NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskatu par 2023. gada decembrī pieņemtajiem nodokļu normatīvajiem aktiem. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Likuma 1. pants papildināts ar 25.1 punktu, nosakot jaunu terminu - kopīga uzraudzība - nodokļu administrēšanas darbības, ko nodokļu administrācija veic kopīgi ar vienu vai vairākām ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm un kas saistītas ar vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām nodokļu administrācijai un ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir kopīgas vai papildinošas intereses. Atbilstoši šim, veikti papildinājumi arī likuma 18.1 pantā (pirmās daļas 4., 7. un 8. punktā) un pants papildināts ar 9.1, 9.2, 9.3, 9.4, 9.5, 9.6, 9.7, 9.8 un 9.9 daļu. Papildināta 23. panta 3.1 daļa ar 6. punktu un 3.2 daļa. 06.12.2023. 01.01.2024. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” Saskaņā ar likumā “Par akcīzes nodokli” noteikto, 2024. gada 1. martā tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, bezalkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas...

Sākot no 2024. gada 3. janvāra Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsūtīs mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem aicinājumu piedalīties aptaujā par saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu. Aptaujas mērķis ir noskaidrot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju viedokli par SDI kontu. Respondentu viedoklis palīdzēs pilnveidot SDI kontu, lai to padarītu ērtāku jau esošajiem lietotājiem, kā arī piesaistītu jaunus lietotājus. Aptaujas anketa tiks izsūtīta ar e-pasta [email protected] starpniecību. Lai pasargātu sevi no iespējamiem krāpnieku centieniem izmantot šo situāciju, VID aicina aptaujas respondentus būt uzmanīgiem un atgādina, ka informāciju par aptauju izsūtīs tikai ar VID aptauju e-pasta starpniecību. Ja MUN maksātāji saņem kādus citus aizdomīgu sūtījumus it kā no Valsts ieņēmumu dienesta, VID aicina ievērot šos padomus vai arī sazināties ar dienestu, lai pārliecinātos par sūtījuma saistību ar VID. "Bilances" abonēšanai - dažādas iespējas. Izvēlies sev izdevīgāko! Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI - to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē, gan izvēlēties...

Saeima 2023. gada 7. decembrī ir pieņēmusi grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Būtiskākās izmaiņas, ko paredz minētie grozījumi. Jauni dabas resursu nodokļa (DRN) objekti 1. Tekstilizstrādājumi: likme 0,50 euro/kg; DRN aprēķina, sākot ar 2024. gada 1. jūliju. 2. Plastmasu saturoši izstrādājumi – mitrās salvetes, baloni un tabakas izstrādājumu filtri: likme 12,20 eiro/kg (mitrās salvetes, baloni); likme 8,00 eiro/kg (tabakas izstrādājumi); DRN aprēķina, sākot ar 2025. gada 1. janvāri. 3. Plastmasu saturoši zvejas rīki: likme 4,80 euro/kg; DRN aprēķina, sākot ar 2025. gada 1. janvāri. 4. Ogļūdeņražu ieguve: likme 0,70 eiro/m3; stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par zemes dzīlēm”, kas paredzēs atteikties no dabas resursu lietošanas atļaujas un izslēgt valsts nodevu par ogļūdeņražu ieguvi. 5. Riepas, ar kurām ir aprīkoti visi transportlīdzekļi, kuru reģistrācija izmantošanai ceļu satiksmē valsts akciju sabiedrībā “Ceļu satiksmes drošības direkcija” ir obligāta (izņemot elektroskrejriteņus un velorikšas): likmes 10 eiro (L kategorija),...

No 2024. gada 1. janvāra mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem vairs nebūs ierobežotas tiesības iesniegt elektronisko algas nodokļa grāmatiņu vietā, kurā saņem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamus ienākumus, bet kura nav saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību. Tāpēc aicinām MUN maksātājus jau gada sākumā veikt nepieciešamās darbības - atzīmēt elektroniskajā algas nodokļu grāmatiņā, kura ir pamata darbavieta, kā arī norādīt apgādājamos vai ziņas par invaliditāti u.c. Aprēķinot diferencēto neapliekamo minimumu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, turpmāk ņems vērā ar MUN apliekamo apgrozījumu, to reizinot ar koeficientu 0,5. To paredz 2023. gada 7. decembrī pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Atgādinām, ka 2024. gadā mikrouzņēmumiem noteikta viena nodokļa likme 25% apmērā (neatkarīgi no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma). Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām piemēro MUN maksātāju ienākumiem, kurus apliek ar IIN. MUN maksātājs ir tiesīgs piemērot diferencēto...

Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās iemaksas) ir obligāts maksājums, ko par katru personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Minimālais iemaksu objekts 2024. gadā ceturksnī ir 2100 eiro vai 700 eiro mēnesī. Ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, deklarētais (summētais) obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 2100 eiro, minimālās iemaksas no starpības starp 2100 eiro un deklarēto obligāto iemaksu objektu no saviem līdzekļiem veic darba devējs. Pašnodarbinātais pats par sevi veic minimālās iemaksas tikai tajos periodos, kad nav vienlaikus uzskatāms par darba ņēmēju likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē. Ja pašnodarbinātā ziņojumā deklarētais obligāto iemaksu objekts – saimnieciskās darbības ienākums – ir mazāks par minimālo iemaksu objektu 2100 eiro ceturksnī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķina minimālās iemaksas 10% apmērā valsts pensiju apdrošināšanai, kas pašnodarbinātajam jāveic, lai obligātās iemaksas būtu veiktas minimālajā apmērā. Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā 7. decembrī ir veikti šādi būtiskākie grozījumi, kas stāsies spēkā no 2024. gada 1. janvāra: Kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem Attiecībā uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem (t. i., Latvijā reģistrētas kredītiestādes (izņemot finanšu pārvaldītājsabiedrības, kuras nav kredītiestādes), ārvalstu kredītiestāžu filiāles Latvijā un Latvijas licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji) noteikts (likuma 4.1 pantā) pienākums taksācijas gadā veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta peļņas sadale dividendēs. Taksācijas gada UIN piemaksu aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas norādīti nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Taksācijas gadā aprēķināto piemaksas summu ir tiesības samazināt par nodokļa summu, kas aprēķināta par taksācijas gadā veikto iepriekšējo gadu peļņas sadali dividendēs, līdz piemaksas aprēķina iesniegšanas brīdim. Savukārt taksācijas gadā samaksāto UIN piemaksas summu neierobežotā laika periodā varēs attiecināt uz turpmāk aprēķināto UIN par peļņas sadali dividendēs, t. i., samazināt par dividendēm aprēķināto nodokli. Nodokļa...

Ārvalstniekam ir tiesības pēc izvēles piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) 15 % likmi ienākumam, kas saņemts saistībā ar attālināta darba veikšanu pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – ESAO) dalībvalstī reģistrēta darba devēja vai šajā dalībvalstī reģistrēto saimniecisko darbību, ja ārvalstnieks: ir saņēmis ilgtermiņa vīzu (ko izsniedz saskaņā ar Imigrācijas likuma 11. panta piekto daļu) saistībā ar uzturēšanos Latvijas Republikā, veicot attālināti (atrodoties Latvijā) darbu pie ESAO dalībvalstī reģistrēta darba devēja vai šajā dalībvalstī reģistrētu saimniecisko darbību, un ir pārcēlis savu nodokļu rezidenci uz Latvijas Republiku. ESAO dalībvalstu saraksts pieejams vietnē Par ESAO - ESAO (oecd.org) IIN 15 % likmi piemēro 365 dienu laikā no dienas, kad ārvalstnieks ir kļuvis par Latvijas rezidentu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, informē Valsts ieņēmumu dienests. Izvēles regulējums par samazinātās 15 % likmes piemērošanu nav attiecināms uz ārvalstnieku, kas saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgto un spēkā stājušos līgumu par nodokļu dubultās...

