NODOKĻI

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sēdē 8. maijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) prezentēja informāciju par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) administrēšanas pasākumiem un parādiem 2023. gadā, tostarp informāciju par veiktajiem nodokļu administrēšanas pasākumiem “cīņā pret algu izmaksām aploksnēs” 2023. gadā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicināja sagatavot datus par ēnu ekonomiku un aplokšņu algām dinamikā par vairākiem gadiem, ne tikai 2023. gadu. LBAS, balstoties uz sabiedriskās domas pētījumu rezultātiem par ēnu ekonomiku, norādīja, ka tajos uzņēmumos, kuros ir arodbiedrība un ir noslēgts darba koplīgums, nav “aplokšņu” algas, salīdzinot ar tiem uzņēmumiem, kuros nav arodbiedrība un nav noslēgts darba koplīgums. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) prezentēja datus par speciālā budžeta rādītājiem 2023. gadā un prognozi 2024. gadā. Atbilstoši prezentācijas datiem VSAA 2023. gadā iekasēja 4 239,7milj. eiro, attiecīgi plāns 2024. gadam ir iekasēt 4 760,7milj. eiro. Speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikuma plāns 2024. gadam ir 2 441,0 milj....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 8. maijā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumos Nr. 72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”. Grozījumi bija nepieciešami, Saeimā 2023. gada 8. jūnijā pieņemtie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”" paredzēja likuma 7.1 panta izslēgšanu. Tie arī paredz novērst praksē konstatētās nepilnības šo noteikumu piemērošanā. Ar grozījumiem noteikumos jaunas prasības aizstās iepriekš spēkā esošās prasības apstiprinātam noliktavas turētājam, kuram piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas sudraba vai zelta līmeņa dalībnieka statuss Grozījumi paredz šādas izmaiņas: nodrošinātājs ir arī tāda persona, kura par akcīzes nodokļa nodrošinājumu izmanto drošības naudu; akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecību izsniedz uz nenoteiktu laiku, ja ir iemaksāta drošības nauda un nav piešķirts nodrošinājuma samazinājums; akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 100% apmērā (izņemot pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā aprēķināto akcīzes nodokli un akcīzes nodokļa parādu, t.sk nodokļa parādu, par kuru ir pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi) var piemērot nodrošinājuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 27. aprīļa ir spēkā grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumos Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība”. Tie izstrādāti, lai uzlabotu komercdarbības ar akcīzes precēm vidi. Grozījumi paredz šādas izmaiņas: • degvielas mazumtirgotājs ir tiesīgs saņemt degvielu no akcīzes preču noliktavas, degvielas vairumtirgotāja un reģistrēta saņēmēja degvielas uzpildes stacijā ārpus speciālajā atļaujā (licencē) degvielas mazumtirdzniecībai norādītā darba laika; • gadījumos, kad alkoholiskos dzērienus realizē fiziskām personām ar distances līgumu tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, piegādes dokumentā ir atļauts nenorādīt akcīzes nodokļa markas sēriju un numuru; • apstiprināts noliktavas turētājs ir tiesīgs no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas veikt viņam piederošo akcīzes preču realizāciju uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, uz ārvalsti un nelicencētam komersantam; • apstiprinātam noliktavas turētajam darbībām ar tabakas izstrādājumiem ir pienākums divas darbdienas pirms jebkuru darbību, kas saistītas ar tabakas izstrādājumiem, veikšanas, (piemēram, ražošanas iekārtu kalibrēšanas, testēšanas), izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu,...

