NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskatu par 2022. gada decembrī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Līdz 2023. gada beigām tiek pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus no autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Tādejādi, autoratlīdzību izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija) ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli izmaksas vietā no autoratlīdzības ienākuma, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot nodokļa likmi: • autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro – 25 %; • autoratlīdzības ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, – 40 %. 01.12.2022. 09.12.2022. Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” Līdz 2023. gada beigām tiek pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus no autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. 01.12.2022. 09.12.2022. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Muitas likuma 1. panta...

Latvijas iedzīvotāji turpina saņemt atkal jaunas krāpnieciskas e-pasta vēstules, kurās tiek prasīts apmaksāt muitas nodokli par it kā nepiegādātiem sūtījumiem. Latvijas pasts aicina būt piesardzīgiem un vienmēr pārbaudīt sūtītāja e-pasta adresi – Latvijas Pasta e-pasta adrese vienmēr beidzas ar @pasts.lv. Aizdomu gadījumā nekādā gadījumā neklikšķiniet uz e-pasta paziņojumā iekļautajām saitēm! Informāciju vienmēr varat pārbaudīt, sazinoties ar Latvijas Pasta Klientu centru 67008001, 27008001, [email protected] vai rakstot ziņu sociālo mediju lapās.

Valsts kases dati 2022. gada 11 mēnešos uzrāda kopbudžeta bilances uzlabošanos teju uz pusi jeb par 432 miljoniem eiro, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, deficītam veidojot 600 miljonu eiro. To galvenokārt veicināja kopbudžeta ieņēmumu pieaugums, kas bija straujāks nekā kopbudžeta izdevumiem, ziņo Finanšu ministrija (FM). Nodokļu ieņēmumu kāpums sekmēja pārpalikumu valsts speciālajā budžetā 349,5 miljonu eiro un pašvaldību budžetā 235,8 miljonu eiro apmērā. Ieņēmumi kopbudžetā tika saņemti 12,9 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,5 miljardiem eiro jeb 12,6% vairāk salīdzinājumā ar saņemto vienpadsmit mēnešos pērn. Augstākus ieņēmumu šogad nozīmīgi ietekmē ekonomiskās aktivitātes kāpums gada sākumā, kā arī strauji augošais cenu līmenis visa veida precēm un pakalpojumiem. Ieņēmumu pieaugums bija vērojams gandrīz visās pozīcijās – nodokļu ieņēmumi un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem pieauguši par 15,2%, bet nenodokļu ieņēmumi kāpuši par 10,1% salīdzinājumā ar 2021. gada vienpadsmit mēnešiem. Joprojām augsti pieaugumi vērojami darbaspēka nodokļu ieņēmumos, kas gandrīz par ceturtdaļu pārsnieguši iekasēto pērnā gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2022. gada 20. decembrī ir pieņemti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 794 “Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 819 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām””, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Grozījumi skar nodokļu maksātājus, kas veic darījumus ar personu, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta MK noteikumos minētajā jurisdikcijā. Ar 2023. gada 1. janvāri par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām ir atzītas: 1) Angiljas teritorija; 2) ASV Guamas teritorija; 3) ASV Samoa teritorija; 4) ASV Virdžīnu salu teritorija; 5) Bahamu Sadraudzība; 6) Fidži Republika; 7) Palau Republika; 8) Panamas Republika; 9) Samoa Neatkarīgā Valsts; 10) Tērksas un Kaikosas salu teritorija; 11) Trinidādas un Tobāgo Republika; 12) Vanuatu Republika.

Ministru kabinets 20. decembrī pieņēmis noteikumus, kas paredz uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2023. gadā atstāt 0,36 eiro apmērā par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. Noteikumi paredz, ka nodevu par pārskata mēnesi darba devējs samaksā līdz nākamā mēneša divdesmit trešajam datumam. Aprēķināto valsts nodevu darba devējs norāda likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā ziņojumā par obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem. Tāpat noteikumi paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests līdz katra mēneša 25. datumam valsts nodevas ieņēmumus pārskaita darbinieku prasījumu garantiju fondā, kā arī reizi ceturksnī līdz nākamā mēneša pēdējam datumam sniedz Maksātnespējas kontroles dienestam šādu informāciju: darba devēju skaits, kuri aprēķina un maksā valsts nodevu; darba ņēmēju skaits, par kuriem ir aprēķināta valsts nodeva; aprēķinātie ieņēmumi no valsts nodevas par attiecīgo periodu; faktiskie ieņēmumi no valsts nodevas par attiecīgo periodu.

