NODOKĻI

Piektdien, 3. novembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens iesniedza Saeimā simbolisko valsts 2024. gada budžeta portfeli. Saeima sola ar to nekavēties – 9. novembrī budžeta projektu paredzēts nodot komisijām, deputāti to izvērtēs, sniegs savus priekšlikumus. Savukārt 16. novembrī budžeta likumprojektu paketi iecerēts sākt skatīt pirmajā lasījumā, informē Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, piebilstot, ka visas koalīcijas partijas un pārējās Saeimas frakcijas ir apņēmušās strādāt atbildīgi un budžetu Saeimas sēdēs skatīt dienas laikā, nevis vēlos vakaros vai pa nakti. 2024. gadā konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardu eiro, bet izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Par galvenajām valsts prioritātēm noteikta iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība. Finanšu ministrija sagatavojusi arī prezentāciju par Valsts budžeta 2024. gadam un budžeta ietvara 2024.–2026. gadam likumprojektu. Tajā norādītas galvenās nodokļu izmaiņas, kas sagaidāmas nākamgad, ja Saeimas deputāti piekritīs valdības un ministrijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada oktobrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ministru kabineta 2023. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 560 “Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības” Noteikumi nosaka: muitas uzraudzībā esošās nefasētās preces un nefasētās preces transporta iepakojumā, kurām pieļaujamas preču masas atšķirības; precēm pieļaujamās un paredzamās masas atšķirības; kārtību, kādā nosaka preču masas atšķirības; prasības preču transporta iepakojumam; paredzamo preču masas atšķirību piemērošanu; piemērojamās muitas formalitātes, ja preču masa ir lielāka par deklarēto preču masu vai ja preču masas atšķirība pārsniedz pieļaujamo preču masas atšķirību; atzītā saņēmēja pienākumus, konstatējot precēm pieļaujamās masas atšķirības, kā arī izņēmuma gadījumus, uz kuriem minētais pienākums nav attiecināms; gadījumus, kad, konstatējot preču masas atšķirības, neuzskata, ka ir radies muitas parāds. 03.10.2023. 07.10.2023. Ministru kabineta 2023. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 566 “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un valdības ārkārtas sēdē apstiprināts likumprojekts par 2024. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam. 2024. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardu, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība. Piektdien, 3. novembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens parakstīs ziņojumu par 2024. gada valsts budžetu un budžeta simbolisko portfeli, kurā ietilpst valsts budžeta projekts un to pavadošie likumprojekti, nesīs uz Saeimu, lai jau tradicionāli nodotu tos izskatīšanai Saeimā. Līdz šim ar budžeta portfeli aiznesti jau 25 valsts budžeta likumprojekti, un šogad portfelis tiks nests jau 26. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle, kurš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu. Salīdzinot ar 2023. gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024. gadā paredzēti par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2023. gada 24. oktobrī oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis Nr. 206 (2023/206.1) ir publicēts aktuālais zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts, kas piemērojams, sākot ar 2023. gada 1. novembri. Zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir jurisdikcijas, kas iekļautas ar Eiropas Savienības Padomes 2023. gada 17. oktobra secinājumiem par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (C/2023/437), apstiprinātajā I pielikumā. No 1. novembra aktuālajā sarakstā ir iekļautas šādas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas: 1) Angiljas teritorija; 2) Antigva un Barbuda; 3) ASV Guamas teritorija; 4) ASV Samoa teritorija; 5) ASV Virdžīnu salu teritorija; 6) Bahamu Sadraudzība; 7) Beliza; 8) Fidži Republika; 9) Krievijas Federācija; 10) Palau Republika; 11) Panamas Republika; 12) Samoa Neatkarīgā Valsts; 13) Seišelu Salu Republika; 14) Tērksas un Kaikosas salu teritorija; 15) Trinidādas un Tobāgo Republika; 16) Vanuatu. Tātad aktuālajā sarakstā no jauna iekļautas Antigva un Barbuda,...

Nodokļu politikas darba grupā rosināts ne tikai saglabāt samazināto PVN svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām, bet to ieviest arī citām pirmās nepieciešamības pārtikas precēm – piena produktiem, miltu izstrādājumiem, olām, svaigai gaļai un zivīm, kā arī sabiedriskās ēdināšanas sektorā, informējis Zemkopības ministrs Armands Krauze. Savulaik risinājums par samazināto PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tika ieviests uz terminētu laiku – līdz 2023. gada 31. decembrim. Šā gada vasarā, gatavojot 2024. gada valsts budžeta projektu, Zemkopības ministrija (ZM) iesniedza priekšlikumu turpināt 5% PVN piemērošanu PVN svaigiem augļiem un dārzeņiem kā pastāvīgu normu, taču Finanšu ministrija tam neesot piekritusi. Pēc ZM aprēķiniem, samazinātā PVN likme ir devusi pozitīvu pienesumu un tā noteikti būtu jāsaglabā, jo augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstības rādītāji ir pozitīvi un liecina, ka laika periodā no 2017. gada līdz 2022. gadam Latvijā nozare ir būtiski attīstījusies, pieaugot gan augļkopības un dārzeņkopības platībām (+5%), gan arī saražotās produkcijas vērtībai (+46%), kā...

