezentatīva vieglā automobiļa vērtība pārsniedz 41 322 latus (bez...