NODOKĻI

Ministru kabinets (MK) 1. jūnijā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos. Ar grozījumiem tiek pārņemtas prasības, kas noteiktas Padomes Direktīvas (ES) 2020/284 (2020.gada 18.februāris) ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk – Direktīva 2020/284). Informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci. E-komercijas pieaugums atvieglo preču un pakalpojumu pārrobežu pārdošanu galapatērētājiem dalībvalstīs. Šajā kontekstā pārrobežu e-komercija nozīmē tādas preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanu, par ko PVN ir maksājams vienā dalībvalstī, savukārt preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada maijā Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” Precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā. Grozījumi paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Šķērsojot Latvijas iekšējās robežas, pēc muitas amatpersonas pieprasījuma ar informācijas atklāšanas deklarāciju būs jādeklarē nepavadītā nauda, ko uzņēmumi (juridiskas personas) vai fiziskas personas sūta pa pastu, kravas sūtījumos vai ar kurjerpastu, un kuras kopsumma ir vismaz 10 000 eiro. Likumā veikti arī citi grozījumi. 20.04.2023. 16.05.2023. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Noteiktas izmaiņas termina “reprezentatīvs automobilis” skaidrojumā, nosakot...

Saimnieciskās darbības veicējam līdz 1.jūnijam ir obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Valsts ieņēmumu dienests seminārā skaidrojis, kādus izdevumus pašnodarbinātais var atskaitīt no ienākumu nodokļa aprēķināšanai paredzētās peļņas bāzes. Pie saimnieciskās darbības izdevumiem (kas saistīti ar ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības) nodokļu aprēķināšanas vajadzībām uzskata: izdevumus par iegādātām izejvielām, materiāliem, precēm, kurināmo, enerģiju un inventāru, kura vērtība nepārsniedz 1000 eiro (ja inventāra vērtība pārsniedz 1000 eiro, tas jāatzīst par pamatlīdzekli un izdevumos jāiekļauj pakāpeniski) darbinieku algas pamatlīdzekļu nolietojums un pamatlīdzekļu remonta izdevumi nomas un īres maksa VSAOI par darbiniekiem, par darbiniekiem iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrājumu) prēmiju summas un iemaksas privātajos pensiju fondos citu personu veikto ražošanas rakstura darbu un no citām personām saņemto pakalpojumu izmaksas procentu maksas par banku kredīta vai līzinga pakalpojumu izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus nodokļu (izņemot IIN) un nodevu (izņemot valsts nodevu par prasības pieteikumu tiesā) maksājumus valsts vai pašvaldības budžetā citus izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko...

Saimnieciskās darbības veicējam līdz 1.jūnijam ir obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Valsts ieņēmumu dienests seminārā skaidrojis, kādi vispārīgie principi jāņem vērā saimnieciskās darbības veicējiem, aprēķinot peļņu un no tās maksājamos nodokļus. Ienākumi (peļņa) no saimnieciskās darbības tiek aprēķināti kā ieņēmumu un izdevumu (kas saistīti ar saimniecisko darbību) starpība, no šīs summas reizi gadā tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Šī summa veido arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objektu. Taču, atšķirībā no IIN, pašnodarbinātā VSAOI tiek aprēķinātas un maksātas četras reizes gadā, tiekot iesniegtiem ceturkšņa ziņojumiem, kuros gūtais ienākums tiek atspoguļots atsevišķi pa katram mēnesim. Ar nodokļiem (gan IIN, gan VSAOI) apliekamo bāzi samazina, veicot uzskaiti. Pašnodarbinātais veic ieņēmumu un izdevumu uzskaiti (kārto žurnālu) vienkāršajā ieraksta sistēmā, ievērojot naudas plūsmas (kases) principu (ieņēmumus atzīst tad, kad tie saņemti, izdevumus - tad, kad tie izdarīti). Tiesa gan, izņēmums ir pamatlīdzekļa nolietojuma izdevumi - tos nevar iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos uzreiz, tas jādara...

Ievērojami palielinoties tirdzniecības apjomam, īpaši e-komercijas jomā, kā arī noteikumu skaitam, kas jāpārbauda uz robežas, un mainīgajām ģeopolitiskajām realitātēm un krīzēm, Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par vērienīgāko un visaptverošāko Eiropas Savienības (ES) muitas savienības reformu kopš tās izveides 1968. gadā. ES, tostarp Latvijas muitas sistēmā tuvākajos 15 gados gaidāmas vēsturiskas pārmaiņas: ES plānots izveidot vienotu muitas datu centru, kurā uzņēmumi, kas vēlas ievest preces ES, varēs reģistrēt visu informāciju par saviem produktiem un piegādes ķēdēm. Šī pilnībā digitalizētā pieeja nodrošinās atteikšanos no tradicionālajām muitas deklarācijām un piedāvās “skatu no putna lidojuma” uz ES ienākošajām precēm. Tas palīdzēs dalībvalstīm prioritizēt riskus un efektīvāk veikt pārbaudes, būtiski uzlabojot iedzīvotāju drošību, atvieglojot preču pārvietošanu, ko veic uzticami uzņēmumi, kā arī ikdienu cilvēkiem, kas iepērkas internetveikalos ārpus ES. “Šobrīd katra dalībvalsts izstrādā un uztur savas muitas deklarēšanas sistēmas, ieguldot lielus resursus, lai nodrošinātu datu apmaiņu starp ES dalībvalstīm. Šis lēmums tiešām ir...