No šā gada 1. oktobra uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (nodeva) par saviem darbiniekiem jāmaksā arī fiziskajām personām, kuras algo darbiniekus, atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Nodevas apmērs ir 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Nodevu aprēķina kopā ar pārējiem darbaspēka nodokļiem, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā aizpildot “Darba devēja ziņojumu (VSAOI un IIN)”. Aizpildot darba devēja ziņojumu, 9. ailē jāieliek atzīme rindās, kur norādīti darba ņēmēji, par kuriem darba devējs maksā nodevu: Aprēķinātā nodeva tāpat kā pārējie darbaspēka nodokļi – IIN un VSAOI – jāmaksā par katru mēnesi līdz nākamā mēneša 23. datumam. Nodeva jāieskaita vienotajā nodokļu kontā un maksājumu ērti var veikt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Maksājumi”. Ja maksājumu veic savā internetbankā, tas jāveic uz vienoto nodokļu kontu, izmantojot šādus rekvizītus: Konts: LV33TREL1060000300000 Saņēmējs: VALSTS BUDŽETS (VID) Reģistrācijas Nr. 90000010008

Valdība 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus grozījumus Akcīzes nodokļa likumā. Ar izmaiņām likumā plānots gūt papildu ieņēmumus valsts budžetā, lai nodrošinātu finansējuma pieaugumu valsts funkciju darbībai un ekonomikas attīstībai, un vienlaikus saglabātu konkurētspēju Baltijas reģionā, trīs gadu periodā no 2024. gada līdz 2026. gadam pakāpeniski paaugstinot akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās. Likumprojekts paredz alkoholisko dzērienu grupai “pārējie alkoholiskie dzērieni” palielināt akcīzes nodokli katru gadu par 5% trīs nākamo gadu periodā, savukārt citām alkoholisko dzērienu grupām (alum, vīniem, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem) palielināt katru gadu vidēji par 10% trīs nākamo gadu periodā. Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem ir paredzēta – 2024. gada 1.martā, 2025. gada 1. martā un 2026. gada 1. martā. Likumprojekts paredz pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes: cigaretēm katru gadu...

Valdība 10. oktobra sēdē apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus normatīvajos aktos, kas autoratlīdzību saņēmējiem paredz iespēju līdz 2024. gada 31. decembrim nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu nomaksājot ienākuma izmaksātājam. Pašlaik likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir ietverts ierobežojums, kas liedz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs, piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Tas nozīmē, ka persona, kura saņem darba algu un vienlaikus vēlas samaksāt nodokļus par autoratlīdzību kā MUN maksātājs, zaudē tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Tiek plānots veikt izmaiņas (likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"), lai šo nepilnību labotu, taču šobrīd nav skaidrības, kā minētās izmaiņas darbosies praksē. Ja autoratlīdzības saņēmējiem vairs nebūs iespējas nomaksāt nodokļus, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem, tie autoratlīdzību saņēmēji, kuri saņem darba algu un...

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada trešajā ceturksnī, no jūlija līdz septembrim, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2023. gada 16. oktobrim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2023. gada 23. oktobrim, informē Valsts ieņēmumu dienests. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot...

Ministru kabinets (MK) 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Likumprojekts tālāk tiks nodots izskatīšanai un apstiprināšanai Saeimā, tas ir iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” pavadošo likumprojektu paketē, kas, kā iecerēts, stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī. Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, tādējādi nodrošinot atbilstoši skaidru tiesisko regulējumu PVN jomā. Tāpat paredzēts mazināt administratīvo slogu un veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī pārskatīt nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem. Pieaugot preču un pakalpojumu cenām, pieaug arī uzņēmumu apgrozījums, kas tuvina uzņēmumus PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai, no kura ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā. PVN reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 eiro mazinās inflācijas radītās sekas attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem. Papildus lemts pārskatīt PVN regulējumu atbilstoši Uzņēmumu...

