NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskatu par 2024. gada oktobrī pieņemtajiem nodokļu normatīvajiem aktiem: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā Būtiskākie grozījumi likumā: noteikts pārejas posma režīms kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri uzsākuši sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus pirms 2024. gada 30. decembra un kurus atbilstoši likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta “e” apakšpunktam uzrauga VID; noteikts VID kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles institūcijas pilnvaru darbības termiņš; kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji iekļauti finanšu iestāžu kategorijā atbilstoši Regulas Nr. 2023/1113 prasībām; precizēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu terminoloģija atbilstība Finanšu darījumu darba grupas 4. rekomendācijai; veikti citi grozījumi. 19.09.2024. 22.10.2024. Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums Likuma mērķis ir: nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu konkrētā likuma subjekta darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju par to, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē subjekta attīstību, darbības rezultātus un stāvokli; ilgtspējas jautājumi ir vides tiesības, sociālās...

Lai mazinātu darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, kā arī vienkāršotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu, Saeima 30. oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Likumprojekts saistīts ar 2025. gada valsts budžetu. Lai īstenotu iecerētas reformas, likumprojekts paredz: līdzšinējo diferencēto neapliekamo minimumu aizstāt ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu. To piemēros visām algām neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Neapliekamais minimums nākamgad plānots 510 eiro, 2026. gadā – 550 eiro, bet no 2027. gada – 570 eiro mēnesī. vienlaikus neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 500 eiro mēnesī līdz 1000 eiro mēnesī paredzēts palielināt pensionāriem. lai vienkāršotu IIN piemērošanu, paredzēts ieviest divas nodokļa likmes un papildlikmi. Bruto ienākumiem līdz 8775 eiro mēnesī paredzēta likme 25,5% apmērā, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī – 33% likme. Savukārt ienākumiem virs 200 tūkstošiem eiro gadā plānota papildu likme 3% apmērā. Patlaban iedzīvotāju ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī nodokļa likme ir 20%, bet ienākuma...

Lai varētu veikt izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, tostarp īstenot principu “nodokļu administrācija – partneris”, Saeima 31. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Valsts ieņēmumu dienesta likumu, kā arī attiecīgus grozījumus vēl trijos likumos. Saskaņā ar reorganizāciju no VID paredzēts nodalīt tās struktūrvienības, kuras nesniedz pakalpojumus klientiem, un turpmāk nodokļu administrācijas galvenais uzdevums būs pakalpojumu, konsultāciju un atbalsta sniegšana nodokļu maksātājiem nodokļu un muitas jomā. Ņemot vērā, ka VID kompetencē vairs nebūs noziedzīgu nodarījumu finanšu jomā novēršana, atklāšana un izmeklēšana, šīs funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā jaunveidojamajai Nodokļu un muitas policijai. Savukārt ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus veiks Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Vienlaikus ar izmaiņām VID struktūrā paredzēts pilnveidot nodokļu administrācijas un sabiedrības sadarbības modeli, tostarp izmantojot digitālās transformācijas iespējas, kā arī ciešāk sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām nodokļu administrācijas kompetencē esošo jautājumu izvērtēšanā. Tāpat ar grozījumiem pilnveidots regulējums par VID pārziņā esošo...

Lai īstenotu vēl vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai darījumos, būvniecības jomā, taksometru nozarē un naudas apritē, Saeima 30. oktobrī konceptuāli atbalstīja rosinātos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Likumprojekts saistīts ar 2025. gada valsts budžetu. Viens no pasākumiem, lai veicinātu bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu, paredz, ka mazumtirdzniecībā visiem tirgotājiem būs jānodrošina iespēja klientiem par precēm un pakalpojumiem norēķināties arī bezskaidrā naudā, tostarp ar bankas karti. Šāda prasība paredzēta uzņēmējiem ar apgrozījumu virs 50 tūkstošiem eiro gadā. Patlaban mazumtirgotāji var izvēlēties gan skaidras, gan bezskaidras naudas norēķinus, savukārt bezskaidras naudas darījumi obligāti jānodrošina tikai vairumtirdzniecībā. Fiziskām personām aizliegti darījumi skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro. Savukārt, lai mazinātu skaidras naudas apriti, kredītiestādēm paredzēts noteikt pienākumu reizi gadā informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par klientiem, kuri gada laikā bankomātos savos kontos iemaksājuši 7000 un vairāk eiro skaidras naudas. VID šādu informāciju patlaban var saņemt tikai atsevišķos gadījumos, kad kredītiestāde fiziskās personas iemaksas kontā ir...