Rīgas pašvaldība pakāpeniski sāk piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā būvobjektiem, kuriem ir izsniegta būvatļauja un būvniecības ieceres realizācijas laiks ir pārsniedzis maksimālo termiņu. Lai izvairītos no paaugstinātās nodokļa likmes, pašvaldība aicina izvērtēt būvprojekta realizācijas pakāpi un iespēju nodot būvdarbus ekspluatācijā. Gadījumā, ja būvprojektā paredzētie būvdarbi nav pabeigti un vēl ir paredzēti - pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, savukārt, ja būvniecība nav sākusies un nav plānota - būvatļauja jāanulē. Rīgas pašvaldībā ir reģistrētas vairāk nekā 15 tūkstoši būvniecības lietu un atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums no būvatļaujas izsniegšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā ir astoņi gadi. Bet tām būvatļaujām, kurās maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš nebija norādīts, astoņu gadu termiņu skaita no 2014. gada 1. oktobra, kad stājās spēkā “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas nozīmē, ka šīm būvatļaujām maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš beidzās 2022. gada 1. oktobrī. Ņemot vērā, ka dažādu apstākļu dēļ būvniecības darbi var tikt atcelti, apturēti,...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājums, kuru, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, maksā neatkarīgi no tā, vai peļņu sadala dividendēs vai arī veidojas citi ar nodokli apliekamie objekti. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas apmērs ir 20 % no pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādītās peļņas, t. i., taksācijas gada uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas norādīti nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu maksā: kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (t. i., Latvijā reģistrētas kredītiestādes (izņemot finanšu pārvaldītājsabiedrības, kuras nav kredītiestādes), ārvalstu kredītiestāžu filiāles Latvijā un Latvijas licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Kā aprēķina UIN piemaksu? Taksācijas gada uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas norādīti nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tātad 2024. gadā piemaksu aprēķina par 2023. pārskata gada rezultātiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķins ir atrodams Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS)...

Pirmdien, 29. aprīlī, Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprināja divas regulas un vienu direktīvu, kas veido pamatu jaunajam ES ekonomikas pārvaldības ietvaram. Savukārt, otrdien, 30. aprīlī, tiesību akti ir publicēti ES Oficiālajā Vēstnesī un ir stājušies spēkā. ES ekonomikas pārvaldības ietvara noteikumi nosaka to, kā ES dalībvalstis veido savu fiskālo politiku, tostarp to, cik lielu vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu ES dalībvalstis drīkst atļauties, vēstī Finanšu ministrija. Jaunie ES ekonomikas pārvaldības ietvara noteikumi reglamentē plašu jautājumu loku, piemēram, kas ES dalībvalstīm ir jāiekļauj savos Fiskāli strukturālajos plānos un kā tiek uzsākta Pārmērīga budžeta procedūra. Taču sabiedrībai svarīgākie jautājumi, kas skar ikvienu, bieži ir atkarīgi no tā, cik liela ir pieejamā fiskālā telpa jeb cik daudz naudas līdzekļu ir pieejami jaunu valsts izdevumu finansēšanai. Tas, kā tiek noteikta fiskālā telpa, ir tiešā veidā atkarīgs gan no jaunajiem ES ekonomikas pārvaldības ietvara noteikumiem, gan no spēkā esošā Fiskālās disciplīnas likuma. Jaunajā ES ekonomikas pārvaldības...

Valsts parāda attīstība nākamajos gados uzrāda augošu tendenci, turklāt diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs - no 0,8% no IKP 2023. gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028. gadā. Tāpēc turpmākajos gados valdībai ir īpaši nepieciešams izvairīties no parāda apmēra kāpināšanas. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028. gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP). Pasaulē, tostarp ES un Latvijā, turpinās augstas nenoteiktības laiks, kas apgrūtina Stabilitātes programmas 2024. - 2028. gadam izstrādi un novērtējumu. FDP uzskata, ka valdībai ir jābūt gatavai nelabvēlīgiem ģeopolitiskiem scenārijiem, kas var vēl vairāk palēnināt Latvijas Stabilitātes programmas bāzes scenārijā prognozēto trauslo izaugsmi un pasliktināt valsts finansiālo situāciju. "Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no iekšzemes kopprodukta, jo ir jāsaglabā drošības spilvens potenciālai krīzei, kas vienmēr nāk negaidīti. Diemžēl pašreizējā scenārijā jau 2028. gadā valsts parāds var būt tuvu 50%,” norāda Inna Šteinbuka, FDP priekšsēdētāja....

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli samazinātā 15% apmērā, bet ne mazākā kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (minētie darbinieki VID papildus nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimnieks nav mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs;personai četru mēnešu laikā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas lauksaimnieka labā ar šo pašu lauksaimnieku nav bijušas darba tiesiskās attiecības vai nav bijis noslēgts uzņēmuma...

