NODOKĻI

Hipotekāro kredītu ņēmējiem kompensēs kredītu kopējo procentu maksājumus 30% apmērā, noteic Saeimā trešdien, 6.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Ar grozījumiem noteikts, ka hipotekārā kredīta devējs katram līgumam aprēķina kopējo procentu maksājumu kompensācijas summu – 30% no kopējiem procentu maksājumiem. Šī informācija būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Kompensācija nedrīkstēs pārsniegt divus procentpunktus no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes. Saskaņā ar grozījumiem hipotekārie kreditētāji Valsts ieņēmumu dienestam sniegs informāciju arī par kredītņēmēja bankas kontu, uz kuru pārskaitāma kompensācijas summa. To aprēķinās un izmaksās vienu reizi ceturksnī. Procentu maksājumu kompensācijas summu katram kredītņēmējam VID pārskaitīs uz kontu, un kredītiestādes internetbankā par to informēs savus klientus. Noteikts, ka izmaksātajām summām nepiemēros ienākuma nodokli un uz tām nevarēs vērst parādu piedziņu. Procentu maksājumu kompensācija attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, par kuriem līgums noslēgts līdz šī gada 31.oktobrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 tūkstošus eiro. Kompensāciju neaprēķinās par tiem līgumiem,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada novembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Kredītu reģistra likumā Grozījumi veikti 19. pantā, nosakot, ka VID ir tiesības saņemt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par klientu - fizisko personu (rezidentu) un viņa saistībām: klienta personas kodu, saistību veidu, klienta līgumā noteikto klienta saistību apjomu, sākuma datumu un beigu datumu, faktisko izbeigšanās datumu, atlikumu, periodu, reģistra dalībnieku vai ierobežotu reģistra dalībnieku, kas šīs ziņas iekļāvis reģistrā, kā arī informāciju par klientu skaitu attiecīgajās klienta saistībās šādiem nolūkiem: 1) fizisko personu (rezidentu) izdevumu un ienākumu atbilstības analīzei; 2) valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei. 19.10.2023. 16.11.2023. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, minimālās obligātās iemaksas neveic ne tikai par notiesāto, kas nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, bet arī par apcietināto personu, kura nodarbināta, atrodoties izmeklēšanas cietumā (izolatorā), kā arī par personu (bērnu) līdz 18...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka 2023. gada 9. novembrī Saeimā pieņemti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Izmaiņas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu to personu ienākumiem, kurām Fizisko personu reģistrā ir reģistrēta partnerība. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normās veiktas izmaiņas attiecībā uz personām, kurām Fizisko personu reģistrā ir reģistrēta partnerība1: par aizdevumiem, kas izsniegts, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, kā arī tuvinieka izsniegta aizdevuma nepielīdzināšanu ienākumam; noteikti ar nodokli neapliekami ienākumu veidi, (piemēram, papildpensijas kapitāls, kas veidojies no personas, ar kuru ir partnerība, veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos, fiziskas personas dāvanas, ja tās dāvinājusi persona, ar kuru ir partnerība, u. c.); nodokļa atbrīvojums piemērojams ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas, tostarp dāvinājumiem; attiecībā uz attaisnoto izdevumu piemērošanu par kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis skaidrojumu par grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas pieņemti 2023. gada 9. novembrī un stāsies spēkā no 2024. gada 1. janvāra. Grozījumi par konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Grozījumi nosaka pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju VID par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos. Informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci. Attiecībā uz konkrētu pienākumu noteikšanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likums papildināts ar jaunu nodaļu: “XIX nodaļa Maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi un citi noteikumi informācijas par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem apmaiņas jomā”. Minētajā nodaļā ietverti šādi panti: 1) 147. pants. Pienākums veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no...

