DARBA DROŠĪBA

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir aktualizējis informāciju par Covid-19 inficēto personu izolācijas izbeigšanu, kontaktpersonu noteikšanu un mājas karantīnas izbeigšanu, t. sk. personām, kuras iepriekš pārslimoja Covid-19. Tas lasāms ārstiem sagatavotajā skaidrojošajā materiālā par kārtību, kādā ārsts izbeidz izolāciju Covid-19 pacientiem. Izolācijas izbeigšana inficētajiem Lai gan Covid-19 pacienti ar vieglu slimības gaitu var būt infekciozi līdz 10 dienām pēc simptomu paradīšanās, pierādījumi liecina, ka vīrusa pārnešana jau ir ierobežota pēc piecām dienām kopš saslimšanas dienas. Ja Covid-19 saslimšana pacientam norit ar smagu klīnisko gaitu vai pacientam ir imūnsupresija, vīruss var izdalīties ilgāk - līdz 20 dienām. Lai lemtu par Covid-19 pacienta izolācijas izbeigšanu, ārsts izvērtē laiku kopš simptomu parādīšanās, slimības gaitu un laiku kopš simptomu izzušanas. Ārstējošais ārsts pieņem lēmumu par izolācijas izbeigšanu un darba nespējas lapas noslēgšanu Covid-19 pacientam, balstoties uz šādiem pamatprincipiem: ja cilvēkam, kuram apstiprināta Covid-19 infekcija, nav novēroti slimības simptomi (bezsimptomu infekcija), izolāciju var pārtraukt 10. dienā...

Saeima 29. oktobrī otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Tie paredz piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz desmit naudas soda vienībām (līdz 50 eiro) par mutes un deguna aizsega nelietošanu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Attiecīgā norma stāsies spēkā šī gada 20.novembrī. Savukārt pašvaldībām jānodrošina, ka sākot ar šī gada 20.novembri trūcīgām un maznodrošinātām personām ir pieejami mutes un deguna aizsegi. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka personas pilda pienākumu noteiktos gadījumos lietot mutes un deguna aizsegus. Šobrīd Ministru kabinets noteicis prasību lietot mutes un deguna aizsegus pasažieriem sabiedriskajā transportlīdzeklī (izņemot bērnus līdz 13 gadu vecumam), noteiktās pasākuma norises vai saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniegšanas vietās, kā arī atsevišķu administratīvo teritoriju publiskajās telpās, kur nav iespējams nodrošināt divu metru distanci, norādīts anotācijā. Vienlaikus ar likuma izmaiņām noteikts, ka epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai ieslodzījuma vietā esošas personas dalību tiesas procesā nodrošina, primāri...

No piektdienas, 30. oktobra, noteikti stingrāki pulcēšanās ierobežojumi gan privātos, gan publiskos pasākumos. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 647 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” Veselības ministrija uzsver, ka patlaban galvenais mērķis ir stabilizēt situāciju, novēršot strauju Covid-19 izplatību. Tāpēc privātos pasākumos gan iekštelpās, gan ārpus telpām drīkstēs vienkopus pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēki. Savukārt publiskos pasākumos kopā drīkstēs būt ne vairāk kā 300 cilvēki (gan iekštelpās, gan ārpus telpām). Turklāt tāpat kā līdz šim publiskās vietās iekštelpās, tai skaitā īrētās telpās, pasākumos cilvēkiem ir jābūt fiksētās, personalizētās sēdvietās un jāvalkā sejas maska. Valdība arī lēma līdz 13. novembrim pagarināt attālinātās mācības bērniem no 7. klases, kā arī turpināt noteiktos piesardzības pasākumus interešu izglītībā un amatiermākslas kolektīvu darbībā. Tāpat pieņemts lēmums līdz gada beigām augstskolās studijas īstenot attālināti. Ievērojot piesardzības pasākumus, klātienē augstskolās var noritēt...