Ministru kabinets 30. aprīlī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2024.–2028. gadam. Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas ciklā, tādējādi tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2024.– 2028. gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus. 2024. gads raksturots ar izaugsmes atjaunošanos, inflācijas strauju samazināšanos, energoresursu cenu stabilizēšanos, noturīgu darba tirgu un kopumā norāda uz valsts ekonomikas noturību pret ārējiem ekonomiskajiem šokiem. Par noturību var runāt arī fiskālajā politikā. Lai arī vispārējās valdības budžeta deficīts ir tuvu 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) robežai, lielāko tā daļu veido ar valsts iekšējo un ārējo drošību saistītie vienreizējie izdevumi. Strukturālais deficīts ir tuvu 0,5% no IKP robežai un tāpēc valsts parāds ir ilgtspējīgs. Investīcijas iekšējās un ārējās drošības jomā ir nepieciešamas – gan lai nodrošinātu valsts iedzīvotāju drošību, gan lai radītu nepieciešamos apstākļus ekonomikas attīstībai. Vienlaikus, jārēķinās, ka lēnāka ekonomikas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2024. gada 29. aprīlī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2024/1239) ir publicēta Eiropas Komisijas deleģētā regula (ES) 2024/1239 (2024. gada 22. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/196 par papildu muitas nodokļiem dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā nosaka, ka no 2024. gada 1. maija Eiropas Savienība pārtrauc papildu muitas nodokļa 0,164% piemērošanu konkrētam ASV izcelsmes preču importam: cukurkukurūzai (KN kods 0710 40 00), autoceltņiem (KN kods 8705 10 00), briļļu, aizsargbriļļu vai tamlīdzīgu izstrādājumu ietvariem un stiprinājumiem no parastā metāla (ex 9003 19 00), kokvilnas garajām un pusgarajām biksēm no denīma (KN kods 6204 62 31), nosakot tām papildu muitas nodokli 0% apmērā. Regula ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti 25. aprīlī prezentēja Ekonomikas pārskatu par Latviju, kurā rekomendē mūsu valstī paātrināt reformas, stiprināt valsts finanšu un publisko pakalpojumu kvalitāti, kā arī veicināt investīcijas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni. OECD Ekonomikas pārskats ir neatkarīga, uz faktiem balstīta analīze par Latvijas tautsaimniecības attīstību un reformu īstenošanas progresu. OECD ekspertu sniegtās rekomendācijas kalpo par kvalitatīvu “rokasgrāmatu” politikas veidotājiem Latvijas ekonomikas ilgtspējīgākas izaugsmes nodrošināšanai. OECD mērķis ir sniegt valdībām palīdzību, nodrošinot tās ar iespējami labāko analīzi, pētījumiem, rekomendācijām un risinājumiem gandrīz ikvienā ekonomiskās politikas jomā. Pārskats tika prezentēts ministriju, sociālo partneru, akadēmiskās vides, nevalstisko organizāciju, ārvalstu vēstniecību, kā arī citu institūciju pārstāvjiem, Latvijas vadošajiem ekonomistiem un uzņēmējiem. Pārskata prezentācijas pasākumu atklāja OECD Ģenerālsekretārs Matiass Kormans (Mathias Cormann) un Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis. OECD 2024. gada Ekonomikas pārskata rekomendācijas sniegtas par fiskālo politiku un nodokļu sistēmu, valsts pārvaldes kapacitāti un darba...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu piemērošanu nodrošina ar elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas palīdzību. Tāpēc, ja darbinieks ik mēnesi vēlas saņemt šos likumā paredzētos atvieglojumus un VID prognozēto neapliekamo minimumu, svarīgi, lai tas būtu informēts, ka nodokļa atvieglojumus piemēro, aprēķinot nodokli ienākuma gūšanas (izmaksas) vietā, kura grāmatiņā atzīmēta kā galvenā ienākuma gūšanas vieta. Savukārt, lai elektroniskās algas nodokļa grāmatiņā ierakstītu nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu, darbiniekam jāiesniedz paziņojumu VID par apgādībā esošām personām, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) vai iesniedzot dokumentus klātienē. Bet kā rīkoties darba devējam, ja darbinieks uzņēmumā nav bijis nodarbināts pilnu mēnesi? VID skaidro, ka darba devējam, aprēķinot nodokli, ja darba tiesiskās attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, atvieglojumu apmēru jānosaka pa dienām pēc formulas: Ad = Am : d Ad – nodokļa atvieglojumu apmērs kalendāra dienā; Am – nodokļa atvieglojumu summa mēnesī; D – mēneša kalendāra dienu skaits. Darba devējs, pamatojoties uz personas...