Ceturtdien, 15. decembrī, Eiropas Savienības (ES) Padomē tika apstiprināta Padomes Direktīva par globāla minimālā nodokļu līmeņa noteikšanu starptautiskajām uzņēmumu grupām Savienībā. Ar direktīvu ES līmenī tiek ieviests starptautiskās uzņēmējdarbības nodokļu reformas 2. pīlārs. Par tā pamatelementiem 140 valstis un jurisdikcijas (tai skaitā Latvija) panāca vienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Iekļaujošās platformas 2021. gada 8. oktobra sanāksmes laikā un tā Paraugnoteikumi tika saskaņoti 2021. gada 20. decembrī. Jaunie noteikumi samazinās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses risku, un tiks mazināta agresīva nodokļu konkurence starp valstīm. Direktīva attieksies uz jebkuru lielu Latvijas uzņēmumu grupu vai starptautiskas uzņēmumu grupas meitas uzņēmumu Latvijā, kuru grupas apgrozījums gadā pārsniegs 750 miljonus eiro. Noteikumi nodrošinās, ka šādu grupu uzņēmumi samaksā nodokli vismaz 15% līmenī no peļņas. Jāatzīmē, ka diskusiju gaitā OECD līmenī Latvija ir panākusi īpašus noteikumus, kas iekļauti arī direktīvā, ņemot vērā Latvijā spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa modeli. Saskaņā...

Īstenojot samērīgu un pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas politiku, 2023. gada 1. janvārī mainās akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem un elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem. Tādēļ no 2023. gada 1. janvāra varētu pieaugt minēto produktu mazumtirdzniecības cenas. Līdz ar likmju maiņu šo produktu apritē iesaistītajiem komersantiem jāveic inventarizācija un jāsamaksā akcīzes nodokļa starpības summa par krājumā esošajiem tabakas izstrādājumiem un e-šķidrumiem. Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana tabakas izstrādājumu cenas mazumtirdzniecībā varētu ietekmēt šādi: No 2023. gada 1. janvāra (ieskaitot PVN): cigaretes (20 gab. paciņā, cena 4,00 EUR) + 0,18 EUR; c igāri un cigarillas (10 gab. paciņā) + 0,14 EUR; smēķējamā tabaka (40 grami paciņā) + 0,29 EUR; karsējamā tabaka (6,2 grami paciņā) + 0,08 EUR. Tabakas izstrādājumu, t.sk. cigarešu inventarizācija 2023. gada 1. janvārī jāveic visiem tabakas izstrādājumu apritē iesaistītajiem komersantiem (izņemot mazumtirgotājus), līdz 16. janvārim jāiesniedz Elektroniskās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis atbilstoši 2023. gada prasībām metodisko materiālu "Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas". Tajā vērsta uzmanība, ka no 2023. gada 1. janvāra pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir: pašnodarbinātā brīvi izraudzīti ienākumi (peļņa) no saimnieciskās darbības, kas nevar būt mazāki par 620 eiro mēnesī, ja pašnodarbinātā peļņa ir vismaz 620 eiro mēnesī; pašnodarbinātā aprēķināts viss mēneša ienākums (peļņa), ja faktiskā peļņa ir mazāka par 620 eiro (nav 1. punktā minētā objekta) vai ienākumu daļa, ko aprēķina no faktiski saņemtajiem mēneša ienākumiem (peļņas) atņemot 1. punktā minēto brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objektu; Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) noteikts minimālo iemaksu objekts, ko aprēķina, lai kopā mēnesī obligātās iemaksas par katru personu būtu veiktas vismaz no 620 eiro. Summē arī darba algu un citus iemaksu objektus. Obligāto iemaksu objekta noteikšanas vajadzībām ienākumu (peļņu) nosaka kā konkrētā mēneša ieņēmumu un izdevumu starpību. Obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs 2023.gadā ir 620 eiro mēnesī...

Saeima 8. decembrī pieņēmusi jaunus grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz atlikt muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 1. janvārim. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, ar 2017. gada 23. novembra grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” tika nostiprināts regulējums par vienotā nodokļu konta ieviešanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu, atsevišķu valsts nodevu, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu administrēšanai ar 2021. gada 1. janvāri. Attiecībā uz Muitas likuma 1. panta 4. punktā minētajiem muitas maksājumiem (ievedmuitas nodoklis un izvedmuitas nodoklis) likuma pārejas noteikumu 208. punktā tika paredzēts pārejas periods, proti, šo maksājumu ieskaitīšana vienotajā nodokļu kontā jāuzsāk ar 2023. gada 1. janvāri. Savukārt kārtība, kādā VID administrē nodokļu maksātāja vienotajā nodokļu kontā ieskaitītos maksājumus, kādā novirza tos konkrēta nodokļa, nodevas, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu saistību segšanai, un maksājumu veikšanas kārtība kontā tika noteikta Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra...

Tuvojoties Ziemassvētkiem un gadu mijai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka visas dāvanas, ko iedzīvotāji saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), ir jādeklarē. Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem – ja kā dāvana tiek sūtītas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi par sūtījumu nav jāmaksā, taču ar nosacījumu, ka nosūtītājs ir privātpersona un sūtījums nav komerciāls. Ja vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi. Prasība deklarēt visus sūtījumus ES)ir spēkā no 2021. gada 1.jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tajā skaitā no Apvienotās Karalistes, Norvēģijas, Šveices. Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, cilvēks var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju cilvēks vēlas iesniegt pats, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kas ir...