Valdības sēdē 15. septembrī Ministru kabinets, ņemot vērā epidemiologu norādes un jaunāko pētījumu datus, lēma saīsināt pašizolācijas periodu pēc iebraukšanas no ārvalstīm uz 10 dienām līdzšinējo 14 dienu vietā. Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 Covid-19 infekcijas ierobežošanai, valdība ir radījusi iespēju iedzīvotājiem ātrāk atgriezties savās ikdienas gaitās pēc ierašanās Latvijā no valstīm, kurās Covid-19 izplatības līmenis rada nopietnu sabiedrības apdraudējumu. Grozījumi neattiecas uz tiem gadījumiem, kad jāievēro mājas karantīna – tās periods joprojām saglabājas 14 dienas. Papildus drošībai ārstniecības personas, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbinieki, izglītības iestāžu un bērnu dārzu darbinieki, kuriem ikdienā ir cieši kontakti attiecīgi ar pacientiem, klientiem un bērniem, pēc izbraukšanas no tā dēvētās "sarkanās valsts" pašizolāciju varēs ievērot tikai desmit dienas, ja astotajā dienā būs veikuši Covid-19 testu un tas būs negatīvs. Ja darbinieks testu neveic, pašizolācija jāievēro 14 dienas. Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi stāsies spēkā no 17. septembra un attieksies arī uz cilvēkiem,...

Valdības sēdē 2. septembrī pieņemts lēmums svītrot normu, kas paredzēja ārstniecības un izglītības iestādēs strādājošajiem, kā arī sociālo aprūpes centru darbiniekiem izsniegt darbnespējas lapu (DNL) uz laiku, kad Covid-19 infekcijas ierobežošanas dēļ jāievēro pašizolācija pēc ārzemju brauciena. Iepriekš tas bija steidzams risinājums, lai nepieļautu infekcijas izplatību ārstniecības un izglītības iestādēs, kā arī sociālās aprūpes centros. Minēto paredz valdības apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Šāds lēmums pieņemts, jo epidemioloģiskā situācija ir stabilizējusies un iedzīvotāji savlaicīgi ir informēti gan par citu valstu saslimstības rādītājiem, gan par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem pēc ārzemju braucieniem, piemēram, pēc kuru valstu apmeklēšanas ir obligāti jāievēro pašizolācija. Tāpat Veselības ministrija regulāri atgādina, ka patlaban vajadzētu atturēties no ārzemju braucieniem. Līdz ar to ikviens var rēķināties ar noteiktajiem piesardzības pasākumiem, un speciāli nosacījumi DNL izrakstīšanā nav nepieciešami. Vienlaikus paredzēts izdalīt darbnespējas lapu izsniegšanas nosacījumus slima bērna kopšanai (piemēram, kad bērns nav sasniedzis...

Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru ir izstrādājusi jaunu bezmaksas OiRA rīku latviešu valodā, kura mērķis ir dot iespēju pašam uzņēmumam novērtēt savas darba vides gatavību COVID-19 un atlasīt piemērotākos veicamos pasākumus, lai samazinātu darbinieku risku inficēties darba vietā. Atšķirībā no citiem rīkiem, šis rīks nav nozares specifisks, to var izmantot jebkuras nozares darba devējs, izņemot veselības un sociālo aprūpi. Līdzīgi kā citos rīkos, ari šajā ir iekļautas saites uz skaidrojošiem materiāliem, vadlīnijām, valsts iestāžu mājaslapām, kur iespējams iegūt papildus informāciju. Rīks ir pieejams šeit. Vairāk informācijas par OiRA rīku ir pieejama šeit. Biežāk uzdotie jautājumi par OiRA rīku Cik sarežģīta ir OIRA? Vai nepieciešams reģistrēties? Lai izmantotu rīku, nav nepieciešamas īpašas priekšzināšanas un prasmes – ja protat lietot sociālos tīklus, piemēram, draugiem.lv, Twitter, Facebook, problēmu nebūs. Rīku iespējams izmēģināt bez reģistrēšanās, taču tad nebūs iespējams sagatavot atskaites. Pilnībā visas iespējas, ko sniedz OiRA, var novērtēt,...

Atgādinām, ka no 1. augusta visiem ārvalstniekiem, kuri ierodas Latvijā veikt darba pienākumus no valstīm ar augstu jaunā koronavīrusa saslimšanas rādītāju, tai skaitā kultūras jomas darbiniekiem, ne vēlāk kā 24 stundas pēc ierašanās Latvijas Republikas teritorijā obligāti jāveic Covid-19 laboratoriskie izmeklējumi. Par veiktās analīzes rezultātu ir jāiesniedz dokumenta kopiju (pēc pieprasījuma uzrādot arī oriģinālu) komersantam, kas organizē ārvalstnieka ierašanos Latvijas Republikā darba pienākumu veikšanai vai kultūras pasākuma organizatoram, vai starptautiska sporta pasākuma organizatoram Latvijas Republikā. To noteic Ministru kabineta 28. jūlijā izdotie noteikumi Nr. 460 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"". Līdz šim saskaņā ar noteikumu 59. punktu ārvalstniekiem, kuru ierašanās Latvijā nepieciešama Latvijas komersantu saistību izpildei, netiek piemērota prasība par pašizolāciju, ja personai nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes. Turpmāk šis nosacījums papildināts ar piebildi, ka personai pēc ierašanās Latvijas Republikā ir veikta laboratoriska izmeklēšana Covid-19 diagnostikai un izmeklējuma...