Virtuālās valūtas pārdošana (atsavināšana) ir maiņas darījums, kā rezultātā tiek iegūta oficiāla valūta, lieta (samaksa naturālā izteiksmē) vai citi pakalpojumi. Tiek izšķirti divi dažādi ienākumu veidi, kas saistīti ar virtuālās valūtas pārdošanu, tāpēc tiem piemērojami dažādi nodokļu režīmi: ienākums no kapitāla pieauguma, kad tiek pārdota virtuālā valūta, kuras iegūšana nav saistīta ar saimniecisko darbību, un ienākums no saimnieciskās darbības, kad virtuālo valūtu pārdod saimnieciskās darbības ietvaros – to ģenerē vai saņem kā atlīdzību. Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā skaidro, kā piemēro nodokļus virtuālās valūtas ienākumam no kapitāla pieauguma. Ienākums no kapitāla pieauguma Kapitāla pieaugums = virtuālās valūtas atsavināšanas cena – iegādes vērtība Virtuālās valūtas iegādes vērtībā – tāpat kā attiecībā uz citiem kapitāla aktīviem – tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tās iegūšanu: valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi. Virtuālās valūtas...

Saeima 18. aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Tieslietu ministrija ir paredzējusi, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nepieaugs. Likumprojekts nosaka, ka 2025. gadā būs spēkā divas kadastrālās vērtības. Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem tiks izmantota fiskālā kadastrālā vērtība, kas paliks līdzšinējā apmērā. Savukārt universālā kadastrālā vērtība tiks balstīta uz 2022. gada tirgus datiem, un to izmantos zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai, grāmatvedībā un finanšu pārskatos. Vienlaikus turpinās darbs pie kadastrālās vērtības noteikšanas metodikas pilnveides, lai kadastrālās vērtības atspoguļotu tirgus situācijai atbilstošāku nekustamo īpašumu vērtību. Sadarbībā ar Finanšu ministriju tiek pārskatītas arī nodokļu un nodevu likmes, lai no 2026. gada jaunās kadastrālās vērtības varētu piemērot arī nodokļu maksājumiem un nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa un citu valsts nodevu apmēru. Lai likumprojekts stātos spēkā, par to Saeima vēl būs jānobalso 3. lasījumā. Lasiet arī Kāda atskaite jāiesniedz, lai sabiedriskā organizācija nezaudētu NĪ nodokļa atvieglojumu? Pašvaldībai ir tiesības...

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi un apspriešanai nodevusi dokumenta projektu "Darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumu un potenciālos priekšlikumu scenārijus tālākai rīcībai". Izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai. Datu analīze par nodokļu maksātāju veiktajiem nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksu (VSAOI) maksājumiem uz vienu nodarbināto un kopējo ieņēmumu dati norāda, ka lielie un vidējie uzņēmumi sniedz pamata ieguldījumu nodokļu nomaksā. Lielie un vidējie uzņēmumi sastāda 2% no kopējā privātā sektora nodokļu maksātāju skaita, nodarbina 43% darba ņēmējiem un nomaksā 51% no kopējiem nodokļiem. Atšķirība kopējā nomaksāto nodokļu apjomā uz vienu nodarbināto mēnesī 2023. gadā ir būtiska – ~1 300 eiro nomaksāja lielie un vidējie uzņēmumi (ar vairāk nekā 50 darbiniekiem), savukārt mikro uzņēmumi ar mazāk nekā 10 darbiniekiem nomaksāja nodokļos ~700 eiro...