DARBA DROŠĪBA

Lai efektīvāk ierobežotu COVID-19 izplatību Latvijā, valdība ar Ministru kabineta rīkojumu nolēmusi paplašināt piesardzības un drošības pasākumus ārkārtējās situācijas laikā. Gadījumos, kad netiek ievēroti noteiktie pasākumi, tiek piemērota atbilstoša administratīvā vai kriminālā atbildība. Neatkarīgi no apmeklētāju skaita tiek aizliegti visi publiskie svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta un atpūtas pasākumi, tai skaitā naktsklubos un diskotēkās. Aizliegtas arī sapulces, gājieni, piketi un reliģiskā darbība pulcējoties. Tiek ierobežota arī neorganizēta pulcēšanās kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus. Kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks ir ne ilgāks kā līdz plkst. 23.00. Sākot ar 17. martu, tiks atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu. Tāpat no 17. marta personām un transportlīdzekļiem aizliegts pārvietoties caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu robežšķērsošanas vietām – gan pierobežā, gan Eiropas Savienības ārējā robežā. Šis aizliegums neattiecas uz kravu pārvadājumiem. Minētie ierobežojumi pārvietoties caur lidostu, ostu,...

Vēršam uzmanību, ka no 14. marta stājas spēkā Ministru kabineta 2020. gada 10. marta noteikumi Nr. 133 "Grozījums Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Tāpat jāņem vērā, ka saistībā ar COVID-19 12. martā pieņemts lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā (vairāk lasiet šeit). Veselības ministrijas rosinātie priekšlikumi grozāmajos noteikumos paredz izmaiņas darbnespējas lapu izsniegšanā. Noteikumi papildināti ar jaunu 26.9 punktu, nosakot, ka ārsts vai ārsta palīgs bez apskates un izmeklēšanas izsniedz darbnespējas lapu līdz 14 dienām noteiktām personu grupām, kas atgriezušās no Covid-19 infekcijas skartajām teritorijām un viņu tiešajām kontaktpersonām. Ar šiem noteikumu grozījumiem tiek saglabāta esošā darbnespējas lapu ( A lapa pieaugušajiem un B lapa slima bērna kopšanai un pieaugušajiem no 11. dienas) izdošanas kārtība. Jaunais regulējums attiecas uz personām, kas atgriezušās no Covid-19 infekcijas skartajām teritorijām un izglītības iestādē, kuru apmeklē bērni, ārstniecības iestādē vai sociālās aprūpes institūcijā ir nodarbinātas...

Lai samazinātu iespējamību saslimt ar COVID-19 riska grupām, piemēram, pacientiem ar hroniskām saslimšanām un gados vecākiem cilvēkiem, valdība 10. martā pieņēma lēmumu uz laiku papildināt esošo darbnespējas lapu izrakstīšanas kārtību. To paredz grozījums Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Personām, kuras ciešā kontaktā ar cilvēkiem strādā ārstniecības un izglītības iestādēs, kā arī sociālās aprūpes centros un pansionātos, ģimenes ārsts varēs izrakstīt darbnespējas lapu uz 14 dienām arī tad, ja persona būs atgriezusies no COVID-19 skartajām valstīm un viņai nebūs saslimšanas simptomu. Ja mediķi, skolotāji un sociālajās aprūpes iestādēs strādājošie būs atgriezušies no COVID-19 skartajām teritorijām, uz kurām šobrīd ir attiecināti īpaši piesardzības pasākumi (Itālija, Ķīna, Irāna, Dienvidkoreja, Japāna un Singapūra), un nebūs iespējams vienoties ar darba devēju par attālinātā darba iespējām, personai būs jāsazinās telefoniski ar savu ģimenes ārstu. Pēc situācijas izklāsta, tiks izsniegta darbnespējas lapa uz 14 dienām, skaitot no dienas, kad persona izbraukusi no...

