NODOKĻI

No nodokļa atbrīvotie maksājumi, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem, paplašināti ar tādiem izdevumu veidiem kā darbinieka pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumi, nosakot atbrīvojuma kopējo apmēru maksimāli: visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu1 ar 700 eiro. Minēto atvieglojumu var izmantot tikai tad, ja darba devējs uzglabā attiecīgos izdevumus apliecinošos ārējos attaisnojuma dokumentus. Vienlaikus saglabāti arī līdzšinējie nosacījumi atvieglojuma piemērošanai, t. sk. nosacījums, ka minētie darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieku izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja kopējā bruto algu fonda. Nodokļa atvieglojuma apmērs gadā – vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 eiro, – nozīmē, ka atvieglojuma apmērs vidēji uz vienu darbinieku ir 700 eiro gadā. Taču, ja ir kāds darbinieks, kam nepieciešams apmaksāt izdevumus, kas pārsniedz 700 eiro gadā (piemēram, saistībā ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu), bet savukārt citam...

Ministru kabinets (MK) 17. decembrī apstiprināja grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 15. maija noteikumos Nr. 276 "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama informācija par fiziskās personas kontu apgrozījumu un atlikumu". Ņemot vērā likuma “Par nodokļiem un nodevām” jaunās prasības, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegt informāciju par klientiem – fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gada laikā ieskaitītās skaidrās naudas kopsumma vienā kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja ir 7000 eiro vai vairāk. Izmaiņas ir ieviestas, lai veicinātu lielāku caurskatāmību attiecībā uz skaidras naudas darījumiem un nodrošinātu efektīvu nodokļu administrēšanu. Noteikumu projektā paredzētā kārtība būs saistoša visām kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā. Jaunā kārtība uzlabos VID iespējas uzraudzīt naudas plūsmas un samazinās iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas, nodrošinot godīgu konkurenci un sabiedrības interešu aizsardzību. Grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī vienlaikus ar likuma jaunajām normām. Lasiet arī: Komercbankām...

Ministru kabinets 17. decembra sēdē apstiprinājis grozījumus noteikumos par nodokļu maksājumu kārtību*. Grozījumu mērķis ir gan pagarināt muitas maksājumu ieskaitīšanas vienotajā nodokļu kontā ieviešanas termiņu, gan paplašināt maksājumu saistību prioritāšu sarakstu, iekļaujot jaunus ar dabas resursu nodokli apliekamos objektus. Muitas maksājumu termiņš pārcelts uz 2027. gadu Saskaņā ar jauno regulējumu muitas maksājumu ieskaitīšana vienotajā nodokļu kontā, kas sākotnēji bija paredzēta no 2025. gada 1. janvāra, tiek pārcelta uz 2027. gada 1. janvāri. Šī pārcelšana nepieciešama, jo muitas maksājumu uzskaites specifikas dēļ ieviest visas nepieciešamās funkcionalitātes līdz sākotnēji noteiktajam termiņam nav iespējams. Šobrīd paveikts aptuveni 60% no plānotajiem darbiem. Jauni ar dabas resursu nodokli apliekami objekti Grozījumi paredz paplašināt maksājumu saistību prioritāšu sarakstu, iekļaujot jaunus ar dabas resursu nodokli apliekamos objektus, tostarp tekstilizstrādājumus, vienreiz lietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus, zvejas rīkus un nepārstrādātu plastmasas iepakojumu. Šie objekti nesen tika pievienoti Dabas resursu nodokļa likumam, un to iekļaušana prioritāšu sarakstā nodrošinās skaidrību maksājumu administrēšanā. Lai...

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, samazināt administratīvo slogu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un padarīt to draudzīgāku nodokļu maksātājiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri. No 2025. gada 1. janvāra: personai būs tiesības atkārtoti reģistrēties par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju arī taksācijas periodā (kurā tā pārtraukusi saimniecisko darbību un mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanu) un pēctaksācijas periodā, ja starplaikā nav veikta saimnieciskā darbība citā nodokļu režīmā; par vienu taksācijas gadu tiek pagarināts laika periods, pēc kura mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs zaudē savu statusu, ja tam nav bijis apgrozījuma. Turpmāk mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs savu statusu zaudēs ar nākamo taksācijas periodu šādos gadījumos: vispārējā gadījumā – ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nav apgrozījuma 2 taksācijas periodus pēc kārtas; ja mikrouzņēmums ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, sākot ar taksācijas perioda II ceturksni, un tam nav apgrozījuma 3 taksācijas periodus pēc kārtas (ieskaitot reģistrācijas gadu); ja mikrouzņēmums – fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts...

Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nodarbojas ar vērtspapīru darījumiem pie ārvalstīs licencēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja, kam nav reģistrēta filiāle Latvijā, un kuri un vēlas piemērot īpašu nodokļa režīmu, ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu ārvalstīs atvērtajam kontam. Par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu 2024. gadā atvērtajiem kontiem pie ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja ārpus Latvijas aicinām informēt VID līdz 2024. gada 31. decembrim (ieskaitot). Ja VID tiek savlaicīgi informēts, tad cilvēks tiem ienākumiem, kas gūti no vērtspapīru darījumiem, var izmantot īpašo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas režīmu. Valsts ieņēmumu dienestā paziņots ieguldījumu konts dod cilvēkam iespēju brīvi pirkt un pārdot vērtspapīrus, kā arī ieguldīt gūtos ienākumus atkārtoti, nemaksājot IIN par ienākumu no kapitāla pieauguma vai ienākumu no kapitāla (2024. gadā 20% vai 2025. gadā 25,5%) pēc katra darījuma. Izmantojot ieguldījumu kontu, ir iespējams atlikt nodokļa samaksu par ienākumu no ieguldījumiem, jo deklarācijas iesniegšana un nodokļa samaksa (2024. gadā 20 % vai...

Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Līdz šim uzņēmējam, kurš vēlējās periodiski piedāvāt viesu izmitināšanas pakalpojumu, bija ierobežota iespēja šāda pakalpojuma piedāvājumam izmantot, piemēram, ārvalstu platformas. Uzņēmējam tad bija jāreģistrējas kā PVN maksātājam, kā arī jāveic virkne citu administratīvu procedūru. Šāda kārtība mazam uzņēmumam bija liels administratīvais slogs, tostarp gada apgrozījums tam pārsvarā nesasniedza 50 tūkstošu eiro slieksni, kad jāreģistrējas kā PVN maksātājam. Mazo uzņēmēju atbalstam Saeima ar likuma grozījumiem noteikusi īpašu kārtību reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienestā kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam tiem komersantiem, kuri vēlēsies saņemt pakalpojumu ārvalstī, tostarp booking.com, bet nereģistrēsies kā PVN maksātāji vispārējā kārtībā. Uzņēmumam piešķirs PVN reģistrācijas numuru ar īpašu pazīmi, ko varēs izmantot tikai un vienīgi PVN nomaksai par saņemtajiem pakalpojumiem no citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vai trešo valstu un teritoriju PVN maksātājiem. Noteikts, ka...

Vairākas būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā stāsies spēkā no 2025. gada. Viena no svarīgākajām attiecas uz PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinu. Turpmāk 50 000 eiro sliekšņa aprēķinā jāņem vērā ne tikai ar PVN apliekamie darījumi, kā tas bija līdz šim, bet arī vairāki ar PVN neapliekamie darījumi. Tādēļ tiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuri 2024. gadā veikuši ar PVN apliekamus darījumus un, iespējams, arī ar PVN neapliekamus darījumus (piemēram, darījumi ar nekustamo īpašumu, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi u.c.) un sasnieguši apgrozījumu 50 000 eiro, līdz 2025. gada 15. janvārim (ieskaitot) jāiesniedz iesniegums reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā. To var izdarīt, aizpildot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) dokumenta grupā Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas – Iesniegums rezidentu PVN reģistrācijai, datu maiņai vai izslēgšanai. 50 000 eiro slieksnis jāaprēķina kalendāra gadam (2024.gadam), nevis pēdējiem 12 mēnešiem. Ja iesniegums tiks iesniegts līdz 2025. gada 15. janvārim,...

