NODOKĻI

Ministru kabinets 7. februārī ir apstiprinājis precizēto Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2023. gadam un 9. februārī Saeimā iesniedzis Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam". Plānots, ka 17. februārī Saeima likumprojektu skatīs pirmajā lasījum, bet galīgajā lasījumā to paredzēts izskatīt 8. martā, kas nodrošinātu tā stāšanos spēkā 1. aprīlī. Finanšu ministrs sola, ka pēc budžeta pieņemšanas sāksies darbs pie nodokļu politikas pamatnostādnēm. Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2023. gadam jau tika sagatavots un apstiprināts pagājušā gada rudenī, bet pie nemainīgas politikas saistībā ar 2022. gada 1. oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām. Līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu atsākās darbs pie valsts budžeta 2023. gadam sagatavošanas, un FM sagatavoja precizēto plāna projektu, pamatojoties uz FM pagājušā gada decembrī atjaunoto makroekonomiskās attīstības scenāriju un šā gada janvārī aktualizētajām fiskālajām prognozēm. Budžeta plāna projekts atspoguļo aktuālāko novērtējumu par 2022. gadu, kā arī ņem vērā...

Tuvojas 1. marts, kad ikviens, par kura ienākumiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), var brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli. Taču Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, sākot ar 2022. gada 14. novembri no procentiem, kas iemaksāti ieguldījumu kontā ienākuma izmaksātājs neietur IIN ienākuma izmaksas brīdī. To paredz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17. panta desmitās daļas 13. punkts. Šāda norma ir spēkā ar 2022. gada 20. oktobra grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". No procentiem, kas saņemti ieguldījumu kontā, nodokli maksā ienākuma saņēmējs ar gada ienākumu deklarāciju, kad līdzekļus izņem no ieguldījumu konta un izmaksa no konta pārsniedz tajā iemaksāto summu. Attiecīgi 2022. gadā (no 14. novembra līdz 31. decembrim) ienākumu izmaksātājs izmaksātos procentus, kas iemaksāti ieguldījumu kontā, paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām nedeklarē. Atgādinām, ka ieguldījumu konts ir atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju un fizisko personu — konta īpašnieku — atvērts konts vai, ja katrai...

Lai sūtījumu atmuitošanu padarītu ātrāku un lietotājiem draudzīgāku arī gadījumos, kad sūtījuma deklarēšanai nepieciešami papildu dokumenti un klienta pilnvara, no 2023.gada februāra Latvijas Pasta muitošanas lietotnē atmuito.pasts.lv pilnvarošanu konkrētā sūtījuma atmuitošanai var iesniegt, izmantojot bezmaksas mobilo lietotni Smart-ID. Pilnvara nepieciešama gadījumos, kad klients ar Latvijas Pasta starpniecību vēlas deklarēt sūtījumu, kura vērtība pārsniedz 150 eiro vai kura saturā ir akcīzes preces vai preces, uz kurām attiecināmi ierobežojumi. No 2023.gada februāra pilnvaru iesniegšanai var izmantot arī Smart-ID mobilo lietotni. Paralēli saglabājas arī līdzšinējā pilnvaru iesniegšanas kārtība klientiem, kas neizmanto mobilos viedtālruņus un Smart-ID lietotni. Ar Smart-ID sagatavotā pilnvara būs derīga konkrētā sūtījuma atmuitošanai. Uzsākot darbu lietotnē, klients vienā no soļiem tiek aicināts izvēlēties pilnvarošanas veidu, kurā iespējams izvēlēties arī pilnvaras parakstīšanu ar Smart-ID, – šādā gadījumā klients tiek novirzīts veikt parakstīšanu, izmantojot Smart-ID PIN kodus līdzīgi kā internetbankā. No 2021. gada 1. jūlija visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs importa muitas deklarācija jāiesniedz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā no Ministru kabineta 2023. gada 10. janvāra noteikumi Nr. 6 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”” Grozījumi veikti, lai precizētu muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā atbilstoši veiktajiem grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajam, ar ko pagarināts muitas maksājumu vienotajā nodokļu kontā ieskaitīšanas periodu līdz 2025. gada 1. janvārim. Tādejādi, atbilstoši likuma grozījumiem, jaunā redakcijā izteikts noteikumu 28. un 29. punkts. 10.01.2023. 17.01.2023. Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumi Nr. 16 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumos Nr. 1245 “Kārtība, kādā tiek veikta informācijas...

Pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciatīvas 26. janvārī notika pirmā darba sanāksme ar Finanšu ministrijas un citu ministriju līdzdalību, kā arī ar sociālajiem un sadarbības partneriem par priekšlikumu sagatavošanu nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024. – 2027. gadam. “Gatavojam priekšlikumus nodokļu sistēmas uzlabošanai, tostarp vienkāršošanai, par ko lēmums ir jāpieņem šogad, lai izmaiņas stātos spēkā 2024. gadā. Mūsu kopīgais mērķis ir stiprināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju,” tikšanās laikā uzsvēra K. Kariņš. Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Zinātņu akadēmija nonākusi pie secinājuma, ka darbaspēka nodokļu slogs ir augstāks Latvijā nekā pārējās Baltijas valstīs, izņemot minimālās algas saņēmējus un tām pietuvinātās algas. Tas kopumā bremzē reģionu attīstību un ekonomikas izaugsmi, un no tā cieš gan darba devēji, gan darba ņēmēji. Tāpēc pozitīvi vērtējams lēmums beidzot sakārtot mūsu valsts nodokļu sistēmu, lai Latvija nostātos uz ekonomikas un iedzīvotāju labklājības izaugsmes ceļa. Darba sanāksmes dalībnieki iepazinās...

Tuvojoties gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas laikam 1. martā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, kuros gadījumos Ukrainas civiliedzīvotājiem ir un kad nav jāsniedz gada ienākumu deklarācija. Ja cilvēks strādā algotu darbu: Gada ienākumu deklarācija nav jāsniedz. Neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem šiem cilvēkiem piemēro darba devējs. Savukārt atvieglojumi par ārstniecību, izglītību un ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem netiek piemēroti. Ja cilvēkam ir reģistrēta saimnieciskā darbība: Laikā no 1. marta līdz 1. jūnijam jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Deklarācijā norāda 2022. gada laikā saņemtos ienākumus un aprēķina maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ienākumiem tiek piemērots neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamajiem. Savukārt atvieglojumi par ārstniecību, izglītību un ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem netiek piemēroti. Gada ienākumu deklarāciju aizpilda tiešsaistē VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Ja deklarācijas aizpildīšanai nepieciešama VID speciālista palīdzību, to iespējams saņemt pa telefonu 67120012 vai arī, iepriekš piesakoties, klātienes konsultācijā. Ja cilvēks strādā algotu darbu un ir reģistrējis arī saimniecisko darbību:...

Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi darbu pie Ziņojuma par Latviju 2023.gadā Eiropas Semestra procesa ietvaros sagatavošanas. Tā ietvaros Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji tiešsaistē tikušies ar Eiropas Komisiju, lai sniegtu Latvijas darba devēju un uzņēmēju atgriezenisko saiti par Eiropas Savienības (ES) rekomendācijām Latvijai un Nacionālās reformu programmas ieviešanu Latvijā. LDDK eksperti pirms tikšanās saskaņoja viedokļus ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) apakšpadomju darba devēju pārstāvjiem, ņemot vērā, ka ziņojuma un rekomendāciju politikas jomu tvērumu bija ļoti plašs, tostarp, nodokļi: nodokļu likmes darbaspēkam, progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme un solidaritātes nodoklis; valsta budžeta deficīts, veselības aprūpe, sociālie jautājumi, sociālās palīdzības un pakalpojumu ierobežotā pieejamība un kvalitāte, darba spēka jautājumi. LDDK iebilduši pret ieteikumiem uz algu attiecināmo nodokļu celšanu (uz darbinieka algu attiecināmie nodokļi ir augstākie Baltijas valstīs), ienākuma nodokļa celšanu no kapitāla pieauguma nodokļa (kontekstā ar OECD rekomendācijām celt nodokļus, ar ko tiek aplikts mantojums), priekšlikumu celt uz īpašumu attiecināmos nodokļus. Arī...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss par pēdējiem 10 gadiem ir: 2023.gadam – (2012=100) ir 132,9 jeb koeficents 1,329; 2022.gadam – (2011=100) ir 115,9 jeb koeficients 1,159; 2021.gadam – (2010=100) ir 117,1 jeb koeficients 1,171. Pārdodot nekustamo īpašumu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu nosaka, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un īpašumā veikto ieguldījumu vērtību nekustamā īpašuma turēšanas laikā. Ja nekustamais īpašums iegūts īpašumā līdz 2000. gada 31. decembrim un nav dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma iegādes vērtību, par tā iegūšanas vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas. Piemērs 2023. gada 12. janvārī par 20 000 euro pārdots nekustamais īpašums: kas nav bijis cilvēka deklarētā dzīvesvieta un nav vienīgais īpašums; kas iegādāts 1999. gada 14. februārī, un īpašnieka rīcībā nav dokumentu,...

Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās iemaksas) ir obligāts maksājums, ko par katru personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Labklājības ministriju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) ir aktualizējis metodisko materiālu "Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas", ņemot vērā, ka no 203. gada 1. janvāra minimālais iemaksu objekts ceturksnī ir 1860 eiro vai 620 eiro mēnesī. Arī šogad, ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, obligāto iemaksu ziņojumos deklarētais kopējais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1860 eiro, obligātās iemaksas no starpības starp 1860 eiro un deklarēto obligāto iemaksu objektu (algu) no saviem līdzekļiem veic darba devējs. Ja pašnodarbinātā ziņojumā deklarētais obligāto iemaksu objekts – saimnieciskās darbības ienākums – ir mazāks par minimālo iemaksu objektu 1860 eiro ceturksnī, VSAA aprēķina minimālās iemaksas 10% apmērā valsts pensiju apdrošināšanai, kas pašnodarbinātajam jāveic, lai obligātās iemaksas būtu veiktas minimālajā apmērā....

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), Satiksmes ministriju un biedrību “Auto asociācija” ir izstrādājusi priekšlikumu grozījumiem Ceļu satiksmes likumā ar mērķi paaugstināt VID nodokļu administrēšanas pasākumu efektivitāti un mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā. Šāda informācija norādīta FM sagatavotajā un valdības apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam". Lai nodrošinātu VID iespēju veikt izvairīšanās no nodokļu nomaksas risku izvērtējumu lietotu transportlīdzekļu importa darījumos, kuros tiek iesaistītas fiziskās personas, sagatavotais priekšlikums grozījumiem Ceļu satiksmes likumā paredz noteikt privātpersonām aizliegumu līdz 30 dienām atsavināt citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī iegādātu jaunu vai mazlietotu (līdz pieciem gadiem) un Latvijā reģistrētu M1 vai N1 kategorijas vieglo transportlīdzekli. Priekšlikums šiem grozījumiem sagatavots, ņemot vērā VID iepriekš veikto izvērtējumu par atsevišķiem vieglo transportlīdzekļu importa darījumiem 2021. un 2022. gadā, kad, iespējams, Latvijas juridiskās personas ar fizisko...

Ministru kabinets (MK) 13. janvārī ārkārtas sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam", paredzot 2023. gadā nozīmīgus papildu līdzekļus jaunām valdības prioritātēm 710 miljonu eiro apmērā. Lai turpmākajos gados varētu īstenot ekonomikas transformāciju, saskaņā ar valdības deklarāciju kā svarīgākās prioritātes ir noteiktas valsts drošība un ārpolitika, izglītība, enerģētika, klimats un vide, konkurētspēja un dzīves kvalitāte. Pēc plašām diskusijām par nozaru ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu priekšlikumiem valdībā, 2023. gada valsts budžetā piedāvāts īstenot tādus prioritāros pasākumus, kas nodrošinās sabalansētu valdības deklarācijā iekļauto mērķu sasniegšanu. Gatavojot vidēja termiņa valsts budžetu, FM pagājušā gada nogalē aktualizēja makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.-2025. gadam. Rādītāji tika aktualizēti, ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamiku pirmajos trīs pērnā gada ceturkšņos, kā arī prognozēto ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs šogad. Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, Finanšu ministrija balstās uz konservatīviem pieņēmumiem. Vienlaikus ministrija izvērtēja...

