NODOKĻI

Jūnijā tirdzniecības vietās pakāpeniski nonāks ar jauna dizaina akcīzes nodokļa marku marķētas dažādas akcīzes preces. Akcīzes marka apliecina to, ka minētais produkts ir nonācis tirdzniecībā legāli, par to ir nomaksāts akcīzes nodoklis un produkta kvalitāte atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ar jaunā dizaina akcīzes nodokļa marku būs marķēti šādi produkti - alkoholiskie dzērieni, smēķējamā tabaka, karsējamā tabaka, cigāri un cigarillas, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamie šķidrumi, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti, kuru marķēšanai izmanto uzlīmi ar optiski mainīgu difraktīvu elementu (attēlu). Uz jauna dizaina akcīzes nodokļa markas ir attēlots ūdensputna siluets ūdenszālēs, zem kura ir izvietota josla ar optiski mainīgiem difraktīviem elementiem (hologrāfisku attēlu), uz kura redzams – Latvijas nosaukums, kas tiek atveidots ar akronīmu “LV” un kontrastējoši atstarojoši zivs simboli. Akcīzes nodokļa marka ir perforēta, tajā ir iestrādāta trīs dažādu formu perforācija (~ / × / ^). Tāpat kā līdz šim...

Nevalstiskās organizācijas (NVO), kuras īsteno Atveseļošanas fonda projektus 6.3.1.4.i investīcijas "Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā”, turpmāk varēs segt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaksas no valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi palielinot atbalstu interešu pārstāvības organizācijām. Šīs izmaiņas paredz 18. jūnija valdības sēdē apstiprinātie grozījumi MK noteikumos Nr. 740. Grozījumu mērķis ir mazināt finansiālo slogu tām NVO, kas aizstāv sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu intereses un uzrauga ārvalstu investīciju un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Atbalsta paplašināšana ietekmēs 10 finansējuma saņēmējus un 34 sadarbības partnerus, kuri īsteno projektus divos galvenajos virzienos: sociālās drošības pārstāvniecība sabiedrības vismazāk aizsargātajām grupām un sabiedrības interešu uzraudzība. Atveseļošanas fonda finansējums neaptver PVN izmaksas, tāpēc līdz šim organizācijām tās bija jāsedz pašām. Jaunie grozījumi paredz segt PVN no valsts budžeta, tādējādi būtiski samazinot šo izdevumu nastu un uzlabojot organizāciju darbības efektivitāti. Grozījumi paredz, ka valsts budžets segs PVN izmaksas tām organizācijām, kas jau īsteno projektus. Tas nozīmē, ka...

Finanšu ministrija (FM) pabeigusi valsts nodokļu politikas izvērtējumu, kura ietvaros analizēti dabas resursu nodokļa un klimata nodokļu, pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu ienākumu nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa un mazo nodokļu režīmi, kā arī sagatavots darbaspēka izmaksu pašreizējās situācijas novērtējums. FM galvenie piedāvātie risinājumi dažādās nodokļu grupās īsumā Darbaspēka nodokļu sloga mazināšana darbiniekiem ar vidējiem un zemiem ienākumiem Darbaspēka nodokļu sloga pārnešana uz patēriņu un kapitālu IIN progresivitātes paaugstināšana Neapliekamā minimuma palielināšana Minimālās algas palielināšana (45% no vidējās algas) UIN sistēmas nemainīšana, pēc laika to atkārtoti izvērtējot PVN kā valsts budžeta ieņēmumu stūrakmens - PVN samazināto likmju turpmāka ieviešana nav atbalstāma Esošo nekustamā īpašuma nodokļa likmju samazināšana un turpmāka pieauguma ierobežošana Akcīzes nodokļu paaugstināšana dažāda veida degvielām, mazutam, u.c. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa paaugstināšana Transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa atjaunošana M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un motocikliem Darbs pie nodokļu režīmu izvērtējuma bija sācies jau 2023. gada pavasarī, taču to pārtrauca valdības maiņa. Pagājušā gada septembrī valdībā tika...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jūnijā aktualizējis metodisko materiālu "Samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums", kas palīdzēs noteikt un piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) attiecībā uz samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu. VID atgādina, ka ar IIN apliek rezidenta un nerezidenta samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu (turpmāk – samazinātu procentu ienākums), kas veidojas, ja nosacītā tirgus cena ir lielāka nekā atbilstoši aizdevuma līgumam aprēķinātie procenti. To noteic likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. panta trešās daļas 25. punkts un 8.2 pants. Likums paredz, ka fiziskajai personai (gan rezidentam, gan nerezidentam), kurai aizdevumu izsniedzis komersants, individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, biedrība, nodibinājums, organizācija, fiziskā persona, kas reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, vai uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (aizdevējs), ja šī fiziskā persona neņem aizdevumu savas saimnieciskās darbības ietvaros, samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu nosaka kā pozitīvu starpību starp procentu maksājumiem, kas aprēķināti,...

