NODOKĻI

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties tikai tad, ja būs izmaiņas īpašumu sastāvā, tā izmantošanā vai piešķirtajos NĪN maksājumu atvieglojumos, informē Rīgas pašvaldības Finanšu departaments. Patlaban publiskai apspriešanai nodots Ministru kabineta noteikumu projekts “Kadastrālo vērtību bāze universālās kadastrālās vērtības aprēķinam”, kas nodrošinās, ka no 2025. gada 1. janvāra universālās kadastrālās vērtības tiks iespējami pietuvinātas īpašumu tirgus vērtībai, proti, tiks aprēķinātas, balstoties uz nekustamā īpašuma tirgus situāciju 2022. gada 1. jūlijā, nepārsniedzot 80 % no vidējā cenu līmeņa. Rīgas pašvaldība vērš uzmanību, ka minētais noteikumu projekts nav attiecināms uz fiskālajām kadastrālajām vērtībām, kuras tiks izmantotas NĪN aprēķinam. Līdz ar to, kadastrālās vērtības nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai 2025. gadam nemainīsies un kopumā saglabāsies līdzšinējā vērtību līmenī – atspoguļojot nekustamā īpašuma tirgus situāciju 2012.-2013. gadā. Saskaņā ar Kadastra likuma grozījumiem, kuri stājās spēkā aizvadītajā vasarā, sākot ar...

Valdības sēdē 15. oktobrī izskatītais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" paredz virkni izmaiņu PVN piemērošanā dažādās situācijās. Pakalpojumu sniegšanas vieta kultūras un sporta pasākumiem Mūsdienu digitalizācija ir radījusi jaunu realitāti kultūras, sporta un izklaides pasākumiem – tie norisinās ne tikai fiziskā, bet arī virtuālā vidē. Taču Eiropas Savienības direktīva, kas regulē pakalpojumu sniegšanas vietu attiecībā uz PVN, attiecas tikai uz pasākumiem, kas notiek klātienē. Tas rada neskaidrību attiecībā uz PVN piemērošanu virtuāliem pasākumiem. Ar Direktīvas 2022/542 precizējumiem tiek noteikts, ka PVN par elektroniski sniegtiem kultūras, sporta un līdzīgiem pasākumiem tiek piemērots valstī, kurā atrodas pakalpojuma saņēmēja mītnes vieta vai dzīvesvieta. Līdz ar to ir izmaiņas PVN likumā, kas precizē šādu pakalpojumu aplikšanu ar nodokļiem. Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšana elektronisko sakaru un apraides pakalpojumiem Elektronisko sakaru un apraides pakalpojumu sniedzēji, balstoties uz pieredzi starp valstīm, izteica nepieciešamību precizēt PVN likuma regulējumu attiecībā uz šo pakalpojumu sniegšanas vietu, jo pastāvošais tiesiskais regulējums nav...

No 2025. gada 1. janvāra stāsies spēkā jauna ES direktīva (Direktīva 2020/285), kas paredz būtiskas izmaiņas mazajiem un vidējiem (MVU) uzņēmumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā. Tā ļaus MVU izmantot PVN atbrīvojumu arī pārrobežu darījumos, mazinot administratīvās izmaksas un konkurences kropļojumus. Direktīva nosaka maksimālo PVN atbrīvojuma slieksni 85 000 eiro, savukārt Latvijā tas paliek 50 000 eiro. Tiks ieviests pārejas periods MVU, kuri pārsniedz šo slieksni, dodot tiem iespēju reģistrēties kā PVN maksātājiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nākamajā kalendārajā gadā. To paredz valdības sēdē 15. oktobrī izskatītais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Pašlaik Latvijā un citās ES dalībvalstīs MVU ir tiesības nereģistrēties kā PVN maksātājiem, ja to ar PVN apliekamo darījumu apgrozījums pēdējo 12 mēnešu laikā nepārsniedz noteiktu slieksni. Latvijā šis slieksnis ir 50 000 eiro. Tomēr šāds atbrīvojums attiecas tikai uz iekšzemes darījumiem, un MVU, kas veic darījumus ar citām ES dalībvalstīm, nevar izmantot šo atvieglojumu – tiem ir jāmaksā...