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sagatavojis rekomendācijas darba devējiem saistībā ar COVID-19 infekciju. SPKC aicina darba devējus iepazīties ar sagatavoto informāciju un informēt savus darbiniekus par rīcību atgriežoties no COVID-19 infekcijas skartām teritorijām uz kurām attiecināmi īpaši pasākumi, kā arī sniegt rekomendācijas personīgās higiēnas un profilakses pasākumu ievērošanai. Līdz šā gada 1. martam Latvijā nebija apstiprinājies neviens saslimšanas gadījums ar COVID-19. Darbinieks, kurš ieradies no COVID-19 infekcijas skartajām teritorijām un kuram nav akūtas augšējo elpceļu infekcijas slimības pazīmes: paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, apgrūtināta elpošana), var turpināt savas ikdienas gaitas un veikt savus darba pienākumus. Personai tiek rekomendēts novērot savu veselības stāvokli 14 dienas kopš izbraukšanas brīža no COVID-19 infekcijas skartās teritorijas, tai skaitā, veicot ķermeņa temperatūras mērīšanu divreiz dienā, no rīta un vakarā. Ja darba devējam pastāv bažas, ka darbinieks var radīt risku citu darbinieku un klientu veselībai, kā papildus pasākums tiek apsvērts nodrošināt attālināto darbu jeb darbu no...

Par pēkšņas nāves iemesliem darbā galvenokārt tiek uzskatītas nepietiekamas rūpes par veselību gan no darbinieku, gan darba devēju puses. Darbinieki darba vietās var būt pakļauti dažādiem darba vides faktoriem, kas mijiedarbībā ar dzīvesveida sliktajiem ieradumiem var veicināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām. Pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma tika veikts pētījums "Letālo nelaimes gadījumu darbā, kuri nav tieši saistīti ar darba vides faktoriem, cēloņi, sekas un novēršanas iespējas Latvijā". Viens no pētnieku galvenajiem uzdevums bija analizēt cēloņus, kas izraisījuši letālos nelaimes gadījumus darba vietā bez acīmredzamām traumām un saskaņā ar arodslimību ārstu komisijas atzinumu nav darba vides riska faktoru iedarbības rezultāts. Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda, ka tāpat kā nelaimes gadījumos darbā, tā arī dabīgās nāves darbā apliecina, ka neuzmanība, nevērība, nezināšana un pārgalvība darba vietā var beigties letāli. Ja atšķirībā no nelaimes gadījumiem darbā, dabīgo nāvju gadījumos nevar uzskatāmi un tūlītēji atklāt notikušā cēloņus, tad veicot padziļinātu izpēti un...

Ministru kabinets 19. novembrī palielināja Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu laboratoriskajiem mērījumiem no 250 eiro uz 500 eiro, lai uzņēmumā veiktu pilnvērtīgu un kvalitatīvu darba vides risku novērtējumu. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumos Nr.127 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi"". Regulējuma mērķis ir objektīvi novērtēt darba vides riskus, piemēram, trokšņa, vibrācijas, mikroklimata, apgaismojuma, kā arī putekļu un ķīmisko vielu koncentrāciju, kuriem pakļauts nodarbinātais darba laikā. Atbilstoši mērījumu rezultātiem darba devējs var izvēlēties nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus un veikt citus pasākumus riska samazināšanai vai novēršanai, kā arī noteikt veicamo obligāto veselības pārbaužu biežumu. Bezmaksas atbalsta saņemšanai darba vides risku novērtējumam un laboratoriskiem mērījumiem var pieteikties bīstamo nozaru uzņēmumi lauksaimniecības, būvniecības, metālapstrādes, veselības aprūpes u.c. jomās. Konstatēts, ka līdzšinējais atbalsts bieži vien nesedz izdevumus, lai veiktu visus nepieciešamos laboratoriskos mērījumus pilnīgai darba vides riska novērtēšanai un noteiktu pasākumus...

Grozījumi Darba aizsardzības likumā, ko Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 3. oktobrī, ievieš izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Labklājības ministrijas izstrādātie likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu. Vienlaikus modernizēta darba aizsardzības dokumentācijas izstrādes kārtība, precīzāk un skaidrāk noteiktas prasības darba aizsardzības organizatoriskās sistēmas izveidei un sadarbībai darba aizsardzības jautājumos. Likuma grozījumi stāsies spēkā no 2020. gada 1. jūlija. Par attālināti veicamu darbu jāvienojas ar darba devēju Darba aizsardzības likumā iekļauta attālinātā darba definīcija, paredzot, ka tas ir darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tajā skaitā darbs, kuru veic, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Par attālināto darbu netiek uzskatīts darbs, kas saistīs ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos darba rakstura dēļ,...

