NODOKĻI

Valsts policija kopš 2023. gada februāra veic ceļu satiksmes uzraudzību ar pielāgotām meteostaciju kamerām, un attiecīgi kopš tā laika ievērojami ir pieaudzis fiksēto autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjetes nemaksātāju skaits. Pielāgotās meteostaciju kameras kontrolē vinjetes esamību, neapturot transportlīdzekli. Satiksmes ministrija (SM) aicina transportlīdzekļu vadītājus būt atbildīgiem un savlaicīgi iegādāties vinjeti. Autoceļu lietošanas nodeva jeb vinjetes ir maksa par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu izmantošanu, lai nodrošinātu to uzturēšanu un attīstību, kā arī, lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. "Gribētu aicināt būt atbildīgiem un laikus iegādāties vinjeti, pretējā gadījumā būs jāmaksā soda nauda”, uzsver Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns. Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu, ja vinjete nav iegādāta, transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai pārvadātājam piemēro naudas sodu no 100 līdz 200 naudas soda vienībām, atbilstoši sods var būt līdz pat 1000 eiro. Nodeva jāmaksā par valsts galveno (visu A1-A15) un reģionālo (P5, P80) autoceļu posmu lietošanu, izņemot to šķērsošanu, tostarp,...

Saeimā 1. jūnijā steidzamības kārtā otrajā gala lasījumā ir pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas stājās spēkā 9. jūnijā. Likumprojektu sākotnēji izstrādāja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, taču Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniedza alternatīvu projektu. Kā norādījis alternatīvā likumprojekta komisijas vārdā deputāts Jānis Reirs, dabas resursu nodoklis tiek maksāts par ievestām lietām, kuras nodara kaitējumu dabai. Un viena no tādām lietām ir saules paneļi, un praktiski būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis par saules paneļiem. Saules paneļu mūžs ir 20–25 gadi (jaunajiem ražojumiem – pat 30 gadi), un praktiski atkritumu apsaimniekotājiem nav iespējas pašreiz savākt noteikto procentuālo daudzumu, kas ir paredzēts likumā un citos normatīvajos aktos, un tātad būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis. Izstrādājot alternatīvo likumprojektu, likumprojekts papildināts likumprojektu ar tekstu, paredzot arī ietvert invertorus un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanas ierīces. Tādējādi gan atkritumu apsaimniekotāji, gan arī pārdevēji tiek atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas....

Saeima 8. jūnijā pieņēma vērienīgus grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz dažādas izmaiņas nodokļu administrācijas sadarbībā ar nodokļu maksātājiem, nodokļu uzrēķinu veikšanā, sodu piemērošanā. Tematisko un datu atbilstības pārbaužu vietā - nodokļu kontrole Kā jau ziņots, turpmāk vairāku dažādu nodokļu pārbaužu vietā būs viena - nodokļu kontrole (no likuma dzēsti panti, kas attiecināti uz iespējām sākt datu atbilstības pārbaudi un tematisko pārbaudi). Tas darīts, lai veicinātu Valsts kontroles ieteikumu, ka vienkāršotajam kontroles procesam, kad jāpārbauda atsevišķu normatīvo aktu ievērošana un atsevišķi grāmatvedības dokumenti, nebūtu nepamatoti jāpārtop par komplicētu pārbaudi, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu vai nodevu maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība. Likumā noteikts, ka nodokļu kontrole būs jāpabeidz divu mēnešu laikā no tās uzsākšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, nodokļu kontroles termiņu varēs pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no tās uzsākšanas dienas, par to informējot nodokļu maksātāju. Ja...

No 2024. gada Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošinās Latvijas uzņēmumu reitinga sistēmu. Jaunajai sistēmai ir divi uzdevumi. Pirmkārt, šādi uzņēmumi detalizēti redzēs paši savu nodokļu nomaksas disciplīnu, kas ietekmē un no kuras izriet tālākā sadarbība ar VID. Otrkārt, vispārīgā līmenī, bez detalizācijas, reitings būs redzams publiski, kas atvieglos uzziņu par uzņēmuma situāciju viņa sadarbības partneriem, klientiem un citiem interesentiem. Uzņēmumu reitinga kopējam novērtējumam būs informatīvs raksturs. Reitinga sistēmas izveidi paredz 8. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Reitinga kopējo novērtējumu uzņēmumi varēs izmantot, lai sadarbības partneriem un sabiedrībai apliecinātu savu uzticamību un godprātību nodokļu nomaksas jomā. Tāpat tas nodrošinās uzņēmumiem informācijas pieejamību par VID redzējumu par darījuma partneru nodokļu saistību izpildes līmeni, līdz ar to kalpos kā papildu instruments, lai pasargātu godprātīgus uzņēmumus no iesaistīšanās riskantos darījumos. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme: “Šis augstas sarežģītības datu analīzes rīks ir mūsu datu zinātnieku izstrādāts jauninājums un ļoti gaidīta pārmaiņa gan uzņēmēju...