Noteiktas jaunas prasības ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantam (apsaimniekotājam) attiecībā uz plastmasas iepakojuma veidu uzskaiti un apsaimniekošanu atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 8. panta otrās daļas 13. punktā noteiktajam deleģējumam. To paredz 17. oktobrī stājušies spēkā Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobrī noteikumi Nr. 641 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 480 "Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem"", informē Valsts ieņēmumu dienests. Noteikumos veikti šādi būtiskākie grozījumi: 1. Ražotājam (dabas resursu nodokļa maksātājam) un ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantam (apsaimniekotājam) noteiktas jaunas prasības attiecībā uz minēto iepakojumu, proti, nodrošināt šo iepakojuma veidu detalizētu uzskaiti, izvērtēšanu un apsaimniekošanu, sadalot tos pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojuma veidu grupās. Noteikti kritēriji pārstrādājamo iepakojumu noteikšanai. 2. Precizētas un papildinātas apsaimniekošanas plāna (noteikumu 6. pielikums) un pārskata (noteikumu 7. pielikums) veidlapas. 3. Grozīts arī noteikumu 5. pielikums, nosakot, ka šis pārskats ir laika...

Satiksmes ministrija (SM) atkārtotai starpinstitucionālai saskaņošanai nodevusi Ceļu nodevu likuma projektu, ar kuru tiks izpildīta Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasība dalībvalstīm no 2030. gada ieviest ceļu infrastruktūras nodevu. Atbilstoši direktīvai ceļu infrastruktūras nodeva tiks noteikta atkarībā no transportlīdzekļa radītā piesārņojuma un nobrauktā attāluma un tā aizstās vinjeti kravas auto smagākiem par 3 tonnām. Tādējādi tiks veicināta taisnīgāka pieeja un atbildīgāka un videi draudzīgāka transportlīdzekļu lietošana. Ceļu nodevu likuma projekts paredz, ka no 2030.gada tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva, kas transportlīdzekļa īpašniekam jāmaksā par valsts autoceļu infrastruktūras izmantošanu atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis un no transportlīdzekļa veida, nodrošinot principa “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā” piemērošanu, tādējādi aizstājot līdzšinējo autoceļu lietošanas nodevu par laiku (vinjeti). Saskaņā ar direktīvu ceļu infrastruktūras nodeva sastāv no šādām maksām – infrastruktūras lietošanas maksas, maksas par satiksmes sastrēgumiem, kā arī maksa par satiksmes radītu gaisa, trokšņa un CO2 emisiju piesārņojumu. Šobrīd Latvijā vinjete ir obligāta kravas auto, kas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2024. gada trešajā ceturksnī, no jūlija līdz septembrim, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 15. oktobrim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2024. gada 23. oktobrim. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas...

Otrdien, 8. oktobrī, Ministru kabinetā izskatīti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuriem tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti uz darbaspēka konkurētspējas palielināšanu un darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Ar likumprojektu tiek pārskatīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes un neapliekamā minimuma sistēma. Nākamais solis - likumprojekta pieņemšana Saeimā. Ar grozījumiem plānots aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiks piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Neapliekamā minimuma apmērs 2025. gadā būs 510 eiro mēnesī, 2026. gadā – 550 eiro mēnesī, bet no 2027. gada – 570 eiro mēnesī. Tāpat plānots palielināt pensionāra neapliekamo minimumu no 500 eiro mēnesī (6 000 eiro gadā) līdz 1 000 eiro mēnesī (12 000 eiro gadā). Vienlaikus, lai kompensētu neapliekamā minimuma palielinājumu, tiks ieviestas divu pakāpju iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvās likmes. Likme 25,5% apmērā tiks piemērota ienākumiem, kas nepārsniedz 105 300 eiro gadā, savukārt likme...