Trešdien, 30. oktobrī, Saeima konceptuāli akceptēja nākamā gada valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Likumprojekts nākamajiem gadiem noteiks ne tikai valsts fiskālo politiku, bet arī redzējumu par valsts drošību, ekonomisko noturību pret ārējiem satricinājumiem un tās konkurētspēju. Aizvien aktuālie drošības jautājumi gan kopējā Eiropas, gan Baltijas valstu reģionā, pieaugošā ģeopolitiskā nestabilitāte līdzās agresorvalstij Krievijai, kā arī aktuālās mūsu tautsaimniecības nozaru vajadzības likušas valdībai virzīties uz būtisku iekšējās un ārējās drošības izmaksu palielinājumu. Tostarp ir paredzēts arī nozīmīgs atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā 65 miljonu eiro apmērā. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025. gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024. gada valsts budžeta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par sekojošu situācijas aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu gadījumā, kad saimnieciskās darbības veicējs (SDV) izvēlas nodibināt zemnieku saimniecību (ZS). Kā SDV iesniedzējs reģistrēts kopš 2013. gada 31. janvāra, kā arī ir reģistrējies VID PVN maksātāju reģistrā. Ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem ir sasnieguši gandrīz 200 000 eiro un saimnieciskās darbības apjomu ir plānots kāpināt. Tā kā atbilstoši Komerclikuma nosacījumiem, fiziska persona kā SDV saimniecisko darbību drīkst veikt līdz noteiktam ieņēmumu apjomam, iesniedzējs plānojis dibināt ZS, kura turpinās to pašu saimnieciskās darbības veidu, ko SDV – lauksaimniecisko darbību. ZS darbībā paredzēts izmantot visus tos pašus aktīvus, kas tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. Pēc ZS reģistrēšanas, tiks iesniegts pieteikums, lai reģistrētos par PVN maksātāju. Jaundibinātā ZS grāmatvedību kārtos divkāršā ieraksta sistēmā. Darbojoties kā SDV, iesniedzējs iegādājies dažādus pamatlīdzekļus, par kuriem PVN tika atskaitīts kā priekšnodoklis, ir veikti ieguldījumi nākamā gada ražai, kur...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izsludinājis atklātu konkursu uz VID ģenerāldirektora vietnieka amatu. Amata mērķis ir efektīvi un kvalitatīvi koordinēt VID darbu, stratēģiski pilnveidot dizainā balstītus pakalpojumus, kas ir izstrādāti klientu atbalstam un atbilstu viņu vajadzībām, tādējādi veicinot labprātīgu nodokļu nomaksu. Pretendenti konkursā var pieteikties līdz 2024. gada 11.novembrim. Galvenās pretendentiem izvirzāmās prasības: atbilstība likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17.panta pirmās daļas un Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām; nevainojama reputācija un atbilstība likuma “Par valsts noslēpumu” noteiktajām prasībām; augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība (maģistra grāds), vēlama vienā no šādām jomām: ekonomika, komerczinības vai tiesības. Pretendentam ir nepieciešama profesionālā pieredze pēdējo 10 gadu laikā nodokļu administrēšanas procesu vadībā un pārraudzībā vai finanšu un ekonomikas jomā ne mazāk kā pieci gadi, kā arī vadības pieredze ar padotībā vismaz 20 darbiniekiem ne mazāk kā trīs gadi pēdējo 6 gadu laikā un teicamas angļu valodas zināšanas. Pretendentam nepieciešamas arī profesionālās zināšanas par nodokļu politiku, administrēšanu un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka dividendēm pielīdzināms ienākums ir: 1) individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājs, īpašnieka ienākums, veicot pārskata gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali; 2) kooperatīvās sabiedrības veiktā peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam vai jebkura cita kooperatīvās sabiedrības peļņas sadale tās biedriem; 3) personālsabiedrības biedram izmaksātā personālsabiedrības peļņas daļa. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana dividendēm pielīdzināmam ienākumam ir atkarīga no perioda, par kuru šīs izmaksas ir aprēķinātas/izmaksātas: vai no pelņas, kas gūta līdz 2017. gada 31. decembrim; vai no peļņas, kas gūta no 2018. gada 1. janvāra. Tas ir tāpēc, ka likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim) tika aizstāts ar jaunu tiesību aktu – Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī), kurā tika mainīta vispārējā UIN uzlikšanas koncepcija. Dividendēm pielīdzināmo ienākumu neapliek ar IIN, ja...

