DARBA DROŠĪBA

2021.gada 9.oktobrī Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – Rīkojums), kas paredz visā valsts teritorijā izsludināt ārkārtējo situāciju no 2021.gada 11.oktobra līdz 2022.gada 11.janvārim. Atbilstoši Rīkojumam (5.8.apakšpunkts), ja darbiniekam (amatpersonai) darba pienākumu veikšanai, epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanai darba vietā vai pakalpojumu sniegšanai, nepieciešams testēšanas sertifikāts, darbinieks (amatpersona) nodrošina Covid-19 testa veikšanu par saviem līdzekļiem, ja nav cita vienošanās ar darba devēju. Vienlaikus no Rīkojuma 5.5.apakšpunkta un Noteikumu 329.punkta izriet, ka darbinieki (amatpersonas), kas nodarbināti sabiedrībai kritiski svarīgās nozarēs (izglītības iestāžu darbinieki, ārstniecības personas, drošības un glābšanas dienestu darbinieki un ieslodzījuma vietu darbinieki, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji, personas, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādēs un aptiekās), kas uzsākuši vakcināciju ar Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētu vakcīnu, bet nav pabeiguši vakcinācijas kursu, Covid-19 testi SARS CoV-2 RNS vai antigēna noteikšanai tiek nodrošināti valsts apmaksātas rutīnas skrīninga testēšanas ietvaros atbilstoši Slimību profilakses un kontroles...

Valsts darba inspekcija (VDI) vērš uzmanību, ka valdības rīkojuma Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.49.10. apakšpunkts nosaka pienākumu ikvienam darbiniekam (arī vakcinētai vai pārslimojušai personai), kas strādā klātienē, apliecināt to, ka viņam nav Covid-19 saslimšanas pazīmes, nav pienākums ievērot izolāciju, mājas karantīnu vai pašizolāciju, kā arī viņam nav zināms, ka pēdējo 10 dienu laikā viņš/viņa ir bijis tiešā kontaktā ar Covid-19 inficētu personu. Ja darbinieks atsakās aizpildīt šādu apliecinājumu, ir pamats uzskatīt, ka darbinieks neizpilda darba vietā noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Šādos gadījumos darba devējs darbinieku nepielaiž pie darba pienākumu izpildes. Rīkojuma 5.49.10.apakšpunktā noteiktā apliecinājuma mērķis ir stiprināt drošības prasību ievērošanu darba vietās un veicināt nodarbināto izpratni par nepieciešamību ievērot epidemioloģiskās drošības prasības. Darbinieks apliecina, ka: viņam nav akūtu elpceļu infekcijas slimības pazīmju (klepus, aizlikts deguns vai šķaudīšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra virs 37o, drudzis, galvas vai muskuļu sāpes, sāpes kaklā, garšas vai ožas traucējumi); viņam nav diagnosticēta inficēšanās ar Covid-19...

Publiskajā sektorā nodarbinātie, kuri līdz 15. novembrim būs uzsākuši vakcinācijas kursu (saņēmuši vakcīnas divas devas vai vienu devu), taču vēl nebūs saņēmuši sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu, varēs turpināt pildīt darba pienākumus attālināti vai klātienē. Šīm personām vakcinācijas sertifikāta iegūšanas gala termiņš ir šā gada 15. decembris.To paredz Ministru kabineta 9. novembra sēdē precizētie nosacījumi par darba pienākumu pildīšanu Līdz tam nodarbinātie klātienē turpina darbu, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas ir ne vecāks par 72 stundām, turklāt testēšana jāveic par saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju. Tādi paši nosacījumi attiecas arī uz privātajā sektorā nodarbinātajiem, kuri darba pienākumus privātajā sektorā veic klātienē un nonāk tiešā saskarsmē ar klientiem, ir pakļauti inficēšanās riskam vai nodrošina uzņēmuma darbības nepārtrauktību. Nodarbinātajiem, kurus darba devējs, izvērtējot riskus, informēja par pienākumu vakcinēties, ir jānoslēdz vakcinācijas kurss un sertifikāts jāsaņem līdz 15. decembrim, līdz tam turpinot pildīt darba uzdevumus klātienē ar testēšanas sertifikātu. No 15. decembra arī...