Otrdien, 8. oktobrī, valdība izskatīja grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli” un grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Lai sasniegtu Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķu sekmēšanu, pakāpeniski plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, par CO2 komponenti. 2025. gadā likme būs 10 eiro par 1 tonnu CO2 un 2026. gadā 20 eiro par 1 tonnu CO2. Tāpat no 2025. gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 g (neieskaitot) uz 100 ml no 7,4 eiro par 100 litriem līdz 11,0 eiro par 100 litriem. Tā rezultātā nodokļu daļa vienam litram dzēriena pieaugtu par 4 centiem. No 2027. gada, lai mazinātu akcīzes nodokļa likmju starpību starp Baltijas valstīm, paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi arī alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, tabakas izstrādājumiem un pēc izmantošanas mērķa līdzīgiem produktiem, piemēram, karsējamai tabakai, tabakas lapām, e-šķidrumam un tabakas aizstājējproduktiem. Tā...

Ministru kabineta sēdē 8.oktobrī tiek izskatīts grozījumu projekts likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas mērķēti uz to, lai paplašinātu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) lietošanu arī mazākos būvniecības objektos. Vienlaikus tiek paredzēts uzlabot EDLUS datu kvalitāti, samazinot pieļaujamo datu ticamības diapazonu no 20% līdz 15%. Darba grupa, izstrādājot pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē, ir secinājusi, ka divi efektīvākie rīki šī mērķa sasniegšanai ir elektroniskā darba laika uzskaite (EDLUS) un vispārsaistošā ģenerālvienošanās, kas paredz minimālo darba algu, atbilstošu nozares specifikai. Lai veicinātu EDLUS plašāku izmantošanu, plānā ir iekļauti vairāki pasākumi, tostarp ievērojami pazemināts slieksnis, no kura jāievieš EDLUS sistēma būvobjektos – no 350 000 eiro uz 170 000 eiro. Šie pasākumi tiks īstenoti līdz ar stingrāku VID kontroli, kas arī ir plāna daļa un mērķēta uz nodokļu normatīvā regulējuma ievērošanas veicināšanu, kā arī uzlabos darbaspēka nodokļu godprātīgāku nomaksu. Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja datiem, tikai 2023. gada pirmajos desmit mēnešos tika izsludināti...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz atvieglot un vienādot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). To paredz Eiropas Savienības (ES) Direktīvas prasības. Ar likuma grozījumiem tiek pārskatīts esošais atvieglojums, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN. Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī. Savukārt pēc likuma grozījumiem MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās ES dalībvalstīs, būs tiesīgs piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts. Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevar pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji...

Ceturtdien, 3. oktobrī, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē izskatīja Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025. -2027. gadam projektu. Ņemot vērā pašvaldību izteiktos lūgumus par finansējumu nākamajā gadā, tās ir uzklausītas un piedāvāti vairāki risinājumi. Domes sēdē tika piedāvāta kompromisa vienošanās pašvaldību ieņēmumu sadalei, nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), kas ir pašvaldību lielākais ieņēmumu avots, proporciju 2025. gadā 78% pašvaldībām un 22% valsts budžetam. Tāpat tiek piedāvāts palielināt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) dotāciju par 14 miljoniem eiro. 2025. gadā saglabās esošo PFI kārtību. Visām pašvaldībām 2025. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu (kopā ar finansējumu Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas pašvaldībām) pieaugums vidēji 10,3% apmērā, salīdzinot ar 2024. gadam plānoto. FM sagatavotais piedāvājums nodrošina reģionāli sabalansētu finansējuma pieaugumu visām pašvaldībām, tai skaitā piedāvāts palielināt dotāciju vēl par pusmiljonu eiro ES ārējās robežas piecām pašvaldībām – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas novadam....

Stingrāki informēšanas pienākumi par skaidras naudas darījumiem, jauni pienākumi bezskaidras naudas risinājumu ieviešanā, kā arī (pirmšķietami) atvieglotas prasības ziņošanā par aizdomīgiem darījumiem – šādas izmaiņas paredz Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas saistīti ar ēnu ekonomikas ierobežošanu. VID saņems informāciju par skaidras naudas iemaksām bankomātos Likuma grozījumu projekts paredz piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) plašākas tiesības analizēt skaidras naudas iemaksas fizisko personu banku kontos, kas ļautu efektīvāk identificēt aplokšņu algu izmaksas (kā liecina pētījumi, aplokšņu algas veido pusi no Latvijas ēnu ekonomikas apjoma). Patlaban VID rīcībā neesot ne visaptverošu datu par juridisko personu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kas tiek veikti, izmantojot maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, ne arī visaptverošu datu par fizisko personu skaidras naudas iemaksām maksājumu kontos. Tāpēc ar likuma izmaiņām plānots noteikt kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pienākumu reizi gadā līdz 1. februārim) informēt VID par klientiem – Latvijas rezidentiem, kuru maksājumu...