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties tikai tad, ja būs izmaiņas īpašumu sastāvā, tā izmantošanā vai piešķirtajos NĪN maksājumu atvieglojumos, informē Rīgas pašvaldības Finanšu departaments. Patlaban publiskai apspriešanai nodots Ministru kabineta noteikumu projekts “Kadastrālo vērtību bāze universālās kadastrālās vērtības aprēķinam”, kas nodrošinās, ka no 2025. gada 1. janvāra universālās kadastrālās vērtības tiks iespējami pietuvinātas īpašumu tirgus vērtībai, proti, tiks aprēķinātas, balstoties uz nekustamā īpašuma tirgus situāciju 2022. gada 1. jūlijā, nepārsniedzot 80 % no vidējā cenu līmeņa. Rīgas pašvaldība vērš uzmanību, ka minētais noteikumu projekts nav attiecināms uz fiskālajām kadastrālajām vērtībām, kuras tiks izmantotas NĪN aprēķinam. Līdz ar to, kadastrālās vērtības nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai 2025. gadam nemainīsies un kopumā saglabāsies līdzšinējā vērtību līmenī – atspoguļojot nekustamā īpašuma tirgus situāciju 2012.-2013. gadā. Saskaņā ar Kadastra likuma grozījumiem, kuri stājās spēkā aizvadītajā vasarā, sākot ar...

Valdības sēdē 15. oktobrī izskatītais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" paredz virkni izmaiņu PVN piemērošanā dažādās situācijās. Pakalpojumu sniegšanas vieta kultūras un sporta pasākumiem Mūsdienu digitalizācija ir radījusi jaunu realitāti kultūras, sporta un izklaides pasākumiem – tie norisinās ne tikai fiziskā, bet arī virtuālā vidē. Taču Eiropas Savienības direktīva, kas regulē pakalpojumu sniegšanas vietu attiecībā uz PVN, attiecas tikai uz pasākumiem, kas notiek klātienē. Tas rada neskaidrību attiecībā uz PVN piemērošanu virtuāliem pasākumiem. Ar Direktīvas 2022/542 precizējumiem tiek noteikts, ka PVN par elektroniski sniegtiem kultūras, sporta un līdzīgiem pasākumiem tiek piemērots valstī, kurā atrodas pakalpojuma saņēmēja mītnes vieta vai dzīvesvieta. Līdz ar to ir izmaiņas PVN likumā, kas precizē šādu pakalpojumu aplikšanu ar nodokļiem. Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšana elektronisko sakaru un apraides pakalpojumiem Elektronisko sakaru un apraides pakalpojumu sniedzēji, balstoties uz pieredzi starp valstīm, izteica nepieciešamību precizēt PVN likuma regulējumu attiecībā uz šo pakalpojumu sniegšanas vietu, jo pastāvošais tiesiskais regulējums nav...

No 2025. gada 1. janvāra stāsies spēkā jauna ES direktīva (Direktīva 2020/285), kas paredz būtiskas izmaiņas mazajiem un vidējiem (MVU) uzņēmumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā. Tā ļaus MVU izmantot PVN atbrīvojumu arī pārrobežu darījumos, mazinot administratīvās izmaksas un konkurences kropļojumus. Direktīva nosaka maksimālo PVN atbrīvojuma slieksni 85 000 eiro, savukārt Latvijā tas paliek 50 000 eiro. Tiks ieviests pārejas periods MVU, kuri pārsniedz šo slieksni, dodot tiem iespēju reģistrēties kā PVN maksātājiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nākamajā kalendārajā gadā. To paredz valdības sēdē 15. oktobrī izskatītais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Pašlaik Latvijā un citās ES dalībvalstīs MVU ir tiesības nereģistrēties kā PVN maksātājiem, ja to ar PVN apliekamo darījumu apgrozījums pēdējo 12 mēnešu laikā nepārsniedz noteiktu slieksni. Latvijā šis slieksnis ir 50 000 eiro. Tomēr šāds atbrīvojums attiecas tikai uz iekšzemes darījumiem, un MVU, kas veic darījumus ar citām ES dalībvalstīm, nevar izmantot šo atvieglojumu – tiem ir jāmaksā...

