NODOKĻI

Senāta Administratīvo lietu departaments 12.decembrī kopsēdē izskatīja lietu, kurā bija izšķirams jautājums, vai nodokļu maksātājam ir pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (nodokli no kapitāla pieauguma) par ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma pārdošanas maksātnespējas procesa laikā. Izskatāmajā lietā maksātnespējas procesa laikā maksātnespējas procesa administrators pārdeva septiņus pieteicējai piederošus zemesgabalus. Ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu pieteicējai uzlikts pienākums samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un nokavējuma naudu, kas aprēķināts par ienākumu, kas gūts no maksātnespējas procesa laikā pārdotā nekustamā īpašuma. Pieteicēja uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, jo no nekustamā īpašuma pārdošanas maksātnespējas procesa laikā viņa faktiski nav saņēmusi nekādus ienākumus, bet ir cietusi tikai zaudējumus, proti, zaudējusi nekustamo īpašumu. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums par VID lēmumu noraidīts. Senāts Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, norādot uz tiesību normām, kas paredz, ka par ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma atsavināšanas maksātnespējas procesa laikā, ir jāmaksā IIN, konkrēti – nodoklis no kapitāla...

Ceturtdien, 8. decembrī, Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi ziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisas kārtējo novērtējumu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Novērtējums tika veikts piecu gadu periodam no 2016. līdz 2020. gadam, kā arī tika veikts tā sauktais “ātrais” PVN plaisas novērtējums 2021. gadam. Neraugoties uz Covid‑19 negatīvo ietekmi uz Eiropas tautsaimniecības izaugsmi, atbilstoši publicētajiem datiem arī 2020. gadā ES dalībvalstīs salīdzinājumā ar 2019. gadu kopumā bija novērojama PVN plaisas samazināšanas tendence, gada laikā tai sarūkot no 11,0% līdz 9,1%. 2020. gadā PVN plaisas samazināšanas tendence turpinājās arī Latvijā, ierindojot to 5. vietā ES dalībvalstu starpā ar efektīvāko PVN iekasēšanas sistēmu. Pēc EK veiktā novērtējuma Latvijas PVN plaisa 2020. gadā bija 3,6%, kas bija par 3,6 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Pēc šī radītāja Latviju pārspēj tikai Nīderlande (2,8%), Zviedrija (2,0%), Igaunija (1,8%) un Somija (1,3%). EK ātrais PVN novērtējums 2021. gadam liecina, ka PVN plaisa Latvijā turpināja samazināties arī pērn, kaut...

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas tika pieņemti 2022. gada 1. decembrī, stājušies spēkā 9. decembrī, informē Valsts ieņēmumu dienests. Līdz 2023. gada beigām tiek pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus no autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Tas nozīmē, ka autoratlīdzību izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija) ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli izmaksas vietā no autoratlīdzības ienākuma, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot nodokļa likmi: autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro – 25 %; autoratlīdzības ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, – 40 %. Ja autoratlīdzību būs izmaksājuši vairāki izmaksātāji vai autoratlīdzība saņemta ārvalstīs, autoratlīdzības saņēmējam līdz 2024. gada 28. februārim būs jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) autoratlīdzības saņēmēja deklarācija. Autoratlīdzības saņēmēja gada deklarācijā, kurā deklarē autoratlīdzības, nav tiesību piemērot attaisnotos izdevumus, autoratlīdzības izdevumu normas, diferencēto...

Latvijā jau 358 ārstniecības iestādes papīra kases čeku un kvīšu vietā saviem pacientiem var izsniegt e-kvītis. Ja pacients rakstiski piekrīt, ārstniecības iestāde e-kvīts datus nodod Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Tādā gadījumā cilvēkam, aizpildot gada ienākumu deklarāciju, kvīts par šiem izdevumiem pašam nav jāpievieno, jo tā jau deklarācijai ir pievienota automātiski. Elektroniski sagatavota VID reģistrēta kvīts ir līdzvērtīgs maksājuma apliecinājums kases čekam un papīra kvītij. Iedzīvotājiem e-kvīts vienkāršo un paātrina gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu, jo dati par konkrētajiem ārstniecības izdevumiem ir nosūtīti VID un automātiski parādās deklarācijā – cilvēkam pašam tie vairs nav jāievada.Atšķirībā no papīra čekiem e-kvītis neizbalo un nepazūd. Lai ārstniecības iestāde E-kvīti drīkstētu automātiski nosūtīt VID, pacientam saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām ārstniecības iestādei rakstiski jāapliecina savu piekrišanu par e-kvītī iekļauto datu nosūtīšanu VID. Ja ārstniecības iestāde izmanto e-kvīti, pacientam tiek izsniegta tās izdruka vai informācija tiek nosūtīta uz e-pastu. Šie dokumenti jāsaglabā. Tāpat tie noder gadījumos, kad...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada novembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījums Darba likumā Likums papildināts ar pārejas noteikumu 26. un 27. punktu, nosakot: - minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra nav mazāka par 620 eiro; - minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 eiro. 27.10.2022 25.11.2022. Ministru kabineta 2022. gada 15. novembra noteikumi Nr. 727 “Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā” Noteikumi nosaka: gadījumus, kad uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā iesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu (​pielikumu) par atsevišķām akcīzes precēm, kuras fiziskā persona pārvieto personīgajā bagāžā, kas par tādu uzskatāma Padomes...

