DARBA DROŠĪBA

Pirmajos trīs 2025. gada mēnešos reģistrēti jau 364 nelaimes gadījumi darbā, t.sk. 20 smagi nelaimes gadījumi un 4 letāli nelaimes gadījumi darbā, informē Valsts darba inspekcija (VDI). Apkopota arī statistika par aizvadīto gadu: uz 2025. gada 1. aprīli VDI reģistrēti 2024. gadā notikušie 2103 nelaimes gadījumi darbā. Izmeklēti 225 smagi nelaimes gadījumi darbā un 20 letāli nelaimes gadījumi. Letālo nelaimes gadījumu, kas notikuši 2024. gadā, karte ar notikušā īsu aprakstu pieejama šeit. Tā, piemēram, Garkalnes pagastā 65 gadus vecs vilcējautomobiļa vadītājs vadīja kravas transportlīdzekli, nobrauca no ceļas braucamās daļas. Kravas transportlīdzeklis apgāzās. Darbinieks gāja bojā. Liepājā 59 gadus vecs automobiļa vadītājs pārvietoja metāla kasti ar autoiekrāvēju. Darbinieks pacēla autoiekrāvēja dakšas, kuras atradās zem garāžas vārtiem, uz augšu. Garāžas vārti izāķējās no enģēm un uzkrita darbiniekam virsū viņu traumējot. Daugavpilī 65 gadus veca sieviete veica uzkopšanu sabiedriskā transporta pieturā, pēkšņi, vieglā automašīna uzbrauca sabiedriskā transporta pieturvietai, notriecot darbinieci. Rīgā 62 gadus vecam elektroatslēdzniekam...

Lai uzlabotu nodarbināto - īpaši darbspēju zaudēšanas riskam pakļauto un gados vecāko - darba vidi un darba apstākļus, tiks īstenots Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.3.5. pasākums "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana". Ar to paredzēts nodarbinātos, sākot no 45 gadu vecuma, iesaistīt veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumos, kā arī sniegt atbalstu darba devējiem darbinieku ilgtspējīgai nodarbinātībai. Attiecīgie Labklājības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Nr. 431, kas pieņemti šā gada 2. jūlijā un stājās spēkā 5. jūlijā, risinās ergonomisko un psihoemocionālo risku problemātiku darba vidē. Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts" izstrādās: metodiku padziļinātai darba vides ergonomisko un psihoemocionālo risku novērtēšanai, katalogu par kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem līdzekļiem, katalogu par veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumiem, atbilstoši kuriem būs iespējams pielāgot darba vietas un uzlabot darba procesus uzņēmumos. Paredzētas arī konsultācijas darba devējiem un nodarbinātajiem par darba aizsardzības, darba tiesību, nediskriminācijas, ilgāka un labāka...

Kopš Covid-19 izraisītās pandēmijas sākuma šī ir pirmā ziema, kad pilnībā atcelta obligātā sejas masku lietošana, mājas karantīna kontaktpersonām, kontaktpersonu apzināšana un ziņošana, kā arī nav vairs īpašu priekšrocību darba nespējas lapu jautājumos, ja saslimst ar Covid-19. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iesaka, kā rīkoties situācijā, kad darba kolēģis paziņo par pozitīvu mājās veikta Covid-19 paštesta rezultātu, bet vakar vēl bijis darbā; kā rīkoties situācijā, ja kāds ģimenē slimo ar šo vīrusu; kas darāms, ja pašam parādās saslimšanas simptomi un tests uz Covid-19 ir pozitīvs. Latvijā katras epidēmiskās sezonas laikā plaši izplatās ne tikai SARS-CoV-2 vīruss, bet arī citi akūtu augšējo elpceļu infekciju izraisītāji: gripas vīrusi, respiratori sincitiālais vīruss u.c., kuru profilakse arī ir svarīga darba vietās. Epidemioloģiskās drošības likuma 18. pantā ir noteikts personu pienākums nepakļaut citu cilvēku inficēšanās riskam, un šo SPKC ieteikumu mērķis ir palīdzēt darba devējiem un nodarbinātajiem īstenot šo pienākumu un mazināt infekcijas izplatīšanās risku darba...