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli samazinātā – 15% – apmērā, bet ne mazākā kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (minētie darbinieki Valsts ieņēmumu dienestā papildus nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimnieks nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs;personai četru mēnešu laikā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas lauksaimnieka labā ar šo pašu lauksaimnieku nav bijušas darba tiesiskās attiecības vai nav...

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Nodokļu atvieglojumi vecākiem Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu – vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, palielinās par 250 eiro mēnesī. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā. Nodokļu samaksas nosacījumi Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā,...

Aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi Latvijā, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 848,765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023. gada aprīļa sākumā bija 401,226 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 3,8% salīdzinājumā ar marta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 278,116 miljonus eiro, kas ir par 1,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 169,423 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 2,8%. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023. gada 1. aprīlī veidoja 58,2% no kopējās parādu summas jeb 494,085 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. aprīlī bija atzīti parādi 2,307 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai. Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad aprīļa sākumā bija atzīti parādi 491,778...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 27. aprīlī ir pieņemti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izstrādātie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2023. gada 22. maijā. Vienlaikus pieņemti arī saistītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas būs spēkā no 2023. gada 1. jūlija. Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktas izmaiņas termina “reprezentatīvs automobilis” skaidrojumā, nosakot reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtību – 75 000 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN)). Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanas vajadzībām reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtība bez PVN ir palielināta līdz 75 000 eiro. Minētais grozījums piemērojams automobiļiem, kuri iegādāti vai nomāti sākot ar 2023. gada 1. jūniju. Savukārt automobiļiem, kas iegādāti vai iznomāti pirms šī datuma, ir piemērojams patlaban likumā noteiktais slieksnis – 50 000 eiro (bez PVN). Izmaiņas likumā rosināja nevalstisko organizāciju pārstāvji, t.sk., biedrība “Auto asociācija”, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 8. panta regulējums norāda uz konkrētiem izdevumiem, kuri nevienam nodokļu maksātājam nav saistīti ar saimniecisko darbību, žurnāla BILANCE maija numurā atgādina Ita Bekerta, Mg.oec., LNKA sertificēta nodokļu konsultante. Tie ir izdevumi, kuri dažādu apstākļu dēļ rodas vai ir nepieciešami, bet bez tiem saimniecisko darbību ikviens var veikt līdzīgos apjomos kā ar tiem. Tās ir dāvanas, dāvanu kartes, izņemot mazas vērtības dāvanas līdz 20 eiro, kas saimnieciskās darbības ietvaros vienmēr ir nesaimnieciski izdevumi, arī dāvanas sadarbības partneriem, darbiniekiem, kas reizēm šķiet neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa kā cēli un novērtējoši žesti. Nesaimnieciskie izdevumi ir arī ziedojumi. Par ziedojumiem UIN likuma 12. pantā noteiktajos gadījumos UIN nav jāpiemēro. Darbinieku motivēšanas pasākumi Arī nodokļa maksātāja izdevumus dalībnieku vai darbinieku atpūtai, izklaides pasākumiem un citus labumus dalībniekiem un darbiniekiem, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamajā ienākumā, izņemot gadījumu, kad likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»...

Apdrošināšanas atlīdzības, kas tiek izmaksātas nedzīvības apdrošināšanas veidos – KASKO, OCTA, īpašuma, veselības, nelaimes gadījumu, ceļojumu un cita veida apdrošināšana – Latvijā neapliek ar ienākuma nodokļiem, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA). 2022. gadā kopumā Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem (fiziskām un juridiskām personām) apdrošināšanas atlīdzībās nedzīvības apdrošināšanas veidos tika izmaksāti 316 miljoni eiro, proti, vidēji rēķinot – 868 tūkstoši eiro dienā. “Finanšu un nodokļu likumu pamatu pārzināšana ir svarīga mūsu ikdienas dzīvē, lai mēs pieņemtu labākos un izdevīgākos lēmumus. Piemēram, slēgtu apdrošināšanas līgumu, nebaidoties, ka atlīdzība tiks aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins. “Līdz ar publiskām ziņām par kādu neparastāku ienākumu saņemšanas veidu, piemēram, loterijas laimestu, parasti uzvirmo arī jautājumi par citu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem.” Vienīgais apdrošināšanas veids, kurā iespējama nodokļu piemērošana, ir dzīvības apdrošināšana. Arī te ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek atlīdzību, ko izmaksā, iestājoties apdrošināšanas gadījumam dzīvības apdrošināšanā, piemēram, personas nāve, invaliditāte vai cits...