Autoratlīdzību saņēmējiem 2023. gadā tiks saglabāta līdzšinējā nodokļu nomaksas kārtība, to paredz Saeimā 1. decembrī steidzamības kārtībā pieņemtais likums "Grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā" un ar to saistītais likums "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Grozījumi noteic, ka vēl līdz nākamā gada beigām autoratlīdzību saņēmēji varēs nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un nodokļus – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) – par viņiem tāpat kā līdz šim nomaksās autoratlīdzības izmaksātājs (25% apmērā no ieņēmumiem līdz 25 000 eiro un 40% apmērā no ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro). Iepriekš bija noteikts, ka no 2023. gada autoratlīdzību saņēmējiem jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem un pašiem jāveic nodokļu nomaksa. Izmaiņas likumā rosinātas saistībā ar saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izmantošanu autoratlīdzību saņēmējiem, anotācijā norādījuši grozījumu autori. Tomēr, steidzamības kārtā pieņemtajos grozījumu anotācijā norādīts, ka joprojām pastāv virkne neskaidrību attiecībā uz saimnieciskās darbības ieņēmumu konta lietošanu autoratlīdzību saņēmējiem. Budžeta un finanšu (nodokļu)...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi savus papildinājumus topošajai Valdības deklarācijai. Tajā iekļauti arī LBAS dalīborganizāciju – nozaru arodbiedrību - priekšlikumi. LBAS savos priekšlikumos īpašu uzmanību vērš uz sadaļām par nodokļu politiku un nodokļu administrēšanu un par minimālo algu un neapliekamo minimumu, kā arī rosina deklarāciju papildināt ar sociālo partneru lomas stiprināšanas un kapacitātes celšanas u.c. svarīgām tēmām. Sadaļā par nodokļu politiku LBAS norāda, ka darbaspēka nodokļu sloga pārnese uz netiešajiem nodokļiem, saglabājot sasniegto darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu zemo algu saņēmējiem un pakāpeniski paplašinot to, lai stiprinātu vidusšķiru, var notikt, vienlaikus samērīgi paaugstinot darba ņēmēju sociālo aizsardzību un pirktspēju. LBAS rosina Valdības deklarācijas pamattekstā obligāti iekļaut iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu groza paplašināšanu. To paplašināšana gan kompensētu šī instrumenta ietekmes mazināšanos inflācijas ietekmē, gan veidotu papildu motivējošos faktorus koplīgumu pārklājuma palielināšanai, atbilstoši Eiropas parlamenta un Padomes direktīvai par adekvātu minimālo algu ES. LBAS norāda, ka, lai kompensētu cenu līmeņa izmaiņas,...

Turpmāk robežšķērsošanas vietās uz Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežas akcīzes preču pārvietošanas paziņojums būs jāaizpilda tikai gadījumos, kad fiziskā persona Latvijas robežu šķērsos biežāk nekā 30 dienās, vai gadījumos, kad ievesto atsevišķu akcīzes preču daudzums pārsniegs daudzumu, uz kuru attiecas atbrīvojums no muitas maksājumiem. Paziņojums būs jāiesniedz arī tad, ja to pieprasīs robežkontroles dienesta amatpersona. Jaunais regulējums, kas stāsies spēkā 29.novembrī, samazinās administratīvo slogu godprātīgiem ceļotājiem un paātrinās robežas šķērsošanas procesu. Līdz šim, iebraucot Latvijā, fiziskai personai obligāti bija jāaizpilda akcīzes preču pārvietošanas paziņojums neatkarīgi no robežas šķērsošanas biežuma vai personīgajā bagāžā pārvietojamo akcīzes preču daudzuma. Aizpildot dokumentu, jānorāda atsevišķu ievesto akcīzes preču – tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu, degvielas – daudzums. Turpmāk akcīzes preču pārvietošanas paziņojums būs jāaizpilda un jāiesniedz muitas amatpersonai tikai gadījumos, kad persona robežu šķērsos biežāk nekā 30 dienās, kā arī gadījumos, kad ievesto akcīzes preču daudzums pārsniegs daudzumu, kam piemēro atbrīvojumu no nodokļiem, vai pēc muitas amatpersonas pieprasījuma. Robežšķērsošanas...