Septembra beigās tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumos Nr. 372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus”, kas stāsies spēkā 20. novembrī. Grozījumi tika sagatavoti, pārņemot Eiropas Komisijas Direktīvu 2019/1832, ar ko Padomes Direktīvas 89/656/EEK I, II un III pielikumā izdara tehniska rakstura pielāgojumus. Direktīvas pielikumi tika papildināti ar jauniem riska faktoriem, darbiem un individuālo aizsardzības līdzekļu veidiem, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un izmaiņas darba vidē pēdējos gados. Attiecīgas izmaiņas tika veiktas Latvijā spēkā esošajos noteikumos Nr.372, un tās attiecas tikai uz noteikumu pielikumiem: 1. pielikums (atverot saiti, aktualizēt nākotnes redakciju) “Individuālie aizsardzības līdzekļi un attiecīgie darba vides riska faktori” papildināts ar atsevišķiem jauniem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī lielāks uzsvars likts uz riska faktoriem, no kā aizsargā attiecīgie līdzekļi (mehāniskie, termiskie, ķīmiskie riski, starojums u.c.); 2. pielikumā “Darba vides riski, kuru novēršanai lietojami aizsardzības līdzekļi” mainīta veidlapas struktūra, paredzēti jauni riski (slīkšana, skābekļa trūkums, nepietiekama redzamība), kā...

Valsts darba inspekcijā (turpmāk – VDI) ir saņemti vairāk nekā 240 fizisku personu parakstīta petīcija par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā, sakarā ar koronavīrusa Covid-19 pandēmiju, par darba aizsardzības, darba tiesisko attiecību regulējuma, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām u.c. VDI atbildes vēstulē norāda, ka tās kompetencē nav vērtēt normatīvo aktu, tostarp, Ministru kabineta 28.09.2021. noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – MK noteikumi) un Ministru kabineta 09.10.2021. rīkojuma Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – Rīkojums) atbilstību Latvijas Republikas Satversmei vai citiem normatīvajiem aktiem. Šāda kompetence atbilstoši Satversmes tiesas likuma 1. panta pirmajai daļai un 16. pantam ir vien Satversmes tiesai. VDI arī skaidro, ka normatīvajos aktos noteiktais pienākums atsevišķām darbinieku grupām saņemt vakcīnu pret Covid-19 atbilstoši MK noteikumos un Rīkojumā, kā arī to anotācijās norādītajam ir vērsts uz sabiedrības veselības aizsardzības nodrošināšanu, ierobežojot Covid-19 infekcijas izplatību, un ir politiska izšķiršanās, visu ministriju un...

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atgādina par darba devēju pienākumu* noteikt kontaktpersonas darba vietā, ja tās bijušas augsta inficēšanās riska kontaktā ar personu, kurai konstatēta Covid-19 infekcija, negaidot SPKC epidemiologa norādījumus. Vienlaikus SPKC atgādina par nepieciešamību rūpīgi izvērtēt iespēju darbiniekiem strādāt attālināti. Par kontaktpersonu tiek atzīta persona, kurai ar Covid-19 inficētā darbinieka vai izglītojamā atrašanās laikā darba vietā vai izglītības iestādē, vai divas dienas pirms viņa saslimšanas (vai divas dienas pirms pozitīva Covid-19 testa veikšanas) bijis augsta inficēšanās riska kontakts ar minēto inficēto personu: kontakts ne tālāk kā divu metru attālumā un ilgāk par 15 minūtēm (t. sk. sumāri diennakts laikā),ja simptomi neparādās, ar negatīvu Covid-19 testu 10. dienā ģimenes ārsts var noslēgt mājas karantīnu; Plašāka informācija par rekomendācijām darba devējiem. Vairāk: https://www.spkc.gov.lv/lv/majas-karantina-kontaktpersonam Vakcinācija ir drošākais un efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no smagām slimības formām un kopīgiem spēkiem mazināt Covid-19 infekcijas izplatību sabiedrībā. Par konkrēta ražotāja vakcīnas pieejamību izvēlētajā vakcinācijas...