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 6. jūnijā, nodeva skatīšanai Saeimā likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumus, kas paredz virkni jaunu instrumentu nenomaksāto nodokļu gadījumā, kā arī ātrāku atbalstu grūtībās nonākušajiem godprātīgajiem nodokļu maksātājiem. Nenomaksātu nodokļu gadījumā būs saprotamāks VID veiktās pārbaudes process, kas atvieglos situācijas izpratni un komunikāciju ar iestādi. Tāpat pilnveidots vienošanās princips, kas pie ātrākas nenomaksāto nodokļu nomaksas paredzēs ievērojami samazināt nokavējuma naudu un soda naudu, ja tāda ir aprēķināta. Atsevišķi grozījumi attiecināmi arī uz atbalstu grūtībās nonākušiem godprātīgajiem nodokļu maksātājiem. Paredzēts, ka jau šogad spēkā stāsies grozījumi, kas vienkāršo kārtību, kādā VID pārbauda uzņēmēju nodokļu nomaksas atbilstību tā reālajam darbam. Tāpat gadījumos, ja tiks konstatēti nenomaksāti nodokļi, uzņēmējiem būs iespēja slēgt vienošanos ar VID un līdz pat 85% samazināt nokavējuma naudu vai līdz pat 60% samazināt soda naudu, ja viņš tos nomaksās ātrāk. Savukārt no 2024. gada godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, kas saskārušies ar grūtībām veikt maksājumu, būs iespēja...

Sadarbībā ar pašvaldībām paplašināts vienoto klientu apkalpošanas centru skaits, kuros attālināti var saņemt video konsultāciju ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts zemes dienesta (VZD) speciālistiem, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Jau 25 Vienotajos pakalpojumu centros (Aizkraukles novadā, Alūksnes novadā, Augšdaugavas novadā, Balvu novadā, Bauskas novadā, Cēsu novadā, Gulbenes novadā, Jēkabpils novadā, Līvānu novadā, Ludzas novadā, Olaines novadā, Ropažu novadā, Smiltenes novadā, Tukuma novadā, Valkas novadā) var saņemt attālinātas iestāžu speciālistu konsultācijas (video konsultācijas) ar VSAA, VID un VZD speciālistiem par noteiktiem pakalpojumiem. Video konsultāciju saraksts pieejams ŠEIT. Video konsultācijās ir pieejami šādi pakalpojumi: VID padziļinātā konsultācija fiziskai personai par kapitāla pieaugumu situācijās, kad tiek atsavināts personīgais nekustamais īpašums; VSAA padziļinātā konsultācija fiziskai personai par vecuma pensiju, slimības pabalstu, invaliditātes pensiju un vecāku pabalstu; konsultācija par visiem Valsts zemes dienesta pakalpojumiem. Iepriekš konsultācija pie speciālista bija iespējama, tikai ierodoties klātienē VSAA, VID un...

Ministru kabinets (MK) 1. jūnijā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos. Ar grozījumiem tiek pārņemtas prasības, kas noteiktas Padomes Direktīvas (ES) 2020/284 (2020.gada 18.februāris) ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk – Direktīva 2020/284). Informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci. E-komercijas pieaugums atvieglo preču un pakalpojumu pārrobežu pārdošanu galapatērētājiem dalībvalstīs. Šajā kontekstā pārrobežu e-komercija nozīmē tādas preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanu, par ko PVN ir maksājams vienā dalībvalstī, savukārt preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada maijā Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” Precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā. Grozījumi paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Šķērsojot Latvijas iekšējās robežas, pēc muitas amatpersonas pieprasījuma ar informācijas atklāšanas deklarāciju būs jādeklarē nepavadītā nauda, ko uzņēmumi (juridiskas personas) vai fiziskas personas sūta pa pastu, kravas sūtījumos vai ar kurjerpastu, un kuras kopsumma ir vismaz 10 000 eiro. Likumā veikti arī citi grozījumi. 20.04.2023. 16.05.2023. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Noteiktas izmaiņas termina “reprezentatīvs automobilis” skaidrojumā, nosakot...

Saimnieciskās darbības veicējam līdz 1.jūnijam ir obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Valsts ieņēmumu dienests seminārā skaidrojis, kādus izdevumus pašnodarbinātais var atskaitīt no ienākumu nodokļa aprēķināšanai paredzētās peļņas bāzes. Pie saimnieciskās darbības izdevumiem (kas saistīti ar ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības) nodokļu aprēķināšanas vajadzībām uzskata: izdevumus par iegādātām izejvielām, materiāliem, precēm, kurināmo, enerģiju un inventāru, kura vērtība nepārsniedz 1000 eiro (ja inventāra vērtība pārsniedz 1000 eiro, tas jāatzīst par pamatlīdzekli un izdevumos jāiekļauj pakāpeniski) darbinieku algas pamatlīdzekļu nolietojums un pamatlīdzekļu remonta izdevumi nomas un īres maksa VSAOI par darbiniekiem, par darbiniekiem iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrājumu) prēmiju summas un iemaksas privātajos pensiju fondos citu personu veikto ražošanas rakstura darbu un no citām personām saņemto pakalpojumu izmaksas procentu maksas par banku kredīta vai līzinga pakalpojumu izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus nodokļu (izņemot IIN) un nodevu (izņemot valsts nodevu par prasības pieteikumu tiesā) maksājumus valsts vai pašvaldības budžetā citus izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko...