Lai avansa un atlikto nodokļu maksātāji varētu sekot avansa un/vai galvojumu apjomiem, no 2022. gada 25. novembra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir izveidota Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļa “Muitas klientu darījumi”, informē VID. Piekļuves tiesības EDS sadaļai “Muitas klientu darījumi” piešķir lietotājs, kuram ir piešķirtas EDS “Tiesību pārvaldnieks” tiesības. Lai izmantotu “Muitas klientu darījumi”, jāpieslēdzas EDS, izmantojot kādu no piedāvātajiem autentifikācijas veidiem. “Muitas klientu darījumi” ietver šādas sadaļas: Avansa un drošības naudas maksājumi – informācija par avansa maksātāja VID deponēto naudas līdzekļu uzskaites konta bilanci un pārskati par avansa maksājumu izmantošanu muitas maksājumu segšanai; Galvojuma izmantojums – informācija par atliktā maksājuma rēķiniem, kuros apkopotas nodokļu summas, kuru samaksas termiņš atlikts uz laiku līdz 30 dienām, un informācija par vispārējā galvojuma apjomu, kas izmantots muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai. Instrukcija, kā esošam EDS lietotājam piešķirt piekļuves tiesības sadaļai “Muitas klientu darījumi” Instrukcija, kā Elektroniskās...

Ministru kabinets 22. novembra sēdē atbalstījis grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas nosaka tiesības vienu gadu piemērot samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi fiziskajām personām, kas saņēmušas ilgtermiņa vīzas un pārcēlušas savu nodokļu rezidenci uz Latvijas Republiku. Grozījumi vēl būs jāapstiprina Saeimā. Likumprojekts nosaka ārzemnieka, kas saņēmis ilgtermiņa vīzu, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 11.panta piekto daļu, tiesības ienākumam, kas gūts saistībā ar attālināta darba veikšanu pie ESAO dalībvalstī reģistrēta darba devēja vai šajā dalībvalstī reģistrēto saimniecisko darbību, piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli 15 procentu apmērā. Ņemot vērā to, ka fiziskā persona, kas saņēmusi ilgtermiņa vīzu saskaņā ar Imigrācijas likuma 11. panta piekto daļu, un pārcēlusi savu nodokļu rezidenci uz Latvijas Republiku, veiks darba pienākumus (algots darbs vai kā pašnodarbināta persona), kuru var vērtēt kā aktīvu darbību nevis pasīvu darbību (piemēram, ienākums no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas vai ienākums no kapitāla, tai skaitā kapitāla pieauguma),...

Likums par budžetu un finanšu vadību nosaka, ka Saeimas vēlēšanu gadā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību. Ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, tiek apstiprināts pagaidu jeb tehniskais budžets, kas paredz izpildīt līdzšinējo politiku, nemainot to. Pagaidu budžets neparedz politikas izmaiņas, jaunas iniciatīvas un jaunus risinājumus. Arī nākamais - 2023. gads - Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu, savukārt priekšlikumus politikas izmaiņām un jauniem pasākumiem izvirzīs jaunā valdība. Pēdējo reizi tehniskais jeb pagaidu valsts budžets tika sagatavots 2019. gadam, ņemot vērā pilnveidoto tehniskā budžeta sagatavošanas normatīvo regulējumu, kas paredzēja pagaidu budžeta veidošanas principu sasaistīšanu ar vidēja termiņa budžeta ietvaru. Tādējādi tika nodrošināta valsts pārvaldes funkciju un sākto budžeta politiku turpināšana un izpilde nemainīgā līmenī atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, līdz stājās spēkā gadskārtējais valsts budžeta...