Tiesībsargs aicina Saeimu veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, lai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) netiktu aplikta pašvaldības kompensācija vecākiem par bērnu pirmsskolas, pamata, vidējās, profesionālās ievirzes vai interešu izglītību. Šobrīd esošā prakse (aplikšana ar nodokli), tiesībsarga ieskatā, nav atbilstoša bērnu interesēm. Kā alternatīvs risinājums varētu būt pašvaldību savstarpējie norēķini, un šajā gadījumā vecākiem nebūtu vispirms pašiem jāsamaksā par bērna interešu izglītību un pašvaldībai pēc tam jākompensē. Tiesībsarga birojs raksturo situāciju ar šādu piemēru: Annas vecāki par bērna mūzikas skolu pilsētā X samaksā 100% maksu, bet viņas dzīvesvietas pašvaldība Y viņiem atlīdzina 77% no maksas, ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli 23% apmērā. Savukārt, ja pašvaldības veiktu savstarpējos norēķinus, vecākiem par mūzikas skolu nebūtu jāmaksā vispār. Minēto nepilnību tiesībsargs konstatēja, izskatot iesniegumu par vienas pašvaldības līdzfinansējuma aplikšanu ar IIN par citā pašvaldībā iegūto profesionālās ievirzes izglītību. Pašvaldības saistošajos noteikumos teikts: “pašvaldība tās iedzīvotājiem līdzfinansējumu par citu pašvaldību dibināto izglītības iestāžu profesionālās ievirzes izglītības...

Finanšu ministrija publiskai apspriešanai līdz 16. jūnijam Tiesību aktu projektu (TAP) portālā iesniegusi grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kurā paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas un precizējumi, kas vienlaikus vērsti uz to, lai mazinātu administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai. Lai veicinātu sadarbību ar nodokļu maksātājiem un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu, likumprojektā paredzēts pilnveidot nokavējuma naudas aprēķināšanas regulējumu, nosakot, ka par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamā nodokļa (izņemot muitas nodokli), nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma samaksas termiņa kavējumu nokavējuma nauda maksātājam tiek aprēķināta tikai divas reizes mēnesī, proti, katra mēneša pirmajā un 15. datumā. Turklāt, nokavējuma nauda netiks aprēķināta, ja nokavētais nodokļa maksājums būs saņemts līdz nokavējuma naudas nākamajam aprēķina datumam. Tāpat nokavējuma nauda, piemēram, netiks aprēķināta, ja deklarācija iesniegta, nokavējot termiņu, taču līdz samaksas termiņam ir bijusi veikta iemaksa vienotajā kontā, kas uz deklarācijas iesniegšanas brīdi nav izmantota citu saistību segšanai. Grozījumi attiecībā uz nokavējuma naudas aprēķināšanu varētu stāties spēkā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskatu par maijā pieņemtajiem normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 263 “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumos Nr. 72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”” Grozījumi paredz šādas izmaiņas: nodrošinātājs ir arī tāda persona, kura par akcīzes nodokļa nodrošinājumu izmanto drošības naudu; akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecību izsniedz uz nenoteiktu laiku, ja ir iemaksāta drošības nauda un nav piešķirts nodrošinājuma samazinājums; akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 100% apmērā (izņemot pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā aprēķināto akcīzes nodokli un akcīzes nodokļa parādu, t.sk nodokļa parādu, par kuru ir pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi) var piemērot nodrošinājuma iesniedzējam - apstiprinātam noliktavas turētājam (15.1 punktā noteikti septiņi kritēriji); lai saņemtu akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecību sertificēta saņēmēja darbībai, atbilstoša speciālā atļauja (licence) nav nepieciešama gadījumos, ja plānots saņemt akcīzes preces, kuru realizācijai nav...