Ministru kabinets (MK) 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu. Grozījumi likumā paredz, ka personas drīkstēs neiesniegt gada ienākumu deklarāciju atsevišķos gadījumos, ja ir guvušas tikai noteikta veida ienākumus, tostarp varēs nedeklarēt pensijas, ja to kopējais apjoms gadā nepārsniedz 6000 eiro (pensionāra gada neapliekamo minimumu). Šādi tiek novērsts nesamērīgs birokrātisks slogs attiecībā uz lielu daļu pensionāru, kuru vienīgais ienākumu avots ir pensija un šī pensija vienlaicīgi nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Tāpat drīkstēs nedeklarēt ar IIN neapliekamus ienākumus no laulātā vai personām, ar kurām saista radniecība līdz 3. pakāpei, ja ienākumi gadā kopā nepārsniedz 10 000 eiro, lai nebūtu jādeklarē ģimenes locekļu dāvanas nozīmīgās dzīves jubilejās, kuru vērtību parasti dāvanas saņēmējs precīzi nezina. Neiesniegt deklarāciju varēs arī tad, ja saņem ar IIN neapliekamus ienākumus no citām fiziskajām personām, kas kopā taksācijas gadā nepārsniedz 100 eiro,...

Valdība 9. oktobrī izskatīja arī Finanšu ministrijas (FM) rosināto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz precizēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) normas attiecībā uz darba devēja kompensācijām un nodokļa atvieglojumiem. Ar grozījumiem paredzēti vairāki pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā un darba devēja iespējas motivēt darbiniekus, tai skaitā darbinieka ienākuma atbrīvošana no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu un studijas saistītas ar prasmju iegūšanu, kas ir nepieciešama darba devējam. Paredzēta arī atbrīvojuma sliekšņa palielināšana darba devēju apmaksāto veselības apdrošināšanas prēmiju summām līdz 750 eiro gadā. Darba devēja kompensācijas par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu paredzēts palielināt līdz 40 eiro mēnesī. Šo regulējumu turpmāk paredzēts likumā ietvert kā pastāvīgu normu. Kompensāciju var izmaksāt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē; 2)...

Valdība 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā". Tas paredz ar 2024. gadu noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un, lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, ņemot vērā arī taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru. Grozījumi arī paredz, ka ikgadēji samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk, neierobežotā laika periodā tiks ņemta vērā, aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs. Latvijas kredītiestādes 2023. gada pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati. Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās Bankas īstenotā procentu likmju paaugstināšanas politika, kas tiek veikta ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā. Savukārt, kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra publiskotais pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2022....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu uzziņas pieprasījuma iesniedzējas faktu aprakstu. Iesniedzēja 2023. gadā atgriezās uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā no Krievijas Federācijas, kurā dzīvoja kopš 2004. gada. Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2023. gada 16. augusta lēmumu Nr. 2361/2023 iesniedzēja atzīta par repatrianti. Atbilstoši Eiropas Padomes 2009. gada 16. novembra Regulai (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk - Regula Nr. 1186/2009), fizisku personu, kas pārceļas no pastāvīgās dzīvesvietas trešā valstī uz pastāvīgu dzīvesvietu Eiropas Savienībā (ES), personiskā manta, ko šīs personas ieved ES teritorijā, ir atbrīvota no ievedmuitas nodokļiem. Savukārt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 53. panta trešajā daļā ir noteikts, ka ar nodokli neapliek preču importu, kas netiek aplikts ar muitas nodokli saskaņā ar Regulu Nr. 1186/2009, izņemot šīs regulas 23. pantā minētos preču sūtījumus. Šāda informācija ir norādīta arī VID mājaslapā sadaļā “Pārcelšanās uz dzīvi Latvijā”. Sakarā ar to, ka...

Lai aizsargātu darbiniekus, sākot ar 2023. gada 1. oktobri uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) jāmaksā visām fiziskajām personām, kuras algo darbiniekus. URVN veido Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus un uzņēmēja maksātnespējas gadījumā darbiniekiem ir tiesības pretendēt uz darba devēja neizmaksāto darba samaksu no šī fonda. Izmaiņas ir saistītas ar 2023. gada 23. marta grozījumiem likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā". Ar veiktajiem grozījumiem tiek nodrošināta Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju1 ieviešana, t.i. - dalībvalstis nodrošina, ka, ja maksātnespējīgiem uzņēmējiem ir ar profesiju saistīti parādi, kas ir radušies to tirdzniecības, darījumdarbības, amatniecības vai profesijas ietvaros, kā arī personīgi parādi, kas ir radušies ārpus minētās darbības un kurus nav iespējams racionāli nošķirt, tad šādi parādi, ja tie ir dzēšami, jāizskata vienā vienotā procedūrā, lai panāktu pilnīgu parādsaistību dzēšanu. Maksātnespējas kontroles dienesta Maksātnespējas procesa nodrošinājuma departamenta direktore Sandra Celma norāda, ka līdz ar šiem grozījumiem uz izmaksu no Darbinieku prasījumu garantiju fonda varēja...