Saeima 3. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba aizsardzības likumā, ar kuriem veiktas izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu. Par attālināto darbu uzskata tos darbus, ko iespējams veikt uzņēmuma darba vietās, bet pēc darba devēja un darbinieka abpusējas vienošanās tos veic mājās vai citās privātās vai publiskās telpās, vai ārpus tām. Darbs par attālinātu tiek uzskatīts tikai tad, ja puses ir vienojušās par tā veikšanu pastāvīgi vai regulāri, nevis atsevišķos ārkārtas gadījumos. Attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja šo darbu veic dažādās vietās, un darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darbavieta. Ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, mājokļa kā izraudzītās darba vietas apmeklējums pieļaujams vienīgi ar nodarbinātā piekrišanu. Taču nodarbinātajam jāsadarbojas ar darba devēju darba...

Valsts darba inspekcija (VDI) uzsākusi tematisko informatīvo kampaņu darba aizsardzībā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību psihoemocionālajiem darba vides riska faktoriem, tai skaitā stresam darba vietās. Kampaņas laikā īpaši tiks uzrunātas valsts un pašvaldību iestādes, jo īpaši tās, kur darbinieki intensīvi strādā ar klientiem. Mūsdienās katrs savā darba vietā saskaras ar stresu jeb kā speciālisti to dēvē – psihoemocionālajiem vai psihosociālajiem darba vides riska faktoriem. Šie jēdzieni raksturo ļoti plašu dažādu situāciju un faktoru kopumu, kas spēj nodarbinātajiem radīt psiholoģisku, sociālu un fizisku kaitējumu. Tie ir, piemēram, darba laika deficīts, nespēja ietekmēt darba procesu, darbs izolācijā, paaugstināta atbildība, vardarbība, u.c. Ir atzīts, ka gandrīz trešdaļa Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju cieš no stresa darbā. Arī VDI darba devēji un darbinieki vēršas ar jautājumiem par psihoemocionālajiem riskiem darba vietās. Biežākie psihoemocionālie riski darba vietās ir saistīti ar sliktu savstarpējo komunikāciju un emocionālo vardarbību no kolēģu un vadības puses. Neskatoties uz to, ka psihoemocionālo darba vides risku...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18.septembrī, atbalstīja izskatīšanai trešajā lasījumā Darba aizsardzības likuma grozījumus, kas paredz izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu. Par attālināto darbu uzskata tos darbus, ko iespējams veikt uzņēmuma darba vietās, bet pēc darba devēja un darbinieka abpusējas vienošanās tos veic mājās vai citās privātās vai publiskās telpās, vai ārpus tām. Darbs par attālinātu tiek uzskatīts tikai tad, ja puses ir vienojušās par tā veikšanu pastāvīgi vai regulāri, nevis atsevišķos ārkārtas gadījumos. Attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja šo darbu veic dažādās vietās, un darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darbavieta. Ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, mājokļa kā izraudzītās darba vietas apmeklējums pieļaujams vienīgi ar nodarbinātā piekrišanu. Taču nodarbinātajam...

75% no smagajiem un divas trešdaļas no letālajiem nelaimes gadījumiem darbā izraisa darba organizācijas trūkumi un cietušo nedroša rīcība, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) dati. Kopējais reģistrēto nelaimes gadījumu skaits pēdējos piecos gados ir pieaudzis par 20%, bet 2018.gadā par piekto daļu ir pieaudzis tieši letālo nelaimes gadījumu skaits. Lai panāktu, ka darbinieku veselība un dzīvība visos Latvijas uzņēmumos ir prioritāte, VDI ceturtdien, 28.martā Stacijas laukumā, atklāja plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu „Esi drošs, ka darbs ir drošs!”. „Ar kampaņu vēlamies panākt, lai darba aizsardzība vairs netiktu uztverta kā formāla prasība, ko izpilda “ķeksīša” pēc. Mūsu mērķis un uzdevums reizē ir veicināt gan darba devēju, gan darbinieku izpratnes un uzvedības maiņu – no darba vides, kurā ikdiena tiek pavadīta ar domu „pie mums jau nekas slikts nenotiks”, līdz situācijai, kur darba aizsardzības prasību ievērošana ir integrēta un neatņemama uzņēmuma darba kultūras sastāvdaļa,” pasākuma atkāšanas preses konferencē sacīja VDI vadītājs Renārs Lūsis. Viņš uzsvēra,...