Saeima 6. decembrī otrajā – galīgajā – lasījumā ir pieņēma likumprojektu "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam". Apstiprināts arī 31 budžetu pavadošais likumprojekts. Ņemot vērā ekonomikas izaicinājumus un pieaugošo ģeopolitisko spriedzi, budžets ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt sabalansētu, ilgtspējīgu un Eiropas Savienības prasībām atbilstošu finanšu politiku. Galvenā prioritāte ir valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, informē Finanšu ministrija. “Budžeta veidošanā centāmies sasniegt divus būtiskus stratēģiskos mērķus: nodrošināt pienācīgu finansējumu valsts drošībai – gan iekšējai, gan ārējai, kā arī radīt apstākļus izaugsmei un iedzīvotāju ienākumu pieaugumam. Esmu gandarīts, ka sagatavotais budžeta projekts ir ieguvis augstu Eiropas Komisijas novērtējumu kā pilnībā atbilstošs. Jāpiebilst, ka esam vienīgā Baltijas valsts, kas saņēmusi šādu atzinību,” uzrunājot Saeimas deputātus, uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu: “AS (turpmāk – Sabiedrība) ir tai skaitā arī zemes nekustamā īpašuma Rīgā īpašnieks. Uz zemes gabala atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja (turpmāk - būve). Starp zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem pastāv t.s. likumiskā zemes lietošanas tiesības, ko no 2022. gada 1. janvāra regulē Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošais likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk Spēkā stāšanas likums). Sabiedrība ir sagatavojusi maksāšanas paziņojumus būves īpašniekiem (kopīpašniekiem) par zemes likumisko lietošanas maksu. Saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma 38. panta otro daļu par maksāšanas paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu katrs būves īpašnieks (kopīpašnieks, dzīvokļa īpašuma īpašnieks) sedz zemes īpašnieka izmaksas 15 eiro apmērā, kas ir sedzamas kopā ar nākamo lietošanas maksas maksājumu (Spēkā stāšanās likuma 38. panta trešā daļa). Vienlaikus Spēkā stāšanās likuma 38. panta ceturtā daļa nosaka, ka,...

Lai mazinātu darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, kā arī vienkāršotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu, Saeima 4. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Grozījumi saistīti ar 2025. gada valsts budžetu. Lai īstenotu iecerētas reformas, līdzšinējais diferencētais neapliekamais minimums tiks aizstāts ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu. To piemēros visām algām neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Neapliekamais minimums nākamgad būs 510 eiro, 2026. gadā – 550 eiro, bet no 2027. gada – 570 eiro mēnesī. Vienlaikus neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 500 eiro mēnesī līdz 1000 eiro mēnesī paredzēts palielināt pensionāriem. Ņemot vērā, ka lielai daļai pensionāru, kas strādā, alga nav tik liela, lai neapliekamo minimumu piemērotu pilnā apmērā, grozījumi noteic, ka neapliekamo minimumu pensionāriem varēs piemērot dalīti. Izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmu, algas nodokļu grāmatiņu varēs iesniegt pie darba devēja, un pensijas izmaksātājs un darba devējs katrs piemēros pusi (500 eiro) no...

Lai mazinātu administratīvo slogu, vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu un padarītu to uzņēmējiem draudzīgāku, Saeima 4. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Grozījumi saistīti ar 2025. gada budžetu. Grozījumi dod tiesības uzņēmējam atkārtoti reģistrēties MUN režīmā, ja taksācijas periodā viņš pārtrauks saimniecisko darbību un nodokļa maksāšanu un tajā pašā taksācijas gadā atkārtoti nereģistrēsies citā nodokļu režīmā. Persona MUN statusu zaudēs, ja divus taksācijas periodus pēc kārtas tam nav bijis apgrozījuma. Iepriekš persona šo statusu zaudēja, ja saimnieciskā darbība nebija veikta vienu taksācijas gadu. Savukārt no 2026. gada saimnieciskās darbības veicēji, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri, varēs izvēlēties reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā un pieteikties MUN maksātāja statusa iegūšanai uz terminētu laika periodu – vienu vai vairākiem ceturkšņiem kalendāra gada ietvaros. Iepriekš saimnieciskā darba veicējs MUN maksātāja statusu ieguva uz nenoteiktu laiku. Tas nereti sagādāja neērtības, ja saimniecisko darbību kādu laiku nevarēja veikt, piemēram, slimības dēļ vai...