Darba devēji, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, vēl tikai līdz 2023. gada 30. septembrim Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) var pieteikties ergoterapeita pakalpojumam un saņemt vienreizējo dotāciju līdz 1000 eiro darbinieka ar invaliditāti darba vietas pielāgošanai nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un tehnisko palīglīdzekļu iegādei, piegādei un uzstādīšanai. Dotācija tiek piešķirta atbilstoši ergoterapeita atzinumam un darba devēja iesniegtai darba vietas pielāgošanas tāmei. Darba vietas pielāgošanas pakalpojumam NVA aicina pieteikties komersantus un komercsabiedrības (personālsabiedrības un kapitālsabiedrības), kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti un darba attiecību turpināšanai ir nepieciešams veikt iekārtoto darba vietu pielāgošanu. Kā darba devējam pieteikties atbalsta saņemšanai? 1. solis Jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama NVA mājaslapā. 2. solis Aizpildīts pieteikums jāiesniedz NVA filiālei, kuras apkalpošanas teritorijā atrodas nodarbinātās personas ar invaliditāti darba vieta. Pieteikumu var iesniegt klātienē vai nosūtīt pa pastu. Ja pieteikums ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, to var nosūtīt pa e-pastu. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija pieejama NVA mājaslapas sadaļā “Kontakti”. Eiropas...

Šī gada pirmajos mēnešos vairāk nekā ceturtā daļa no visiem atklātajiem darba tiesību un darba aizsardzības pārkāpumiem bijuši tieši būvniecībā. Lielākoties smago un letālo nelaimes gadījumu cēloņi būvniecībā saistīti ar nepietiekamu vai neatbilstošu darbinieku apmācību, nepiemērotu darba aprīkojumu, kā arī pašu darbinieku vieglprātīgu attieksmi pret drošības instrukcijām un pareizām darba metodēm, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) apkopotie dati. Būvlaukumos – 26% visu nelaimes gadījumu darbā 2022. gadā 21%, bet 2023. gadā 26% no visiem VDI konstatētajiem darba tiesību un darba aizsardzības pārkāpumiem fiksēti tieši būvniecībā. Kā norāda VDI Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadītāja Sandra Zariņa, visbiežāk pārbaudēs būvlaukumos tiek konstatēti pārkāpumi sastatņu komplektēšanā, aizsargnožogojumu veidošanā, tranšeju sānu malu nostiprināšanā, bīstamu atvērumu vai caurumu nosegšanā, atbilstošu individuālo aizsardzības līdzekļu izsniegšanā un lietošanā. Lai veicinātu būvniecības nozares uzņēmumu atbilstību darba aizsardzības un darba tiesību normatīvo aktu prasībām, kā arī mazinātu nelaimes gadījumu un nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitu nozarē, VDI veic...

Lai veicinātu darbaspēka pieejamību lauksaimniecībā un mazinātu administratīvo slogu, 6. jūlijā spēkā stājušies grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Vairākas izmaiņas likumā skar traktortehnikas vadītājus un šīs tehnikas ekspluatēšanu. Tiesības apturēt traktortehniku Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (4. panta 6.1 daļa un 25. panta pirmā daļa) no 2024. gada 1. janvāra ļauj Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) amatpersonām apturēt traktortehniku uz ceļiem tehniskās kontroles veikšanai un vienlaikus uzliek pienākumu traktortehnikas vadītājiem uzrādīt dokumentus pēc VTUA amatpersonas pieprasījuma. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, VTUA inspektori tehnisko kontroli uz ceļiem veiks patstāvīgi, bez Valsts policijas (VP) darbinieku klātbūtnes. Pašlaik VTUA un VP amatpersonas traktortehnikas un tās piekabju tehnisko kontroli uz ceļiem veic kopīgi, un šī kārtība spēkā būs līdz 2023. gada 31. decembrim. Dokumentu elektroniskā noformēšana Izmaiņas Ceļu satiksmes likumā (11. panta 1.1 daļa, 11. panta pirmās daļas 2. punkts un 21. panta trešā daļa) noteic, ka persona, izmantojot VTUA uzturētos un nodrošinātos...

Darba devējiem vēl līdz 2023. gadam 31. janvārim ir iespēja pieteikties Eiropas Sociālā fonda projekta (ESF) atbalstam, lai bez maksas saņemtu praktisku palīdzību uzņēmējiem darba aizsardzības jomā. ESF projekta de minimis atbalsts tiek piešķirts praktiskai palīdzībai darba aizsardzības jomā – konsultācijas un palīdzība dokumentācijas izstādē (darba vides risku novērtēšana, darba aizsardzības pasākumu plāna izstrāde, darba aizsardzības organizatorisko struktūras izveide), iespēja veikt laboratoriskos mērījumus līdz 500 eiro apmērā, piedalīties darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības. Līdz 2023. gada 31. decembrim ESF projekta atbalstu būs saņēmuši 900 uzņēmumi bīstamajās nozarēs. ESF projekta atbalsts uzņēmumiem tiek segts pilnā apmērā no ESF projekta un valsts budžeta finansējuma līdzekļiem. Papildus informācija rakstot uz e-pastu: [email protected] vai zvanot pa tālr: +371 27891465 un +371 25725168.