Šāgada 7. decembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, informē Valsts ieņēmumu dienests. Grozījumi veikti, lai: pilnveidotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumu, nosakot, ka ar PVN neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, kā arī maksu par bērnu uzturēšanos bērnu nometnēs, tādējādi nodrošinot atbilstoši skaidru tiesisko regulējumu PVN jomāja debitors tiek izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistra, tas 20 dienu laikā no izslēgšanas brīža atmaksā valsts budžetā iepriekš atskaitīto priekšnodokļa summu par nesamaksāto zaudēto parādu, iesniedzot PVN deklarāciju par pēdējo taksācijas periodu (līdz grozījumiem – iesniedzot Paziņojumu par PVN samaksu). PVN samazinātās likme 12 procentu apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem Atbilstoši grozījumiem likumā tiek noteikta PVN samazinātā likme no līdzšinējiem pieciem uz 12 procentiem tādu pārtikas produktu piegādēm 2024. gadā, kuri ir likuma pielikumā minētie svaigie augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti, bet nav apstrādāti termiski vai kā citādi (piemēram, saldēti, sālīti,...

Līdz ar 2024. gadu stāsies spēkā Komisijas 2023. gada 18. decembra Īstenošanas regula (ES) 2023/2882, ar kuru aptur tirdzniecības politikas pasākumus, kas attiecībā uz konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem noteikti ar Īstenošanas regulām (ES) 2018/886 un 2020/502, ziņo Valsts ieņēmumu dienests. Tā nosaka, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. martam Eiropas Savienība: aptur papildu muitas nodokļu ar 10 %, 25 %, 35 % un 50 % likmi piemērošanu tādu ražojumu importam, kas uzskaitīti Komisijas 2018. gada 20. jūnija Īstenošanas regulas (ES) 2018/886 par konkrētiem tirdzniecības politikas pasākumiem attiecībā uz konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/724, I un II pielikumā (piemēram, dažādi pārtikas produkti, graudaugu produkti, alkoholiskie dzērieni, papīra kabatlakatiņi, kosmētikas salvetes, dvieļi, galdauti un galda salvetes, tekstilizstrādājumi, apģērbs darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, segas (izņemot elektriskās segas) un pledi no kokvilnas, apavi, keramikas galda un virtuves piederumi...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) 2024. gadā. Tā kā minimālā mēneša darba alga no 2024. gada 1. janvāra ir noteikta 700 eiro mēnesī, tad no 1. janvāra: pašnodarbinātajiem, ja viņu ienākumi mēnesī: nesasniedz 700 eiro – reizi ceturksnī jāveic VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai; sasniedz un pārsniedz 700 eiro – jāveic VSAOI vismaz no 700 eiro 31,07% apmērā visiem apdrošināšanas veidiem un no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un VSAOI objektu – 10% pensiju apdrošināšanai. personām, kuras brīvprātīgi pievienojušās valsts sociālajai apdrošināšanai un veic VSAOI brīvprātīgi – iemaksu objekta minimālais apmērs kalendāra gadam noteikts 8400 eiro. Tas nozīmē, ka VSAOI gadā jāveic vismaz no minētās summas. Minimālās iemaksas Valsts sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas (turpmāk- minimālās iemaksas) VSAA aprēķinās par tiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru Valsts ieņēmuma dienestā deklarētais ienākums ceturksnī būs mazāks par 2100 eiro (trim minimālajām darba algām). Minimālo iemaksu pārrēķinu par...

Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka no 2024. gada 1. janvāra stājas spēkā grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) procesā. Izmaiņas paredz, ka tiek samazināts dāvināšanai (ziedošanai) pieļaujamais procentuālais apmērs, ko var atvēlēt no iepriekšējā gada darbības peļņas, proti, no 20% uz 1,5%. Turpmāk dalībnieku (akcionāru) sapulce noteiks gadījumus, kad kapitālsabiedrības valdei pirms dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanas ir pienākums saņemt padomes vai dalībnieku (akcionāru) sapulces atļauju. Kā arī Ministru kabinetam vai pašvaldībai paredzētas tiesības noteikt tās kapitālsabiedrības, kuras varēs dāvināt (ziedot) tikai ar attiecīgās institūcijas atļauju. Lasiet arī Nosaka izmaiņas pašvaldību gada pārskatos iekļaujamajai informācijai Ar saimniecisko darbību saistīti un nesaistīti izdevumi Ja ziedojat, jāmaksā UIN