Datu valsts inspekcija (DVI) atgādina par personu tiesībām un pienākumiem datu aizsardzības jomā veselības informācijas kontekstā un skaidro, cik tiesīgs ir darba devējs vai pakalpojumu sniedzējs pieprasīt no darbinieka vai klienta informāciju par tā veselības stāvokli un ārvalstu apmeklējumu. DVI norāda, ka personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punktā minētajiem pamatojumiem (Regulā ir noteikti seši vispārīgi tiesiskie pamati: piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana). Savukārt īpašu kategoriju (veselības dati) personas datu apstrāde ir atļauta, ja pastāv vismaz viens no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. panta 2. punktā minētajiem pamatojumiem, piemēram, apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā – aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai. Līdz ar to personas datu apstrāde būtu jāveic tā, lai tā kalpotu cilvēkam, nevis veicinātu paniku, vairojot puspatiesības un pieņēmumus....

Ministru kabineta noteikumi "Grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība"", ko sagatavojusi Labklājības ministrija un ko valdība apstiprināja 4. jūnija ārkārtas sēdē, paredz, ka nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība ir attiecināma arī uz nelaimes gadījumiem, kas rodas, veicot attālināto darbu. Tāpat noteikumi turpmāk regulēs, ka saslimšana ar infekcijas slimību uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā tikai tad, ja šāda saslimšana ir saistīta ar konkrēti identificējamu ārkārtēju notikumu darba veikšanas laikā un šis notikums ir tiešā cēloņsakarībā ar nodarbinātā saslimšanu. Tas attiecas ne tikai uz COVID-19, bet arī uz citām iespējamām infekcijas slimībām. Valdības 4. jūnija ārkārtas sēdē pieņemts arī grozījums Ministru kabineta noteikumos "Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība". Ar tiem arodslimību sarakstā ir iekļautas bioloģisko faktoru izraisītās slimības, tai skaitā infekcijas slimības, kas radušās, veicot darba pienākumus veselības aprūpes, profilakses un sociālā darba nozarē vai citos dienestos. Turpmāk arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība var tikt attiecināta arī uz...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzsver, ka finansiāls atbalsts drošības pasākumu – individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) – ieviešanai uzņēmumos COVID-19 vīrusa izplatības laikā radītu mazāku negatīvu ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību kopumā, jo nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmumu darbību un strādājošo nodarbinātību, ievērojot darba drošības prasības un mazinātu strādājošo saslimstības riskus, ko izraisītu vīrusa uzliesmojums, ja šādi veselības drošības aizsardzības līdzekļi netiktu izmantoti. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Laikus ieviešot nepieciešamos prevencijas pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai uzņēmumos, iespējams nodrošināt ne tikai būtiskos veselības aizsardzības pasākumus uzņēmumu darbiniekiem COVID-19 izplatības mazināšanai, bet arī mazināt negatīvo ietekmi uz nodarbinātību, uzņēmējdarbību un tautsaimniecību. Individuālo aizsardzības līdzekļu finansēšana ir samērīga salīdzinājumā ar to iespējamo kaitējumu uzņēmumiem, darbiniekiem un valsts budžetam no dīkstāves un saslimšanas, ko izraisītu vīrusa uzliesmojums, ja šādi veselības drošības līdzekļi netiktu izmantoti”. LDDK veikusi aprēķinus, kas apliecina, ka izdevumi individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) finansēšanai ir ievērojami zemāki nekā tad, ja uzņēmumos iestātos vīrusa uzliesmojumi. Piemēram,...

Koronavīrusa COVID-19 pandēmija radījusi daudzus jautājumus arī saistībā ar personas datu aizsardzību. Kā sabalansēt darba devēja pienākumu nodrošināt drošus darba apstākļus ar pienākumu ievērot personas datu aizsardzību, privātumu? Arī pandēmijas un ārkārtas situācijas laikā datu aizsardzības principi nav atcelti - katrai datu apstrādei jābalstās uz kāda no Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktā tiesiskā pamata, atgādina Jūlija Terjuhana, zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" juriste. Kas ir pamats veselības datu pieprasīšanai? Darba devējs drīkst ievākt datus ne tikai par darbinieka veiktajiem ceļojumiem un kontaktpersonām, bet arī īpaši sensitīvos datus par tā veselības stāvokli, taču svarīgākais ir saprast - kā to izdarīt pamatoti un pareizi, uz kāda tiesiskā pamata balstoties? Šeit nereti tiekot pieļautas kļūdas. Tiesiskais pamats veselības datu apstrādei var būt ne tikai pašas personas piekrišana, patiesībā tas pat neesot labākais (drīzāk kā rezerves) variants, uzskata juriste. Piekrišanai vienmēr jābūt brīvprātīgai, un, ja darbinieks atsakās sniegt datus, darba devējs nedrīkst veikt nekādas sankcijas, turklāt piekrišana...