Lai novērtētu darba devēju gatavību sniegt atbalstu darbiniekiem energokrīzes mazināšanai, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar McCANN Rīga uzsākusi uzņēmēju aptauju, kuras nolūks ir noskaidrot, cik lielā mērā organizācijas saskaras ar darbinieku gaidām palielināt atalgojumu, lai mazinātu energokrīzes radītās sekas un vai uzņēmēji būtu gatavi to darīt, ja energokrīzes atbalsta maksājums netiktu aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Aptauja pieejama šeit: https://ej.uz/siltumabonuss Uzņēmēji kopš aizgājušā gada rudens vairākkārt ir vērsušies gan pie valdības, gan pie likumdevējiem, lai mudinātu ātrāk pieņemt lēmumu par atbalstu un 2022. gadā pēdējās darbadienas izskaņā, 30. decembra vakarā, Ekonomikas ministrija iesniedza izskatīšanai valdībā grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Ministrijas pavadoša tekstā minēts, ka, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, jautājums būtu virzāms steidzamības kārtā. Gan LDDK, gan McCANN Rīga iesniegušas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumu par IIN likuma grozījumiem papildināt likuma normas ar ikmēneša maksājumu 150 eiro apmērā bez algas nodokļiem, ja darbiniekam...

Valdības sēdē 10. janvārī izskatīšanai tika iesniegts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par nepieciešamību apgriezto jeb reverso pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtību ieviest citās nozarēs". Ziņojuma izskatīšana gan tika atlikta, taču vērts ieskatīties, kādi ir informatīvā ziņojuma secinājumi. Ziņojuma mērķis ir informēt par esošo situāciju tautsaimniecības jomās attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpniecības apmēru un to, vai nepieciešams paplašināt apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanas jomas. Atgādinām, ka, saskaņā ar apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību starp diviem iekšzemē reģistrētiem PVN maksātājiem atbildīgs par PVN nomaksu valsts budžetā ir attiecīgo preču vai pakalpojumu saņēmējs. Kā norādīts ziņojumā, PVN krāpniecības apmēra, tā pieauguma vai samazinājuma izvērtēšanai ir vērtēts PVN plaisas rādītājs. Tas ir viens no būtiskākajiem rādītājiem krāpniecisko gadījumu pieaugumam, kā arī tas parāda izvairīšanās no PVN maksāšanas un deklarēšanas apjomu. Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu,...

Līdz 16. janvārim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem nevienā no 2022. gada ceturkšņiem nepārsniedza 1000 eiro, kā arī tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2022. gada 4. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Kapitāla pieaugumu nosaka, no...

Finanšu ministrija apkopojusi svarīgākās izmaiņas nodokļu likmēs no 2023. gada un salīdzinājumā ar 2021. un 2022. gadu. DARBASPĒKA NODOKĻI 2021 2022 2023 Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) vispārējā likme, tai skaitā: 34,09% 34,09% 34,09% darba devēja likme 23,59% 23,59% 23,59% darba ņēmēja likme 10,5% 10,5% 10,5% VSAOI maksimālais apmērs, eiro gadā 62 800 78 100 78 100 Solidaritātes nodokļa likme 25% 25% 25% Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā 20% 20% 20% ienākumiem no 20 004 līdz 78 100 eiro gadā (līdz 62 800 eiro 2021.gadā) 23% 23% 23% ienākumiem virs 78 100 eiro gadā (virs 62 800 eiro 2021.gadā) 31% 31% 31% Ar IIN neapliekamais minimums (NM) Maksimālais NM,eiro mēnesī 300 350 (no 01.01.2022.)500 (no 01.07.2022.) 500 ienākumi, līdz kuriem piemēro maksimālo NM, eiro mēnesī 500 500 500 ienākumi, virs kuriem nepiemēro NM, eiro mēnesī 1 800 1 800 1800 Atvieglojums par apgādībā esošu personu,...