Uzņēmumu ienākuma nodokli, kā zināms, nepiemēro gadījumos, kad uzņēmuma peļņa paliek paša uzņēmuma rīcībā, savukārt, tiklīdz peļņa tiek sadalīta dividendēs, tai skaitā ārkārtas vai nosacītajās dividendēs, kā arī iztērēta izdevumos, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, visos gadījumos veidojas ar UIN apliekams objekts. Konkrētajā mēnesī nodokļu maksātājam jāaizpilda UIN deklarācija, objekts jānorāda deklarācijā, un veidojas ar UIN, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētā seminārā skaidroja Diāna Kudravecs, VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas. Sadalot peļņu, kas uzņēmumam veidojusies līdz 2017. gada 31. decembrim, UIN netiek aprēķināts. Vispirms uzņēmumam jāsadala "vecā" peļņa, taču nekādu noilgumu šai peļņai likums neparedz, skaidro D. Kudravecs. "Kamēr vien uzņēmumam ir saglabājusies šī veco gadu peļņa, kuru norāda deklarācijas 1.1. rindā, to ir iespējams sadalīt. Tikai tad, kad šis cipars ir nulle, uzņēmums nonāk līdz dividendēm, kuras ir apliekamas ar nodokli. Tās norāda deklarācijas 1. rindā," informē eksperte. Uzņēmuma aprēķinātās dividendes ir iespējams samazināt par tām...

Valsts sekretāru sanāksmē 20. aprīlī tika izskatīts Labklājības ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Rosinātās likuma izmaiņas galvenokārt attieksies uz personām, kuras saņem vecāku pabalstu, uz minimālo obligāto iemaksu veikšanu un to administrēšanas kārtību, kā arī attiecībā uz darba samaksas izmaksas kārtību, ja to veic persona, kura darba devējam ir nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi. Praksē arī konstatēts, ka būtiski pieaudzis precizēto darba devēja ziņojumu skaits, ar kuriem tiek izmantotas darba devēja tiesības precizēt darba ņēmēja ienākumus un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (obligātās iemaksas) triju gadu laikā pēc likumā noteiktā mēneša ziņojuma iesniegšanas termiņa. Kopš ieviests regulējums par minimālajām obligātajām iemaksām, darba devēja ziņojumi tiek precizēti arī pēc gada minimālo obligāto iemaksu pārrēķina veikšanas. Minētā rezultātā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) ir jāveic atkārtota minimālo obligāto iemaksu pārrēķināšana, izmantojot precizēto darba devēja informāciju. Lai VSAA varētu veikt korektu minimālo obligāto iemaksu pārrēķinu par gadu, ir nepieciešams...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 26.aprīlī, galīgajam lasījumam atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz palielināt reprezentatīvas automašīnas vērtības slieksni. Patlaban reprezentatīvas vieglās automašīnas vērtības slieksnis noteikts 50 tūkstošu eiro apmērā, un ar grozījumiem to plānots palielināt līdz 75 tūkstošiem eiro. Plānots, ka jaunās vērtības slieksnis attieksies uz automašīnām, kas iegādātas pēc šī gada 1.jūnija. Tāpat Budžeta komisija šodien galīgajam lasījumam atbalstīja saistītus grozījumusTransportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Tie paredz nodokļa likmes uzņēmumu automašīnām noteikt, ņemot vērā motora maksimālo jaudu kilovatos, nevis atkarībā no transportlīdzekļa motora tilpuma. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes pēc motora maksimālās jaudas plānots noteikt tiem transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi ir reģistrēti pēc 2009.gada, bet pārējiem – nemainīgu likmi 60 eiro mēnesī. Pārskatīt plānots arī likmi elektroautomobiļiem, un tā plānota 15 eiro apmērā mēnesī līdzšinējo 10 eiro vietā. Savukārt ārēji lādējamām hibrīda automašīnām likmi plānots noteikt 25 eiro...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2023. gada 19. aprīlī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts Komisijas 2023.gada 17.aprīļa Lēmums (ES) Nr.2023/829 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un importa PVN, ko piešķir precēm, kuras paredzēts izplatīt vai nodot bez maksas personām, kas bēg no Ukrainā īstenotās militārās agresijas, un personām Ukrainā, kurām nepieciešama palīdzība (turpmāk – lēmums). Lēmumā noteikts, ka Eiropas Komisija, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk – Regula (EK) Nr.1186/2009) un Padomes Direktīvu 2009/132/EK, kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143. panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu, no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim piešķir Igaunijai, Francijai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Nīderlandei, Austrijai, Polijai, Rumānijai un Slovākijai atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un importa ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamām precēm, ko paredzēts izplatīt vai...