NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, sākot no 1. marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022. gadu. Tie, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā - līdz pat 1. jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā. VID aicina deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. VID arī aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama. VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija” ir pieejama video pamācība, semināra ieraksts un citi palīgmateriāli deklarācijas iesniegšanai. Šogad pirmo reizi tiem, kuri deklarācijai pievieno maksājumu dokumentus par ārstnieciskajiem pakalpojumiem, jānorāda, vai attiecīgajā gadā bija veselības apdrošināšanas līgums. Atbildot apstiprinoši, būs...

Regulējums mainījies, skat. Saeima atceļ prasību pašnodarbinātajiem veikt IIN avansa maksājumus Saimnieciskās darbības veicējiem 2023. gadā atkal ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi. 2021. un 2022. gadā tas bija atcelts kā viens no nodokļu atbalsta pasākumiem COVID-19 krīzes laikā. Šogad pirmais avansa maksājums ir jāveic līdz 23. martam. Tāpat kā līdz šim, tas attiecas uz tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri IIN maksā vispārējā kārtībā. Avansa maksājums neattiecas uz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, paziņotās saimnieciskā darbības veicējiem un samazinātās patentmaksas maksātājiem. IIN avansa maksājumu katram saimnieciskās darbības veicējam reizi gadā izveido Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tas notiek reizē ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu un pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumiem. Aprēķināto avansa maksājumu saimnieciskās darbības veicēji var aplūkot savā EDS profilā sadaļā “Maksājumu un nomaksas stāvoklis”. Avansa maksājuma precizēšana Ja avansa maksāšanas periodā ir būtiski mainījies darbības veids, ieņēmumu vai izdevumu struktūra, samazinājies peļņas apjoms, cilvēks var...

Saeimā pagājušā gada novembrī tika iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas pagaidām gan nav ticis līdz izskatīšanai pirmajā lasījumā. Grozījumi citatarp paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības veikt algu nodokļu uzrēķinus, ja darba alga uzņēmumā ir mazāka par 80% no atbilstošās profesijas vidējās samaksas nozarē un uzņēmums nespēj sniegt izskaidrojumu tam. Uzņēmēji pauduši bažas, ka šāds regulējums radīs neskaitāmus pārpratumus un beigsies gan ar tiesvedībām, gan uzņēmumu bankrotiem, jo VID nepietiks kompetences un kapacitātes izvērtēt uzņēmumu sniegtos skaidrojumus (piemēram, ekonomiski var būt ļoti lielas reģionālas atšķirības, kaut arī nozare ir tā pati). Vai šie riski ir izsvērti un, vai Finanšu ministrija (FM) ir pārliecināta, ka šādu seku nebūs? Cik lielus līdzekļus šādā veidā ir plānots papildus iegūt budžetam, kāds ir fiskālais efekts? Finanšu ministrijas atbilde "Tā kā nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā papildus aprēķinātajiem nodokļu maksājumiem ir jābūt pamatotiem, korektiem un patiesiem, jo, attīstoties tiesiskajai apziņai un pilnveidojoties tiesu...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) decembrī nāca klajā ar ierosinājumu atbrīvot no algas nodokļiem ikmēneša maksājumu 150 eiro apmērā, ja darbiniekam izmaksāta kompensācija par energoresursu cenu sadārdzinājumu. Šāds maksājums būtu darba devēju brīva izvēle. "Tā bija mūsu ideja, kuru noskatījāmies Vācijā, kur šādi gadā atļauts izmaksāt līdz 1400 eiro, nesamazinot darba algu. Mūsuprāt, tas ir ideāls piedāvājums no biznesa, kurš ir gatavs padalīties ar savu naudu kritiskos brīžos. Tas ir fiskāli neitrāls pasākums, mēs neko neprasām no valsts. Diemžēl pagaidām Finanšu ministrija izturas noraidoši. Nesaprotu, kāpēc," intervijā žurnālam BILANCE sacīja LDDK prezidents Andris Bite. Finanšu ministrijas atbilde Finanšu ministrija skaidro, ka neatbalstījusi LDDK ierosinājumu atbrīvot no algas nodokļa darba devēju papildu kompensācijas darbiniekiem energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai vairāku iemeslu dēļ. Šāds atbalsts tomēr neesot uzskatāms par fiskāli neitrālu, tas nesasniegšot tos, kam tas visvairāk nepieciešams, piedāvājums neesot iekļāvis "lietderības un efektivitātes izvērtējumu", turklāt valsts jau sniedzot atbalstu mājsaimniecībām augsto enerģijas cenu kompensēšanai....