Tuvojas visā pasaulē populārā izpārdošanas akcija – novembra pēdējā piektdiena jeb “Melnā piektdiena”, kad daudzi pārdevēji piedāvā iegādāties preces ar īpaši lielām atlaidēm. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID), ka par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas internetveikalos vai platformās un saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), tajā skaitā – no Apvienotās Karalistes, ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). IOSS sūtījumi Pircējs var samaksāt PVN preces iegādes brīdī, ja e-komercijas platforma, kurā darbojas pārdevējs, ir ES reģistrējusies PVN īpašā režīma – IOSS (Import One Stop Shop) – izmantošanai. Ja trešās valsts komersants izmanto IOSS režīmu, tam ir tiesības iekļaut PVN preces cenā, un vēlāk šis PVN nonāk sūtījuma saņēmēja valsts budžetā. Informācija par to, ka PVN tiks iekasēts pirkuma brīdī, pārdevējam ir skaidri jānorāda savā e-komercijas platformā. Iegādājoties preces trešo valstu internetveikalos vai e-komercijas platformās, aicinām pievērst uzmanību tam, vai pie preces cenas atsevišķi ir norādīts PVN. Samaksājot PVN pirkuma brīdī, sūtījumus,...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par turpmāko rīcību čeku loterijas organizēšanā”, kas 15. novembra Valsts sekretāru sanāksmē iesniegts starpministriju saskaņošanai. Saskaņā ar Čeku loterijas likumu no 2019. gada 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) organizē čeku loteriju. Tajā var piedalīties ikviens, tīmekļvietnē www.cekuloterija.lv reģistrējot kases čeku, VID reģistrēto kvīti, biļeti vai arī citu dokumentu, kas nav avansa maksājuma apstiprinājums, vismaz 5 eiro vērtībā. Darījumu apliecinošajam dokumentam ir jābūt izsniegtam par preci vai pakalpojumu, kas saņemti no Latvijā reģistrēta nodokļu maksātāja. Čeku loterijas likumā tika noteikts mērķis – veicināt godīgu konkurenci un nodokļu saistību labprātīgu izpildi, mudinot pircējus pieprasīt čekus un kvītis par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, lai tādējādi veicinātu nodokļu maksāšanas kultūras maiņu sabiedrībā. Ministrijas sagatavotajā ziņojumā secināts, ka kopš čeku loterijas sākuma dalībnieku skaits ar katru nākamo mēnesi pakāpeniski ir samazinājies. Norādīts, ka interesi par čeku loteriju, visticamāk varēja mazināt ne tikai...

No 15. novembra Valsts ieņēmumu dienests (VID) pievienojies valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotajai platformai. Tādējādi informācija par nodokļu un muitas jautājumiem turpmāk būs pieejama mūsdienīgākā un ērtāk lietojamā vietnē, uzsver VID. Visās nu jau vairāk nekā 100 valsts un pašvaldību tīmekļa vietnēs, kas izvietotas vienotajā platformā, saturs izvietots vienādi, tādējādi palīdzot lietotājiem atpazīt vietnes piederību valsts pārvaldei un palīdzot vieglāk orientēties saturā. Vietņu dizains tapis, balstoties uz lietojamība (UX) un piekļūstamības testiem, tāpēc tas nodrošina ērtu lietošanu no dažādām ierīcēm un pieejamību cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Pārceļoties uz jauno platformu, VID saglabās savu virtuālo asistentu Tomu, ko VID tīmekļvietnes lietotāji jau iepazinuši un iemīļojuši. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto tīmekļvietņu vienoto platformu izstrādājusi Valsts kanceleja ciešā sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru – platformas tehnisko resursu turētāju –, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, kas nodrošina platformas tehnoloģisko uzturēšanu, konsultatīvo, tehnoloģisko un lietotāju atbalstu un drošības prasību izpildi, un Kultūras...

Trešdien, 9. novembrī, Eiropas Komisija (EK) publicēja Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās pārvaldības ietvara reformas virzienus jeb to, kā reformēt Stabilitātes un Izaugsmes paktu, kas ir ES valstu fiskālās disciplīnas “mugurkauls”. Līdz ar reformu ir gaidāmas būtiskas izmaiņas, kas ietekmēs arī to, kā Latvijā turpmāk izstrādās vidēja termiņa budžeta ietvaru un valsts budžetu, ziņo Finanšu ministrija. Svarīgākās EK piedāvātās izmaiņas paredz, ka turpmāk galvenais fiskālās disciplīnas rādītājs būs nevis budžeta deficīts un tam atbilstošā fiskālā telpa, bet gan maksimālais pieļaujamais izdevumu līmenis. Paredzēts, ka reizi četros gados tiks izstrādāts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns, kurā katram turpmākajam gadam četru gadu periodā tiks noteikts maksimālais pieļaujamais izdevumu līmenis. Tas aizvietos pašreizējo ikgadējo Stabilitātes programmu un ikgadējo vidēja termiņa budžeta ietvaru. Maksimālo pieļaujamo izdevumu līmeni varēs palielināt, ja tiks pieņemts lēmums palielināt nodokļus. Tāpat šis līmenis būs jāsamazina, ja tiks pieņemts lēmums nodokļus samazināt. Turpmāk lielāks uzsvars tiks likts uz atbilstību vidējā termiņā nevis uz...