Tuvojas Ziemassvētki, tāpēc Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka visas dāvanas, ko iedzīvotāji saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības, ir jādeklarē. Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Tomēr tikai tad, ja preču vērtība sūtījumā pārsniedz 45 eiro, par to ir jāmaksā nodokļi. Ja preču vērtība sūtījumā ir mazāka, tam piemēro atbrīvojumu no nodokļiem. Prasība iesniegt deklarāciju muitā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tajā skaitā, no Apvienotās Karalistes, Norvēģijas, Šveices. Ziņu par muitojamu sūtījumu persona saņem no pasta operatora, kas veic sūtījuma piegādi – VAS “Latvijas Pasts”, eksprespasta, kurjerpasta uzņēmuma. Saņēmējs var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram par samaksu. Ja deklarāciju persona vēlas iesniegt pati, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kādas preces ir sūtījumā. To var noskaidrot, vēršoties savā pasta nodaļā, ja piegādātājs ir VAS “Latvijas Pasts”. Otra iespēja ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2023. gada 5. decembrī ir pieņemti Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra noteikumi Nr. 701 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2024. gadā”, kas stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Šo noteikumu tiesiskais regulējums 2024. gadā nemaina ietekmi uz darba devējiem. Pieņemtais tiesiskais regulējums labvēlīgi ietekmē darba devējus, jo nodeva tiek saglabāta 2023. gada apmērā, ievērojot līdzšinējos nosacījumus, proti: nodevas apmērs ir 0,36 eiro mēnesī; darba devējs aprēķina un samaksā nodevu par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības; darba devējam nav jāmaksā nodeva par darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis; aprēķināto nodevu darba devējs norāda likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā ziņojumā par obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem. Būtiski ievērot, ka saskaņā ar 2023. gada 23. martā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” no 2023. gada 1. oktobra nodevu par saviem darbiniekiem maksā arī...

Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, ogām un augļiem pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nākamgad noteikts 12 procentu apmērā, paredz Saeima galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tāpat grozījumi noteic, ka no nākamā gada PVN nepiemēros maksai par sporta sacensībām un sporta nodarbībām, ko organizē biedrības vai nodibinājumi, kā arī maksai par bērnu uzturēšanos nometnēs. Grozījumi saistīti ar 2024.gada valsts budžetu. PVN nodokļa 12 procentu likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, ogām un augļiem piemēros nākamgad – no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Līdz šim mūsu reģionam raksturīgu lauksaimniecības produktu piegādēm bija noteikta samazinātā PVN likme piecu procentu apmērā, savukārt pārējai pārtikai – standartlikme 21 procenta apmērā. Saskaņā ar grozījumiem pievienotās vērtības nodokli nepiemēro dalības maksai sporta sacensībām un maksai par sporta nodarbībām, ko organizē biedrības vai nodibinājumi. Nodokļa atbrīvojums attieksies gan uz bērnu, gan pieaugušo sporta sacensībām vai nodarbībām. Mazo uzņēmumu atbalstam no nākamā gada no līdzšinējiem 40 tūkstošiem eiro līdz 50 tūkstošiem eiro paaugstināts slieksnis,...

Lai vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu un administrēšanu, turpmāk šiem uzņēmumiem noteikta viena nodokļa likme 25 procentu apmērā. To noteic Saeimā ceturtdien, 7.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tie saistīti ar 2024.gada valsts budžetu. 25 procentu likme noteikta neatkarīgi no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma. Iepriekš mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā sasniedza 25 tūkstošus eiro, nodokļa likme bija 25 procenti, savukārt gada apgrozījumam, kas pārsniedza 25 tūkstošus eiro, likme bija 40 procenti. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2022.gadā tikai 368 no visiem 9843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 tūkstošus eiro, kam piemēroja likmi 40 procentu apmērā. Izmaiņas veiktas, jo, piemērojot iepriekš noteikto nodokļa likmi atkarībā no apgrozījuma apmēra, mikrouzņēmumu nodokļa piemērošana un administrēšana bija kļuvusi komplicēta, kā arī neveicināja iepriekš ieviestā vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu konta – izmantošanu, likumprojekta anotācijā norādījuši grozījumu autori. Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, ja tie gūst arī ar iedzīvotāju ienākumu nodokli apliekamu...