Ministru kabinets 14. februārī apstiprinājis grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumos Nr. 300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību", paredzot jaunus akcīzes nodokļa maksātāju statusus. Jaunie noteikumi izriet no Saeimas 2022.gada 13.oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli””, kas no 2023.gada 13.februāra paredz 4 jaunus akcīzes nodokļa maksātāju statusus saistībā ar patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti un akcīzes preču tālpārdošanu – sertificēts saņēmējs, īslaicīgi sertificēts saņēmējs, nosūtītājs tālpārdošanā un nodokļa maksātāja pārstāvis. Līdz ar to noteikumos jāprecizē alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas, tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarācijas, naftas produktu akcīzes nodokļa deklarācijas un kafijas un bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapas un tajās norādāmo informāciju, iekļaujot četrus jaunos akcīzes nodokļa maksātāju statusus 2.1 pielikumā "Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija". Savukārt 1.pielikumā "Naftas produktu akcīzes nodokļa deklarācija" un 3.pielikumā "Tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarācija" iekļauti divi jauni nodokļu maksātāju statusi saistībā...

Likumprojektu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" Saeima ārkārtas sēdē 13. februārī nodevusi izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kura to savukārt sāka izskatīt 14. februārī. Sanāksmē piedalījās arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Jau ziņots, ka 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,7 miljardu, savukārt izdevumi – 14,7 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2022. gada budžetu, 2023. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 2,025 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi šogad paredzēti par 2,233 miljardiem eiro lielāki nekā 2022. gada valsts budžeta likumā. Kā 2023. gada valsts budžeta veidošanas pamatprincipi noteikti: makroekonomikas prognozes atspoguļo esošo situāciju (aktualizētas decembrī); ES fondi un Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijas ir pamats ekonomikas attīstībai; nodokļu politika netiek mainīta; pagaidu budžetā ir paredzēts finansējums jau pieņemtajiem valdības lēmumiem un likumu prasībām; ilgtspējīgas fiskālās disciplīnas ievērošana – turpmākos gados strukturālais deficīts ir – 0.5% no IKP ,...

Lai šogad Rīgā turpinātu saņemt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus, pašvaldība atgādina, ka iedzīvotājiem jāreģistrē oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese) vai jāsniedz piekrišana elektroniskai saziņai ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldi ar e-pasta starpniecību. Ja tas nav izdarīts, NĪN atvieglojumi netika piešķirti un iedzīvotāji saņēma paziņojumus par nepieciešamību veikt NĪN samaksu pilnā apmērā. Tomēr 2023. gads būs pārejas periods - ja līdz 15. decembrim tiks izveidota oficiālā e-adrese vai būs piekrists elektroniskai saziņai ar pārvaldi ar e-pasta starpniecību, tad atvieglojumus piešķirs par visu 2023. taksācijas gada periodu un pārrēķinās maksājamo nodokli. Kuri iedzīvotāji atbrīvoti no prasības reģistrēt e-adresi vai epastu? Prasība reģistrēt elektronisko saziņas kanālu vai iesniegt iesniegumu par objektīviem iemesliem, kas liedz reģistrēt e-saziņas kanālu, netiek attiecināta uz nodokļu maksātājiem: pensionāriem, personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, personām, kas atzītas par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajiem vai šīs avārijas seku likvidatoriem, personām, kurām Rīgas Sociālais dienests ir piešķīris maznodrošinātas vai trūcīgas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka no 2023. gada 13. februāra stājas spēkā grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, ar kuriem pārņemta Direktīva 2020/262/ES1, un ir ieviesti jauni subjekti: sertificēts saņēmējs; īslaicīgi sertificēts saņēmējs; sertificēts nosūtītājs; īslaicīgi sertificēts nosūtītājs; nosūtītājs tālpārdošanā; nodokļa maksātāja pārstāvis. Minētie subjekti ir saistīti ar patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. 2023. gada 13. februārī tiek ieviests elektroniskais vienkāršotais administratīvais dokuments (turpmāk – e-SAD), kas aizstās papīra vienkāršoto administratīvo pavaddokumentu (SAAD), un attieksies uz sertificētu saņēmēju, īslaicīgi sertificētu saņēmēju, sertificētu nosūtītāju un īslaicīgi sertificētu nosūtītāju. Lai sākot ar 13. februāri varētu saņemt patēriņam nodotās harmonizētās akcīzes preces (alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus un naftas produktus) no citas ES dalībvalsts, kas tiks pārvietotas ar e-SAD, ir jāsaņem sertificēta saņēmēja vai īslaicīgi sertificēta saņēmēja statuss. Sertificētam saņēmējam un īslaicīgi sertificētam saņēmējam ir tiesības saņemt komerciāliem mērķiem vai savām vajadzībām akcīzes preces (alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus vai naftas...