Valsts darba inspekcija (VDI) šonedēļ uzsāk tematiskās pārbaudes apstrādes nozarē, kuru ietvaros tiks pārbaudīti pārtikas ražošanas, kokapstrādes un metālapstrādes uzņēmumi. Pārbaužu laikā uzņēmumos īpaši tiks pievērsta uzmanība darba aprīkojumam, tā atbilstībai drošības prasībām. Pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis to nelaimes gadījumu darbā skaits, kas notikuši, strādājot ar darba aprīkojumu. Pir nozares, kurās nodarbinātie bieži cieš nelaimes gadījumos darbā, strādājot ar darba aprīkojumu. Nodarbinātie sagriež vai sadur pirkstus vai plaukstas ar asiem priekšmetiem (nažiem, īleniem, naglām u.c.), neuzmanīgi pieiet pārāk tuvu rotējošām iekārtām, kas nejauši aizķer un ievelk nodarbinātā apģērbu ar visu roku mehānismā un to traumē. Darbinieki nozāģē pirkstus, sazāģē plaukstas vai rokas, strādājot ar iekārtām, kuras bieži ir nenorobežotas vai ar noņemtiem aizsargmehānismiem. Tāpat nelaimes gadījumi notiek, ja darbinieks labo vai tīra iekārtu, to neizslēdzot, piemēram, ar nazi tīrot ēvelēšanas darbgaldu, to neizslēdzot, darbinieks ar cimdu nejauši pieskārās rotējošai darbgalda frēzgalvai un traumēja pirkstus. Visbiežākais nelaimes gadījumu darbā ar aprīkojumu...

Ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, nepieciešami attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu. Darba aizsardzības likuma grozījumus, kas paredz izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību, otrdien, 15.janvārī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Par attālināto darbu uzskata tos darbus, ko iespējams veikt uzņēmuma darba vietās, bet pēc darba devēja un darbinieka abpusējas vienošanās tos veic mājās vai citās privātās vai publiskās telpās vai ārpus tām. Darbs par attālinātu tiek uzskatīts tikai tad, ja puses ir vienojušās par tā veikšanu pastāvīgi vai regulāri, nevis atsevišķos ārkārtas gadījumos. Attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja šo darbu veic dažādās vietās, un darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darbavieta. Ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, mājokļa kā izraudzītās darba vietas apmeklējums pieļaujams vienīgi ar nodarbinātā piekrišanu. Taču nodarbinātajam jāsadarbojas ar darba devēju darba vides...

Pēdējos gados aizvien biežāk darba devēji un nodarbinātie vienojas par darba veikšanu attālināti – ārpus uzņēmuma telpām, galvenokārt izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Paredzot darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā, ir jāņem vērā arī tie darbi, kas tiek veikti attālināti. Par attālināto darbu tiek uzskatīts darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma ietvariem, tajā skaitā darbs, kuru veic, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. To nosaka otrdien, 27. novembrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts „Grozījumi Darba aizsardzības likumā”. Likumprojekts vēl jāapspriež un jāpieņem Saeimā. Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu efektīvāku darba aizsardzības prasību piemērošanu, īpaši attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Vienlaikus modernizēta darba aizsardzības dokumentācijas izstrādes kārtība, precīzāk un skaidrāk noteiktas prasības darba aizsardzības organizatoriskās sistēmas izveidei un sadarbībai darba aizsardzības jautājumos. Likumprojektā teikts, ka par attālināto darbu tiek uzskatīti tikai tie darbi, kurus darba rakstura dēļ ir...

Valsts sekretāru sanāksmē 8. novembrī starpministriju saskaņošanai izsludināti Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi", kuru mērķis ir paplašināt vakcinācijas kalendāru un vakcinējamo personu loku. Plānots, ka valsts pilnībā apmaksās pretgripas vakcīnu grūtniecēm un bērniem līdz divu gadu vecumam. Pašreiz no ambulatorai aprūpei nepieciešamo zāļu kompensācijas līdzekļiem gripas vakcīna tiek kompensēta grūtniecēm 50 % apmērā un bērniem līdz divu gadu vecumam 100 % apmērā, taču process ir pietiekami sarežģīts - jāsaņem recepte, jādodas uz aptieku, kur tiek iegādāta vakcīna, pēc tam pie ģimenes ārsta, kurš veic vakcināciju. Lai mazinātu slogu ārstiem un uzlabotu pretgripas vakcīnas pieejamību, kā arī lai nodrošinātu vienotu pieeju no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu vakcīnu nodrošināšanai, pretgripas vakcīna grūtniecēm un bērniem līdz divu gadu vecumam tiks iekļauta vakcinācijas kalendārā. Tas atbilst arī Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, jo grūtnieces un mazi bērni ir augsta riska grupā. Plānots, ka vakcinācija pret gripu vakcinācijas...