Starp valsts budžeta paketē iesniegtajiem grozījumiem likumos, kas patlaban atrodas Saeimā, ir atrodami arī grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kuros plānotas vairākas jaunas "normas, kuru mērķis ir veicināt darba devēja iespējas motivēt darbiniekus un ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā," žurnāla BILANCE konferencē 24. novembrī atklāja Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Pirmkārt, viens no grozījumu priekšlikumiem paredz, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, ES dalībvalstu un EEZ valstu mācību iestādēs netiks aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālajām iemaksām, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar prasmju iegūšanu, kas nepieciešama darba devējam. Darba devējam par darbinieka gūto ienākumu par augstākās izglītības iegūšanu būs jāaizpilda paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, un līdz tā gada 1. februārim, kas seko taksācijas gadam, kurā darba devējs veicis mācību maksas apmaksu par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu, jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS)....

Izskatot Saeimas deputātu priekšlikumu nākamgad piemērot (PVN) samazinātu likmi augļiem, ogām un dārzeņiem un ņemot vērā Sadarbības padomē diskutēto, nākamajā gadā plānots svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem (uz vienu gadu) Latvijā piemērot PVN samazināto likmi 12% apmērā. Ņemot vērā, ka pasākumam ir negatīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu, tika rasti kompensējoši priekšlikumi, pārskatot akcīzes nodokļa likmes, informē Finanšu ministrija. Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai tiek piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši de minimis prasības. Modelējot dažādus scenārijus akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem paaugstinājumam, novērtēts maksimālais robežlikmes paaugstinājums. Paaugstinot likmi straujāk, samazinātos akcīzes nodokļa līmeņa starpība starp Latviju un Igauniju un tiktu zaudēts pierobežas tirgus. Lai kompensētu alkoholisko dzērienu un alus pierobežas tirdzniecības zaudēšanu, akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem...

Lai 2024. gadā Rīgā saņemtu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus, iedzīvotājiem līdz 1. janvārim jāreģistrē oficiālā elektroniskā adrese vai jāsniedz piekrišana elektroniskai saziņai ar Rīgas pašvaldības Finanšu departamentu. Elektroniskās saziņas kanālam jābūt aktīvam visu taksācijas gadu. Ja oficiālā elektroniskā adrese jau izveidota vai arī visa ar NĪN saistītā korespondence jau tiek saņemta e-pastā, tad vēršanās departamentā, lai turpinātu saņemt NĪN atvieglojumus 2024.gadā, nav nepieciešama. Turpretim nodokļu maksātājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav aktīvi elektroniskajā vidē, bet pretendē uz NĪN atvieglojumu saņemšanu 2024. gadā, ir pienākums līdz 1. janvārim iesniegt departamentā pamatotu iesniegumu, kurā norādīti objektīvi iemesli, kas liedz reģistrēt oficiālo elektronisko adresi vai piekrist elektroniskai saziņai ar departamentu ar e-pasta starpniecību. Prasība reģistrēt elektronisko saziņas kanālu vai iesniegt iesniegumu par objektīviem iemesliem, kas liedz reģistrēt e-saziņas kanālu, netiek attiecināta uz šādiem nodokļu maksātājiem – pensionāriem, personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, personām, kas atzītas par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajiem vai...