Senāta Administratīvo lietu departaments 12.decembrī kopsēdē izskatīja lietu, kurā bija izšķirams jautājums, vai nodokļu maksātājam ir pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (nodokli no kapitāla pieauguma) par ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma pārdošanas maksātnespējas procesa laikā. Izskatāmajā lietā maksātnespējas procesa laikā maksātnespējas procesa administrators pārdeva septiņus pieteicējai piederošus zemesgabalus. Ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu pieteicējai uzlikts pienākums samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un nokavējuma naudu, kas aprēķināts par ienākumu, kas gūts no maksātnespējas procesa laikā pārdotā nekustamā īpašuma. Pieteicēja uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, jo no nekustamā īpašuma pārdošanas maksātnespējas procesa laikā viņa faktiski nav saņēmusi nekādus ienākumus, bet ir cietusi tikai zaudējumus, proti, zaudējusi nekustamo īpašumu. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums par VID lēmumu noraidīts. Senāts Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, norādot uz tiesību normām, kas paredz, ka par ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma atsavināšanas maksātnespējas procesa laikā, ir jāmaksā IIN, konkrēti – nodoklis no kapitāla...

Ceturtdien, 8. decembrī, Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi ziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisas kārtējo novērtējumu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Novērtējums tika veikts piecu gadu periodam no 2016. līdz 2020. gadam, kā arī tika veikts tā sauktais “ātrais” PVN plaisas novērtējums 2021. gadam. Neraugoties uz Covid‑19 negatīvo ietekmi uz Eiropas tautsaimniecības izaugsmi, atbilstoši publicētajiem datiem arī 2020. gadā ES dalībvalstīs salīdzinājumā ar 2019. gadu kopumā bija novērojama PVN plaisas samazināšanas tendence, gada laikā tai sarūkot no 11,0% līdz 9,1%. 2020. gadā PVN plaisas samazināšanas tendence turpinājās arī Latvijā, ierindojot to 5. vietā ES dalībvalstu starpā ar efektīvāko PVN iekasēšanas sistēmu. Pēc EK veiktā novērtējuma Latvijas PVN plaisa 2020. gadā bija 3,6%, kas bija par 3,6 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Pēc šī radītāja Latviju pārspēj tikai Nīderlande (2,8%), Zviedrija (2,0%), Igaunija (1,8%) un Somija (1,3%). EK ātrais PVN novērtējums 2021. gadam liecina, ka PVN plaisa Latvijā turpināja samazināties arī pērn, kaut...

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas tika pieņemti 2022. gada 1. decembrī, stājušies spēkā 9. decembrī, informē Valsts ieņēmumu dienests. Līdz 2023. gada beigām tiek pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus no autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Tas nozīmē, ka autoratlīdzību izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija) ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli izmaksas vietā no autoratlīdzības ienākuma, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot nodokļa likmi: autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro – 25 %; autoratlīdzības ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, – 40 %. Ja autoratlīdzību būs izmaksājuši vairāki izmaksātāji vai autoratlīdzība saņemta ārvalstīs, autoratlīdzības saņēmējam līdz 2024. gada 28. februārim būs jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) autoratlīdzības saņēmēja deklarācija. Autoratlīdzības saņēmēja gada deklarācijā, kurā deklarē autoratlīdzības, nav tiesību piemērot attaisnotos izdevumus, autoratlīdzības izdevumu normas, diferencēto...

Latvijā jau 358 ārstniecības iestādes papīra kases čeku un kvīšu vietā saviem pacientiem var izsniegt e-kvītis. Ja pacients rakstiski piekrīt, ārstniecības iestāde e-kvīts datus nodod Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Tādā gadījumā cilvēkam, aizpildot gada ienākumu deklarāciju, kvīts par šiem izdevumiem pašam nav jāpievieno, jo tā jau deklarācijai ir pievienota automātiski. Elektroniski sagatavota VID reģistrēta kvīts ir līdzvērtīgs maksājuma apliecinājums kases čekam un papīra kvītij. Iedzīvotājiem e-kvīts vienkāršo un paātrina gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu, jo dati par konkrētajiem ārstniecības izdevumiem ir nosūtīti VID un automātiski parādās deklarācijā – cilvēkam pašam tie vairs nav jāievada.Atšķirībā no papīra čekiem e-kvītis neizbalo un nepazūd. Lai ārstniecības iestāde E-kvīti drīkstētu automātiski nosūtīt VID, pacientam saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām ārstniecības iestādei rakstiski jāapliecina savu piekrišanu par e-kvītī iekļauto datu nosūtīšanu VID. Ja ārstniecības iestāde izmanto e-kvīti, pacientam tiek izsniegta tās izdruka vai informācija tiek nosūtīta uz e-pastu. Šie dokumenti jāsaglabā. Tāpat tie noder gadījumos, kad...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada novembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījums Darba likumā Likums papildināts ar pārejas noteikumu 26. un 27. punktu, nosakot: - minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra nav mazāka par 620 eiro; - minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 eiro. 27.10.2022 25.11.2022. Ministru kabineta 2022. gada 15. novembra noteikumi Nr. 727 “Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā” Noteikumi nosaka: gadījumus, kad uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā iesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu (​pielikumu) par atsevišķām akcīzes precēm, kuras fiziskā persona pārvieto personīgajā bagāžā, kas par tādu uzskatāma Padomes...