Noteiktas jaunas prasības ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantam (apsaimniekotājam) attiecībā uz plastmasas iepakojuma veidu uzskaiti un apsaimniekošanu atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 8. panta otrās daļas 13. punktā noteiktajam deleģējumam. To paredz 17. oktobrī stājušies spēkā Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobrī noteikumi Nr. 641 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 480 "Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem"", informē Valsts ieņēmumu dienests. Noteikumos veikti šādi būtiskākie grozījumi: 1. Ražotājam (dabas resursu nodokļa maksātājam) un ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantam (apsaimniekotājam) noteiktas jaunas prasības attiecībā uz minēto iepakojumu, proti, nodrošināt šo iepakojuma veidu detalizētu uzskaiti, izvērtēšanu un apsaimniekošanu, sadalot tos pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojuma veidu grupās. Noteikti kritēriji pārstrādājamo iepakojumu noteikšanai. 2. Precizētas un papildinātas apsaimniekošanas plāna (noteikumu 6. pielikums) un pārskata (noteikumu 7. pielikums) veidlapas. 3. Grozīts arī noteikumu 5. pielikums, nosakot, ka šis pārskats ir laika...

Satiksmes ministrija (SM) atkārtotai starpinstitucionālai saskaņošanai nodevusi Ceļu nodevu likuma projektu, ar kuru tiks izpildīta Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasība dalībvalstīm no 2030. gada ieviest ceļu infrastruktūras nodevu. Atbilstoši direktīvai ceļu infrastruktūras nodeva tiks noteikta atkarībā no transportlīdzekļa radītā piesārņojuma un nobrauktā attāluma un tā aizstās vinjeti kravas auto smagākiem par 3 tonnām. Tādējādi tiks veicināta taisnīgāka pieeja un atbildīgāka un videi draudzīgāka transportlīdzekļu lietošana. Ceļu nodevu likuma projekts paredz, ka no 2030.gada tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva, kas transportlīdzekļa īpašniekam jāmaksā par valsts autoceļu infrastruktūras izmantošanu atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis un no transportlīdzekļa veida, nodrošinot principa “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā” piemērošanu, tādējādi aizstājot līdzšinējo autoceļu lietošanas nodevu par laiku (vinjeti). Saskaņā ar direktīvu ceļu infrastruktūras nodeva sastāv no šādām maksām – infrastruktūras lietošanas maksas, maksas par satiksmes sastrēgumiem, kā arī maksa par satiksmes radītu gaisa, trokšņa un CO2 emisiju piesārņojumu. Šobrīd Latvijā vinjete ir obligāta kravas auto, kas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2024. gada trešajā ceturksnī, no jūlija līdz septembrim, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 15. oktobrim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2024. gada 23. oktobrim. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas...

Otrdien, 8. oktobrī, Ministru kabinetā izskatīti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuriem tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti uz darbaspēka konkurētspējas palielināšanu un darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Ar likumprojektu tiek pārskatīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes un neapliekamā minimuma sistēma. Nākamais solis - likumprojekta pieņemšana Saeimā. Ar grozījumiem plānots aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiks piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Neapliekamā minimuma apmērs 2025. gadā būs 510 eiro mēnesī, 2026. gadā – 550 eiro mēnesī, bet no 2027. gada – 570 eiro mēnesī. Tāpat plānots palielināt pensionāra neapliekamo minimumu no 500 eiro mēnesī (6 000 eiro gadā) līdz 1 000 eiro mēnesī (12 000 eiro gadā). Vienlaikus, lai kompensētu neapliekamā minimuma palielinājumu, tiks ieviestas divu pakāpju iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvās likmes. Likme 25,5% apmērā tiks piemērota ienākumiem, kas nepārsniedz 105 300 eiro gadā, savukārt likme...