Tiesībsargs vērš uzmanību, ka Epidemioloģiskās drošības likums jau šobrīd noteic pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt infekcijas slimības, pret kurām personas vakcinējamas obligāti, kā arī šīs vakcinācijas kārtību un vakcinējamo personu loku. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets varētu noteikt vakcinācijas obligātumu un vakcinēšanās kārtību. Svarīgi atzīmēt, ka vakcinācijas pienākuma izpildi nevar tieši uzlikt, proti, vakcinācija nevar tikt veikta piespiedu kārtā, taču ir iespējams noteikt netiešus mehānismus vakcinācijas pienākuma izpildes nodrošināšanai. Tas var izpausties, piemēram, kā ierobežojumi kādu pakalpojumu sniegšanai. Ierobežojumi varētu tikt saistīti ar objektīviem apsvērumiem, piemēram, to, ka pakalpojums jāsniedz epidemioloģiski drošā vidē. Vakcinēšanās pienākuma neizpildīšanas gadījumā varētu ierobežot vienīgi tādus pakalpojumus, kas nav uzskatāmi par būtiskiem pamatpakalpojumiem. Tādējādi, piemēram, pensiju izmaksas liegšana vai ierobežošana nebūtu pieļaujama. Ministru kabinets var izvēlēties paredzēt vakcinēšanās pienākumu noteiktām personu grupām pēc objektīviem kritērijiem, tai skaitā arī varētu paredzēt vakcinēšanās pienākumu personām noteiktā vecuma grupā. Tomēr jāņem vērā, ka šī pienākuma kontrole notiktu netieši, tāpēc varētu būt...

Veselības ministrija (VM) informē, ka darba pienākumu veikšanai nepieciešamo testēšanu var veikt ar Covid-19 ātrā antigēna testu, kura rezultāts pieejams jau 15-20 minūšu laikā. Sazinoties ar testēšanas vietu, darbiniekam vai darba devējam ir jānorāda, ka nepieciešams ātrais Covid-19 antigēna tests testēšanas sertifikātam darba pienākumu veikšanai. Atigēna testi pieejami vairāk nekā 120 testēšanas punktos un tiek turpināts veidot jaunus. Informācija par testēšanas punktiem pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapā šeit. Gadījumā, ja 10 km attālumā no darba vietas nav testēšanas punkta, kas nodrošina testēšanu: testēšanu organizē darba devējs sadarbībā ar ārstniecības iestādi vai ārstniecības personu vai izmantojot paštestus (persona pati veic testēšanu darba devēja nozīmētas atbildīgās personas uzraudzībā). Ja darbinieku kolektīvajā testēšanā tiek iesaistīta ārstniecības iestāde, tad ir iespējams saņemt testēšanas sertifikātu (ja ārstniecības iestādei ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par šādu sertifikātu izsniegšanu). Ja darba devējs organizē darbinieku testēšanu uz vietas, izmantojot paštestus, tad darbinieku testēšanas rezultāti ir jāreģistrē ar...

Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā ikvienam darba devējam ir jānodrošina attālinātā darba iespējas saviem nodarbinātajiem, ja viņu ikdienas pienākumu specifika to pieļauj, norāda Valasts kanceleja. Attālinātais darbs ļauj samazināt ikdienas kontaktus, kas ir viens no ārkārtējās situācijas mērķiem un vienlaikus arī būtisks drošības pasākums saslimstības ierobežošanai. No 11. oktobra darbavietā nodarbinātajiem atļauts atrasties vien ar darba devēja rīkojumu. Savukārt attiecībā uz klātienē veicamiem darbiem institūcijas vadītājs organizē darbu tā, lai nodrošinātu darbu nepārtrauktību. Cilvēkiem, kam darba specifikas dēļ jāstrādā klātienē, obligāti jālieto sejas maska, kas pilnībā aizsedz muti un degunu, cieši pieguļ sejai. Nav pieļaujama nodarbināto pulcēšanās vietās, kas nav saistītas ar tiešo darba pienākumu veikšanu (piemēram, koplietošanas atpūtas telpas, virtuves, kolēģu apsveikšana jubilejās u.tml.). Valsts kanceleja īpaši uzrunā valsts pārvaldes iestādes ievērot pašreiz spēkā esošā tiesiskā regulējuma prasības un lūdz zināmā mērā rādīt priekšzīmi pārējai sabiedrībai. “Attālinātais darbs kā būtisks drošības pasākums jau īstenots iepriekšējo ārkārtējo situāciju laikā pandēmijas...

Pašvaldības un sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēji, kuri saņem dotācijas no pašvaldību līdzekļiem, no 25. oktobra nepiemēros pašvaldību noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus pilngadīgām personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, paredz valdības 12. oktobrī pieņemtais grozījums Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojumā Nr.720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Vienlaikus pieņemtais precizējums nenosaka izmaiņas pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 22.jūnija noteikumiem Nr.414 “Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi”. Piemēram, I un II grupas invalīdi, politiski represētie, daudzbērnu ģimenes u.c. noteikumos noteiktās pasažieru kategorijas saņems braukšanas atlaides tāpat kā līdz šim. Joprojām spēkā paliek iepriekš noteiktie drošības pasākumi par regulāru transportlīdzekļa dezinfekciju un salona vēdināšanu, atverot lūkas. Savukārt pasažieriem paliek spēkā obligāta prasība brauciena laikā lietot sejas maskas. Ņemot vērā joprojām augstos epidemioloģiskos riskus, Satiksmes ministrija aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un ievērot visus noteiktos drošības pasākumus – ievērot 2 m distanci, mazgāt rokas, vēdināt telpas un lietot...

Ministru kabineta 2021. gada 28. septembrī pieņēma Labklājības ministrijas sagatavotos noteikumus Nr. 655 "Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumos Nr. 372 "Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus", ar kuriem jaunā redakcijā izteikti 1. pielikums "Individuālie aizsardzības līdzekļi un attiecīgie darba vides riska faktori", 2. pielikums "Darba vides riski, kuru novēršanai lietojami aizsardzības līdzekļi" un 3. pielikums "Darbi un nozares, kurās lietojami atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi". Pielikumi saskaņoti ar prasībām, ko paredz Komisijas 2019. gada 24. oktobra Direktīva 2019/1832, ar ko Padomes Direktīvas 89/656/EEK I, II un III pielikumā izdara tehniska rakstura pielāgojumus un kas Latvijai jāpārņem līdz 2021. gada 20. novembrim. Attiecīgi šai datumā arī grozījumi stāsies spēkā. Kā norādīts grozījumu anotācijā, noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus - ierīces, iekārtas, sistēmas un izstrādājumus, tai skaitā darba apģērbu un apavus, kurus nodarbinātais valkā vai citādi lieto darbā, lai aizsargātu savu drošību un veselību no...

Darba devējam privāto tiesību jomā ir tiesības motivēt darbiniekus vakcinēties pret Covid-19, šajā nolūkā īstenojot gan nemateriāla, gan materiāla rakstura pasākumus. Īstenojot minētos pasākumus, ievērojami tādi vispārīgie un darba tiesību principi kā vienlīdzīgu tiesību princips, it īpaši tiesības uz vienlīdzīgu darba samaksu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips un aizliegums radīt negatīvas sekas. Pie nemateriāla rakstura motivācijas pasākumiem pieder tādas aktivitātes kā darbinieku informēšana un izglītošana, piemēram, organizējot lekcijas un pieaicinot ekspertus un veselības aprūpes speciālistus, nodrošinot iespēju uzdot jautājumus un saņemt ātras un skaidras atbildes par vakcināciju, izplatot dažādus informatīvus materiālus darba vietās. Tāpat ir iespējams organizēt darbinieku vakcināciju darba vietā vai arī organizēt darbinieku nogādāšanu uz vakcinācijas punktiem un nodrošināt ar aktuālo informāciju par vakcīnām un tuvākajiem vakcinācijas punktiem, vai arī piešķirt brīvu laiku vakcinācijas veikšanai. Nemateriāla rakstura motivācijas pasākumi īstenojami, ievērojot brīvprātību un iepriekš minētos tiesību principus. Lemjot par materiāla rakstura motivācijas pasākumiem, būtiski ir ņemt vērā darba samaksas definīciju, kas...