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Nodokļu atvieglojumi vecākiem Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu – vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, ir 250 eiro mēnesī. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā. Nodokļu samaksas nosacījumi Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu...

Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2023. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2024. gada 3. jūnijam vai 1.jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) https://eds.vid.gov.lv. Obligāti deklarācija ir jāiesniedz tiem iedzīvotājiem, par kuru ienākumiem valstij citādi nav informācijas – piemēram, pašnodarbinātajiem vai iedzīvotājiem, kas ienākumus guva ārvalstīs. Deklarācija obligāti jāiesniedz arī tad, ja gada laikā ir saņemti mazākajiem ienākumiem paredzētie atvieglojumi, bet gada kopējie ienākumi tomēr bijuši lielāki, tāpēc cilvēkam pēc deklarācijas aizpildīšanas jāatmaksā šī atvieglojuma jeb atlaides daļa. Brīvprātīgi iesniedzamā gada ienākumu deklarācija Savukārt brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem, var ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu...

“Lai nozare varētu izdzīvot un atkoptos pēc iespējas ātrāk, samazinātā pievienotās vērtības likme sabiedriskās ēdināšanas nozarē jānosaka jau no nākamā gada 1.janvāra,” trešdien, 29.maijā, uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājas biedrs Jānis Vitenbergs. Deputāti sēdē skatīja 10 186 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par samazinātā PVN 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai”. Komisijas priekšsēdētājas biedrs norādīja, ka kolektīvo iesniegumu ir izskatījusi arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kas konceptuāli atbalstīja samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 12 procentu apmērā piemērošanu sabiedriskajā ēdināšanā konkrētām uzņēmumu grupām. Vēstulē atbildīgajām ministrijām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina rast kritērijus samazinātā PVN piemērošanai ēdināšanas uzņēmumiem, kuru darbaspēka izmaksas pārsniedz 10 līdz 15 procentus no apgrozījuma, informēja J.Vitenbergs. Komisijas priekšsēdētājas biedrs norādīja, ka samazinātā PVN likme neattiektos, piemēram, uz ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. Savukārt Tautsaimniecības komisija vēstulē aicinās Ministru kabinetu atbilstošus grozījumus ieviest jau no 2025.gada 1.janvāra un uz trim gadiem, sacīja J.Vitenbergs. Ēdināšanas nozares...

Valdība 21. maija sēdē lēma un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 28. maijā iesniedza izskatīšanai Saeimas sēdē, kurā konceptuāli atbalstīja grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nosaukumu ar 1. jūliju mainot uz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju. Gala lēmums ir jāpieņem Saeimas sēdē 2. lasījumā, jo likumprojekts atzīts par steidzamu. Ministrijas nosaukums tiks mainīts, ņemot vērā VARAM un Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) gaidāmo reorganizāciju. Saeimas komisijas pārstāvji un Saeimas citi deputāti aicināja ministrijai padomāt par vārdu “administrācija”, kas jaunajā nosaukumā šķietot mulsinoši. Pie šīm diskusijām deputāti atgriezīsies likumprojekta otrajā lasījumā Valdība rīcības plāna ietvaros ir apņēmusies panākt Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunot dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Minētā uzdevuma ietvaros, cita starpā līdz 2024. gada 30. jūnijam jāveic...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka no 2024. gada 1. maija ir spēkā Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi. Nolīgums publicēts Eiropas Savienības (ES) 2024. gada 25. marta Oficiālajā Vēstnesī L2024/866. Nolīguma mērķis ir liberalizēt un veicināt tirdzniecību un investīcijas, ka arī sekmēt ciešākas ekonomiskās attiecības starp ES un Jaunzēlandi. Nolīguma 2.5. pants nosaka, ka katra puse samazina vai atceļ ievedmuitas nodokļus par precēm, kuru izcelsme ir otrā pusē, saskaņā ar izcelsmes noteikumiem un pārējām prasībām, kas noteiktas šā Nolīguma 3.-A pielikumā “Ievadpiezīmes par konkrētiem ražojumiem un piemērojamiem izcelsmes noteikumiem”. Nolīgumā 3. nodaļas “Izcelsmes noteikumi un izcelsmes procedūras” 3.16. pants nosaka, ka ES izcelsmes ražojumiem, ko importē Jaunzēlandē, un Jaunzēlandes izcelsmes ražojumiem, ko importē ES, piemēro šajā Nolīgumā paredzēto preferenciālo tarifa režīmu, pamatojoties uz paziņojumu par izcelsmi, kura teksta paraugs ir noradīts 3.-C pielikumā. Preferenciālā preču izcelsme tiek izmantota, lai gūtu priekšrocības (samazinātas ievedmuitas tarifa likmes) no: preferenciālajiem tarifa...

Lai informētu sabiedrību par nodokļu maksāšanas disciplīnu valstī un atsevišķās nozarēs, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis vizualizāciju, kurā ir iekļauti dati par nodokļu maksātāju, nodokļu maksājumu, nodokļu parādu, darba vietu sadalījumu pēc nodokļu maksātāju reitingiem. Apskatot vizualizāciju, var rast atbildes uz vairākiem jautājumiem par nodokļu maksāšanu nozarēs, piemēram “Cik daudz nozarē ir nodokļu maksātāji ar labu nodokļu maksāšanas disciplīnu?”, “Cik liela vidējā darba samaksa darba vietā ir jauniem nozares komersantiem?”, “Cik lielu parādu ir uzkrājuši nozares nodokļu maksātāji ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem?”, kā arī citiem jautājumiem. Šajā vizualizācijā nodokļu maksātāji ir sagrupēti pēc reitinga stāvokļa uz 2024.gada 1.februāri, apskatot nodokļu maksāšanas disciplīnu raksturojušos rādītājus 2023.gadā. VID plāno regulāri aktualizēt reitinga vizualizāciju pēc jaunākiem nodokļu maksātāju reitinga novērtējumiem. Vizualizācijas izpratnei atgādinām, ka uzņēmumiem tiek piešķirts viens no pieciem reitinga līmeņiem: A līmeņa uzņēmums laikus pilda savas saistības ar valsti un tam nav būtisku pārkāpumu risku. B uzņēmums kopumā pilda savas saistības ar valsti,...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumi Nr. 247 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”” Noteikumi precizēti, nosakot, ka darba devējs ziņas par darbinieka statusa iegūšanu vai zaudēšanu nevar sniegt ātrāk kā mēnesi pirms izmaiņu dienas. Turpmāk darba devējiem nav jāsniedz ziņas par darba ņēmēja statusa zaudēšanu darba ņēmēja nāves gadījumā, jo VID to reģistrēs automātiski. Nosacījumos, kas attiecas uz darbinieku, kurš tiek nodarbināts, atrodoties izmeklēšanas cietumā, ir precizēta ziņās par darba ņēmējiem un darba devēja ziņojumā izmantotā terminoloģija, attiecinot to arī uz personām, kuras tiek nodarbinātas, atrodoties izmeklēšanas cietumā. Turpmāk uzņēmējdarbības riska valsts nodevu darba devēja ziņojumā norāda arī darba devēji, kuriem saskaņā ar Maksātnespējas likumu var pasludināt...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) Latvijas ekonomikas izaugsmei aicina fokusēties uz konkrētiem darbiem skaidri noteiktos termiņos, jo šobrīd ekonomiskā izaugsme ir raksturota ar vairumā gadījumu pareiziem virsrakstiem, bet nav skaidrs, ar kādiem darbiem un par kādiem līdzekļiem ieceres īstenot. “LDDK uzskata, ka ir nepieciešams veikt tūlītējas izmaiņas vairākos tautsaimniecības attīstībai būtiskos virzienos. Lai panāktu nepieciešamo ekonomikas izrāvienu un Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, ir jāmaina darbaspēka nodokļu regulējums, jāgroza Darba likums un efektīvi jāpārvalda cilvēkkapitāla attīstība. Politiķiem, uzņēmējiem un sabiedrībai ir jānotic, ka varam sasniegt izvirzītos mērķus – no komforta zonas būs jāizkāpj visiem,” pauž LDDK prezidents Andris Bite. Mērķis Latvijas ekonomikas apjomu divreiz palielināt līdz 2035. gadam nozīmē to, ka ikgadējam IKP pieaugumam faktiskajās cenās jābūt vidēji +6,2%. Ja noņem inflācijas ietekmi (kura būs 1,5-2% gadā), tad IKP izaugsmei šī mērķa sasniegšanai vajadzētu būt virs 4% gadā – tas ir pietiekami ambiciozs mērķis un tam būtu jāparedz noturīgas kvalitatīvas izmaiņas un pāreja...