Saimnieciskās darbības veicējam līdz 1.jūnijam ir obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Valsts ieņēmumu dienests seminārā skaidrojis, kādi vispārīgie principi jāņem vērā saimnieciskās darbības veicējiem, aprēķinot peļņu un no tās maksājamos nodokļus. Ienākumi (peļņa) no saimnieciskās darbības tiek aprēķināti kā ieņēmumu un izdevumu (kas saistīti ar saimniecisko darbību) starpība, no šīs summas reizi gadā tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Šī summa veido arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objektu. Taču, atšķirībā no IIN, pašnodarbinātā VSAOI tiek aprēķinātas un maksātas četras reizes gadā, tiekot iesniegtiem ceturkšņa ziņojumiem, kuros gūtais ienākums tiek atspoguļots atsevišķi pa katram mēnesim. Ar nodokļiem (gan IIN, gan VSAOI) apliekamo bāzi samazina, veicot uzskaiti. Pašnodarbinātais veic ieņēmumu un izdevumu uzskaiti (kārto žurnālu) vienkāršajā ieraksta sistēmā, ievērojot naudas plūsmas (kases) principu (ieņēmumus atzīst tad, kad tie saņemti, izdevumus - tad, kad tie izdarīti). Tiesa gan, izņēmums ir pamatlīdzekļa nolietojuma izdevumi - tos nevar iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos uzreiz, tas jādara...

Ievērojami palielinoties tirdzniecības apjomam, īpaši e-komercijas jomā, kā arī noteikumu skaitam, kas jāpārbauda uz robežas, un mainīgajām ģeopolitiskajām realitātēm un krīzēm, Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par vērienīgāko un visaptverošāko Eiropas Savienības (ES) muitas savienības reformu kopš tās izveides 1968. gadā. ES, tostarp Latvijas muitas sistēmā tuvākajos 15 gados gaidāmas vēsturiskas pārmaiņas: ES plānots izveidot vienotu muitas datu centru, kurā uzņēmumi, kas vēlas ievest preces ES, varēs reģistrēt visu informāciju par saviem produktiem un piegādes ķēdēm. Šī pilnībā digitalizētā pieeja nodrošinās atteikšanos no tradicionālajām muitas deklarācijām un piedāvās “skatu no putna lidojuma” uz ES ienākošajām precēm. Tas palīdzēs dalībvalstīm prioritizēt riskus un efektīvāk veikt pārbaudes, būtiski uzlabojot iedzīvotāju drošību, atvieglojot preču pārvietošanu, ko veic uzticami uzņēmumi, kā arī ikdienu cilvēkiem, kas iepērkas internetveikalos ārpus ES. “Šobrīd katra dalībvalsts izstrādā un uztur savas muitas deklarēšanas sistēmas, ieguldot lielus resursus, lai nodrošinātu datu apmaiņu starp ES dalībvalstīm. Šis lēmums tiešām ir...

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli samazinātā – 15% – apmērā, bet ne mazākā kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (minētie darbinieki Valsts ieņēmumu dienestā papildus nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimnieks nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs;personai četru mēnešu laikā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas lauksaimnieka labā ar šo pašu lauksaimnieku nav bijušas darba tiesiskās attiecības vai nav...

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Nodokļu atvieglojumi vecākiem Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu – vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, palielinās par 250 eiro mēnesī. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā. Nodokļu samaksas nosacījumi Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā,...

Aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi Latvijā, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 848,765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023. gada aprīļa sākumā bija 401,226 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 3,8% salīdzinājumā ar marta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 278,116 miljonus eiro, kas ir par 1,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 169,423 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 2,8%. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023. gada 1. aprīlī veidoja 58,2% no kopējās parādu summas jeb 494,085 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. aprīlī bija atzīti parādi 2,307 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai. Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad aprīļa sākumā bija atzīti parādi 491,778...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 27. aprīlī ir pieņemti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izstrādātie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2023. gada 22. maijā. Vienlaikus pieņemti arī saistītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas būs spēkā no 2023. gada 1. jūlija. Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktas izmaiņas termina “reprezentatīvs automobilis” skaidrojumā, nosakot reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtību – 75 000 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN)). Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanas vajadzībām reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtība bez PVN ir palielināta līdz 75 000 eiro. Minētais grozījums piemērojams automobiļiem, kuri iegādāti vai nomāti sākot ar 2023. gada 1. jūniju. Savukārt automobiļiem, kas iegādāti vai iznomāti pirms šī datuma, ir piemērojams patlaban likumā noteiktais slieksnis – 50 000 eiro (bez PVN). Izmaiņas likumā rosināja nevalstisko organizāciju pārstāvji, t.sk., biedrība “Auto asociācija”, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un...