Ministru kabinets 31. augusta sēdē, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 ”Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, lēma saglabāt līdzšinējos drošas darbības nosacījumus vairāku saimniecisko pakalpojumu sniegšanā, neraugoties uz to, ka saslimstība ar Covid-19 sabiedrībā pieaug un jau sasniegusi brīdi, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem pārsniedz 120. Arī turpmāk lielākajā daļā saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietās (t.sk. skaistumkopšanas, labsajūtas, foto, psihologa u. tml.) vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 10 m2 no pieejamās telpas platības, savukārt tirdzniecībā – 15 m2 uz vienu apmeklētāju. Pakalpojuma sniegšanas vietās, t.sk. tirdzniecības vietās, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par noteikto m2 apmēru, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs. Sabiedriskajā ēdināšanā arī turpmāk spēkā būs līdzšinējie nosacījumi - iekštelpās pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā 10 pilngadīgas personas (ar vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu), neskaitot nepilngadīgus bērnus (bet ne vairāk...

Labklājības ministrija sagatavojusi Darba aizsardzības jomas attīstības plānu 2021.–2023. gadam, kuru 17. augustā izskatīja un pieņēma valdība. Lai veicinātu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi uzņēmumos, kā arī nodarbināto darba mūža pagarināšanos, plānā paredzēta dažādu apmācību un semināru organizēšana, kā arī praktisku informatīvo materiālu un videomateriālu izstrāde par dažādiem riskiem darbā un citiem ar darba aizsardzību saistītiem jautājumiem. Iecerēts arī nodrošināt atbalstu uzņēmumiem, īpaši mazajiem uzņēmumiem, drošas un veselībai nekaitīgas darba vides izveidošanā. Lai atvieglotu uzņēmumiem darba aizsardzības prasību ieviešanu, plānā iekļauta konsultāciju sniegšana bīstamo nozaru uzņēmumiem, kas jau šobrīd tiek nodrošināta Valsts darba inspekcijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” ietvaros. Plānā paredzēts veicināt arodslimību preventīvu novēršanu un arodslimību agrīnu diagnosticēšanu. Šī uzdevuma ietvaros tiek nodrošināta arodslimību ārstu un citu veselības aprūpes speciālistu zināšanu pilnveidošana, kā arī darba devēju, nodarbināto un darba aizsardzības speciālistu informēšana par veselības veicināšanu darbā. Ņemot vērā attālinātā darba,...

Saeima 4. augustā pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Tie saistīti ar epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanu publiskajā un privātajā sektorā. Likumprojekts paredz, ka par epidemioloģiski drošiem pakalpojumiem valsts institūcijās būtu uzskatāmi pakalpojumi, kurus sniedz un saņem personas, kurām ir sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 infekciju vai pārslimošanas faktu. Tāpat plānots, ka sertifikāts būs nepieciešams pakalpojumu sniedzējiem veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā. Publiskajā un privātajā sektorā sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, darba devējam būs tiesības prasīt, vērtējot katru gadījumu individuāli un ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu. Šādu prasību būs iespējams noteikt, ja darbinieks pienākumu pildīšanas laikā ir tiešā saskarsmē ar klientiem, kā arī tad, ja darbiniekam ir paaugstinātas iespējas inficēties. Tāpat sertifikātu būs iespēja prasīt gadījumos, ja darbinieka pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Ja darbinieks nebūs ieguvis...