Ministru kabinets 2. novembrī atbalstīja grozījumu Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kas paredz, ka turpmāk Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, veicot ugunsdrošības uzraudzību, varēs pieņemt lēmumu par būves, tās daļas vai būvobjekta ekspluatācijas apturēšanu, ja atbildīgā persona trīs reizes nebūs nodrošinājusi ugunsdrošības pārbaudes veikšanu objektā. Pastāv atsevišķi gadījumi, kad atbildīgā persona nenodrošina iespēju VUGD amatpersonām veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību, kas savukārt var novest pie traģiskām sekām (piemēram, gadījums Merķeļa ielā 8, Rīgā). Likumprojektu, lai tas stātos spēkā, vēl būs jāizskata Saeimā.

Nepieciešamību darbiniekiem būt vakcinētiem pret Covid-19 turpmāk izglītības, sociālajā un arī veselības aizsardzības jomā strādājošajiem varēs noteikt darba devējs, paredz 23. augustā valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 530 "Grozījumi 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"". Kā paredz Veselības ministrijas izstrādātie normatīvā akta grozījumi, aktuāla vakcinācija pret Covid-19 joprojām stingri rekomendēta cilvēkiem, kas savus darba pienākumus veic ciešā kontaktā ar cilvēkiem, kam ir augsts risks veselībai saistībā ar Covid-19. Tāpēc darba devējam, izvērtējot katra darbinieka darba pienākumus, inficēšanās riskus un iespējamos riskus citu cilvēku veselībai, saglabātas tiesības noteikt darbus, kurus var veikt tikai aktuāli vakcinētas personas. Grozījumi valdības noteikumos pieņemti saskaņā ar jaunākajām Imunizācijas valsts padomes (IVP) rekomendācijām un koordinēti ar veselības aprūpes nozari. Atbalstu grozījumiem paudušas arī slimnīcas, kurās koncentrējas lielākais Covid-19 inficēto skaits. Līdzīga prakse novērojama gan citās Eiropas Savienības valstīs, gan citviet pasaulē - tiesības darba devējam organizācijās, kurās ir augsts...

Valdībā pieņemtie Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumi Nr. 149 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka no 3. marta mājas karantīnas ievērošanas laiks visām personām saīsināts līdz 7 dienām, savukārt cilvēkiem, kam ir pietiekama vakcinācijas pret Covid-19 aizsardzība un iedzīvotājiem ar derīgu pārslimošanas sertifikātu netiks piemērots kontaktpersonas statuss. Mājas karantīna atcelta vakcinētiem iedzīvotājiem, kuriem pēc primārās vakcinācijas ar divu devu vakcīnām pagājuši ne vairāk kā 5 mēneši vai pēc Janssen vakcīnas vienas devas saņemšanas – ne vairāk kā 2 mēneši, kā arī cilvēkiem, kuri saņēmuši balstvakcināciju vai kuriem ir derīgs pārslimošanas sertifikāts. Pārslimošanas sertifikāts arī pēc pozitīva profesionāli veiktā ātrā antigēna testa Saskaņā ar Eiropas Komisijas 22. februāra lēmumu, ka Covid-19 pārslimošanas sertifikātu var izsniegt pamatojoties uz pozitīvu antigēnu ātro testu, arī Latvijā iedzīvotāji, sākot ar 7. martu, varēs saņemt pārslimošanas sertifikātu, ja ātrais antigēna tests veikts ārstniecības...

Aizsardzības ministrija uzsākusi informatīvu kampaņu, bukletā "72 STUNDAS" sniedzot praktisku informāciju un padomus par sagatavošanos dažādām krīzes situācijām. Digitālais buklets latviešu, krievu un angļu valodā pieejams militāro ziņu portāla www.sargs.lv sadaļā “72 stundas”. Bukletu var lejuplādēt ŠEIT. Aizsardzības ministrija uzsver, ka Latvijai šobrīd nav tiešu militāru draudu, taču, ņemot vērā saspīlēto drošības situāciju Eiropā saistībā ar Krievijas bruņoto spēku pastiprināto klātbūtni Baltkrievijā un pie Ukrainas robežām, iedzīvotāji var būt mierīgāki, apzinoties, ka ir sagatavojuši krīzes gadījumu somu. Bukletā sniegtā informācija un padomi ir veidoti tā, lai iedzīvotāji pēc iespējas labāk varētu sagatavoties dažāda mēroga un veida krīzēm. Ārkārtas gadījumu somas satura sarakstā ir iekļautas lietas, kas noteikti noderētu jebkurā krīzes situācijā, taču cilvēkiem ir iespēja šos padomus modificēt, papildinot somu ar lietām, kas pašam šķiet piemērotākas. Bukleta simbols ir starptautiski atzītais standarts “72 stundas” jeb trīs diennaktis, kuru laikā valstiska mēroga krīzē iedzīvotājiem pašiem jāspēj parūpēties par sevi līdz brīdim, kad palīdzības...