Darba devēji un arodbiedrības 23. novembrī tikušies kārtējā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, kurā diskutēja par vēlamajām izmaiņām nodokļu sistēmā, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Starp Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšlikumiem pēc būtības tika izceltas nepieciešamās izmaiņas trīs virzienos. Pirmais un visplašākais izmaiņu virziens LDDK skatījumā ir nepieciešamība uzlabot darbaspēka nodokļu un darbaspēka izmaksu konkurētspēju. Lai to nodrošinātu, darba devēji piedāvā samazināt efektīvās darbaspēka nodokļu likmes un diferencēto ar IIN neapliekamo minimumu (NM) aizstāt ar fiksētu NM. Vienlaikus LDDK arī uzsvēra arodbiedrību priekšlikumos izteikto darbinieku ar IIN neapliekamo ārstniecības un ēdināšanas izdevumu limitu pārskatīšanu, kas šobrīd noteikts 40 eiro mēnesī, turklāt šis līmenis nav pārskatīts kopš 2016. gada un neatbilst mūsdienu realitātei. Cits LDDK priekšlikums skāra darba devēju izmaksas, kas saistītas ar darba nespēju un slimojošo darbinieku aizvietošanu. Šajā jautājumā LDDK rosina samazināt darba devēju apmaksāto darba nespējas dienu skaitu un veicināt veselības aprūpes pieejamību. Noslēgumā LDDK vērsa uzmanību uz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzēja sniedz juridiskām un fiziskām personām tādus pakalpojumus kā atbalsts un konsultācijas uzņēmumu (kapitāla daļu) iegādē un pārdošanā, tai skaitā, veic uzņēmumu (kapitāla daļu) vērtēšanu, finanšu analīzi, rīkojas kā vidutājs starp uzņēmuma (kapitāla daļu) īpašnieku – pārdevēju un pircēju. Pielikumā ir pievienots standarta līguma projekts, kāds tiktu slēgts ar uzņēmuma (kapitāla daļu) īpašnieku – fizisku personu, kura vēlas pārdot sev piederošo uzņēmumu (kapitāla daļas). Sabiedrība par saviem pakalpojumiem saņem atlīdzību divos dažādos veidos – kā fiksētu maksu par konkrēta darba paveikšanu (līguma 5.1.1. apakšpunkts) un kā veiksmes atlīdzību, kas ir izteikta kā noteikts procentu skaits no darījuma summas un kas ir maksājama, ja uzņēmuma (kapitāla daļu) pārdošana patiešām ir faktiski notikusi (līguma 5.1.2. apakšpunkts). Jautājums: vai Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 21. punkta “e” apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka iesniedzēja ir tiesīga nepiemērot pievienotās vērtības nodokli līguma...

Saeimā 2023. gada 26. oktobrī ir pieņemti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stāsies spēkā 28. novembrī, bet likuma Pārejas noteikumos norādīts, kuras normas stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī, kā arī dažām normām noteikti atsevišķi spēkā stāšanās un piemērošanas termiņi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību uz būtiskākajām likuma izmaiņām: papildināts to personu loks, par kurām nav jāveic minimālās obligātās iemaksas; pagarināti minimālo obligāto iemaksu veikšanas un pārrēķinu veikšanas termiņi; precizēta minimālo obligāto iemaksu administrēšanas kārtība. Grozījumi minimālo obligāto iemaksu veikšanā Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, minimālās obligātās iemaksas neveic ne tikai par notiesāto, kas nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, bet arī par apcietināto personu, kura nodarbināta, atrodoties izmeklēšanas cietumā (izolatorā). To personu loks, par kurām nav jāveic minimālās obligātās iemaksas, papildināts ar personu (bērnu) līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti. Pagarināts termiņš, kādā pašnodarbinātajam ir pienākums veikt minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāra gadu, – līdz 23....

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) no nākamā gada plānots nepiemērot maksai par sporta sacensībām un sporta nodarbībām, ko organizē biedrības vai nodibinājumi, kā arī maksai par bērnu uzturēšanos nometnēs. To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas 14. novembrī konceptuāli atbalstīti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Likumprojekts saistīts ar 2024. gada valsts budžetu. Grozījumi paredz, ka ar PVN neapliks personas dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbībām, ko organizē biedrības vai nodibinājumi. Nodokļa atbrīvojums attieksies gan uz bērnu, gan pieaugušo sporta sacensībām vai nodarbībām. Tāpat ar grozījumiem paredzēts no līdzšinējiem 40 000 eiro līdz 50 000 eiro paaugstināt PVN reģistrēšanas slieksni, no kura uzņēmējiem jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Izmaiņas rosinātas, lai mazinātu administratīvo slogu un atbalstītu tieši mazos uzņēmumus. Inflācijas ietekmē, pieaugot preču un pakalpojumu cenām, pieaug arī uzņēmumu apgrozījums, kas tuvina tos slieksnim, no kura uzņēmējiem jāreģistrējas kā PVN...