Atbilstoši Saeimas pieņemtajam lēmumam no 2025. gada 1. janvāra būs divas nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā. Fiskālo kadastrālo vērtību izmantos nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem un nodevu aprēķiniem. SVARĪGI! Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi iedzīvotājiem 2025. gadā nepieaugs, tie joprojām tiks aprēķināti, balstoties uz līdzšinējo kadastrālo vērtību, kas atbilst 2012. gada tirgus datiem. Universālā kadastrālā vērtība nodrošinās taisnīgāku un patiesāku priekšstatu par īpašuma vērtību. Universālā kadastrālā vērtība ir noteikta, balstoties uz nekustamā īpašuma tirgus situāciju 2022. gadā, nepārsniedzot 80% no vidējā cenu līmeņa. To izmantos nomas maksai piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, kā arī citiem aprēķiniem, piemēram, grāmatvedībā un finanšu pārskatos, kas nav saistīti ar nodokļiem un nodevām, – situācijās, kurās svarīga ir tirgum tuvāka kadastrālā vērtība. Kas ir kadastrālā vērtība? Kadastrālā vērtība ir īpašuma aptuvenā vērtība naudas izteiksmē, kas aprēķināta pēc vienotiem principiem visā Latvijā. Kadastrālajā vērtēšanā izmanto tikai galvenos faktorus, kas ietekmē īpašuma vērtību, piemēram, ēkas tehnisko stāvokli, platību, apgrūtinājumus...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem novembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Grozījumi veikti, lai nodrošinātu Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, un savstarpēji salāgotu likumu “Par nodokļiem un nodevām” ar Maksātnespējas likuma regulējumu. 24.10.2024. 20.11.2024. Grozījumi “Grāmatvedības likumā” Grāmatvedības likuma 1. panta pirmās daļas 9. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka strukturēts elektroniskais rēķins ir rēķins, kurš sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt, un kurš atbilst Eiropas Savienības standartam. Uzņēmumam noteikts pienākums, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, attaisnojuma dokumentu, kuru izsniedz samaksāšanai citam uzņēmumam – budžeta iestādei, noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu. Tātad ar 2025. gada 1. janvāri rēķinu aprite starp uzņēmumiem un budžeta iestādēm notiks, izmantojot strukturētus e-rēķinus. Prasība lietot strukturētu e-rēķinu darījumiem ar budžeta iestādēm attieksies arī...

Ņemot vērā cilvēku neskaidrības, pēc saņemtajiem paziņojumiem no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) par konta apgrozījuma nesakritību ar deklarētajiem ienākumiem, VID sniedzis skaidrojumu par ienākumiem, kurus noteikti jādeklarē, un no kuriem jāmaksā nodoklis, ienākumiem, kurus jādeklarē, bet no kuriem nav jāmaksā nodoklis, un ienākumiem, kurus nav jādeklarē. Ienākumi, kurus jādeklarē un jāmaksā nodoklis Ja savos bankas kontos saņēmāt: naudas līdzekļu dāvinājumu no personas, kas nav Jūsu laulātais vai radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē(vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi un māsas, vecāku brāļi un māsas) un dāvinājuma vērtība no šīs personas gada laikā pārsniedza 1425 eiro;Šeit esam uzskaitījuši biežāk sastopamos ienākumu veidus, pamatojoties uz mūsu līdzšinējo pieredzi. Ja bankas kontos saņēmāt ienākumus, kas nav minēti šajā uzskaitījumā, lūdzam tos izvērtēt, vai tie ir ar nodokli apliekami vai nē, un deklarēt. Ja savos bankas kontos iemaksājāt skaidru naudu, VID lūdz norādīt šīs naudas izcelsmes avotus atbilstoši jau sniegtajiem skaidrojumiem un deklarēt, iesniedzot attiecīgo deklarāciju. Ienākumi...

Saeima 28. novembra sēdē otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kurā paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas, kuru mērķis ir pielāgot nodokļu piemērošanas kārtību dažādās situācijās. Pakalpojuma vieta tiešsaistes pasākumiem Viena no nozīmīgajām izmaiņām ir saistīta ar PVN piemērošanu virtuālajiem pasākumiem. Grozījumi nosaka, ka, ja pasākums tiek organizēts tiešsaistē, biļešu iegādei un ar to saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta tiek noteikta pēc patērētāja deklarētās dzīvesvietas vai mītnes valsts (vai pastāvīgās uzturēšanās vietas), nevis pēc organizatora atrašanās vietas (ja patērētājs nav nodokļa maksātājs). Šis regulējums atspoguļo digitālās ekonomikas pieaugošo nozīmi un nodrošina vienlīdzīgu nodokļu piemērošanu neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēja atrašanās vietas. PVN reģistrācijas sliekšņa pārsniegšana līdz 55 000 eiro Likumprojektā tiek ieviests skaidrs regulējums attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pienākumu reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un sākt maksāt pievienotās vērtības nodokli (PVN), ja to apgrozījums kalendārā gada laikā pārsniedz noteikto reģistrācijas slieksni. Paredzēts pārejas periods uzņēmumiem, kuru apgrozījums...