2025.gada 1. janvārī stāsies spēkā aizliegums laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, izņemot aromatizētājus, kas rada tabakas smaržu vai garšu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Ja pēc 2025. gada 1. janvāra krājumos būs ar akcīzes nodokļa markām marķēti elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumi un tabakas aizstājējprodukti, kas satur aromatizētājus, izņemot aromatizētājus, kas rada tabakas smaržu vai garšu, kas bija nodoti patēriņam un par kuriem akcīzes nodoklis ir samaksāts, tad Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) samaksāto akcīzes nodokli atmaksās vai pārskaitīs nodokļu parādu segšanai vai turpmākajiem nodokļu maksājumiem, ja šīs preces: 1) izvedīs uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti Akcīzes nodokli par izvestajām precēm atmaksās personai, kas nosūtīs preces (gan personai, kas ir maksājusi akcīzes nodokli, gan personai, kas nav maksājusi akcīzes nodokli). Akcīzes preces jāizved, nenoņemot akcīzes nodokļa markas.jāiesniedz dokuments, ar kuru akcīzes preces ir izvestas uz valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Ar detalizētu informāciju VID aicina...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2024. gada septembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ministru kabineta 2024. gada 17. septembra noteikumi Nr. 605 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 52 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība”” Grozījumi attiecas uz elektroenerģijas nodokļa maksātājiem, kas veic no elektroenerģijas nodokļa atbrīvotās elektroenerģijas piegādi/tirdzniecību elektroenerģijas galalietotājiem. Sistēmas operators elektroenerģijas tirgotājam/piegādātājam sniedz informāciju tikai par patērētās elektroenerģijas daudzumu, kas ir piegādāta Elektroenerģijas nodokļa likuma 6. panta otrajā, trešajā un piektajā daļā noteiktiem izmantošanas mērķiem. Nodokļa maksātājs, kas piegādā elektroenerģiju galalietotājam, uz kuru ir attiecināms elektroenerģijas nodokļa atbrīvojums, vienojas ar galalietotāju par informācijas saņemšanu, kurā tiek norādīta piegādātās elektroenerģijas atbilstība kādai elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma kategorijai, kā arī par saņemtās informācijas formu un biežumu. 17.09.2024. 21.09.2024. Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumi Nr. 620 “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta noteikumos Nr. 487 “Atbalsta noteikumi Covid-19 krīzes skartajiem...

Finanšu ministrija (FM) sagatavotajusi un un Tiesību aktu portālā līdz 3. oktobrim saskaņošanai iesniegusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", ar kuriem plānots 2025. gadā paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī tabakas izstrādājumiem no 2027. gada. Likumprojekta autori norāda, ka nepieciešams pārskatīt akcīzes nodokļa piemērošanu, lai varētu daļēji kompensēt gan darbaspēka nodokļu ieņēmumu samazinājumu, gan arī palielināt valsts budžeta līdzekļus, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad kritiski ir nepieciešams finansējums ārējai un iekšējai drošībai un citiem sabiedrībai būtiskiem pasākumiem. Plānoto izmaiņu ietekmē 2025. gadā valsts budžetā paredzēts iekasēt 42,87 miljonus eiro. Akcīzes nodokļa likmju izmaiņu rezultātā viena litra dīzeļdegvielas 2025. un 2026. gadā cena pieaugs par 3,2 centiem ik gadu, bet svinu nesaturošam benzīnam - par 2,7 centiem ik gadu. Savukārt viena litra autogāzes cena 2025. un 2026. gadā varētu pieaugt par 1,9 centiem ik gadu. Komerctransportam izmaksas pieaugtu par apmēram 64 centiem uz 100 kilometriem, pieņemot, ka vidējais dīzeļdegvielas...