Lai vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) piemērošanu un administrēšanu, šī nodokļa maksātājiem plānots noteikt vienu nodokļa likmi 25% apmērā, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 14. novembrī konceptuāli atbalstītie Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Likumprojekts saistīts ar 2024. gada valsts budžetu. MUN 25% likmi plānots noteikt neatkarīgi no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma. Patlaban mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā ir līdz 25 000 eiro, nodokļa likme ir 25%, savukārt gada apgrozījumam, kas pārsniedz 25 000 eiro, likme noteikta 40% apmērā. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2022. gadā tikai 368 no visiem 9843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 000 eiro, kam piemēroja likmi 40% apmērā. Izmaiņas rosinātas, jo, piemērojot nodokļa likmi atkarībā no apgrozījuma apmēra, MUN piemērošana un administrēšana ir kļuvusi komplicēta, kā arī neveicina pirms diviem gadiem ieviestā vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu konta – izmantošanu, likumprojekta anotācijā norādījuši grozījumu autori. Tāpat plānots, ka MUN maksātāji, ja tie gūst arī...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputāti otrdien, 7.novembrī, lēma ar vēstuli vērsties Finanšu ministrijā, aicinot arī turpmāk Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piecu procentu apmērā. “Lēmām aicināt Finanšu ministriju un finanšu ministru vēlreiz izvērtēt ieceri nākamā gada budžetā paaugstināt PVN likmi mūsu dārzeņiem, ogām un augļiem un tomēr saglabāt līdzšinējo samazināto likmi,” pauda Ēnu ekonomikas apakškomisijas priekšsēdētaja Linda Matisone. Sēdē deputāti uzklausīja gan augļu, ogu un dārzeņu audzētājus, pārstrādātājus un tirgotājus, gan arī atbildīgo institūciju pārstāvjus par kopējo situāciju nozares tirgū un to, kā piemērojamās likmes ietekmē gan nozari, gan patērētājus. Nozares pārstāvji deputātiem akcentēja, ka pēc piecu procentu samazinātās PVN likmes ieviešanas 2018.gadā statistikas dati uzrādījuši pozitīvu ekonomisko ietekmi, tostarp ēnu ekonomikas mazināšanos – palielinājusies legālā nodarbinātība, uzlabojusies nodokļu nomaksa, samazinājušies pārkāpumi dažādu prasību ievērošanā. Tāpat nozares pārstāvji atzīmēja, ka uzlabojusies tirgus konkurence un iedzīvotāju maciņos palicis vairāk...

2023. gada 6. novembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un valdības pārstāvji diskutēja par valsts budžeta jautājumiem, iepazinās ar Valdības rīcības plāna izstrādes procesu un vienojās, kā turpmāko sadarbību veidot efektīvāku. Arodbiedrības kā vienu no prioritārajiem jautājumiem NTSP ir aktualizējusi neapliekamā minimuma pārskatīšanu, paaugstinot neapliekamo minimumu (NM) ne tikai minimālajai algai, bet palielinot tā ietekmi arī uz pārējo zemo un vidējo algu līmeni. Maksimālais piemērojamais NM ir jāpaaugstina vismaz līdz 700 eiro mēnesī, to pielīdzinot minimālās algas līmenim, kas stāsies spēkā, sākot ar 2024. gadu. Vienlaikus, lai nodrošinātu lielāku ieguvumu darbiniekiem, kuri nopelna vidējo algu, ir būtiski paaugstināt arī robežu, līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums, to ceļot no 1800 eiro līdz 2800 eiro mēnesī. Tomēr šajā jautājumā līdz šim neesot izdevies ar darba devējiem atrast vienotu risinājumu un jaunu NM robežu piemērošana, visticamāk, tiks atlikta uz 2025. gadu, turpinot...

Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", ko Saeima 3. lasījumā izskatīs 7. novembrī. Ar šiem grozījumiem tiek pārņemtas prasības, kas noteiktas Padomes Direktīvas (ES) 2020/284 (2020. gada 18. februāris) ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk – Direktīva 2020/284). Likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos. Minētās informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci. Kā norāda likumprojekta autori, maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir specifiska informācija konkrētā maksājuma adresāta jeb maksājuma saņēmēja identificēšanai un dati par maksājuma datumu, summu un izcelsmes dalībvalsti. Minētā specifiskā informācija ir jo...