Ministru kabinets 7. februārī ir apstiprinājis precizēto Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2023. gadam un 9. februārī Saeimā iesniedzis Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam". Plānots, ka 17. februārī Saeima likumprojektu skatīs pirmajā lasījum, bet galīgajā lasījumā to paredzēts izskatīt 8. martā, kas nodrošinātu tā stāšanos spēkā 1. aprīlī. Finanšu ministrs sola, ka pēc budžeta pieņemšanas sāksies darbs pie nodokļu politikas pamatnostādnēm. Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2023. gadam jau tika sagatavots un apstiprināts pagājušā gada rudenī, bet pie nemainīgas politikas saistībā ar 2022. gada 1. oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām. Līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu atsākās darbs pie valsts budžeta 2023. gadam sagatavošanas, un FM sagatavoja precizēto plāna projektu, pamatojoties uz FM pagājušā gada decembrī atjaunoto makroekonomiskās attīstības scenāriju un šā gada janvārī aktualizētajām fiskālajām prognozēm. Budžeta plāna projekts atspoguļo aktuālāko novērtējumu par 2022. gadu, kā arī ņem vērā...

Tuvojas 1. marts, kad ikviens, par kura ienākumiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), var brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli. Taču Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, sākot ar 2022. gada 14. novembri no procentiem, kas iemaksāti ieguldījumu kontā ienākuma izmaksātājs neietur IIN ienākuma izmaksas brīdī. To paredz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17. panta desmitās daļas 13. punkts. Šāda norma ir spēkā ar 2022. gada 20. oktobra grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". No procentiem, kas saņemti ieguldījumu kontā, nodokli maksā ienākuma saņēmējs ar gada ienākumu deklarāciju, kad līdzekļus izņem no ieguldījumu konta un izmaksa no konta pārsniedz tajā iemaksāto summu. Attiecīgi 2022. gadā (no 14. novembra līdz 31. decembrim) ienākumu izmaksātājs izmaksātos procentus, kas iemaksāti ieguldījumu kontā, paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām nedeklarē. Atgādinām, ka ieguldījumu konts ir atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju un fizisko personu — konta īpašnieku — atvērts konts vai, ja katrai...

Lai sūtījumu atmuitošanu padarītu ātrāku un lietotājiem draudzīgāku arī gadījumos, kad sūtījuma deklarēšanai nepieciešami papildu dokumenti un klienta pilnvara, no 2023.gada februāra Latvijas Pasta muitošanas lietotnē atmuito.pasts.lv pilnvarošanu konkrētā sūtījuma atmuitošanai var iesniegt, izmantojot bezmaksas mobilo lietotni Smart-ID. Pilnvara nepieciešama gadījumos, kad klients ar Latvijas Pasta starpniecību vēlas deklarēt sūtījumu, kura vērtība pārsniedz 150 eiro vai kura saturā ir akcīzes preces vai preces, uz kurām attiecināmi ierobežojumi. No 2023.gada februāra pilnvaru iesniegšanai var izmantot arī Smart-ID mobilo lietotni. Paralēli saglabājas arī līdzšinējā pilnvaru iesniegšanas kārtība klientiem, kas neizmanto mobilos viedtālruņus un Smart-ID lietotni. Ar Smart-ID sagatavotā pilnvara būs derīga konkrētā sūtījuma atmuitošanai. Uzsākot darbu lietotnē, klients vienā no soļiem tiek aicināts izvēlēties pilnvarošanas veidu, kurā iespējams izvēlēties arī pilnvaras parakstīšanu ar Smart-ID, – šādā gadījumā klients tiek novirzīts veikt parakstīšanu, izmantojot Smart-ID PIN kodus līdzīgi kā internetbankā. No 2021. gada 1. jūlija visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs importa muitas deklarācija jāiesniedz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā no Ministru kabineta 2023. gada 10. janvāra noteikumi Nr. 6 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”” Grozījumi veikti, lai precizētu muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā atbilstoši veiktajiem grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajam, ar ko pagarināts muitas maksājumu vienotajā nodokļu kontā ieskaitīšanas periodu līdz 2025. gada 1. janvārim. Tādejādi, atbilstoši likuma grozījumiem, jaunā redakcijā izteikts noteikumu 28. un 29. punkts. 10.01.2023. 17.01.2023. Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumi Nr. 16 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumos Nr. 1245 “Kārtība, kādā tiek veikta informācijas...

Pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciatīvas 26. janvārī notika pirmā darba sanāksme ar Finanšu ministrijas un citu ministriju līdzdalību, kā arī ar sociālajiem un sadarbības partneriem par priekšlikumu sagatavošanu nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024. – 2027. gadam. “Gatavojam priekšlikumus nodokļu sistēmas uzlabošanai, tostarp vienkāršošanai, par ko lēmums ir jāpieņem šogad, lai izmaiņas stātos spēkā 2024. gadā. Mūsu kopīgais mērķis ir stiprināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju,” tikšanās laikā uzsvēra K. Kariņš. Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Zinātņu akadēmija nonākusi pie secinājuma, ka darbaspēka nodokļu slogs ir augstāks Latvijā nekā pārējās Baltijas valstīs, izņemot minimālās algas saņēmējus un tām pietuvinātās algas. Tas kopumā bremzē reģionu attīstību un ekonomikas izaugsmi, un no tā cieš gan darba devēji, gan darba ņēmēji. Tāpēc pozitīvi vērtējams lēmums beidzot sakārtot mūsu valsts nodokļu sistēmu, lai Latvija nostātos uz ekonomikas un iedzīvotāju labklājības izaugsmes ceļa. Darba sanāksmes dalībnieki iepazinās...

Tuvojoties gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas laikam 1. martā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, kuros gadījumos Ukrainas civiliedzīvotājiem ir un kad nav jāsniedz gada ienākumu deklarācija. Ja cilvēks strādā algotu darbu: Gada ienākumu deklarācija nav jāsniedz. Neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem šiem cilvēkiem piemēro darba devējs. Savukārt atvieglojumi par ārstniecību, izglītību un ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem netiek piemēroti. Ja cilvēkam ir reģistrēta saimnieciskā darbība: Laikā no 1. marta līdz 1. jūnijam jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Deklarācijā norāda 2022. gada laikā saņemtos ienākumus un aprēķina maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ienākumiem tiek piemērots neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamajiem. Savukārt atvieglojumi par ārstniecību, izglītību un ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem netiek piemēroti. Gada ienākumu deklarāciju aizpilda tiešsaistē VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Ja deklarācijas aizpildīšanai nepieciešama VID speciālista palīdzību, to iespējams saņemt pa telefonu 67120012 vai arī, iepriekš piesakoties, klātienes konsultācijā. Ja cilvēks strādā algotu darbu un ir reģistrējis arī saimniecisko darbību:...

Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi darbu pie Ziņojuma par Latviju 2023.gadā Eiropas Semestra procesa ietvaros sagatavošanas. Tā ietvaros Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji tiešsaistē tikušies ar Eiropas Komisiju, lai sniegtu Latvijas darba devēju un uzņēmēju atgriezenisko saiti par Eiropas Savienības (ES) rekomendācijām Latvijai un Nacionālās reformu programmas ieviešanu Latvijā. LDDK eksperti pirms tikšanās saskaņoja viedokļus ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) apakšpadomju darba devēju pārstāvjiem, ņemot vērā, ka ziņojuma un rekomendāciju politikas jomu tvērumu bija ļoti plašs, tostarp, nodokļi: nodokļu likmes darbaspēkam, progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme un solidaritātes nodoklis; valsta budžeta deficīts, veselības aprūpe, sociālie jautājumi, sociālās palīdzības un pakalpojumu ierobežotā pieejamība un kvalitāte, darba spēka jautājumi. LDDK iebilduši pret ieteikumiem uz algu attiecināmo nodokļu celšanu (uz darbinieka algu attiecināmie nodokļi ir augstākie Baltijas valstīs), ienākuma nodokļa celšanu no kapitāla pieauguma nodokļa (kontekstā ar OECD rekomendācijām celt nodokļus, ar ko tiek aplikts mantojums), priekšlikumu celt uz īpašumu attiecināmos nodokļus. Arī...