Valdība 7. aprīlī pieņēma Ministru kabineta noteikumos Nr. 161 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””, ar kuriem saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā. Noteikumos iekļauts šāds grozījumu teksts: "(..) noteikt, ka saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība", 2016. gada 1. marta noteikumiem Nr. 116 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm" un 2020. gada 21. janvāra noteikumiem Nr. 42 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kuros cietušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki" un darba devējam nav jāveic šāda gadījuma izmeklēšana un uzskaite". Praksē tas nozīmē, ka valsts noņem no sevis atbildību par sekām arī tādā gadījumā, ja darbinieks tiek nodarbināts bez...

Ārkārtas sēdē 29. martā Ministru kabinets Covid-19 ierobežošanai noteica jaunas prasības attiecībā uz darbinieku obligātajām veselības pārbaudēm, uz darba laika organizēšanu dažādu profesiju pārstāvjiem, prasībām transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem ārpus darba laika, un citus pienākumus. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Grozījumi noteic, ka darba devējs ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas, ja ar veselības ministra rīkojumu vai citu ārējo normatīvo aktu ir pārtraukta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai. Izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam. Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir atjaunota, tad obligātās veselības pārbaudes (periodiskās veselības pārbaudes) veikšana nodrošināma ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, bet pirmreizējā vai ārpuskārtas veselības pārbaude ne vēlāk kā...

Valsts kanceleja publicējusi ieteikumus darba organizācijas risinājumiem COVID-19 pandēmijas izraisītajā ārkārtas situācijā. Kas ir attālinātais darbs? Attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, “kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma (iestādes) ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma (iestādes), tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas” (grozījumi Darba aizsardzības likumā (pieņemti 03.10.2019., stājas spēkā 01.07.2020). Svarīgi, ka, veicot darbu attālināti, nodarbinātais ievēro darba aizsardzības, elektrodrošības, drošības tehnikas, darba higiēnas un ugunsdrošības, ēku lietošanas un citus noteikumus. Veicot darbu attālināti, nodarbinātais uzņemas atbildību, ka darba vieta un aprīkojums ir piemērots darba veikšanai. Ar Labklājības ministrijas ieteikumiem attiecībā uz darba drošību, nodarbinātajiem strādājot attālināti var iepazīties šeit. Kā iestādei organizēt attālināto darbu, ņemot vērā ārkārtējo situāciju valstī? Katra iestāde patstāvīgi izvērtē iespēju nodarbinātajiem nodrošināt darbu veikt attālināti. COVID-19 krīzē, kad īpaša riska grupa ir gados vecāki nodarbinātie, cilvēki ar hroniskām saslimšanām un/vai pazeminātu imunitāti, par viņiem jāpadomā prioritārā kārtībā. Tāpat,...

Valsts darba inspekcija (VDI) ir ieteikusi darba devējiem atbalstīt darbiniekus, kuriem ir šaubas par savu veselības stāvokli, mudinot tos vērsties pie ārsta, tāpat veicināt darbinieki attālinātu nodarbināšanu (strādājot no mājām), ja vien tas ir iespējams. Būtu izvērtējama arī klātienes sanāksmju rīkošanas nepieciešamība. Īpaši tas attiecas uz nodarbinātajiem, kas ietilpst riska grupās: gados vecāki nodarbinātie, nodarbinātie ar vāju imunitāti. Attālināta darba veikšanai var izmantot modernās tehnoloģijas (telefons, videokonference, whatsapp videozvani u.tml.). Bet kā rīkoties tad, ja pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai? VDI iesaka darba devējam izmantojot Darba likuma 82. panta pirmajā daļā noteikto: darbiniekam, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, ir pienākums nekavējoties veikt veselības pārbaudi gadījumos, kad pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai. Atbilstoši Darba likuma 82. panta otrajai daļai izdevumus, kas saistīti ar veselības...