Veselības ministrija informē, ka saskaņā vajadzību nodrošināt darba nepārtrauktību stratēģiski svarīgajās nozarēs samazināts laika posms, kas cilvēkam jāpavada izolācijā vai mājas karantīnā. To paredz: Ministru kabineta 2022. gada 18. janvāra noteikumi Nr. 54 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"", kā arī Ministru kabineta 2022. gada 18. janvārī rīkojums Nr. 37 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"". Noteikumos precizēts arī termins "mājas karantīna" - ciešā kontaktā ar inficēto personu vai personu, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tā ir inficēta, bijušas personas nošķiršana no citām personām Covid-19 infekcijas inkubācijas periodā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā ārstniecības personas uzraudzībā, lai veiktu personas medicīnisko novērošanu un novērstu inficēšanās riskus citām personām. Pārslimojušām personām 60 dienu laikā kopš inficēšanās apstiprināšanas netiek piemērota mājas karantīna. Par mājas karantīnas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa. Noteikumi stājas spēkā 2022....

Ministru kabinets 6. janvārī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 28. februārim, atstājot spēkā jau esošos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Šāds lēmums pieņemts. lai novērstu Covid-19, īpaši tā jaunā paveida omikrona strauju izplatības pieaugumu un saslimstības izraisītos riskus, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu, sabiedrības drošības, sociālo pakalpojumu nodrošināšanai. Vienlaikus pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"; grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", nosakot Covid-19 sertifikātu derīguma termiņu pieaugušajiem iedzīvotājiem. Vakcinētajām personām sertifikāts būs spēkā 270 dienas pēc primārās vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Vaxzevria, Spikevax, Comirnaty un 150 dienas pēc Janssen vakcīnas saņemšanas. Pēc šī termiņa, saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem, lai saglabātu organisma aizsardzību pret vīrusu un novērstu riskus smagas slimības gaitai, vajadzīga balstvakcinācija. Covid-19 vakcinācijas sertifikāts būs derīgs uzreiz pēc balstvakcinācijas veikšanas. Plānots, ka Covid-19 vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņš Latvijā stāsies spēkā 15. februārī un...

No 2021. gada 15. decembra vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam jābūt visiem darbiniekiem, kuri veic darba pienākumus klātienē (arī tiem, kuri nestrādā paaugstināta riska apstākļos), tostarp brīvprātīgajiem un personām ar ārpakalpojuma līgumiem. To paredz Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk - valdības rīkojums). Grozījumi šajā rīkojumā, ko valdība pieņēma 7. decembrī, paredz, ka nosacījumu attiecībā uz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanas termiņu līdz 2021. gada 15. decembrim nepiemēro darbiniekiem, kas līdz 2021. gada 15. decembrim pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu, bet kam vēl nav stājies spēkā vakcinācijas sertifikāts. Līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanai darbinieks (amatpersona) var turpināt darba pienākumus klātienē, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas nav vecāks par 72 stundām, vai darba devēja pēdējo 72 stundu laikā organizētu skrīninga antigēna testu. Izdevumus, kas saistīti ar testa veikšanu, darbinieks (amatpersona) sedz no saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju. Tas nozīmē, ka teorētiski ir iespējams,...

Vai auto vadītājs, kurš izvadā preces strādā attālināti? Vai var uzskatīt, ka apkopēja, kura ierodas pēc biroja darba laika un veic savus pienākumus, kad birojā citu darbinieku vairs nav, strādā attālināti? Šādus jautājumus nereti uzdod darba devēji, kuriem jāpieņem lēmumi saistībā art epidemioloģiskās drošības ievērošanu. Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Daces Stivriņa skaidro, ka darbs klātienē nozīmē arī darba pienākumu veikšanu ārpus mājas jebkādā vidē – arī ārtelpās, autovadītāja kabīnē, atsevišķa norobežotā telpā utml. Šādu klātienes darba skaidrojumu var lasīt Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojuma Nr. 828 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" anotācijā. Savukārt tas, ko uzskatīt par attālināto darbu, ir definēts Darba aizsardzības likumā ar 2019. gada 3. oktobra grozījumiem, kas stājās spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Tajos noteikts, ka attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai...